Kijivas Krievzeme un Svjatoslavs Igorevičs

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kijivas Krievzeme un Svjatoslavs Igorevičs

Kijivas Krievzeme vs. Svjatoslavs Igorevičs

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā. Bizantijas imperatoru Joanu Cimiski (1916. gada K.Ļebedeva zīmējums pēc Leona Diakona 10. gadsimta apraksta) Joana Cimiskes (pa kreisi) sarunas ar Svjatoslavu (miniatūra no 12. gadsimta manuskripta) Svjatoslavs Igorevičs vai Svendoslavs (baznīcslāvu: Ст҃ославъ, Свѧтославъ,,; dzimis 942. gadā, miris 972. gadā) bija Kijivas lielkņazs un Kijivas Krievzemes valdnieks no 959.

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Baznīcslāvu valoda un Kijivas Krievzeme · Baznīcslāvu valoda un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Drevļani

kņazam Oļegam (883) Drevļani (senkrievu: Древлѧне vai Дєрєвлѧнє) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas apdzīvoja Poļesjes zemi (mūsdienu Ukrainas un Baltkrievijas pierobeža), galvenokārt tagadējā Žitomiras apgabalā un Kijivas apgabala rietumos.

Drevļani un Kijivas Krievzeme · Drevļani un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Hazāri

Hazāru kapakmens ar menoras attēlu Hazāru monēta Hazāru kaganāts Hazāri bija tauta, kas no apmēram 200.

Hazāri un Kijivas Krievzeme · Hazāri un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Igors Rurikovičs

Ar sarkanu līniju apjozta Gardarīkes teritorija Invgara valdīšanas beigās (ap 960. gadu), ar oranžu līniju viņa dēla Svendoslava iekarojumi (964—970), ar violetu līniju Austrumromas impērijas teritorija.Kijivas kagans Ingvars ievāc meslus no drevļaniem (K.Ļebedeva zīmējums 20. gadsimta sākumā) Igors Rurikovičs (baznīcslāvu: Игорь) jeb Ingvars (senskandināvu: Ingvarr,; dzimis ap 878., miris 945. gadā) bija Kijivas (Kenugardas) kagans no 912.

Igors Rurikovičs un Kijivas Krievzeme · Igors Rurikovičs un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Kijivas lielkņazi

Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Kijivas Krievzeme un Kijivas lielkņazi · Kijivas lielkņazi un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Kijivas Krievzeme un Novgorodas kņazi · Novgorodas kņazi un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Kijivas Krievzeme un Pagājušo gadu vēsture · Pagājušo gadu vēsture un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Senkrievu valoda

Svjatoslava laikā izdotas grāmatas (1073) Senkrievu valoda (рѹсьскъ ѩзыкъ) jeb senaustrumslāvu valoda bija 7.

Kijivas Krievzeme un Senkrievu valoda · Senkrievu valoda un Svjatoslavs Igorevičs · Redzēt vairāk »

Varjagi

Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.

Kijivas Krievzeme un Varjagi · Svjatoslavs Igorevičs un Varjagi · Redzēt vairāk »

Vjatiči

Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.

Kijivas Krievzeme un Vjatiči · Svjatoslavs Igorevičs un Vjatiči · Redzēt vairāk »