Ātrāk nekā pārlūku!
14 attiecības: Abdomens, Anglija, Augstākie vēži, Frederiks Šrams (paleontologs), Glosteršīra, Karapakss, Karbons, Paleontoloģija, Paleozojs, Pygocephalomorpha, Tealliocarididae, Telsons, Tergīts, Vēžveidīgie.
Abdomens
garnelei. (iezīmēts ar dzeltenu joslu) Abdomens (no — 'vēders') jeb posmkāju vēders ir posmkāju ķermeņa aizmugurējā daļa, kas parasti sastāv no skaidri izšķiramiem segmentiem.
Jaunums!!: Schramocaris un Abdomens · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: Schramocaris un Anglija · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Schramocaris un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Frederiks Šrams (paleontologs)
Frederiks Roberts Šrams (dzimis) ir amerikāņu paleontologs un kancerologs (vēžveidīgo pētnieks). 1965. gadā saņēma bioloģijas zinātņu bakalaura grādu Lojolas universitātē, Čikāgā, bet 1968. gadā paleozooloģijas doktora grādu Čikāgas universitātē. Uzrakstījis vairāk nekā 200 rakstu par dažādām vēžveidīgo bioloģijas, taksonomijas un sistemātikas tēmām, kā arī vairākas grāmatas, ieskaitot pamattekstu grāmatai "Vēžveidīgie" (Crustacea). 1983. gadā viņš dibināja žurnālu "Vēžveidīgo problemātika" (Crustacean Issues), par kura redaktoru darbojās, vairāk kā 20 gadus. Savas karjeras lielāko daļu darbojās Amsterdamas Universitātē, Nīderlandē, no kuras 2005. gadā aizgāja pensijā. 2005. gada jūlijā viņš kļuva par "Vēžveidīgo bioloģijas žurnāla" (Journal of Crustacean Biology) redaktoru.
Jaunums!!: Schramocaris un Frederiks Šrams (paleontologs) · Redzēt vairāk »
Glosteršīra
Glosteršīra ir grāfiste Dienvidrietumanglijā.
Jaunums!!: Schramocaris un Glosteršīra · Redzēt vairāk »
Karapakss
garnelei. (iekrāsots ar sarkanu) Karapakss ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi.
Jaunums!!: Schramocaris un Karapakss · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Schramocaris un Karbons · Redzēt vairāk »
Paleontoloģija
Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.
Jaunums!!: Schramocaris un Paleontoloģija · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Schramocaris un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Schramocaris un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Tealliocarididae
Tealliocarididae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Schramocaris un Tealliocarididae · Redzēt vairāk »
Telsons
Telsona izvietojums garnelei. (iekrāsots) Telsons jeb anālais segments ir vēžveidīgo pēdējais vēdera (abdomena) posms, kura ventrālajā pusē atrodas anālā atvere.
Jaunums!!: Schramocaris un Telsons · Redzēt vairāk »
Tergīts
Tūkstoškāja (''Coromus vittatus'') tergīti. Tergīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) mugurpuses daļa.
Jaunums!!: Schramocaris un Tergīts · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Schramocaris un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
