Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Acs, Akmeņtārtiņš, Akmeņtārtiņi, Antarktīda, Augsne, Šņibīši, Ģints (bioloģija), Bezmugurkaulnieki, Bioma, Bridējputni, Centimetrs, Dzimumdimorfisms, Eirāzijas sloka, Galva, Grams, Gugatnis, Gulbene, Jūras šņibītis, Kāja, Knābis, Kuitala, Kuitalas, Latvija, Līkšņibītis, Lielais šņibītis, Lielā tilbīte, Lietuvainis, Mātīte, Mērenā josla, Mērkaziņa, Mērkaziņas, Melnā puskuitala, Morfoloģija (bioloģija), Pūslīši, Pļavu tilbīte, Pirksts, Platknābja pūslītis, Purva tilbīte, Puskuitalas, Putni, Riests, Sarkanā puskuitala, Slokas, Smiltis, Suga, Tauste, Tārtiņveidīgie, Tēviņš, Tievknābja kuitala, Tilbītes, ..., Tropi, Upes tilbīte, Upes tilbītes, Vistilbe, Ziemeļu puslode, Zivis. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Acs · Redzēt vairāk »
Akmeņtārtiņš
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »
Akmeņtārtiņi
Akmeņtārtiņi (Arenaria) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Akmeņtārtiņi · Redzēt vairāk »
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Antarktīda · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Augsne · Redzēt vairāk »
Šņibīši
Šņibīši jeb šņībīši (Calidris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kurā apvieno 24 sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Šņibīši · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioma
Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Bioma · Redzēt vairāk »
Bridējputni
Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).
Jaunums!!: Sloku dzimta un Bridējputni · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Dzimumdimorfisms · Redzēt vairāk »
Eirāzijas sloka
Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Galva · Redzēt vairāk »
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Grams · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Gulbene · Redzēt vairāk »
Jūras šņibītis
Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Kāja · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Sloku dzimta un Knābis · Redzēt vairāk »
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Kuitala · Redzēt vairāk »
Kuitalas
Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Kuitalas · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Latvija · Redzēt vairāk »
Līkšņibītis
Līkšņibītis jeb līkšņībītis (Calidris ferruginea) ir mazs bridējputns, kurš ligzdo Arktikas un Sibīrijas tundrā.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Līkšņibītis · Redzēt vairāk »
Lielais šņibītis
Lielais šņibītis (Calidris canutus) ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Lielais šņibītis · Redzēt vairāk »
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Lietuvainis · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Mātīte · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Mērkaziņas
Mērkaziņas (Gallinago) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 17 purvos un mitrainēs dzīvojošas putnu sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Mērkaziņas · Redzēt vairāk »
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Pūslīši
Pūslīši (Phalaropus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Pūslīši · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Pirksts · Redzēt vairāk »
Platknābja pūslītis
Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Puskuitalas
Puskuitalas (Limosa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Puskuitalas · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Putni · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Riests · Redzēt vairāk »
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »
Slokas
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Slokas · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Smiltis · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Suga · Redzēt vairāk »
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tauste · Redzēt vairāk »
Tārtiņveidīgie
Tārtiņveidīgie putni (Charadriiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tārtiņveidīgie · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Tievknābja kuitala
Tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kurš, iespējams, mūsdienās ir izmiris.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tievknābja kuitala · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Tropi · Redzēt vairāk »
Upes tilbīte
thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »
Upes tilbītes
Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Upes tilbītes · Redzēt vairāk »
Vistilbe
Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).
Jaunums!!: Sloku dzimta un Vistilbe · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Sloku dzimta un Zivis · Redzēt vairāk »
