Atvērt Google MapsSatura rādītājs
59 attiecības: Ainava, Alpīnisms, Apenīni, Arlbergs, Austrija, Šveice, Ženēvas ezers, Baltegles, Bodenezers, Cīrihes ezers, Dižskābarži, Dināru kalniene, Donava, Egles, Eiropa, Elbruss, Ezers, Francija, Gondvāna, Graudzāļu dzimta, Grenoble, Horvātija, Ieleja, Insbruka, Itālija, Kalns, Kalnu grēda, Kalnu slēpošana, Kaukāzs (kalni), Kūrorts, Komo ezers, Kortīna d'Ampeco, Krūms, Lapegles, Laurāzija, Ledājs, Ledus, Lihtenšteina, Lucerna (pilsēta), Magmatiskie ieži, Mežs, Metamorfie ieži, Mezozojs, Monblāns, Nogulumieži, Pļava, Pireneji, Po (upe), Priedes, Reina, ... Izvērst indekss (9 vairāk) »
- Šveices kalnu grēdas
- Austrijas kalnu grēdas
- Francijas kalnu grēdas
- Itālijas kalnu grēdas
- Lihtenšteinas kalnu grēdas
- Slovēnijas kalnu grēdas
- Vācijas kalnu grēdas
Ainava
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debess ķermeņa virsmas) elementu kopums.
Skatīt Alpi un Ainava
Alpīnisms
Plaisa šļūdoni, pa kuru alpīnisti mēģina nokļūt kalna virsotnē. Alpīnisms ir sporta veids, vaļasprieks vai profesija, kurā notiek kāpšana grūti pieejamās un/vai augstās kalnu virsotnēs, kā arī pārgājieni augstos kalnos u.tml.
Skatīt Alpi un Alpīnisms
Apenīni
Apenīni ir kalnu sistēma gandrīz visas Apenīnu pussalas garumā Itālijas un Sanmarīno teritorijās.
Skatīt Alpi un Apenīni
Arlbergs
Arlbergs ir kalnu masīvs, kas atdala Tiroles un Forarlbergas federālās zemes Austrijas galējos rietumos.
Skatīt Alpi un Arlbergs
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Skatīt Alpi un Austrija
Šveice
Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.
Skatīt Alpi un Šveice
Ženēvas ezers
Ženēvas ezers (arī Lemāns;, Lac de Genève) ir liels ezers Alpos uz Šveices un Francijas robežas.
Skatīt Alpi un Ženēvas ezers
Baltegles
Baltegles (Abies) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas no 48 līdz 55 sugām.
Skatīt Alpi un Baltegles
Bodenezers
Bodenezers (arī Konstancas ezers) ir liels ezers uz Austrijas, Vācijas un Šveices robežas.
Skatīt Alpi un Bodenezers
Cīrihes ezers
Cīrihes ezers ir ezers Šveices ziemeļu daļā, Cīrihes, Sanktgallenes un Švīces kantonos.
Skatīt Alpi un Cīrihes ezers
Dižskābarži
Dižskābarži (Fagus) ir dižskābaržu dzimtas ģints.
Skatīt Alpi un Dižskābarži
Dināru kalniene
Dināru kalniene vai Dināru Alpi ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.
Skatīt Alpi un Dināru kalniene
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Skatīt Alpi un Donava
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Alpi un Egles
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Alpi un Eiropa
Elbruss
Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Alpi un Elbruss
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Alpi un Ezers
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Alpi un Francija
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Skatīt Alpi un Gondvāna
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Skatīt Alpi un Graudzāļu dzimta
Grenoble
Grenoble ir pilsēta Francijas dienvidaustrumos Alpu priekškalnēs Izēras upes ielejā.
Skatīt Alpi un Grenoble
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Alpi un Horvātija
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Skatīt Alpi un Ieleja
Insbruka
Insbruka (— ‘Innas tilts’) ir pilsēta Austrijas rietumos pie Innas upes 30 kilometrus uz ziemeļiem no Brennera pārejas.
