193 attiecības: Abinieki, Acs, Adatādaiņi, Anatomija, Apaļmutnieki, Apendikulārijas, Asaru dzimta, Ascīdijas, Atmežošana, Augi, Augsne, Ģints (bioloģija), Ērgļi (putni), Āfrikas ziloņi, Baktērijas, Baltais zaķis, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Bilaterāļi, Biocenoze, Bioloģija, Blakšu kārta, Blusu kārta, Brūnais lācis, Bruņgliemeži, Celms (nozīmju atdalīšana), Cilvēks, Daba, Dabiskā vide, Daudzšūnu dzīvnieki, Daudzkāji, Dēles, Degunradži, Dzēlējodi, Dzēlējzarndobumaiņi, Dzimta (bioloģija), Ehiūri, Eirāzijas bebrs, Eiropas medus bite, Elpošanas orgānu sistēma, Etoloģija, Ezers, Fizioloģija, Foronīdi, Gaļa, Gaiss, Galva, Galvaskauss, Galvkāji, Gauskāji, ..., Gliemeži, Gliemenes, Gliemji, Gremošanas orgānu sistēma, Haizivis, Hidrozoji, Hordaiņi, Inde, Istabas muša, Jūra, Jūras lilijas, Jūras zvaigznes, Jūraszirnekļi, Kažokāda, Kamenes, Kauls, Kaza, Kāšgalvjtārpi, Kāja, Kārlis Linnejs, Kārta, Kinorinhi, Klase (bioloģija), Koraļļi, Ktenofori, Kukaiņi, Kurmju dzimta, Lancetnieki, Lapsa, Laputis, Lauksaimniecība, Lāpstkāji, Līdaka, Lenteņi, Maņu orgānu sistēma, Maijvaboles, Mamuti, Masa, Mati, Matoņi, Mājas cūka, Mēleņi, Meža cūka, Mežs, Medūza, Medus, Monogeneji, Mušu dzimta, Mugurkaulnieki, Mugurkauls, Mute, Nematodes, Nemertīntārpi, Nervu sistēma, Ofiūras, Oga, Okeāns, Ola, Onihofori, Organisms, Parastais pīlādzis, Parazoji, Pūču dzimta, Pelēkais vilks, Peles, Piens, Plakantārpi, Plakozoji, Pleckāji, Polimorfisms (bioloģija), Posmkāji, Posmtārpi, Prževaļska zirgs, Priāpuli, Pushordaiņi, Putni, Rauda, Rāpuļi, Sabulis, Saiga, Salpu klase, Saržokļaiņi, Sarkanā grāmata, Sauszeme, Sūcējtārpi, Sūkļi, Sūneņi, Sēnes, Scifozoji, Sikspārņi, Sipunkuli, Sistemātika, Skropstiņtārpi, Skudru dzimta, Sliekas, Slimība, Spalva, Spāres, Spārnžauņi, Staraiņi, Stepe, Suņi, Suga, Sumbrs, Taksonomija, Tarpāns, Tauriņi, Taurs, Tārpi, Tips (zooloģija), Tonna, Tuksnesis, Turkmēnijas kulāns, Upe, Utis, Uzvedība, Vaļi, Vaboles, Vaski, Vēži, Vēžveidīgie, Vēderskropstaiņi, Viela, Vientuļniekvēži, Vilna, Virpotāji, Zarnas, Zarndobumaiņi, Zarnelpotāji, Zīdītāji, Zīds, Zeme, Zemesvēžu dzimta, Ziedmušas, Ziemeļamerika, Zilais valis, Zirnekļi, Zirnekļveidīgie, Zivis, Zobenastes, Zooloģija, 1707. gads, 1778. gads. Izvērst indekss (143 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Abinieki · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Acs · Redzēt vairāk »
Adatādaiņi
Adatādaiņi (Echinodermata) ir jūras bentosa dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Adatādaiņi · Redzēt vairāk »
Anatomija
Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Anatomija · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Apendikulārijas
Apendikulārijas (Appendicularia, Larvacea) ir tunikātu primitīvākā klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Apendikulārijas · Redzēt vairāk »
Asaru dzimta
Asaru dzimta (Percidae) ir asarveidīgo zivju kārtas (Perciformes) dzimta, kas apvieno 239 zivju sugas, kas iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Asaru dzimta · Redzēt vairāk »
Ascīdijas
Ascīdijas (Ascidiacea) — hordaiņu tipa tunikātu apakštipa klase, kuras pārstāvji ir piemērojušies sēdošam dzīves veidam.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ascīdijas · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Augsne · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ērgļi (putni)
Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Baltais zaķis
Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bilaterāļi
Bilaterāļi (Bilateria) ir dzīvnieku (Animalia) nodalījums, kas pieder pie eimetazoju apakšvalsts (Eumetazoa).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Bilaterāļi · Redzēt vairāk »
Biocenoze
bēguma, kurā redzamas jūras zvaigznes, jūras anemones un sūkļi Biocenoze ((bios) — 'dzīve' un κοινός (koinós) — 'kopējs') ir dzīvo organismu kopums, kas dzīvo vidē ar vienveidīgiem apstākļiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Biocenoze · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Blakšu kārta
Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Blusu kārta · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Bruņgliemeži
Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »
Celms (nozīmju atdalīšana)
Celms var būt.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Celms (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Daba · Redzēt vairāk »
Dabiskā vide
Houptounas ūdenskritums Viktorijas štatā, Austrālijā Dabiskā vide jeb vienkārši vide ir fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru kopums, kas ietekmē organismus vai organismu kopumu, nosakot to dzīves veidu un izdzīvošanas nosacījumus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Dabiskā vide · Redzēt vairāk »
Daudzšūnu dzīvnieki
Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Daudzkāji
Daudzkāji ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Daudzkāji · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Dēles · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Degunradži · Redzēt vairāk »
Dzēlējodi
Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »
Dzēlējzarndobumaiņi
Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) ir radiāli simetrisko dzīvnieku (Animalia) tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzēlējzarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Ehiūri
Ehiūri (Echiura, syn. Echiurida) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ehiūri · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Elpošanas orgānu sistēma
Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Etoloģija
Etoloģija ir zooloģijas nozare, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Etoloģija · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ezers · Redzēt vairāk »
Fizioloģija
Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Fizioloģija · Redzēt vairāk »
Foronīdi
Foronīdi (Phoronida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no pirmmutnieku apakšnodalījuma.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Foronīdi · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaļa · Redzēt vairāk »
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gaiss · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Galva · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gauskāji
Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gauskāji · Redzēt vairāk »
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemeži · Redzēt vairāk »
Gliemenes
Gliemenes jeb divvāku gliemji (Bivalvia) ir gliemju tipa (Mollusca) klase, kuru raksturīgākā īpašība ir čaula, kas sastāv no diviem vāciņiem, kuri atrodas ķermeņa sānos, kā arī pilnīga galvas redukcija.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemenes · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gliemji · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Haizivis · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Inde · Redzēt vairāk »
Istabas muša
Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Istabas muša · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jūras zvaigznes
Jūras zvaigznes (Asteroidea), arī jūraszvaigznes, ir adatādaiņu tipa klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūras zvaigznes · Redzēt vairāk »
Jūraszirnekļi
Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kažokāda · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kauls · Redzēt vairāk »
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kaza · Redzēt vairāk »
Kāšgalvjtārpi
Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kāja · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kārta · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Koraļļi · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kurmju dzimta
Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »
Lancetnieki
Lancetnieki (Leptocardii) ir galvhordaiņu apakštipa klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Lancetnieki · Redzēt vairāk »
Lapsa
Lapsa ir plēsīgs dažādu suņu dzimtas ģinšu pārstāvis, kuram raksturīgs smails purns un kupla aste.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Lapsa · Redzēt vairāk »
Laputis
Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Laputis · Redzēt vairāk »
Lauksaimniecība
Aramzeme — lauksaimniecībā izmantojama zeme Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kas vērsta uz augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu rūpniecības nolūkiem, piemēram, aitkopji iegūst vilnu, lai pēc tam no tās gatavotu apģērbu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Lauksaimniecība · Redzēt vairāk »
Lāpstkāji
Lāpstkāji (Scaphopoda) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Lāpstkāji · Redzēt vairāk »
Līdaka
Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Līdaka · Redzēt vairāk »
Lenteņi
Lenteņi (Cestoda) ir plakantārpu klase, kas visvairāk ir pielāgojušies parazītiskam dzīvesveidam.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Lenteņi · Redzēt vairāk »
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Maņu orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Maijvaboles
Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Maijvaboles · Redzēt vairāk »
