Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Ūsiņi, Čehija, Brāļu draudze, Bulgārija, Diena, Gothards Frīdrihs Stenders, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Jāņi, Kalendārs, Kipra, Kristības, Kristieši, Kristofs Harders, Latviešu personvārdi, Lielā Shizma, Māras, Mārtiņš Luters, Mārtiņi, Miķeļi, Rubene, Somija, Spānija, Sunākste, Svētais, Tvnet.lv, Ungārija, Valentīna diena, Viduslaiki, Visu svēto diena, Zviedru Vidzeme, 1. novembris, 1054. gads.
Ūsiņi
Ūsiņi jeb Ūsiņa diena ir seni latviešu pavasara svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Jura dienu par godu Svētajam Jurim 23.
Jaunums!!: Vārda diena un Ūsiņi · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Vārda diena un Čehija · Redzēt vairāk »
Brāļu draudze
Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudze jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.
Jaunums!!: Vārda diena un Brāļu draudze · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Vārda diena un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Jaunums!!: Vārda diena un Diena · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Vārda diena un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Vārda diena un Grieķija · Redzēt vairāk »
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Jaunums!!: Vārda diena un Horvātija · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Vārda diena un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Vārda diena un Jāņi · Redzēt vairāk »
Kalendārs
Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.
Jaunums!!: Vārda diena un Kalendārs · Redzēt vairāk »
Kipra
Kipra, oficiāli Kipras Republika, ir salu valsts austrumu Vidusjūrā.
Jaunums!!: Vārda diena un Kipra · Redzēt vairāk »
Kristības
Jēzus Kristus kristīšana Kristības jeb kristīšana kristīgajā ticībā ir sakraments, ar kuru cilvēks tiek uzņemts kristīgajā baznīcā un arī konkrētā konfesijā.
Jaunums!!: Vārda diena un Kristības · Redzēt vairāk »
Kristieši
Kristiešu īpatsvars visās pasaules valstīs Kristieši ir kristietības piekritēji.
Jaunums!!: Vārda diena un Kristieši · Redzēt vairāk »
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Jaunums!!: Vārda diena un Kristofs Harders · Redzēt vairāk »
Latviešu personvārdi
Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.
Jaunums!!: Vārda diena un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »
Lielā Shizma
Lielā Shizma (no (skhísma) — 'plaisa, šķelšanās') ir kristietības sašķelšanās Rietumu, jeb Romas katoļu kristietībā un Austrumu, jeb pareizticīgo kristietībā.
Jaunums!!: Vārda diena un Lielā Shizma · Redzēt vairāk »
Māras
Māras vai Māras diena (reizēm arī Lielās Māras diena un Mātes diena) ir seni latviešu svētki, kas veltīti senlatviešu dievībai Mārai un tikuši svinēti 15. augustā.
Jaunums!!: Vārda diena un Māras · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Vārda diena un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Mārtiņi
Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.
Jaunums!!: Vārda diena un Mārtiņi · Redzēt vairāk »
Miķeļi
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.
Jaunums!!: Vārda diena un Miķeļi · Redzēt vairāk »
Rubene
Rubene ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kocēnu pagastā.
Jaunums!!: Vārda diena un Rubene · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Vārda diena un Somija · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Vārda diena un Spānija · Redzēt vairāk »
Sunākste
Sunākste ir ciems Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Vārda diena un Sunākste · Redzēt vairāk »
Svētais
Tipisks kristiešu svētais — Benedikts no Nursijas Svētais vai svētā ir mītiska vai vēsturiska persona, kurai tiek piedēvēta īpaša saikne ar svētumu.
Jaunums!!: Vārda diena un Svētais · Redzēt vairāk »
Tvnet.lv
tvnet.lv ir informatīvi izklaidējošs portāls.
Jaunums!!: Vārda diena un Tvnet.lv · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Vārda diena un Ungārija · Redzēt vairāk »
Valentīna diena
Svētā Valentīna diena jeb Visu mīlētāju diena, sarunvalodā bieži Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu daudzās valstīs tiek svinēti 14. februārī.
Jaunums!!: Vārda diena un Valentīna diena · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Vārda diena un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Visu svēto diena
Visi svētie. Fra Andželiko glezna. Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie.
Jaunums!!: Vārda diena un Visu svēto diena · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Vārda diena un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1. novembris
1.
Jaunums!!: Vārda diena un 1. novembris · Redzēt vairāk »
1054. gads
1054.
Jaunums!!: Vārda diena un 1054. gads · Redzēt vairāk »
