Satura rādītājs
33 attiecības: Amfotēriskums, Anods, Binārie savienojumi, Borūdeņraži, Deitērijs, Dietilēteris, Elektrolīze, Elektronegativitāte, Elektrovadītspēja, Izotops, Kalcija hidrīds, Kalcijs, Kālija hidroksīds, Kālijs, Kušanas temperatūra, Lantāns, Litija hidrīds, Litijs, Nātrija hlorīds, Niķelis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Pallādijs, Pārejas metāli, Protijs, Reducētājs, Sāļi, Sārmi, Sārmu metāli, Silīcijskābe, Skābes, Stehiometrija, Titāns, Tritijs.
- Anjoni
- Funkcionālās grupas
Amfotēriskums
Amfotēriskums jeb amfoteritāte (— 'abējāds") ir vielu spēja būt gan elektronu pāru donoriem, gan akceptoriem.
Skatīt Hidrīdi un Amfotēriskums
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Skatīt Hidrīdi un Anods
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Hidrīdi un Binārie savienojumi
Borūdeņraži
Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.
Skatīt Hidrīdi un Borūdeņraži
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Skatīt Hidrīdi un Deitērijs
Dietilēteris
Dietilēteris (etoksietāns, CH3CH2−O−CH2CH3) ir plašāk pazīstamais ēteris.
Skatīt Hidrīdi un Dietilēteris
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Hidrīdi un Elektrolīze
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Hidrīdi un Elektronegativitāte
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Hidrīdi un Elektrovadītspēja
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Hidrīdi un Izotops
Kalcija hidrīds
Kalcija hidrīds (CaH2) ir kalcija un ūdeņraža binārais savienojums, kas pieder pie jonu hidrīdiem.
Skatīt Hidrīdi un Kalcija hidrīds
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Hidrīdi un Kalcijs
Kālija hidroksīds
Kālija hidroksīds (KOH) ir balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Hidrīdi un Kālija hidroksīds
Kālijs
Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.
Skatīt Hidrīdi un Kālijs
Kušanas temperatūra
Kušanas temperatūra ir temperatūra, kurā viela kūst (paaugstinot temperatūru) vai kristalizējas (pazeminot temperatūru).
Skatīt Hidrīdi un Kušanas temperatūra
Lantāns
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57.
Skatīt Hidrīdi un Lantāns
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Hidrīdi un Litija hidrīds
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Skatīt Hidrīdi un Litijs
Nātrija hlorīds
Nātrija hlorīds (NaCl, vārāmais sāls), pazīstams arī kā vienkārši sāls, ir balta kristāliska viela, kas šķīst ūdenī (pieaugot temperatūrai, šķīdība palielinās nedaudz).
Skatīt Hidrīdi un Nātrija hlorīds
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Hidrīdi un Niķelis
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Skatīt Hidrīdi un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
Pallādijs
Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.
Skatīt Hidrīdi un Pallādijs
Pārejas metāli
KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.
Skatīt Hidrīdi un Pārejas metāli
Protijs
Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.
Skatīt Hidrīdi un Protijs
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Skatīt Hidrīdi un Reducētājs
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Hidrīdi un Sāļi
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Hidrīdi un Sārmi
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Skatīt Hidrīdi un Sārmu metāli
Silīcijskābe
Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).
Skatīt Hidrīdi un Silīcijskābe
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Hidrīdi un Skābes
Stehiometrija
Metāna sadegšanas vienādojums. Redzams, ka no vienas metāna molekulas rodas 2 ūdens molekulas, t.i., šajā reakcijā metāna un ūdens stehiometriskā attiecība ir 1:2. Tāpat no vienādojuma var secināt, ka, lai metāns pilnīgi sadegtu, metāna un skābekļa attiecībai jābūt 1:2 Stehiometrija (no sengrieķu στοιχεῖον — 'elements' un μετρέω — 'mērīt') ir noteikumu sistēma ķīmijā, pēc kuras tiek noteikts vielu sastāvs un vielu daudzums ķīmiskajās reakcijās.
Skatīt Hidrīdi un Stehiometrija
Titāns
Titāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Ti un atomskaitli 22.
Skatīt Hidrīdi un Titāns
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Skatīt Hidrīdi un Tritijs
Skatīt arī
Anjoni
Funkcionālās grupas
- Aldehīdi
- Alkilnitrīti
- Alkoksīds
- Amīdi
- Amīni
- Azokrāsvielas
- Cianāti
- Esteri
- Fenoli
- Fosfāti
- Fosfīns
- Halogēnogļūdeņraži
- Hidroksilamīns
- Hidroksilgrupa
- Hidrīdi
- Karbamīds
- Karbonilgrupa
- Karbonskābes
- Ketoni
- Ketēni
- Laktoni
- Nitrili
- Nitrosavienojumi
- Nitrāti
- Piridīns
- Spirti
- Ēteri
Zināms kā Deiterīdi, Hidrīda jons, Hidrīdjons, Protīdi, Tritīdi.