1919. gads un Kārlis Lībknehts

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1919. gads un Kārlis Lībknehts

1919. gads vs. Kārlis Lībknehts

1919. Kārlis Lībknehts (dzimis; miris) bija kreisi noskaņots vācu politiķis.

Francis Mērings

Francis Erdmanis Mērings, (dzimis, miris) bija marksistisks vācu vēsturnieks, žurnālists un politiķis.

1919. gads un Francis Mērings · Francis Mērings un Kārlis Lībknehts · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Eberts

Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.

1919. gads un Frīdrihs Eberts · Frīdrihs Eberts un Kārlis Lībknehts · Redzēt vairāk »

Roza Luksemburga

Roza Luksemburga (dzimusi kā Rozālija Luksemburga (Rosalia Luxemburg); mirusi) bija ebreju izcelsmes kreisi noskaņota Krievijas (Polijas) un Vācijas marksisma teorētiķe un politiskā darbiniece.

1919. gads un Roza Luksemburga · Kārlis Lībknehts un Roza Luksemburga · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1919. gads un Vācija · Kārlis Lībknehts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

1919. gads un Vācijas Impērija · Kārlis Lībknehts un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

1919. gads un Veimāras Republika · Kārlis Lībknehts un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »