33 attiecības: Apgaismības laikmets, Augusts Albanuss, Baltijas provinces, Bernhards Frīdrihs Bērenss, Brīvmūrniecība, Dāvids Hieronīms Grindelis, Franču revolūcija, Georgs Armitsteds, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Frīdrihs Parrots, Jānis Ilsters, Jānis Stradiņš, Johans Hermanis Cigra, Johans Kristofs Broce, Katrīna II Lielā, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Kārlis Kristiāns Ulmanis, Krievijas Impērija, Kristofs Hāberlands, Liborijs fon Bergmanis, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Napoleona kari, Oto fon Hūns, Ozolaine (Rīga), Rīgas Doma skola, Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas Svētā Pētera baznīca, Valdības Vēstnesis, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vidzemes guberņa, Vidzemes superintendents, 1797. gads.
Apgaismības laikmets
Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Apgaismības laikmets · Redzēt vairāk »
Augusts Albanuss
Johans Augusts Lēberehts Albanuss (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes Vidzemes garīdznieks, pedagogs un cenzors.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Augusts Albanuss · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Bernhards Frīdrihs Bērenss
Bernhards Frīdrihs Bērenss (1795–1863) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Bernhards Frīdrihs Bērenss · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Georgs Armitsteds · Redzēt vairāk »
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms
Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »
Georgs Frīdrihs Parrots
Georgs Frīdrihs Parrots, arī Žoržs Frēderiks Parro (dzimis, miris) bija franču izcelsmes vācbaltiešu fiziķis.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Georgs Frīdrihs Parrots · Redzēt vairāk »
Jānis Ilsters
Austrums" (Nr.8, 01.08.1889.) numura pirmajā lapā. Jānis Ilsters (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, botāniķis, daiļdārznieks, novadpētnieks, un dzejnieks.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Jānis Ilsters · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Johans Hermanis Cigra
Johans Hermanis Cigra (dzimis, miris) bija Lībekā dzimis dārznieks un botāniķis, dārzkopības pionieris Latvijā un Krievijas impērijā.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Johans Hermanis Cigra · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs Vatsons
Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Redzēt vairāk »
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Kārlis Gotlobs Zontāgs · Redzēt vairāk »
Kārlis Kristiāns Ulmanis
Kārlis Kristiāns Ulmanis (dzimis, miris) bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un rakstnieks, pedagoģiskās literatūras izdevējs latviešu valodā.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Kārlis Kristiāns Ulmanis · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Kristofs Hāberlands · Redzēt vairāk »
Liborijs fon Bergmanis
Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no Broces kolekcijas). Liborijs fon Bergmanis (—) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Liborijs fon Bergmanis · Redzēt vairāk »
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss · Redzēt vairāk »
Napoleona kari
Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris Austerlicas kauja Napoleona kari bija globālu karu sērija pēc Franču revolūcijas Napoleona vadībā starp Franciju un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu valstu koalīcijām.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Napoleona kari · Redzēt vairāk »
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Oto fon Hūns · Redzēt vairāk »
Ozolaine (Rīga)
Ozolaine (''Eichenhein'') Rīgas kartē (1876). Ozolaine, agrāk Eihenhaima vai Eihenhaina, ir viena no Sarkandaugavas apkaimes daļām ar parku Rīgā.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Ozolaine (Rīga) · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Valdības Vēstnesis
"Valdības Vēstnesis" bija Latvijas Republikas Ministru kabineta oficiālais dienas laikraksts, kuru sāka izdot.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Valdības Vēstnesis · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
1797. gads
1797.
Jaunums!!: Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība un 1797. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Literāri-praktiskā pilsoņu apvienība, Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu biedrība, Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu savienība.