Ātrāk nekā pārlūku!
35 attiecības: Acs, Anālā atvere, Apendikulārijas, Aste, Astes spura, Žaunas, Bentoss, Bilaterāļi, Bioloģisks ķermenis, Dzīvnieki, Fosilijas, Galvhordaiņi, Gļotas, Horda, Hordaiņi, Jūta, Kembrijs, Kurkulis, Kutikulārie, Loceklis (anatomija), Morfoloģija (bioloģija), Mugurkaulnieki, Mute, Nēģu dzimta, Nematodes, Otrmutnieki, Parafilija, Pirmmutnieki, Planktons, Plēsonība, Posmkāji, Rīkle, Tārpi, Tunikāti, Zarnas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Acs · Redzēt vairāk »
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Anālā atvere · Redzēt vairāk »
Apendikulārijas
Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Aste · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Astes spura · Redzēt vairāk »
Žaunas
Karpa, kurai redzamas žaunas sarkanā krāsā Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Žaunas · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Bentoss · Redzēt vairāk »
Bilaterāļi
Bilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder pie eimetazoju apakšvalsts (Eumetazoa).
Jaunums!!: Vetulikolijas un Bilaterāļi · Redzēt vairāk »
Bioloģisks ķermenis
Ķermenis ir organisma ārējās formas un izpausmes, piemēram, izskats, uzbūve, izmēri.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Bioloģisks ķermenis · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Galvhordaiņi
Galvhordaiņi jeb bezgalvaskausaiņi (Cephalochordata) ir hordaiņu tipa apakštips.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Galvhordaiņi · Redzēt vairāk »
Gļotas
Dzemdes kakla gļotas Gļotas ir daudzšūnu organismu šūnu sekrēcijas produkts, kuru veido pārsvarā gļotādas epitēlijaudi.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Gļotas · Redzēt vairāk »
Horda
Horda var būt.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Horda · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Vetulikolijas un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Jūta
Jūta (izrunā: vai) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas valsts rietumu reģionā.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Jūta · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Kutikulārie
Kutikulārie ir pirmmutnieku virstips, kurš tika ieteikts 1997.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Kutikulārie · Redzēt vairāk »
Loceklis (anatomija)
Loceklis jeb ekstremitāte (no — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Mute · Redzēt vairāk »
Nēģu dzimta
Nēģu dzimta (Petromyzontidae) ir nēģveidīgo kārtas bezžokļaiņi, kas ir izplatīti ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Nēģu dzimta · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Vetulikolijas un Nematodes · Redzēt vairāk »
Otrmutnieki
Otrmutnieki (Deuterostomia) ir bilaterālo dzīvnieku apakšnodalījums.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Otrmutnieki · Redzēt vairāk »
Parafilija
Seksuālā novirze jeb parafilija ir biomedicīnisks termins, ar kuru apzīmē tāda veida dzimumtieksmi, kuras praktizēšana neatbilst sabiedrībā pieņemtajiem cilvēka seksuālās dzīves standartiem.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Parafilija · Redzēt vairāk »
Pirmmutnieki
Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Pirmmutnieki · Redzēt vairāk »
Planktons
Planktona organismu fotomontāža Planktons ir jebkurš brīvi peldošs, neliels organisms (augi, dzīvnieki, arheji vai baktērijas), kas visu aktīvo dzīves laiku pavada ūdenī, ļaujoties ūdens viļņojumam.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Planktons · Redzēt vairāk »
Plēsonība
Apaļlapu rasene ir kukaiņēdāju lakstaugs Plēsonība ir starpsugu attiecības, kad viens organisms, plēsoņa, iznīcina citu organismu, upuri, lai iegūtu sev barību.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Plēsonība · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Rīkle · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tunikāti
Tunikāti, kāpurhordaiņi (Tunicata, Urochordata) — hordaiņu apakštips, kuru ķermeņa uzbūve stipri atšķiras no tipisko hordaiņu ķermeņa uzbūves.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Tunikāti · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Vetulikolijas un Zarnas · Redzēt vairāk »
