35 attiecības: Apriņķojuma periods, Asteroīdu josla, Astronomiskā vienība, Astronomisks objekts, Cerera, Dabiskais pavadonis, Diametrs, Disnomija (pavadonis), Erīda (pundurplanēta), Gads, Gravitācijas lauks, Gunguns, Haumeja, Haumejas pavadoņi, Izkliedētais disks, Kilograms, Kilometrs, Koipera josla, Kvavars, Makemake, Masa, Orbīta, Orks (asteroīds), Planēta, Plutona pavadoņi, Plutons (pundurplanēta), S/2015 (136472) 1, Salacija, Saule, Saules sistēma, Sedna, Starptautiskā Astronomijas savienība, Transneptūna objekts, Zvaigzne, (307261) 2002 MS4.
Apriņķojuma periods
Apriņķojuma periods, arī orbitālais periods ir laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Apriņķojuma periods · Redzēt vairāk »
Asteroīdu josla
Asteroīdu josla starp Jupiteru un Marsu iekrāsota baltā krāsā (visi nosaukumi attēlā rakstīti angļu valodā). Asteroīdu josla jeb asteroīdu lauks ir reģions Saules sistēmā starp Jupitera un Marsa orbītām, kurā atrodas neskaitāms skaits neregulāras formas ķermeņi, kurus sauc par asteroīdiem vai pundurplanētām.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Asteroīdu josla · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Pundurplanēta un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Cerera
Cerera, oficiāli 1 Cerera, ir mazākā identificētā pundurplanēta Saules sistēmā un lielākais ķermenis asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Cerera · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Diametrs
200px Diametrs ir lielākais attālums starp diviem kādas figūras punktiem vai arī nogrieznis, kas tos savieno ar riņķa līnijas centru un ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Diametrs · Redzēt vairāk »
Disnomija (pavadonis)
Disnomija ir pundurplanētas Erīdas vienīgais dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Disnomija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Erīda (pundurplanēta)
Erīda, arī Erida, oficiālais nosaukums 136199 Eris (simbols), pazīstama arī ar nosaukumiem 2003UB313 un Ksena, ir Saules sistēmā masīvākā no zināmajām pundurplanētām, taču ne lielākā pēc diametra — Erīdas diametrs ir aptuveni km liels, iekams Plutona diametrs ir teju km liels.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Erīda (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Gads · Redzēt vairāk »
Gravitācijas lauks
Gravitācijas lauks ir fundamentāls fizikāls lauks, kurš pastāv ap katru ķermeni, kuram ir masa.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Gravitācijas lauks · Redzēt vairāk »
Gunguns
Gunguns, arī (225088) Gonggong (— ūdens dievība), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Gunguns · Redzēt vairāk »
Haumeja
Haumeja un tās pavadoņi 136108 Haumeja (simbols: 🝻) ir trešā lielākā pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Haumeja · Redzēt vairāk »
Haumejas pavadoņi
Haumejas pavadoņu orbītas Habla teleskopa attēls) Haumejas pavadoņi ir pundurplanētas Haumejas dabiskie pavadoņi Hiiaka (Hiʻiaka) un Namaka.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Haumejas pavadoņi · Redzēt vairāk »
Izkliedētais disks
Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Pundurplanēta un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Koipera josla · Redzēt vairāk »
Kvavars
Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Kvavars · Redzēt vairāk »
Makemake
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).
Jaunums!!: Pundurplanēta un Makemake · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Pundurplanēta un Masa · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Planēta · Redzēt vairāk »
Plutona pavadoņi
Plutona pavadoņu orbītas. Plutons un Harons (''New Horizons'' uzņēmums, 2015). Plutona pavadoņi ir pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi Harons, Stiksa, Nikte, Kerbers un Hidra.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Plutona pavadoņi · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
S/2015 (136472) 1
Makemake un tās pavadonis. S/2015 (136472) 1 jeb MK 2 ir pundurplanētas Makemakes dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Pundurplanēta un S/2015 (136472) 1 · Redzēt vairāk »
Salacija
Salacija, arī 120347 Salacia ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 854 ± 45 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Salacija · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Sedna
Sedna, arī 90377 Sedna (simbols), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Sedna · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Pundurplanēta un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
(307261) 2002 MS4
(307261) 2002 MS4 ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 934 ± 17 km.
Jaunums!!: Pundurplanēta un (307261) 2002 MS4 · Redzēt vairāk »