Satura rādītājs
20 attiecības: Šahs Džahāns, Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems, Gerards van Honthorsts, Jans Komenskis, Juhans III, Klements VIII, Mēklenburgas Kristofs, Mišels de Monteņs, Rīgas arhibīskapija, Sigismunds III Vāsa, Trešdiena, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1537. gads, 17. novembris, 28. augusts, 28. marts, 30. janvāris, 4. marts, 4. novembris, 5. janvāris.
Šahs Džahāns
Šahs Džahans Šahbudīns Mohameds Šahs Džahāns (Shahbuddīn Mohammed Shāh Jahān, vai, Shāh Jahān; dzimis Lahorā, miris Āgrā) bija mogolu imperators.
Skatīt 1592. gads un Šahs Džahāns
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems
Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems (dzimis, miris) bija angļu augstmanis, karaļa Džeimsa I favorīts un tuvs draugs, pēc dažu pētnieku domām — mīļākais (vēstulēs karalis dažkārt sauca Bekingemu par sievu vai vīru).
Skatīt 1592. gads un Džordžs Viljers, Pirmais hercogs Bakingems
Gerards van Honthorsts
Gerards van Honthorsts (dzimis, miris) bija Nīderlandes Zelta laikmeta gleznotājs, Utrehtas skolas pārstāvis.
Skatīt 1592. gads un Gerards van Honthorsts
Jans Komenskis
Jans Amoss Komenskis, arī Komēnijs (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis pedagogs un rakstnieks.
Skatīt 1592. gads un Jans Komenskis
Juhans III
Juhans III Vāsa (Johan III Vasa; 1537-1592), arī Jānis III Vasa, bija Somijas hercogs, vēlāk Zviedrijas karalis no 1568.
Skatīt 1592. gads un Juhans III
Klements VIII
Klements VIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Ipolito Aldobrandīni (Ippolito Aldobrandini), bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.
Skatīt 1592. gads un Klements VIII
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Skatīt 1592. gads un Mēklenburgas Kristofs
Mišels de Monteņs
Mišels Eikēms de Monteņs (dzimis, miris) bija franču filozofs, rakstnieks, valstsvīrs.
Skatīt 1592. gads un Mišels de Monteņs
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt 1592. gads un Rīgas arhibīskapija
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt 1592. gads un Sigismunds III Vāsa
Trešdiena
Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.
Skatīt 1592. gads un Trešdiena
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Skatīt 1592. gads un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
1537. gads
1537.
Skatīt 1592. gads un 1537. gads
17. novembris
17.
Skatīt 1592. gads un 17. novembris
28. augusts
28.
Skatīt 1592. gads un 28. augusts
28. marts
28.
Skatīt 1592. gads un 28. marts
30. janvāris
30.
Skatīt 1592. gads un 30. janvāris
4. marts
4.
Skatīt 1592. gads un 4. marts
4. novembris
4.
Skatīt 1592. gads un 4. novembris
5. janvāris
5.
Skatīt 1592. gads un 5. janvāris
Zināms kā 1592.