Ātrāk nekā pārlūku!
29 attiecības: Aritmētika, Berlīne, Berlīnes Humboltu universitāte, Ebreji, Ernsts Kummers, Evarists Galuā, Georgs Kantors, Grupu teorija, Gustavs Roberts Kirhofs, Iracionāls skaitlis, Kārlis Veierštrāss, Kronekera reizinājums, Kronekera simbols, Legņica, Matemātiķis, Matemātika, Matemātiskā analīze, Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē, Polija, Prūsija, Reāls skaitlis, Skaitļu teorija, Vācieši, Vācija, Vesels skaitlis, 1845. gads, 1850. gads, 1853. gads, 1883. gads.
Aritmētika
1835. gadā izdotās bērnu aritmētiskās tabulas franču valodā Aritmētika (arithmós — ‘skaitlis’) ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Aritmētika · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Berlīne · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Ebreji · Redzēt vairāk »
Ernsts Kummers
Ernsts Eduards Kummers (—) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Ernsts Kummers · Redzēt vairāk »
Evarists Galuā
Evarists Galuā (dzimis 1811. gada 25. oktobrī, miris 1832. gada 31. maijā) bija franču matemātiķis.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Evarists Galuā · Redzēt vairāk »
Georgs Kantors
Georgs Ferdinands Ludvigs Filips Kantors (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu matemātiķis, kas dzimis Sanktpēterburgā, Krievijā.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Georgs Kantors · Redzēt vairāk »
Grupu teorija
Grupu teorija ir abstraktās algebras apakšnozare, kurā tiek pētīta algebriska struktūra ar nosaukumu grupa.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Grupu teorija · Redzēt vairāk »
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Gustavs Roberts Kirhofs · Redzēt vairāk »
Iracionāls skaitlis
Matemātikā iracionāls skaitlis ir jebkurš reāls skaitlis, kas nav racionāls (to nevar izteikt formā m/n, kur m ir vesels skaitlis, bet n — naturāls skaitlis).
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Iracionāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Kārlis Veierštrāss
Kārlis Teodors Vilhelms Veierštrāss (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, saukts arī par "mūsdienu matemātiskās analīzes tēvu".
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Kārlis Veierštrāss · Redzēt vairāk »
Kronekera reizinājums
Matricu Kronekera reizinājums jeb tenzorreizinājums ir bināra operācija, kuru izmanto lineārajā algebrā un kvantu mehānikā.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Kronekera reizinājums · Redzēt vairāk »
Kronekera simbols
Kronekera simbols jeb Kronekera delta ir divu argumentu funkcija, kas ir vienāda ar 1, ja abi argumenti sakrīt; pretējā gadījumā tā ir vienāda ar 0.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Kronekera simbols · Redzēt vairāk »
Legņica
Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Legņica · Redzēt vairāk »
Matemātiķis
Leonards Eilers ir viens no dižākajiem matemātiķiem vēsturēMatemātiķis ir persona, kurai matemātikā ir plašas zināšanas, un kura tās izmanto savā darbā, parasti risinot dažādas matemātiskas problēmas.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Matemātiķis · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Matemātika · Redzēt vairāk »
Matemātiskā analīze
Matemātiskā analīze, ko reizēm sauc vienkārši par analīzi, ir matemātikas apakšnozare, kuras pamatā ir bezgalīgi maza lieluma rēķini, un tā ir daļa no "tīrās matemātikas".
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Matemātiskā analīze · Redzēt vairāk »
Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē
Johans Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Prūsija · Redzēt vairāk »
Reāls skaitlis
Reālo skaitļu ass. Reālie skaitļi ir visbiežāk lietotais skaitļu veids.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Reāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Skaitļu teorija
metamo kauliņu uzmestos ciparus, vienmēr iegūs rezultātu, kas izteikts kā vesels skaitlis Skaitļu teorija ir matemātikas nozare, kas pēta veselo skaitļu īpašības un to savstarpējās sakarības.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Skaitļu teorija · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Vācija · Redzēt vairāk »
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un Vesels skaitlis · Redzēt vairāk »
1845. gads
1845.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un 1845. gads · Redzēt vairāk »
1850. gads
1850.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un 1850. gads · Redzēt vairāk »
1853. gads
1853.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un 1853. gads · Redzēt vairāk »
1883. gads
1883.
Jaunums!!: Leopolds Kronekers un 1883. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kronecker, Kronekers, Leopold Kronecker.
