Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Alpi, Astūrija, Ķelti, Ķeltu valodas, Douru, Estremadura, Galēkija, Indoeiropieši, Indoeiropiešu valodas, Kantabri, Luzitānija, Pireneju pussala, Rakstība, Senā Roma, Strabons, Vēsture.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Luzitāņi un Alpi · Redzēt vairāk »
Astūrija
Astūrija ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, vēsturisks novads un viena no Spānijas piecdesmit provincēm.
Jaunums!!: Luzitāņi un Astūrija · Redzēt vairāk »
Ķelti
Mēna (''Mannin''), Skotija (''Alba'') un Velsa (''Cymru''). Ķelti bija indoeiropiešu cilšu grupa, kas runāja ķeltu valodās (tās piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes) un apdzīvoja plašu reģionu no Eiropas rietumu piekrastes un Britānijas salām gar visu grieķu un romiešu zemju (antīkās civilizācijas) ziemeļu robežu.
Jaunums!!: Luzitāņi un Ķelti · Redzēt vairāk »
Ķeltu valodas
Ķeltu valodas ir valodu grupa, kura pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Luzitāņi un Ķeltu valodas · Redzēt vairāk »
Douru
Douru jeb Dvero ir upe Pireneju pussalas ziemeļos, Spānijā un Portugālē.
Jaunums!!: Luzitāņi un Douru · Redzēt vairāk »
Estremadura
Estremadura ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem.
Jaunums!!: Luzitāņi un Estremadura · Redzēt vairāk »
Galēkija
Romiešu Galēkija pēc Diokletiāna reformas 293. gadā. Galēkija (pirms tam Kalēkija) bija romiešu province Spānijas ziemeļrietumos, apmēram mūsdienu Galisijas teritorijā, kā arī Portugāles ziemeļos, Astūrijā un Leonā.
Jaunums!!: Luzitāņi un Galēkija · Redzēt vairāk »
Indoeiropieši
sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.
Jaunums!!: Luzitāņi un Indoeiropieši · Redzēt vairāk »
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Jaunums!!: Luzitāņi un Indoeiropiešu valodas · Redzēt vairāk »
Kantabri
Kantabru apdzīvotā teritorija Kantabrijas karu laikā. Kantabru karavīri ar apaļajiem vairogiem un zirgu. (Stēla) Kantabri ir sena 11 cilšu savienība, kas apdzīvoja Spānijas ziemeļu piekrasti mūsdienu Kantabrijas teritorijā, Astūrijas austrumos, Kastīlijai un Leonai piegulošajos kalnu apgabalos.
Jaunums!!: Luzitāņi un Kantabri · Redzēt vairāk »
Luzitānija
Luzitānijas izvietojums Romas impērijā 117. gadā. Luzitānija bija viena no trim romiešu provincēm Pireneju pussalā, kas veidoja Romiešu Spāniju no 1.
Jaunums!!: Luzitāņi un Luzitānija · Redzēt vairāk »
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Jaunums!!: Luzitāņi un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: Luzitāņi un Rakstība · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Luzitāņi un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Strabons
Strabons (dzimis 64. vai 63. gadā p.m.ē., miris apmēram 24. gadā) bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs.
Jaunums!!: Luzitāņi un Strabons · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Luzitāņi un Vēsture · Redzēt vairāk »
