Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Angļu valoda, Arābu alfabēts, ß, Œ, Æ, Baltkrievu valoda, Burts, Dāņu valoda, Dēvanāgarī, Fēru valoda, Fonēma, Forma, Franču valoda, Hindi, Indija, Islandiešu valoda, Kirilica, Krievu valoda, Latīņu raksts, Latīņu valoda, Logogramma, Maķedoniešu valoda, Maltiešu valoda, Nīderlandiešu valoda, Norvēģu valoda, Ortogrāfija, Patskanis, Poļu valoda, Rakstība, Rakstvedis, Rūnu raksts, Revolūcija, Rinda, Rokraksts, Sanskrits, Senangļu valoda, Serbu valoda, Simbols, Slovāku valoda, U, Ukraiņu valoda, V, Vācu valoda, Velsiešu valoda, Viduslaiki, W, Zviedru valoda.
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Jaunums!!: Ligatūra un Angļu valoda · Redzēt vairāk »
Arābu alfabēts
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.
Jaunums!!: Ligatūra un Arābu alfabēts · Redzēt vairāk »
ß
ß ir ligatūra vācu alfabētā.
Jaunums!!: Ligatūra un ß · Redzēt vairāk »
Œ
Burts "Œ" Œ (œ) ir grafēma un ligatūra, ko veido burti "o" un "e".
Jaunums!!: Ligatūra un Œ · Redzēt vairāk »
Æ
Burts "Æ" Æ (æ) ir grafēma un ligatūra, kas sastāv no burtiem "a" un "e".
Jaunums!!: Ligatūra un Æ · Redzēt vairāk »
Baltkrievu valoda
Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.
Jaunums!!: Ligatūra un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »
Burts
Viljama Keslona radītais burtu un valodu paraugs ''A Specimen'' no 1728.g. ''Cyclopaedia''. Burts ir alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
Jaunums!!: Ligatūra un Burts · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Ligatūra un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dēvanāgarī
Jogas sūtras ar komentāriem Dēvanāgarī rakstā (18. gadsimts). Dēvanāgarī (SSTA) ir rakstības sistēma, ko lieto atsevišķi vai kopā ar citām rakstu sistēmām vairākās Indijas valodās, ieskaitot sanskritu, hindi, marathu, sindhu, bihāri, bhili, marvaru, konkanu, bhodžpūru, nepāliešu, nevaru valoda Nepālā un dažreiz kašmiriešu un romāni valodā.
Jaunums!!: Ligatūra un Dēvanāgarī · Redzēt vairāk »
Fēru valoda
Fēru valoda jeb fēriešu valoda (føroyskt mál) ir valoda, ko prot aptuveni cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni fēriešu Dānijā.
Jaunums!!: Ligatūra un Fēru valoda · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Ligatūra un Fonēma · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Ligatūra un Forma · Redzēt vairāk »
Franču valoda
Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Ligatūra un Franču valoda · Redzēt vairāk »
Hindi
Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA:, IPA) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").
Jaunums!!: Ligatūra un Hindi · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Ligatūra un Indija · Redzēt vairāk »
Islandiešu valoda
Islandiešu valoda (íslenska) ir ģermāņu valoda, faktiskā valsts valoda Islandē.
Jaunums!!: Ligatūra un Islandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Kirilica
Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.
Jaunums!!: Ligatūra un Kirilica · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Ligatūra un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Ligatūra un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Ligatūra un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Logogramma
Ēģiptiešu rakstība, kas attīstījusies no logogrammām (hieroglifiem) Logogramma (no — ‘vārds’ un — ‘burts’) vai hieroglifs (no — ‘svēts’ un — ‘gravējums’) ir rakstu zīme, kas apzīmē vārdu vai morfēmu.
Jaunums!!: Ligatūra un Logogramma · Redzēt vairāk »
Maķedoniešu valoda
Maķedoniešu valoda (makedonski jazik) ir slāvu valodu saimes dienvidslāvu atzara valoda, kurā runā lielākoties maķedonieši Ziemeļmaķedonijā un maķedoniešu diasporās citur pasaulē.
