20 attiecības: Apziņa, Aristotelis, Biheiviorisms, Dabaszinātnes, Dēmokrits, Dialektika, Dievs, Domāšana, Dvēsele, Emocijas, Filozofija, Fizika, Gribas brīvība, Kosmoloģija, Matērija, Ontoloģija, Psiholoģija, Uztvere, Visums, Zinātne.
Apziņa
Apziņa ir augsti attīstītas matērijas — cilvēka smadzeņu īpašība, kas nodrošina spēju psiholoģiskā darbībā atspoguļot, proti, analizēt ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu "es" no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi.
Jaunums!!: Metafizika un Apziņa · Redzēt vairāk »
Aristotelis
Aristotelis (Aristotelēs; dzimis 384. gadā p.m.ē., miris 322. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu zinātnieks un filozofs.
Jaunums!!: Metafizika un Aristotelis · Redzēt vairāk »
Biheiviorisms
Biheiviorisms (no behaviour — 'uzvedība') ir psiholoģijas virziens, kas radās ASV 20.gs.
Jaunums!!: Metafizika un Biheiviorisms · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Metafizika un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Dēmokrits
Dēmokrits no Abdērām (Dēmokritos) bija sengrieķu filosofs un atomisma aizsācējs, Leikipa skolnieks.
Jaunums!!: Metafizika un Dēmokrits · Redzēt vairāk »
Dialektika
Dialektika (pār/caur un legein runāt)Ideju vārdnīca.
Jaunums!!: Metafizika un Dialektika · Redzēt vairāk »
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Jaunums!!: Metafizika un Dievs · Redzēt vairāk »
Domāšana
Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.
Jaunums!!: Metafizika un Domāšana · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Metafizika un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Emocijas
Roberta Plutčika (''Robert Plutchik'') emociju ritenis Emocijas (— ‘satraukt’, ‘saviļņot’), arī jūtas, ir cilvēku un dzīvnieku subjektīvas reakcijas uz iekšējo un ārējo kairinātāju iedarbību.
Jaunums!!: Metafizika un Emocijas · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Metafizika un Filozofija · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Metafizika un Fizika · Redzēt vairāk »
Gribas brīvība
Gribas brīvības taksonomija Gribas brīvība jeb brīva griba ir spēja indivīdam brīvi veikt savu izvēli, zinot apstākļus un situāciju, tādā veidā pieņemot lēmumus un pārvaldot veiktās darbības.
Jaunums!!: Metafizika un Gribas brīvība · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Metafizika un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Metafizika un Matērija · Redzēt vairāk »
Ontoloģija
Pirmā Mozus grāmata pārrakstīta uz olas Ontoloģija (no (ontos) — 'esošais' un λόγος (logos) — 'vārds, mācība') filozofijas zinātnē ir mācība par esamību, esamības būtības noteicošajām iezīmēm.
Jaunums!!: Metafizika un Ontoloģija · Redzēt vairāk »
Psiholoģija
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju. Psiholoģija (psychē — 'dvēsele' + λόγος, logos — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.
Jaunums!!: Metafizika un Psiholoģija · Redzēt vairāk »
Uztvere
Uztvere ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.
Jaunums!!: Metafizika un Uztvere · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Metafizika un Visums · Redzēt vairāk »
Zinātne
supravadītāja Zinātne ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas.
Jaunums!!: Metafizika un Zinātne · Redzēt vairāk »