Satura rādītājs
243 attiecības: Aļģes, Aboa, Adeles pingvīns, Alfrēda Vēgenera institūts, Alfrēds Ričers, Alpīnisms, Amerikas Savienotās Valstis, Amundsenskota-Sautpola, Aneksija, Annas rags, Antarktīda, Antarktīdas pussala, Antarktika, Antarktikas Līgums, Antarktikas speciāli aizsargātie areāli, Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija, Antarktikas vētrasputns, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Arktika, Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts, Asuka, Atkas līcis, Austrālija, Aviācija, Šekltona grēda, Šinnana glečers, Širmahera oāze, Šova, Ībeisa, Ūlavs V, Čīle, Ēkstrema šelfa ledājs, Āfrika, Baktērijas, Beļģija, Belžikas kalni, Belinshauzena jūra, Bezmugurkaulnieki, Bharati, Blusu kārta, Borga (polārstacija), Borkgrevinkisens, Brēmerhāfene, Britu Antarktiskā teritorija, Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija, Buvē sala, Daglass Mosons, Dakšingangotri, Dakšingangotri glečers, ... Izvērst indekss (193 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Aļģes
Aboa
Aboa ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Aboa
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Adeles pingvīns
Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēda Vēgenera institūts (AWI) ir Vācijas pētnieciskā institūcija, kas pārrauga un koordinē polāros un jūras pētījumus.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Alfrēda Vēgenera institūts
Alfrēds Ričers
Alfrēds Ričers (dzimis Badlauterbergā, miris Hamburgā) bija vācu kapteinis un polārpētnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Alfrēds Ričers
Alpīnisms
Plaisa šļūdoni, pa kuru alpīnisti mēģina nokļūt kalna virsotnē. Alpīnisms ir sporta veids, vaļasprieks vai profesija, kurā notiek kāpšana grūti pieejamās un/vai augstās kalnu virsotnēs, kā arī pārgājieni augstos kalnos u.tml.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Alpīnisms
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Amerikas Savienotās Valstis
Amundsenskota-Sautpola
Amundsenskota-Sautpola ir ASV vissezonas polārstacija Dienvidpolā, Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Amundsenskota-Sautpola
Aneksija
Aneksija (— ‘pievienošana’) politiski tiesiskā izpratnē ir kādas valsts vai tās teritorijas daļas pievienošanu citai valstij.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Aneksija
Annas rags
Annas rags ir zemesrags Enderbiju Zemes ziemeļos, Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Annas rags
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktīda
Antarktīdas pussala
Antarktīdas pussala ir vistālāk uz ziemeļiem izvirzītā Antarktīdas kontinenta daļa.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktīdas pussala
Antarktika
Antarktika ir Zemes polārais reģions, kas aptver Dienvidpolu, pretēji Arktikai, kas aptver Ziemeļpolu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktika
Antarktikas Līgums
Antarktikas Līgums un ar to saistītās vienošanās, ko kopīgi sauc par Antarktikas Līguma Sistēmu, regulē starptautiskās attiecības Antarktikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktikas Līgums
Antarktikas speciāli aizsargātie areāli
Roidsa ragā Antarktikas speciāli aizsargātie areāli (ASPA no) ir areāli Antarktīdas kontinentā vai subantarktiskajās salās, kam tiek piemērots speciāls aizsardzības statuss.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktikas speciāli aizsargātie areāli
Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija
IAATO logotips Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija (IAATO — no) ir starptautiska asociācija, kas apvieno Antarktikā tūrisma pakalpojumus sniedzošās kompānijas.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktikas tūrisma operatoru starptautiskā asociācija
Antarktikas vētrasputns
Antarktikas vētrasputns jeb antarktiskais vētrasputns (Thalassoica antarctica) ir vienīgā suga Antarktikas vētrasputnu ģintī (Thalassoica), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Antarktikas vētrasputns
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Apvienotā Karaliste
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Argentīna
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Arktika
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts ir vecākā Krievijas (agrāk — PSRS) zinātniski pētnieciskā iestāde, kas nodarbojas ar Zemes polāro reģionu komplekso izpēti.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskais institūts
Asuka
Asuka (Asuka Kichi) ir slēgta Japānas polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Asuka
Atkas līcis
Atkas līcis ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Atkas līcis
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Austrālija
Aviācija
Aviācija ir darbība, kurā iesaistīts cilvēka veidots lidaparāts, cilvēks, organizācijas un lidsabiedrības.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Aviācija
Šekltona grēda
Šekltona grēda ir ap 160 km garš kalnu masīvs Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Šekltona grēda
Šinnana glečers
Šinnana glečers (Shinnan Hyōga) ir ap 15 km garš un ap 5 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Šinnana glečers
Širmahera oāze
Krievijas polārstacija Novolazarevska. Širmahera oāze ir polārā oāze Austrumantarktīdā Princeses Astridas krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Širmahera oāze
Šova
Šova (Shōwa Kichi) ir Japānas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Šova
Ībeisa
Ībeisa (no Emergency base) ir Dienvidāfrikas loģistikas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ībeisa
Ūlavs V
Ūlavs V (dzimis, miris) bija Norvēģijas karalis no sava tēva karaļa Hokona VII nāves 1957.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ūlavs V
Čīle
Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Čīle
Ēkstrema šelfa ledājs
Ēkstrema šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ēkstrema šelfa ledājs
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Āfrika
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Baktērijas
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Beļģija
Belžikas kalni
Belžikas kalni ir ap 45 km gara un līdz 10 km plata ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta izolēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Belžikas kalni
Belinshauzena jūra
Belinshauzena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Belinshauzena jūra
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Bezmugurkaulnieki
Bharati
Bharati ir Indijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Bharati
Blusu kārta
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Blusu kārta
Borga (polārstacija)
Borga (Borga Field Base vai Borga Geological Base) bija Dienvidāfrikas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Borga (polārstacija)
Borkgrevinkisens
Borkgrevinkisens ir ap 250 km garš un ap 200 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Borkgrevinkisens
Brēmerhāfene
Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Brēmerhāfene
Britu Antarktiskā teritorija
Britu Antarktiskā teritorija ir Apvienotās Karalistes pretenzija Antarktikā, ko apraksta 60° dienvidu platuma paralēle un 20° un 80° rietumu garuma meridiāni.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Britu Antarktiskā teritorija
Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija
Maka Robertsona Zemi par Lielbritānijas īpašumu BANZARE ekspedīcijas laikā. Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija, plašāk zināma ar akronīmu BANZARE (British Australian and New Zealand Antarctic Research Expedition), bija Antarktīdas izpētes ekspedīcija, ko rīkoja no 1929.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Britu Austrālijas un Jaunzēlandes Antarktiskā izpētes ekspedīcija
Buvē sala
Buvē sala ir neapdzīvota Norvēģijai piederoša vulkāniskā sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Buvē sala
Daglass Mosons
Sers Daglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Daglass Mosons
Dakšingangotri
Dakšingangotri bija Indijas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dakšingangotri
Dakšingangotri glečers
Dakšingangotri glečers ir neliela no kontinentālā ledus vairoga noplūduša šļūdoņa mēle Širmahera oāzē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dakšingangotri glečers
Dželbārta šelfa ledājs
Dželbārta šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dželbārta šelfa ledājs
Džinna (polārstacija)
Džinna ir Pakistānas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Džinna (polārstacija)
Džons Jēvers
Džons Šelderups Jēvers (dzimis Tromsē, miris Oslo) bija norvēģu polārpētnieks un rakstnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Džons Jēvers
Dienvidāfrika
Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dienvidāfrika
Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma
SANAE IV polārstacija Karalienes Modas Zemē Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma (SANAP) ir Dienvidāfrikas valdības programma Antarktikas un Subantarktikas izpētei.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dienvidpols
Dienvidu okeāns
Dienvidu okeāns Dienvidu okeāns (arī Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dienvidu okeāns
Dienvidu polārā klijkaija
Dienvidu polārā klijkaija jeb Antarktikas klijkaija, arī Makormika klijkaija (Stercorarius maccormicki) ir liela auguma klijkaiju dzimtas (Stercorariidae) jūrasputns.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dienvidu polārā klijkaija
Domufudži
Domufudži (Dōmu Fuji Kichi) ir Japānas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Domufudži
Dornier Wal
Dornier Wal (rūpnīcas apzīmējums Dornier Do J) ir Vācijas koncerna Dornier-Werke lidlaiva.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Dornier Wal
Drešere
Drešere ir Vācijas sezonāla mobila vasaras nometne Antarktīdā, ko pārvalda Alfreda Vēgenera institūts.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Drešere
DROMLAN
DROMLAN logotips. DROMLAN (— ‘Karalienes Modas Zemes gaisa tīkls’) ir starptautisks sadarbības projekts aviotransporta nodrošināšanai Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un DROMLAN
Družnaja III
Družnaja III bija padomju vasaras polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Družnaja III
Enderbiju Zeme
Enderbiju Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Enderbiju Zeme
EPICA
Eiropas projekts ledus vairoga dziļurbšanai Antarktīdā (akronīms EPICA no) ir starptautisks Eiropas projekts Antarktīdas ledus vairoga dziļurbumiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un EPICA
Fabiāns fon Belinshauzens
Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fabiāns fon Belinshauzens
Fernandu di Noronjas sala
Fernandu di Noronjas sala ir Brazīlijai piederoša sala Atlantijas okeānā 354 km no kontinenta krasta.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fernandu di Noronjas sala
Fimbulheimens
Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fimbulheimens
Fimbulisens
Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fimbulisens
Fjords
Fjords Norvēģijā Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien izstiepts, garš un sazarots ledāja veidots jūras līcis ar stāviem, klinšainiem krastiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fjords
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Francija
Fukušimas kalns
Fukušimas kalns (Fukushima Dake) ir nunataks Antarktīdā, Karalienes Fabiolas kalnu augstākā virsotne.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Fukušimas kalns
Gauskāji
Gauskāji (Tardigrada) ir mikroskopisku dzīvnieku tips, kas radniecīgs posmkājiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gauskāji
Georgfonneimaijere
Georgfonneimaijere bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Georgfonneimaijere
Georgforstere
Georgforstere bija pirmā vācu polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Georgforstere
Georgs Forsters
Georgs Forsters (dzimis, miris) bija vācu dabaszinātnieks, etnogrāfs, rakstnieks, žurnālists un revolucionārs.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Georgs Forsters
Glacioloģija
ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Glacioloģija
Glečera mēle
Erebusa glečera mēle Rosa salas dienvidos Glečera mēle ir garš un šaurs peldošs šļūdoņa turpinājums jūrā, ezerā vai okeānā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Glečera mēle
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gneiss
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gondvāna
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Granīts
Gravimetriskā analīze
Analītiskie svari Gravimetriskā analīze jeb gravimetrija (- smags + - mērīt) ir vielu ķīmiskā sastāva kvantitatīva analīzes metode.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gravimetriskā analīze
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Grenlande
Griničas meridiāns
Griničas meridiāna atrašanās vieta Griničas meridiāns ir atskaites meridiāns (garuma līnija), kas iet caur Karalisko Griničas Observatoriju Griničā — Londonas dienvidaustrumos, Lielbritānijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Griničas meridiāns
Gunnars Īsaksens
Gunneriuss Ingvalds Īsaksens (dzimis Drebakā, miris Askerā) bija norvēģu virsnieks un polārpētnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gunnars Īsaksens
Gunnerusa grēda
Gunnerusa grēda ir šaura un gara zemūdens grēda Antarktīdas piekrastē, kas stiepjas perpendikulāri tās krastam uz ziemeļiem no Rīsera-Larsena pussalas.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Gunnerusa grēda
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Hamburga
Haralls Sverdrups
Haralls Ulriks Sverdrups (dzimis Songndālē, miris Oslo) bija norvēģu okeanogrāfs, meteorologs un polārpētnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Haralls Sverdrups
Heimefrontfjella
Heimefrontfjella ir ap 150 km gara un ap 40 km plata kalnu grēda Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Heimefrontfjella
Helikopters
Voroņežā 2014. gadā Marsa helikopters ''Ingenuity (2020). Helikopters (helix — ‘spirāle’ un, pteron — ‘spārns’) ir par gaisu smagāks lidaparāts, kuram nepieciešamais cēlējspēks tiek iegūts ar rotējošu propelleru, kuru griež ar dzinēja palīdzību.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Helikopters
Hermanis Gērings
Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Hermanis Gērings
Hidroplāns
DeHaviland Single Otter pludiņu hidroplāns H-4 Hercules "Spruce Goose" astoņmotoru pasažieru lidlaiva Hidroplāns ir lidaparāts, kas var pacelties no ūdens virsmas, kā arī nolaisties uz ūdens.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Hidroplāns
