Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes

Kārlis Frīdrihs Vatsons vs. Latviešu Avīzes

Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem. "Latviešu Avīzes" (1868). "Latviešu Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Latweeschu Awises) bija visilgāk izdotais preses izdevums (1822—1915) latviešu valodā, ko iespieda Jelgavā reizi nedēļā, no 1901.

Līdzības starp Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes

Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes ir 9 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Etnogrāfija, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Latviešu valoda, Lestene.

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Etnogrāfija

Jaņa Rozentāla albuma "Ainas no latviešu tautas dzīves" Etnogrāfija ir aprakstoša zinātne, kas pēta tautas (un citu etnisko kopību) izcelšanos (etnoģenēzi), izvietojumu (etnoģeogrāfiju), materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās attiecības starp visu pasaules daļu tautām.

Etnogrāfija un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Etnogrāfija un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jelgava un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Jelgava un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Krievijas Impērija un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Krievijas Impērija un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Kurzemes guberņa un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Kurzemes guberņa un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Kārlis Frīdrihs Vatsons · Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Latviešu Avīzes · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu valoda · Latviešu Avīzes un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Lestene

Lestene ir ciems Tukuma novada Lestenes pagastā, pagasta centrs.

Kārlis Frīdrihs Vatsons un Lestene · Latviešu Avīzes un Lestene · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes

Kārlis Frīdrihs Vatsons ir 25 attiecības, bet Latviešu Avīzes ir 27. Tā kā viņi ir kopīgs 9, Jaccard indekss ir 17.31% = 9 / (25 + 27).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp Kārlis Frīdrihs Vatsons un Latviešu Avīzes. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »