20 attiecības: Amīni, Aminoskābes, Amonija jons, Amonija nitrāts, Amonija sāļi, Amonija sulfāts, Amonjaks, Analītiskā ķīmija, Bāze (ķīmija), Formaldehīds, Freoni, Gāze, Inde, Normāli apstākļi, Sārmu metāli, Skābes, Slāpekļskābe, Slāpeklis, Urotropīns, Ventspils.
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Amonjaks un Amīni · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Amonjaks un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Amonija jons
Amonija jons jeb vienkārši amonijs ir pozitīvi lādēts vairākatomu jons ar formulu NH4+.
Jaunums!!: Amonjaks un Amonija jons · Redzēt vairāk »
Amonija nitrāts
Amonija nitrāts jeb amonija salpetris (NH4NO3) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī un ir higroskopiska.
Jaunums!!: Amonjaks un Amonija nitrāts · Redzēt vairāk »
Amonija sāļi
Viens no pazīstamākajiem amonija sāļiem — amonija nitrāts Amonija sāļi ir tādi sāļi, kas satur amonija jonu.
Jaunums!!: Amonjaks un Amonija sāļi · Redzēt vairāk »
Amonija sulfāts
Amonija sulfāts ((NH4)2SO4) ir sērskābes amonija sāls.
Jaunums!!: Amonjaks un Amonija sulfāts · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Amonjaks un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Analītiskā ķīmija
Analītiskā ķīmija ir zinātne, kas pēta un pilnveido ķīmiskās analīzes metodes.
Jaunums!!: Amonjaks un Analītiskā ķīmija · Redzēt vairāk »
Bāze (ķīmija)
Bāzes ir ķīmisku vielu klase, kuru molekulas sastāv no metālu vai amonija joniem un hidroksiljoniem OH−.
Jaunums!!: Amonjaks un Bāze (ķīmija) · Redzēt vairāk »
Formaldehīds
Formaldehīds (metanāls, HCHO) ir gāze ar izteiktu, asu smaku.
Jaunums!!: Amonjaks un Formaldehīds · Redzēt vairāk »
Freoni
Trihlorfluormetāna molekulas modelis Freoni (no angļu prečuzīmes Freon), ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder pie halogēnalkāniem - galvenokārt metāna un etāna atvasinājumiem.
Jaunums!!: Amonjaks un Freoni · Redzēt vairāk »
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Jaunums!!: Amonjaks un Gāze · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Amonjaks un Inde · Redzēt vairāk »
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Jaunums!!: Amonjaks un Normāli apstākļi · Redzēt vairāk »
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Jaunums!!: Amonjaks un Sārmu metāli · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Amonjaks un Skābes · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Amonjaks un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Amonjaks un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Urotropīns
Urotropīns (heksametilēntetramīns, (CH2)6N4) ir balta, kristāliska viela, kas kūst (sublimējas) pie 270 °C.
Jaunums!!: Amonjaks un Urotropīns · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Amonjaks un Ventspils · Redzēt vairāk »