19 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Alsviķi, Aumeisteru muiža, Ādolfs Gerhards fon Vulfs, Bormaņu muiža, Cesvaines pils, Gaujienas muiža, Jūliuss fon Vulfs, Krievu—turku kari, Lielais Ziemeļu karš, Lielvārdes muiža, Livonijas bruņniecība, Madona, Polijas—Lietuvas ūnija, Vācbaltieši, Vācija, Vīsbādene, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Vulfi un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Alsviķi
Alsviķi ir ciems Alūksnes novada Alsviķu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vulfi un Alsviķi · Redzēt vairāk »
Aumeisteru muiža
Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara. Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002). Aumeisteru muižas jeb Cirgaļu muižas kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Jaunums!!: Vulfi un Aumeisteru muiža · Redzēt vairāk »
Ādolfs Gerhards fon Vulfs
Ādolfs Gerhards Boriss Emīls fon Vulfs (1857-1904) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas no 1890.
Jaunums!!: Vulfi un Ādolfs Gerhards fon Vulfs · Redzēt vairāk »
Bormaņu muiža
Bormaņu muižas kungu māja mūsdienās. Bormaņu muiža vai Trapenes muiža ir muižas ēku un parka komplekss Smiltenes novada Trapenes pagasta Trapenē.
Jaunums!!: Vulfi un Bormaņu muiža · Redzēt vairāk »
Cesvaines pils
Cesvaines pils (2015) Cesvaines pils ir historisma stilā celta muižas pils Cesvainē, kas atrodas blakus Cesvaines viduslaiku pils drupām.
Jaunums!!: Vulfi un Cesvaines pils · Redzēt vairāk »
Gaujienas muiža
Gaujienas muižas kungu mājas fasāde ar sešu kolonnu portiku Gaujienas pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā.
Jaunums!!: Vulfi un Gaujienas muiža · Redzēt vairāk »
Jūliuss fon Vulfs
Jūliuss Voldemārs fon Vulfs (1809-1872) bija vācbaltu jurists un muižnieks, kas pabeidza Gaujienas pilsmuižas būvi.
Jaunums!!: Vulfi un Jūliuss fon Vulfs · Redzēt vairāk »
Krievu—turku kari
Krievu—turku karš ir viens no apzīmējumiem katram no sekojošiem militārajiem konfliktiem Osmaņu impērijas un Krievijas Impērijas starpā.
Jaunums!!: Vulfi un Krievu—turku kari · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vulfi un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielvārdes muiža
Lielvārdes bruņinieku pilsdrupas un Lielvārdes muižas kungu māja 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils bija Lielvārdes muižas kungu māja, kas celta 19. gadsimtā klasicisma stilā Lielvārdes pagastā.
Jaunums!!: Vulfi un Lielvārdes muiža · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vulfi un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Vulfi un Madona · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Vulfi un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vulfi un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vulfi un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīsbādene
Vīsbādene ir pilsēta Reinas upes labajā krastā Vācijā.
Jaunums!!: Vulfi un Vīsbādene · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vulfi un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Vulfi un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »