Beneša dekrēti un Vācija
Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.
Starpība starp Beneša dekrēti un Vācija
Beneša dekrēti vs. Vācija
Edvards Benešs, Čehoslovākijas prezidents (1935—1938 un 1940—1948) Čehoslovākiju 1945. gadā pametošie vācieši Mlada Boleslavā Beneša dekrēti ir Čehoslovākijas Republikas prezidenta Edvarda Beneša Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados izdota likumu sērija "Republikas prezidenta dekrēti", kas legalizēja vāciešu un ungāru padzīšanu no valsts. Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Līdzības starp Beneša dekrēti un Vācija
Beneša dekrēti un Vācija ir 3 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Otrais pasaules karš, Sarkanā armija, Vācieši.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas Beneša dekrēti un Vācija ir kopīgs
- Kādas ir līdzības Beneša dekrēti un Vācija
Salīdzinājums starp Beneša dekrēti un Vācija
Beneša dekrēti ir 20 attiecības, bet Vācija ir 533. Tā kā viņi ir kopīgs 3, Jaccard indekss ir 0.54% = 3 / (20 + 533).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp Beneša dekrēti un Vācija. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
Ātrāk nekā pārlūku!