Hokona VII jūra
Karaļa Hokona VII jūra ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Hokona VII jūra
Hokons VII
Hokons VII (dzimis Šarlotenlundas pilī netālu no Kopenhāgenas kā Kristians Frederiks Kārlis Georgs Valdemārs Aksels, miris Oslo) bija Norvēģijas karalis no 1905.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Hokons VII
Humbolta kalni
Humbolta kalni ir līdz 80 km gara un ap 25 km plata dienvidu-ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Volthata kalnu masīvā Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Humbolta kalni
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Imperatorpingvīns
Imports
Ar importu ekonomikā saprot citās valstīs saražotu preču ievešanu savā valstī un to pārdošanu vietējiem patērētājiem (vietējā tirgū).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Imports
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Indija
Jalmars Rīsers-Larsens
Jalmars Rīsers-Larsens (dzimis Oslo, miris Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jalmars Rīsers-Larsens
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Japāna
Jaunšvābija
Jaunšvābija ir ģeogrāfisks apgabals Antarktīdā, daļa no Karalienes Modas Zemes.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jaunšvābija
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jaunzēlande
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jūras leopards
Jūtulstreumens
Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jūtulstreumens
Jēkulkirhja
Jēkulkirhja ir ar sniegu un ledu klāts kalns Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdas un Fimbulheimena augstākā virsotne.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jēkulkirhja
Jonosfēra
Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jonosfēra
Jukidori ieleja
Jukidori ieleja (Yukidori Zawa — ‘sniega putnu ieleja’), norvēģu avotos Snēfūldālene, ir gara un plata ieleja Langhovdes oāzē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jukidori ieleja
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Jura (periods)
Kaitslēpošana
Kaitslēpošana uz ledus Kaitslēpotājs Kaitslēpošana vai pūķslēpošana ir slēpošanas paveids, kur pārvietošanās notiek ar vēja dzīta pūķa palīdzību.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kaitslēpošana
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kanāda
Karalienes Fabiolas kalni
Karalienes Fabiolas kalni vai Jamato kalni (Yamato Sanmyaku) ir ap 150 km gara dienvidu—ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Karalienes Fabiolas kalni
Katabatiskais vējš
No ledāja "noplūstošs" katabatiskais vējš. Katabatiskais vējš (no — nolaišanās) ir blīva un auksta gaisa plūsma, kas veidojas, atdzisušām gaisa masām gravitācijas ietekmē nolaižoties pa zemes virsmas nogāzēm.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Katabatiskais vējš
Katapultkuģis
ASV karakuģis ''Philadelphia'' (CL-41) ar divām katapultām un izlūklidmašīnu Katapultkuģis ir kopējs apzīmējums civiliem vai kara kuģiem, kas aprīkoti ar hidraulisko vai tvaika katapultu lidaparātu (parasti hidroplānu) palaišanai.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Katapultkuģis
Keiptauna
Keiptauna (ķhosu: iKapa) ir pilsēta Dienvidāfrikas dienvidrietumos, Atlantijas okeāna krastā pie Labās Cerības raga, Galda kalna piekājē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Keiptauna
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Klimats
Klinšu kāpšana
Saksijas Šveicē Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kur dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Klinšu kāpšana
Kolembolas
Kolembolas, lēcastes (Collembola) ir segžokleņu kārta.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kolembolas
Konene
Konene ir Vācijas vasaras polārstacija Antarktīdā, karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Konene
Kosmonautu jūra
Kosmonautu jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kosmonautu jūra
Kotasa
Kotasa (Kottas Base Camp) ir Vācijas vasaras lauka apmetne Antarktīda, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kotasa
Kotsu Zeme
Kotsu Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Vedela jūras austrumu krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kotsu Zeme
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Krabjēdājronis
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Krievija
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kuģis
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kukaiņi
Kvara šelfa ledājs
Kvara šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Kvara šelfa ledājs
Langhovde
Langhovde ir 13 km gara un 7 km plata oāze Licova-Holma līča austrumu piekrastē Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Langhovde
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lapu sūnas
Lazareva (polārstacija)
Lazareva bija PSRS polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lazareva (polārstacija)
Lazareva šelfa ledājs
Lazareva šelfa ledājs ir lielākais šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lazareva šelfa ledājs
Lazareva jūra
Lazareva jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lazareva jūra
Lāšemana pakalni
Progresa I ēka. Lāšemana pakalni (ir polārā oāze Austrumantarktīdā Ingridas Kristensenas krastā Sadraudzības jūras piekrastē Prica līča dienvidaustrumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lāšemana pakalni
Lāšs Kristensens
Lāšs Kristensens bija norvēģu vaļu medību flotes īpašnieks, ģeogrāfs, polārpētnieks.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lāšs Kristensens
Ledāja vairogs
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs. Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ledāja vairogs
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ledājs
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ledus
Ledus dziļurbums
Vostokas stacija ar divām dziļurbšanas iekārtām priekšplānā Ledus dziļurbums ir glacioloģijas izpētes metode, ar kuras palīdzību tiek iegūti ledus vairoga hronoloģiski paraugi.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ledus dziļurbums
Licova-Holma līcis
Licova-Holma līcis ir līcis Austrumantarktīdas piekrastē starp Prinča Ūlava un Sojas krastiem austrumos un Prinča Haralla krastu rietumos Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Licova-Holma līcis
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lidmašīna
Lidosta
Sanfrancisko Starptautiskā lidosta naktī. Lidosta ir vieta, kur paceļas gaisā un nolaižas lidmašīnas, helikopteri, dirižabļi un citi lidaparāti.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Lidosta
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ligzda
Maitri
Maitri ir Indijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Maitri
Malasledus
''National Geographic Explorer'' malasledū pie Antarktīdas krasta Malasledus ir nekustīgs, pie krasta nostiprinājies ledus jūru un okeānu piekrastēs.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Malasledus
Mīliga-Hofmaņa kalni
Mīliga-Hofmaņa kalni ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Mīliga-Hofmaņa kalni
Meteoroloģija
Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Meteoroloģija
Midzuho
Midzuho (Mizuho Kichi) ir slēgta Japānas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Midzuho
Midzuho plato
Midzuho plato (Mizuho Kōgen) ir līdz 2460 m augsta Polārā plato daļa dienvidos no Prinča Olava krasta Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Midzuho plato
Mihails Lazarevs
Mihails Lazarevs (dzimis Vladimirā, miris Vīnē, apglabāts Sevastopolē) bija Krievijas flotes virsnieks, ceļotājs, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Mihails Lazarevs
Moda (Norvēģija)
Moda (dzimusi Moda Šarlote Marija Viktorija (Maud Charlotte Mary Victoria) Marlborohausā, Londonā, mirusi Londonā) bija Norvēģijas karaliene konsorte, pirmā pēc personālūnijas atcelšanas Norvēģijas karaļa Hokona VII sieva.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Moda (Norvēģija)
Modheima
Modheima bija Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas apvienotās antarktiskās ekspedīcijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Modheima
Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs
Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs (NCPOR) ir Indijas valdības pētniecības organizācija, Okeānu attīstības departamenta autonoma institūcija.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs
Nacionālais polāro pētījumu institūts
Tačikavā Nacionālais polāro pētījumu institūts (bieži izmantota abreviatūra NIPR no iestādes angļu valodas nosaukuma National Institute of Polar Research) ir Japānas galvenā arktiskos un antarktiskos pētījumus koordinējošā institūcija.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nacionālais polāro pētījumu institūts
Nāciju Sadraudzība
Nāciju Sadraudzība, agrāk Britu Sadraudzība (British Commonwealth), ir brīvprātīga 54 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nāciju Sadraudzība
Neimaijere II
Neimaijere II vai vienkārši Neimaijere (bez kārtas skaitļa, Neumayer-Station) bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Neimaijere II
Neimaijere III
Neimaijere III ir Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Neimaijere III
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nematodes
Nevalstiska organizācija
Nevalstiska organizācija (NVO) ir legāli nodibināta fizisko vai juridisko personu organizācija, kas darbojas neatkarīgi no valsts valdības.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nevalstiska organizācija
Nivlisens
Nivlisens ir šelfa ledājs Princeses Astridas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nivlisens
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nogulumieži