Jaunums!!: Ligatūra un Maķedoniešu valoda · Redzēt vairāk »
Maltiešu valoda
Maltiešu valoda (malti, lingwa Maltija) ir semītu saimes valoda, ko lieto lielākoties maltieši Vidusjūras salā Maltā, kā arī nozīmīgās diasporās citur pasaulē.
Jaunums!!: Ligatūra un Maltiešu valoda · Redzēt vairāk »
Nīderlandiešu valoda
Nīderlandiešu valoda, saukta arī par holandiešu valodu (Nīderlandē) un flāmu valodu (Beļģijā), ir ģermāņu saimes valoda, kas ir dzimtā valoda ap 23 miljoniem cilvēku Nīderlandē, Beļģijā, Surinamā, Arubā un Nīderlandes Antiļās.
Jaunums!!: Ligatūra un Nīderlandiešu valoda · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Ligatūra un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Ortogrāfija
Ortogrāfija (— "pareizs", graphia — "rakstīšana") jeb pareizrakstība ir valodas noteikumu sistēma, kas nosaka runas vienveidīgu atveidi rakstos.
Jaunums!!: Ligatūra un Ortogrāfija · Redzēt vairāk »
Patskanis
Mutes dobuma rentgenuzņēmumi patskaņu izrunas laikā Patskanis fonētikā ir skaņas veids, kura artikulācijā gaisa straumes ceļā nav būtisku šķēršļu, tātad, izrunas laikā gaiss plūst brīvi caur mutes dobumu.
Jaunums!!: Ligatūra un Patskanis · Redzēt vairāk »
Poļu valoda
Poļu valoda (język polski, polszczyzna) ir viena no rietumslāvu valodām.
Jaunums!!: Ligatūra un Poļu valoda · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: Ligatūra un Rakstība · Redzēt vairāk »
Rakstvedis
Seno ēģiptiešu rakstveža statuja Rakstvedis jeb skrīveris (no — 'rakstīt') ir arods, kura pienākumi ir dokumentu sastādīšana vai dokumentu un grāmatu pārrakstīšana rokrakstā.
Jaunums!!: Ligatūra un Rakstvedis · Redzēt vairāk »
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Jaunums!!: Ligatūra un Rūnu raksts · Redzēt vairāk »
Revolūcija
Revolūcija politikā ir būtiska, parasti strauja un vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa, reizēm organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi.
Jaunums!!: Ligatūra un Revolūcija · Redzēt vairāk »
Rinda
Rinda var būt.
Jaunums!!: Ligatūra un Rinda · Redzēt vairāk »
Rokraksts
Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.
Jaunums!!: Ligatūra un Rokraksts · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Ligatūra un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Senangļu valoda
Senangļu valoda jeb anglosakšu valoda (Ænglisc, Anglisc, Englisc) ir valoda, kurā runāja un rakstīja anglosakšu ciltis Anglijā pirms 1100.
Jaunums!!: Ligatūra un Senangļu valoda · Redzēt vairāk »
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Ligatūra un Serbu valoda · Redzēt vairāk »
Simbols
Dažādu reliģiju grafiski simboli Simbols ir tēls (priekšmets, parādība, dzīva būtne), ar ko tiek pausta vai atzīmēta kāda ideja vai tēls mākslas darbā.
Jaunums!!: Ligatūra un Simbols · Redzēt vairāk »
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Jaunums!!: Ligatūra un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »
U
Burts "U". U ir latīņu alfabēta divdesmit pirmais burts.
Jaunums!!: Ligatūra un U · Redzēt vairāk »
Ukraiņu valoda
Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.
Jaunums!!: Ligatūra un Ukraiņu valoda · Redzēt vairāk »
V
Burts "V". V ir latīņu alfabēta divdesmit otrais burts.
Jaunums!!: Ligatūra un V · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: Ligatūra un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
Velsiešu valoda
Velsiešu valoda (Cymraeg vai y Gymraeg) ir viena no nedaudzajām dzīvajām ķeltu grupas valodām, kurā runā lielākoties velsieši Velsā un kompaktākajās velsiešu kopienās Čubutā (Argentīnā) un citur pasaulē.
Jaunums!!: Ligatūra un Velsiešu valoda · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Ligatūra un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
W
Burts "W". W ir latīņu alfabēta divdesmit trešais burts.
Jaunums!!: Ligatūra un W · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Ligatūra un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