Skatīt Alpi un Insbruka
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Alpi un Itālija
Kalns
Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.
Skatīt Alpi un Kalns
Kalnu grēda
Himalaji — pasaulē augstākā kalnu sistēma Kalnu grēda ir kalnu virkne, kuru ierobežo zemienes vai no citām kalnu grēdām atdala ielejas, upes un kalnu pārejas.
Skatīt Alpi un Kalnu grēda
Kalnu slēpošana
Kalnu slēpošana ir ziemas sporta (slēpošanas) veids, kurā sacensības notiek vairākās disciplīnās.
Skatīt Alpi un Kalnu slēpošana
Kaukāzs (kalni)
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.
Skatīt Alpi un Kaukāzs (kalni)
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Skatīt Alpi un Kūrorts
Komo ezers
Komo ezers ir ezers Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu kalnu dienvidu nogāzē.
Skatīt Alpi un Komo ezers
Kortīna d'Ampeco
Kortīna d'Ampeco ir pilsēta Itālijas ziemeļos.
Skatīt Alpi un Kortīna d'Ampeco
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Alpi un Krūms
Lapegles
Lapegles (Larix) ir priežu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas 10–14 skujkoku sugas.
Skatīt Alpi un Lapegles
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Skatīt Alpi un Laurāzija
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Alpi un Ledājs
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Alpi un Ledus
Lihtenšteina
Lihtenšteinas Firstiste ir pundurvalsts Centrāleiropā.
Skatīt Alpi un Lihtenšteina
Lucerna (pilsēta)
Lucerna ir pilsēta Šveicē, Lucernas kantona administratīvais centrs.
Skatīt Alpi un Lucerna (pilsēta)
Magmatiskie ieži
Granīts ir viens no magmatiskajiem iežiem Magmatiskie ieži ir ieži, kas veidojas no magmas.
Skatīt Alpi un Magmatiskie ieži
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Alpi un Mežs
Metamorfie ieži
Kvarcīts ir viens no metamorfajiem iežiem Metamorfie ieži ir ieži, kas metamorfisma procesā veidojušies no nogulumiežiem, magmatiskiem iežiem un no vecākiem metamorfiem iežiem.
Skatīt Alpi un Metamorfie ieži
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Alpi un Mezozojs
Monblāns
Monblāns (tulkojumā — "Baltais kalns") ir Alpu kalnu augstākā virsotne un augstākā virsotne Eiropas Savienībā.
Skatīt Alpi un Monblāns
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Alpi un Nogulumieži
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Skatīt Alpi un Pļava
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Skatīt Alpi un Pireneji
Po (upe)
Po ir Itālijas garākā upe.
Skatīt Alpi un Po (upe)
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Alpi un Priedes
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Skatīt Alpi un Reina
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Alpi un Rietumeiropa
Rona
Rona (izrunā) ir viena no Eiropas lielākajām upēm.
Skatīt Alpi un Rona
Sanktmorica
Sanktmorica ir kūrorta pilsēta Engadīnes ielejā Šveicē.
Skatīt Alpi un Sanktmorica
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Skatīt Alpi un Segsēkļi
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Alpi un Slovēnija
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Alpi un Sniegs
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Alpi un Spānija
Valē kantons
Valē kantons jeb Vallisas kantons ir viens no Šveices 26 kantoniem, kas atrodas valsts dienvidos.
Skatīt Alpi un Valē kantons
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Alpi un Vācija
Skatīt arī
Šveices kalnu grēdas
- Alpi
- Rētijas Alpi
Austrijas kalnu grēdas
- Šumava
- Alpi
Francijas kalnu grēdas
- Alpi
Itālijas kalnu grēdas
Lihtenšteinas kalnu grēdas
- Alpi
Slovēnijas kalnu grēdas
Vācijas kalnu grēdas
- Alpi
Zināms kā Alpu kalni.