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nokrišņi
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Norvēģija
Norvēģijas Polārais institūts
Trumsē. Karalienes Modas Zemē. Norvēģijas Polārais institūts ir Norvēģijas galvenā valsts institūcija polārās izpētes jomā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Norvēģijas Polārais institūts
Norvēģijas rags
Norvēģijas rags ir ar ledu klāts zemesrags Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Norvēģijas rags
Norveja
Norveja (Norway Station) bija Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Norveja
Novolazarevska
Novolazarevska ir Krievijas (agrāk PSRS) polārstacija Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Novolazarevska
Novolazarevskas lidlauks
Novolazarevskas lidlauks ir zilā ledus lidlauks Karalienes Modas Zemē, Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Novolazarevskas lidlauks
Nunataks
Nunataki Grenlandes austrumu piekrastē Nunataks (no) ir sniega un ledus brīvs klints atsegums, kas no visām pusēm ieskauts ar ledājiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Nunataks
Oāze
Lībijā Antarktīdā Oāze (no, óasis, kas savukārt aizgūts no ēģiptiešu valodas) ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Oāze
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Okeanogrāfija
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Okeāns
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Padomju Savienība
Pakistāna
Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Pakistāna
Pētera I Sala
Pētera I Sala ir Norvēģijas pretenzija Antarktikā, Belinshauzena jūrā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Pētera I Sala
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Pingvīnu dzimta
Pirmskembrijs
Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Pirmskembrijs
Plato (polārstacija)
Plato ir neaktīva ASV polārstacija Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Plato (polārstacija)
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Polārais loks
Polārais plato
Čārlija ledus kupola apvidū Polārais plato, saukts arī par Antarktīdas plato, ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Polārais plato
Polārā nakts
Polārā nakts - laika periods, kad Saule neparādās virs horizonta ilgāk par 1 diennakti.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Polārā nakts
Polārstacija
Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Polārstacija
Posmkāji
Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Posmkāji
Prinča Ūlava krasts
Prinča Ūlava krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Kosmonautu jūras krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Prinča Ūlava krasts
Prinča Haralla krasts
Prinča Haralla krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Licova-Holma līča rietumu krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Prinča Haralla krasts
Princeses Astridas krasts
Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Princeses Astridas krasts
Princeses Martas krasts
Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Princeses Martas krasts
Princeses Ranhillas krasts
Princeses Ranhillas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Rīsera-Larsena jūras krastā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Princeses Ranhillas krasts
Prinseselizabete
Prinseselizabete ir Beļģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Prinseselizabete
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Putni
Rīsera-Larsena šelfa ledājs
Rīsera-Larsena šelfa ledājs ir piektais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena šelfa ledājs
Rīsera-Larsena jūra
Rīsera-Larsena jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena jūra
Rīsera-Larsena pussala
Rīsera-Larsena pussala ir ap 130 km gara un līdz 75 km plata ar ledu klāta pussala Karalienes Modas Zemes piekrastē Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Rīsera-Larsena pussala
Ričera augstiene
Ričera augstiene ir ap 680 km garš un ap 300 km plats plato Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ričera augstiene
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Rietumvācija
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Roņi
Rosa ronis
Rosa ronis (Ommatophoca rossii) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Rosa ronis
Ruāboduēna
Ruāboduēna bija pirmā Beļģijas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ruāboduēna
SANAE IV
SANAE IV (akronīms no) ir Dienvidāfrika vissezonas polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un SANAE IV
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sanktpēterburga
Sarīmaraisa
Sarīmaraisa bija Dienvidāfrikas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sarīmaraisa
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Saule
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Saules baterija
Sēklaugi
Sēklaugi (Spermatophytes) ir vaskulāro augu nodalījums.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sēklaugi
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sēnes
Sērrondanes kalni
Sērrondanes kalni ir ap 250 km gara un līdz 80 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sērrondanes kalni
Seismoloģija
Seismoloģija (no (seismos) — 'zemestrīce' un λόγος (logos) — 'mācība') ir ģeofizikas nozare, kurā pēta zemestrīces un ar tām saistītās ģeoloģiskās norises.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Seismoloģija
Sektors
Riņķa sektors (gaiši zaļā krāsā) Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sektors
Sniega vētrasputns
Sniega vētrasputns (Pagodroma nivea) ir vienīgā suga sniega vētrasputnu ģintī (Pagodroma), kas pieder vētrasputnu dzimtai (Procellariidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sniega vētrasputns
Sniegs
Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Sniegs
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Somija
Starptautiskais ģeofizikas gads
VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Starptautiskais ģeofizikas gads
Stenkomas-Vilsas glečers
Stenkomas-Vilsas glečers ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Stenkomas-Vilsas glečers
Svarthamarens
Svarthamarens ir nunataks Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Svarthamarens
Svea
Svea ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Svea
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Tauki
Tūrisms
Jomas iela Tūrisms (no tour — ‘ceļojums, brauciens’) ir visas personas darbības, kā rezultātā tiek veikti ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kas nav ilgāki par gadu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Tūrisms
Tora (polārstacija)
Tora ir Norvēģijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Tora (polārstacija)
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Trešais reihs
Trolla
Trolla ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīda.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Trolla
Trolltunga
Trolltunga (— ‘troļļa mēle’) ir peldoša ledāja mēle, daļa no Fimbulisena šelfa ledāja Dienvidu okeāna krastā starp Lazareva jūru austrumos un Hokona VII jūru rietumos.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Trolltunga
Tuksnesis
border.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Tuksnesis
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vaļi
Vaļu medības
Fēru salās. Vaļu medības ir rūpnieciska vaļveidīgo jūras zīdītāju nomedīšana to ķermeņu vai ķermeņu daļu komerciālai izmantošanai vai lietošanai pārtikā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vaļu medības
Valkīras leduskupols
Valkīras leduskupols, saukts arī F kupols vai Fudzi kupols (Dome Fuji) ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Valkīras leduskupols
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vācija
Vācijas Demokrātiskā Republika
Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vācijas Demokrātiskā Republika
Vāsa (polārstacija)
Vāsa ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vāsa (polārstacija)
Vēja turbīna
Ziemeļjūrā Beļģijas piekrastē Vēja turbīna ir ierīce, kas pārveido vēja kinētisko enerģiju mehāniskajā enerģijā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vēja turbīna
Vedela jūra
Vedela jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vedela jūra
Vedela ronis
Vedela ronis (Leptonychotes weddellii) ir samērā liels krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ronis, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vedela ronis
Vesleskarvets
Vesleskarvets ar uz tā izbūvēto SANAE IV polārstaciju Vesleskarvets ir ap 250 m augsts nunataks Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vesleskarvets
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vienšūņi
Viljams Brūss
Viljams Spīrss Brūss (dzimis Londonā, miris Edinburgā) bija skotu dabaszinātnieks, polārpētnieks un okeanogrāfs.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Viljams Brūss
Vinsona masīvs
Vinsona masīvs ir kalns Antarktīdā, kontinenta augstākā virsotne.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vinsona masīvs
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Vulkāns
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Zīdītāji
Ziemeļblāzma
Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Ziemeļblāzma
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Zilaļģes
Zilais ledus
Zilā ledus lidlauks pie Makmerdo stacijas Sausajās ielejās Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Zilais ledus
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un Zviedrija
1929. gads
1929.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un 1929. gads
1930. gads
1930.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un 1930. gads
1968. gads
1968.
Skatīt Karalienes Modas Zeme un 1968. gads
Zināms kā Dronning Maud Land.