Mamuti
''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mamuti · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Masa · Redzēt vairāk »
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mati · Redzēt vairāk »
Matoņi
Matoņi ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Matoņi · Redzēt vairāk »
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mājas cūka · Redzēt vairāk »
Mēleņi
Mēleņi ir parazītisko bezmugurkaulnieku grupa ar neskaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mēleņi · Redzēt vairāk »
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Meža cūka · Redzēt vairāk »
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mežs · Redzēt vairāk »
Medūza
Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Medūza · Redzēt vairāk »
Medus
Burciņa medus un medus karotīte Medus ir lipīga un viskoza saldviela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Medus · Redzēt vairāk »
Monogeneji
Monogeneji, monoģenētiskie sūcējtārpi (Monogenea) ir plakantārpu klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Monogeneji · Redzēt vairāk »
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Mute · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nemertīntārpi
Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Oga · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Okeāns · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ola · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Onihofori · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Organisms · Redzēt vairāk »
Parastais pīlādzis
Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Parastais pīlādzis · Redzēt vairāk »
Parazoji
Parazoji (Parazoa, Prometazoa) ir dzīvnieku apakšvalsts, kas iekļauj primitīvākos daudzšūnu organismus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Parazoji · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Peles · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Piens · Redzēt vairāk »
Plakantārpi
Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakantārpi · Redzēt vairāk »
Plakozoji
Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Plakozoji · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Polimorfisms (bioloģija)
Polimorfisms bioloģijā (no πολύμορφος — daudzveidīgs) — atšķirības starp indivīdiem, ko nosaka gēnu atšķirības, izpaužas kā vairāku ģenētiski atšķirīgu formu pastāvēšana vienā dzīvnieku vai augu sugā, kā arī divu vai vairāku atšķirīgu formu vienlaicīga līdzāspastāvēšana vienā un tajā pašā populācijā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Polimorfisms (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmkāji · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Prževaļska zirgs
Prževaļska zirgs (Equus ferus przewalskii) ir zirgu dzimtas (Equidae) savvaļas zirgu pasuga.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Prževaļska zirgs · Redzēt vairāk »
Priāpuli
Priāpuli ir savdabīgu brīvi dzīvojošu jūras tārpu tips ar sēdošu vai racēju dzīvesveidu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Priāpuli · Redzēt vairāk »
Pushordaiņi
Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Pushordaiņi · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Putni · Redzēt vairāk »
Rauda
Rauda (Rutilus rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) anadroma vai saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Rauda · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sabulis · Redzēt vairāk »
Saiga
Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Saiga · Redzēt vairāk »
Salpu klase
Salpas (Thaliacea, Salpae) - tunikātu brīvi peldošu jūras organismu klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Salpu klase · Redzēt vairāk »
Saržokļaiņi
Saržokļaiņi (Chaetognatha) — jūras bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Saržokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sarkanā grāmata
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā kritiskus apdraudētus vai tādus kuru skaits sāk samazināties Sarkanās grāmatas sarakstos Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Sūcējtārpi
Sūcējtārpi jeb trematodes ir plašākā parazītisko plakantārpu klase (18 000—24 000 sugu).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūcējtārpi · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sēnes · Redzēt vairāk »
Scifozoji
Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Scifozoji · Redzēt vairāk »
Sikspārņi
Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sikspārņi · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Sistemātika
