36 attiecības: Aldehīdi, Amonjaks, Anods, Atoms, Ūdens, Broms, Elektrolīze, Elektrons, Fluorūdeņražskābe, Fluors, Halogēni, Hlorīdi, Hlors, Hroma(VI) oksīds, Hroms, Jods (elements), Jons, Ketoni, Mangāna dioksīds, Mangāns, Metāli, Oglekļa dioksīds, Oksīdi, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ozons, Peroksīdi, Potenciāls, Sēra dioksīds, Sērūdeņradis, Sērs, Sērskābe, Skābeklis, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļskābe, Viela.
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Jaunums!!: Oksidētājs un Aldehīdi · Redzēt vairāk »
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Jaunums!!: Oksidētājs un Amonjaks · Redzēt vairāk »
Anods
Anods (no, anodos — ‘augšupceļš’) ir dažādu elektrisku ierīču pozitīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar pozitīvu potenciālu attiecībā pret katodu - otru polu.
Jaunums!!: Oksidētājs un Anods · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Oksidētājs un Atoms · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Oksidētājs un Ūdens · Redzēt vairāk »
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Jaunums!!: Oksidētājs un Broms · Redzēt vairāk »
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Jaunums!!: Oksidētājs un Elektrolīze · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Oksidētājs un Elektrons · Redzēt vairāk »
Fluorūdeņražskābe
Fluorūdeņražskābe ir fluorūdeņraža ūdens šķīdums.
Jaunums!!: Oksidētājs un Fluorūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Jaunums!!: Oksidētājs un Fluors · Redzēt vairāk »
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Jaunums!!: Oksidētājs un Halogēni · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Oksidētājs un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Oksidētājs un Hlors · Redzēt vairāk »
Hroma(VI) oksīds
Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Oksidētājs un Hroma(VI) oksīds · Redzēt vairāk »
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Jaunums!!: Oksidētājs un Hroms · Redzēt vairāk »
Jods (elements)
Jods ir ķīmiskais elements ar simbolu I (līdz 20. gadsimta 50. gadiem - J) un atomnumuru 53.
Jaunums!!: Oksidētājs un Jods (elements) · Redzēt vairāk »
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Jaunums!!: Oksidētājs un Jons · Redzēt vairāk »
Ketoni
Ketonu vispārīga struktūrformula Ketoni ir skābekli saturoši organiskie savienojumi, kas satur karbonilgrupu, kas saistīta ar diviem ogļūdeņraža atlikumiem.
Jaunums!!: Oksidētājs un Ketoni · Redzēt vairāk »
Mangāna dioksīds
Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.
Jaunums!!: Oksidētājs un Mangāna dioksīds · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Oksidētājs un Mangāns · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Oksidētājs un Metāli · Redzēt vairāk »
Oglekļa dioksīds
Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.
Jaunums!!: Oksidētājs un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Oksīdi
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.
Jaunums!!: Oksidētājs un Oksīdi · Redzēt vairāk »
Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas
molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.
Jaunums!!: Oksidētājs un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »
Ozons
Ozons ( — ‘tāds, kam ir smaka’) ir zilgana gāze ar īpatnēju, spēcīgu smaržu (lielākā koncentrācijā — indīgs).
Jaunums!!: Oksidētājs un Ozons · Redzēt vairāk »
Peroksīdi
No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.
Jaunums!!: Oksidētājs un Peroksīdi · Redzēt vairāk »
Potenciāls
Potenciāls var būt.
Jaunums!!: Oksidētājs un Potenciāls · Redzēt vairāk »
Sēra dioksīds
Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.
Jaunums!!: Oksidētājs un Sēra dioksīds · Redzēt vairāk »
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Jaunums!!: Oksidētājs un Sērūdeņradis · Redzēt vairāk »
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Jaunums!!: Oksidētājs un Sērs · Redzēt vairāk »
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Jaunums!!: Oksidētājs un Sērskābe · Redzēt vairāk »
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Jaunums!!: Oksidētājs un Skābeklis · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Oksidētājs un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Oksidētājs un Viela · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Elektronu akceptors, Oksidētāji.