, Dželbārta šelfa ledājs, Džinna (polārstacija), Džons Jēvers, Dienvidāfrika, Dienvidāfrikas Nacionālā Antarktikas programma, Dienvidpols, Dienvidu okeāns, Dienvidu polārā klijkaija, Domufudži, Dornier Wal, Drešere, DROMLAN, Družnaja III, Enderbiju Zeme, EPICA, Fabiāns fon Belinshauzens, Fernandu di Noronjas sala, Fimbulheimens, Fimbulisens, Fjords, Francija, Fukušimas kalns, Gauskāji, Georgfonneimaijere, Georgforstere, Georgs Forsters, Glacioloģija, Glečera mēle, Gneiss, Gondvāna, Granīts, Gravimetriskā analīze, Grenlande, Griničas meridiāns, Gunnars Īsaksens, Gunnerusa grēda, Hamburga, Haralls Sverdrups, Heimefrontfjella, Helikopters, Hermanis Gērings, Hidroplāns, Hokona VII jūra, Hokons VII, Humbolta kalni, Imperatorpingvīns, Imports, Indija, Jalmars Rīsers-Larsens, Japāna, Jaunšvābija, Jaunzēlande, Jūras leopards, Jūtulstreumens, Jēkulkirhja, Jonosfēra, Jukidori ieleja, Jura (periods), Kaitslēpošana, Kanāda, Karalienes Fabiolas kalni, Katabatiskais vējš, Katapultkuģis, Keiptauna, Klimats, Klinšu kāpšana, Kolembolas, Konene, Kosmonautu jūra, Kotasa, Kotsu Zeme, Krabjēdājronis, Krievija, Kuģis, Kukaiņi, Kvara šelfa ledājs, Langhovde, Lapu sūnas, Lazareva (polārstacija), Lazareva šelfa ledājs, Lazareva jūra, Lāšemana pakalni, Lāšs Kristensens, Ledāja vairogs, Ledājs, Ledus, Ledus dziļurbums, Licova-Holma līcis, Lidmašīna, Lidosta, Ligzda, Maitri, Malasledus, Mīliga-Hofmaņa kalni, Meteoroloģija, Midzuho, Midzuho plato, Mihails Lazarevs, Moda (Norvēģija), Modheima, Nacionālais Polārais un okeānu pētniecības centrs, Nacionālais polāro pētījumu institūts, Nāciju Sadraudzība, Neimaijere II, Neimaijere III, Nematodes, Nevalstiska organizācija, Nivlisens, Nogulumieži, Nokrišņi, Norvēģija, Norvēģijas Polārais institūts, Norvēģijas rags, Norveja, Novolazarevska, Novolazarevskas lidlauks, Nunataks, Oāze, Okeanogrāfija, Okeāns, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pakistāna, Pētera I Sala, Pingvīnu dzimta, Pirmskembrijs, Plato (polārstacija), Polārais loks, Polārais plato, Polārā nakts, Polārstacija, Posmkāji, Prinča Ūlava krasts, Prinča Haralla krasts, Princeses Astridas krasts, Princeses Martas krasts, Princeses Ranhillas krasts, Prinseselizabete, Putni, Rīsera-Larsena šelfa ledājs, Rīsera-Larsena jūra, Rīsera-Larsena pussala, Ričera augstiene, Rietumvācija, Roņi, Rosa ronis, Ruāboduēna, SANAE IV, Sanktpēterburga, Sarīmaraisa, Saule, Saules baterija, Sēklaugi, Sēnes, Sērrondanes kalni, Seismoloģija, Sektors, Sniega vētrasputns, Sniegs, Somija, Starptautiskais ģeofizikas gads, Stenkomas-Vilsas glečers, Svarthamarens, Svea, Tauki, Tūrisms, Tora (polārstacija), Trešais reihs, Trolla, Trolltunga, Tuksnesis, Vaļi, Vaļu medības, Valkīras leduskupols, Vācija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vāsa (polārstacija), Vēja turbīna, Vedela jūra, Vedela ronis, Vesleskarvets, Vienšūņi, Viljams Brūss, Vinsona masīvs, Vulkāns, Zīdītāji, Ziemeļblāzma, Zilaļģes, Zilais ledus, Zviedrija, 1929. gads, 1930. gads, 1968. gads.