Sistemātika (gr. systēmatikos uz sistēmu attiecīgs) ir bioloģijas nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu (augu, dzīvnieku, mikroorganismu) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga taksonos) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sistemātika · Redzēt vairāk »
Skropstiņtārpi
Skropstiņtārpi (Turbellaria) ir plakantārpu galvenā klase; tās pārstāvji ir galvenokārt brīvi dzīvojošas formas, kas mīt jūrās, saldūdeņos un mitrā augsnē.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Skropstiņtārpi · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Sliekas
Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sliekas · Redzēt vairāk »
Slimība
Slimība ir organisma funkciju traucējumi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Slimība · Redzēt vairāk »
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Spalva · Redzēt vairāk »
Spāres
Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Spāres · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Staraiņi
Staraiņi (Radiata) ir dzīvnieku nodalījums, kas iekļauj sevī primitīvākos eimetazojus ar diviem šūnu slāņiem ektodermu un endodermu jeb gastrodermu, starp kuriem ir recekļaina viela — mezogleja — kas satur atsevišķas izkliedētas šūnas un kolagēnās šķiedras.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Staraiņi · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Stepe · Redzēt vairāk »
Suņi
Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Suņi · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Suga · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Taksonomija
Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Taksonomija · Redzēt vairāk »
Tarpāns
Tarpāns (Equus ferus ferus) ir zirgu dzimtas (Equidae) savvaļas zirga (Equus ferus) Eirāzijas pasuga.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tarpāns · Redzēt vairāk »
Tauriņi
Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tauriņi · Redzēt vairāk »
Taurs
Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Taurs · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tonna · Redzēt vairāk »
Tuksnesis
border.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Tuksnesis · Redzēt vairāk »
Turkmēnijas kulāns
Turkmēnijas kulāns (Equus hemionus kulan) ir Āzijas savvaļas ēzeļu (Equus hemionus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Turkmēnijas kulāns · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Upe · Redzēt vairāk »
Utis
Utis var būt.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Utis · Redzēt vairāk »
Uzvedība
Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Uzvedība · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vaski · Redzēt vairāk »
Vēži
Vēži (Astacidea) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta, kas apvieno apmēram 780 sugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēži · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Viela · Redzēt vairāk »
Vientuļniekvēži
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Vilna · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarnas · Redzēt vairāk »
Zarndobumaiņi
Aurēlija Zarndobumaiņi ir staraiņu nodalījuma grupa.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarndobumaiņi · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zīds
Zīds ir audums, ko iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņu izdalījumu savērptiem diegiem.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zīds · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemesvēžu dzimta
Zemesvēžu dzimta (Gryllotalpidae) ir taisnspārņu kārtas kukaiņu dzimta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zemesvēžu dzimta · Redzēt vairāk »
Ziedmušas
Ziedmušas, ziedmušu dzimta (Syrphidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie ziedmušu virsdzimtas (Syrphoidea).
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziedmušas · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļi · Redzēt vairāk »
Zirnekļveidīgie
Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zirnekļveidīgie · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zivis · Redzēt vairāk »
Zobenastes
Zobenastes (Xiphosura) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zobenastes · Redzēt vairāk »
Zooloģija
Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.
Jaunums!!: Dzīvnieki un Zooloģija · Redzēt vairāk »
1707. gads
1707.
Jaunums!!: Dzīvnieki un 1707. gads · Redzēt vairāk »
1778. gads
1778.
Jaunums!!: Dzīvnieki un 1778. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Animalia, Dzīvnieks, Dzīvnieku valsts.