57 attiecības: Aizkrūtes dziedzeris, Aknas, Amēbas, Aminoskābes, Anēmija, Antivielas, Asinsrites orgānu sistēma, Asinsvadi, Audi, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bazofilie leikocīti, Berze, Cilvēks, Citoplazma, Diametrs, Dzelzs, Eiropa, Enzīmi, Eozinofili, Eritrocīti, Fagocitoze, Gaiss, Glikoze, Hemofilija, Hemoglobīns, Homeostāze, Hormoni, Iļja Mečņikovs, Kapilāri, Karbamīds, Kodols, Lēca, Liesa, Limfātiskā sistēma, Limfmezgli, Limfocīti, Lipīdi, Litrs, Monocīti, Neitrofilie leikocīti, Neorganiskās vielas, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Olbaltumvielas, Organiskās vielas, Organisms, Pigments, Plazma, Saistaudi, Sarkanās kaulu smadzenes, ..., Skābeklis, Strutas, Trombs, Viskozitāte, Vitamīni, 1666. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aizkrūtes dziedzeris
Aizkrūtes dziedzeris jeb tīmuss ir iekšējās sekrēcijas dziedzeris.
Jaunums!!: Asinis un Aizkrūtes dziedzeris · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Asinis un Aknas · Redzēt vairāk »
Amēbas
Amēbas (Amoeba) ir mikroskopisku vienšūnas organismu ģints, kas ietilpst Amoebidae dzimtā.
Jaunums!!: Asinis un Amēbas · Redzēt vairāk »
Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2).
Jaunums!!: Asinis un Aminoskābes · Redzēt vairāk »
Anēmija
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija ((anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.
Jaunums!!: Asinis un Anēmija · Redzēt vairāk »
Antivielas
Antivielas (imūnglobulīni - Ig) ir asins seruma olbaltumvielas, kuru sintēzi ierosina kāds infekciju slimību ierosinātājs (mikroorganisms), vakcīna vai cits antigēns un kuras ar šo antigēnu specifiski reaģē.
Jaunums!!: Asinis un Antivielas · Redzēt vairāk »
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Jaunums!!: Asinis un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Asinsvadi
Cilvēka svarīgākie asinsvadi Asinsvadi ir cauruļveida asinsrites orgānu sistēmas daļa, kas transportē asinis pa visu ķermeni.
Jaunums!!: Asinis un Asinsvadi · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Asinis un Audi · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Asinis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bazofilie leikocīti
Bazofilais leikocīts asins iztriepē Bazofilie leikocīti, saukti arī vienkārši par bazofilajiem, ir vismazāk sastopamie leikocīti asinīs.
Jaunums!!: Asinis un Bazofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Berze
Berzes spēks ir vienāds ar reakcijas spēka reizinājumu ar berzes koeficientu. Berze ir parādības, kas saistītas ar berzes spēku darbību, tie darbojas pretēji kustības virzienam situācijā, kad viens ķermenis tiek vilkts gar otru.
Jaunums!!: Asinis un Berze · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Asinis un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Asinis un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Asinis un Diametrs · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Asinis un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Asinis un Eiropa · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Asinis un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Eozinofili
Eozinofili jeb eozinofilie leikocīti ir neliela imūno šūnu populācija.
Jaunums!!: Asinis un Eozinofili · Redzēt vairāk »
Eritrocīti
cilvēka sarkano asins šūnu (ar aptuveno diametru 6–8 μm) attēls Eritrocīti (no, erythros — 'sarkans' un κύτος, kytos — 'šūna'), sarkanās asins šūnas jeb sarkanie asinsķermenīši ir asins formelementi, kuru galvenā funkcija ir pa asinsrites sistēmu transportēt skābekli uz ķermeņa audiem.
Jaunums!!: Asinis un Eritrocīti · Redzēt vairāk »
Fagocitoze
Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.
Jaunums!!: Asinis un Fagocitoze · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Asinis un Gaiss · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Asinis un Glikoze · Redzēt vairāk »
Hemofilija
Hemofilija ir pārsvarā iedzimta slimība, viens no asins recēšanas traucējumiem.
Jaunums!!: Asinis un Hemofilija · Redzēt vairāk »
Hemoglobīns
Cilvēka hemoglobīna uzbūve Hemoglobīns (aima — ‘asinis’; — ‘lode') ir dzelzi saturoša olbaltumviela, kas daudziem dzīvniekiem riņķo asinīs — mugurkaulniekiem sarkanajos asinsķermenīšos (eritrocītos) —, un tā uzdevums ir pārvietot skābekli no plaušām uz citām ķermeņa daļām un pārnest atpakaļ ogļskābo gāzi.
Jaunums!!: Asinis un Hemoglobīns · Redzēt vairāk »
Homeostāze
cilvēka — rokas Homeostāze (homoios — ‘līdzīgs’ un, stasis — ‘miera stāvoklī’) ir sistēmu, to vidū arī dzīvo organismu, spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību.
Jaunums!!: Asinis un Homeostāze · Redzēt vairāk »
Hormoni
Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un arī audi citos orgānos.
Jaunums!!: Asinis un Hormoni · Redzēt vairāk »
Iļja Mečņikovs
Iļja Mečņikovs (dzimis, miris) bija ukraiņu izcelsmes Krievijas Impērijas zoologs, pazīstams ar savu darbību imunoloģijā.
Jaunums!!: Asinis un Iļja Mečņikovs · Redzēt vairāk »
Kapilāri
Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp asinīm un audiem.
Jaunums!!: Asinis un Kapilāri · Redzēt vairāk »
Karbamīds
Karbamīds (urīnviela, (NH2)2CO) ir ogļskābes amīds.
Jaunums!!: Asinis un Karbamīds · Redzēt vairāk »
Kodols
Kodols var būt.
Jaunums!!: Asinis un Kodols · Redzēt vairāk »
Lēca
Lēca. Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas utt.) lauzējvirsmas.
Jaunums!!: Asinis un Lēca · Redzēt vairāk »
Liesa
Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
Jaunums!!: Asinis un Liesa · Redzēt vairāk »
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Jaunums!!: Asinis un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »
Limfmezgli
Vienkārša limfmezgla diagramma Limfmezgli ir limfātiskās sistēmas daļa — nelieli ovāli vai apaļi veidojumi limfvadu ceļos, kuri var būt no kniepadatas galviņas līdz rieksta lielumam.
Jaunums!!: Asinis un Limfmezgli · Redzēt vairāk »
Limfocīti
Skenējošā elektronmikroskopa cilvēka limfocīta attēls Limfocīti (no limfa +, kytos — 'šūna') ir mugurkaulnieku galvenās imūnšūnas.
Jaunums!!: Asinis un Limfocīti · Redzēt vairāk »
Lipīdi
Lipīdu iedalījums Lipīdi (no (lipos) — 'tauki') ir visai daudzveidīga bioorganisko vielu grupa.
Jaunums!!: Asinis un Lipīdi · Redzēt vairāk »
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Jaunums!!: Asinis un Litrs · Redzēt vairāk »
Monocīti
Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem.
Jaunums!!: Asinis un Monocīti · Redzēt vairāk »
Neitrofilie leikocīti
Neitrofilie leikocīti jeb neitrofili ir graudaini leikocīti (granulocīti), kam ir būtiska nozīme nespecifiskajā imunitātē.
Jaunums!!: Asinis un Neitrofilie leikocīti · Redzēt vairāk »
Neorganiskās vielas
Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.
Jaunums!!: Asinis un Neorganiskās vielas · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Asinis un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Asinis un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Asinis un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Jaunums!!: Asinis un Organiskās vielas · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Asinis un Organisms · Redzēt vairāk »
Pigments
Indijā Pigments (— 'krāsa', 'krāsviela') ir tāda krāsviela, kas nešķīst iekrāsojamajā vidē.
Jaunums!!: Asinis un Pigments · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Asinis un Plazma · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Asinis un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Sarkanās kaulu smadzenes
Sarkanās kaulu smadzenes ir kaulu smadzenes, kas atrodas plāno kaulu porainajā kaulvielā un cauruļkaulu epifīzēs.
Jaunums!!: Asinis un Sarkanās kaulu smadzenes · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Asinis un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Strutas
Abscess — strutu sakopojums Strutas ir duļķaina, dzeltenzaļa masa, kas iekaisuma rezultātā pārsvarā uzkrājas ķermeņa audos vai dobumos.
Jaunums!!: Asinis un Strutas · Redzēt vairāk »
Trombs
Trombs (daudzskaitlī trombi), ko sarunvalodā sauc par asins recekli, ir asins koagulācijas posma gala produkts hemostāzē.
Jaunums!!: Asinis un Trombs · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Asinis un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Asinis un Vitamīni · Redzēt vairāk »
1666. gads
1666.
Jaunums!!: Asinis un 1666. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Asinis un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »