21 attiecības: Akroleīns, Amīni, Atoms, Ūdens, Brīvais radikālis, Formaldehīds, Glicerīns, Hidrazīns, Hidroksilamīns, Hidroksilgrupa, Karbonilgrupa, Karbonskābes, Ketoni, Molekula, Molekulu masa, Ogleklis, Organiskās vielas, Procents, Skābeklis, Spirti, Viršanas temperatūra.
Akroleīns
Akroleīns (propenāls, akrilaldehīds, H2C.
Jaunums!!: Aldehīdi un Akroleīns · Redzēt vairāk »
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Aldehīdi un Amīni · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Aldehīdi un Atoms · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Aldehīdi un Ūdens · Redzēt vairāk »
Brīvais radikālis
Hidroksiljons un hidroksilradikālis Brīvais radikālis ir molekula ar vismaz vienu nesapārotu elektronu.
Jaunums!!: Aldehīdi un Brīvais radikālis · Redzēt vairāk »
Formaldehīds
Formaldehīds (metanāls, HCHO) ir gāze ar izteiktu, asu smaku.
Jaunums!!: Aldehīdi un Formaldehīds · Redzēt vairāk »
Glicerīns
Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.
Jaunums!!: Aldehīdi un Glicerīns · Redzēt vairāk »
Hidrazīns
Hidrazīns (N2H4) ir bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar asu smaku, šķīst ūdenī, spirtos, tvaiki ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu; toksisks.
Jaunums!!: Aldehīdi un Hidrazīns · Redzēt vairāk »
Hidroksilamīns
Hidroksilamīns (NH2OH) ir bezkrāsaina kristāliska (adatveida kristāli) viela, kas viegli šķīst ūdenī, veidojot hidroksilamīna hidrātu NH2OH·H2O.
Jaunums!!: Aldehīdi un Hidroksilamīns · Redzēt vairāk »
Hidroksilgrupa
Hidroksilgrupas modelis Hidroksilgrupa (arī hidroksogrupa vai oksigrupa) ir no skābekļa un ūdeņraža sastāvoša funkcionālā grupa ar formulu −OH.
Jaunums!!: Aldehīdi un Hidroksilgrupa · Redzēt vairāk »
Karbonilgrupa
Karbonilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karbonilgrupa (>C.
Jaunums!!: Aldehīdi un Karbonilgrupa · Redzēt vairāk »
Karbonskābes
Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.
Jaunums!!: Aldehīdi un Karbonskābes · Redzēt vairāk »
Ketoni
Ketonu vispārīga struktūrformula Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem.
Jaunums!!: Aldehīdi un Ketoni · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Aldehīdi un Molekula · Redzēt vairāk »
Molekulu masa
Atsevišķu molekulu masas ir ļoti mazas.
Jaunums!!: Aldehīdi un Molekulu masa · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Aldehīdi un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Aldehīdi un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Procents
Procentu apzīmēšanas zīme Procents (— ‘uz simtu’), senāk arī nosimte, ir skaitlis, kas izsaka kāda daudzuma vai lieluma simto daļu.
Jaunums!!: Aldehīdi un Procents · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Aldehīdi un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Aldehīdi un Spirti · Redzēt vairāk »
Viršanas temperatūra
Viršanas jeb vārīšanās temperatūra ir temperatūra, kurā viela no šķidrā agregātstāvokļa pāriet gāzveida stāvoklī (pievadot enerģiju) (vai kondensējas (aizvadot enerģiju)).
Jaunums!!: Aldehīdi un Viršanas temperatūra · Redzēt vairāk »