Satura rādītājs
40 attiecības: Absolūtā vērtība, Atoma kodols, Atoms, Avogadro skaitlis, Bendžamins Franklins, Definīcija, Delta funkcija, Dzintars, Eksperiments, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā lādiņa nezūdamības likums, Elektriskā strāva, Elektrolīts, Elektromagnētisms, Elektrons, Fizika, Fizikāla konstante, Fizikāls ķermenis, Fizikāls lielums, Funkcija, Integrālis, Jons, Kulona likums, Kulons, Līnija, Maikls Faradejs, Masa, Matemātika, Mērvienība, Mols, Protons, Punkts, Renesanse, Roberts Milikens, Senā Grieķija, Sistēma, Tilpums, Viela, Virsma.
- Elektrostatika
- Elektrība
- Ķīmiskās īpašības
Absolūtā vērtība
Absolūtās vērtības funkcijas grafiks reāliem skaitļiem. Matemātikā par reāla skaitļa a absolūto vērtību jeb moduli sauc skaitli a bez zīmes un to apzīmē ar |a|.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Absolūtā vērtība
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Elektriskais lādiņš un Atoma kodols
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Atoms
Avogadro skaitlis
Avogadro skaitlis ir atomu vai molekulu skaits vienā molā vielas.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Avogadro skaitlis
Bendžamins Franklins
Bendžamins Franklins (dzimis, miris) bija amerikāņu rakstnieks, izdevējs, politologs, politiķis, izgudrotājs, zinātnieks, pilsoņu aktīvists, valstsvīrs, kareivis un diplomāts.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Bendžamins Franklins
Definīcija
Definīcija ( — ‘robeža’) ir jēdziena vai priekšmeta īss raksturojums, kurā ir iekļautas tā būtiskās pazīmes.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Definīcija
Delta funkcija
Delta funkciju (\delta \ funkciju) fizikā izmanto, lai raksturotu diskrētu punktveida lādiņu izvietojumu telpā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Delta funkcija
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Dzintars
Eksperiments
Eksperiments ( — ‘mēģinājums’) ir pētījuma metode (darbību un novērojumu kopums), ar kuras palīdzību pierāda cēloņsakarības starp parādībām.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Eksperiments
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektriskais lauks
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektriskais lādiņš
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums: no apkārtējiem ķermeņiem izolētas sistēmas kopējais elektriskais lādiņš laikā nemainās (to nevar patvaļīgi radīt vai iznīcināt).
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektriskā lādiņa nezūdamības likums
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektriskā strāva
Elektrolīts
Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektrolīts
Elektromagnētisms
Elektromagnētisms ir parādību kopums, kurās izpaužas vielas elektrisko un magnētisko īpašību sakars.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektromagnētisms
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Elektriskais lādiņš un Elektrons
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Fizika
Fizikāla konstante
Fizikāla konstante ir fizikāls lielums, kas raksturo nevis atsevišķus objektus, bet gan pasaules fizikālās īpašības kopumā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Fizikāla konstante
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Fizikāls ķermenis
Fizikāls lielums
Fizikāls lielums ir, piemēram, masa, spēks, impulss, spiediens, temperatūra, elektriskā lauka intensitāte.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Fizikāls lielums
Funkcija
Funkcija ir viena mainīgā atkarība no otra mainīgā, ja katrai neatkarīgā mainīgā vērtībai atbilst ne vairāk kā viena atkarīgā mainīgā vērtība.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Funkcija
Integrālis
Integrālis (no) ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Integrālis
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Jons
Kulona likums
Vienādzīmju lādiņi atgrūžas, pretēju zīmju lādiņi pievelkas Kulona likums ir likums, kas apraksta, kā savstarpēji mijiedarbojas divi punktveida lādiņi.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Kulona likums
Kulons
Kulons (C) ir elektriskā lādiņa mērvienība.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Kulons
Līnija
Liekta līnija plaknē (eliptiskā līkne) Līnija ir sakarīga punktu kopa, ko plaknes gadījumā var uzdot ar vienādojumiem x.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Līnija
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Maikls Faradejs
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Elektriskais lādiņš un Masa
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Matemātika
Mērvienība
Mērvienība ir izvēlēta kāda mērāma lieluma vērtība, kurai mērīšanas procesā noskaidro, cik reižu tā ietilpst mērāmajā lielumā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Mērvienība
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Mols
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Protons
Punkts
Punkts var būt.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Punkts
Renesanse
Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Renesanse
Roberts Milikens
Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Roberts Milikens
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Senā Grieķija
Sistēma
Saules sistēma Sistēma ir metožu un elementu kopums, kas savstarpējā mijiedarbībā pilda noteiktas funkcijas un/vai sasniedz noteiktus mērķus.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Sistēma
Tilpums
Tilpums ir kāda ģeometriska ķermeņa lielums, cik daudz trīsdimensiju telpas tas aizņem jeb telpas daļa, kas norobežota ar vismaz vienu noslēgtu virsmu.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Tilpums
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Viela
Virsma
Virsma, uz kuras attēlotas izolīnijas, kas atbilst nemainīgām ''x'', ''y'' un ''z'' vērtībām Virsma ir jēdziens, ko lieto ģeometrijā, lai apzīmētu divdimensionālu varietāti.
Skatīt Elektriskais lādiņš un Virsma
Skatīt arī
Elektrostatika
- Ampēra spēks
- Andrē Marī Ampērs
- Elektriskais lauks
- Elektriskais lādiņš
- Elektrostatika
- Elektrostatiskā indukcija
- Gausa teorēma
- Kulona likums
- Magnētiskās indukcijas cirkulācija
- Statiskā elektrība
Elektrība
- Elektriskais lādiņš
- Elektriskais vadītājs
- Elektriskā kapacitāte
- Elektriskā ķēde
- Elektrods
- Elektrostatiskā indukcija
- Elektrība
- Statiskā elektrība
- Termoelektronu emisija
Ķīmiskās īpašības
- Adhēzija
- Amfotēriskums
- Atommasa
- Atomskaitlis
- Elektriskais lādiņš
- Elektronegativitāte
- Elektrontieksme
- Elektronu konfigurācija
- Jonizācijas potenciāls
- Kristāliskā struktūra
- Oksidēšanas pakāpe
- Oksidētājs
- Pašaizdegšanās temperatūra
- Skaņas ātrums
- Trīskāršais punkts
- Tvaiks
- Vērtība (ķīmija)
- Ķīmiskais sastāvs
Zināms kā Lādiņš.