Atvērt Google MapsSatura rādītājs
43 attiecības: Aberdīna, Adriāna valnis, Angļi, Angļu valoda, Anglija, Anglijas Karaliste, Apvienotā Karaliste, Atlantijas okeāns, Īrijas jūra, Īrijas karaliste, Čārlzs III Vindzors, Džeimss I Stjuarts, Džeimss II Stjuarts, Džordžs I, De facto, Edinburga, Edvards I Plantagenets, Eiropas Savienība, Flower of Scotland, Galvaspilsēta, Glāzgova, Hannovere, Karš par Austrijas mantojumu, Lielbritānija (sala), Lielbritānijas Karaliste, Nafta, Neviss, Pikti, Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā, Roberts Brūss, Romas impērija, Skoti, Skotijas karaļu uzskaitījums, Skotijas neatkarības referendums, Skotu gēlu valoda, Sterliņu mārciņa, Stjuartu dinastija, Velsa, Viljams Volless, Ziemeļīrija, Ziemeļjūra, .uk, 1820. gadi.
- Autonomi reģioni
Aberdīna
Aberdīna ir trešā apdzīvotākā pilsēta Skotijā, Apvienotajā Karalistē, tās oficiālais iedzīvotāju skaits ir 210 400 iedzīvotāji.
Skatīt Skotija un Aberdīna
Adriāna valnis
Adriāna valnis bija aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē.
Skatīt Skotija un Adriāna valnis
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Skotija un Angļi
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Skotija un Angļu valoda
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Skotija un Anglija
Anglijas Karaliste
Anglija Anglijas karogs Anglijas Karalistes ģerbonis Attēls:Location map of England in 1700.svg GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.
Skatīt Skotija un Anglijas Karaliste
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Skotija un Apvienotā Karaliste
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Skotija un Atlantijas okeāns
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Skatīt Skotija un Īrijas jūra
Īrijas karaliste
Īrijas karaliste bija valsts Īrijas salā no 1542. gada, kad par karali tika proklamēts Anglijas karalis Henrijs VIII, līdz 1800. gadam, kad Īrijas karaliste tika apvienota ar Lielbritānijas karalisti un izveidota Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste.
Skatīt Skotija un Īrijas karaliste
Čārlzs III Vindzors
Čārlzs III (kristīts kā Čārlzs Filips Artūrs Džordžs; dzimis) ir Apvienotās Karalistes un 15 Sadraudzības personālūnijas valstu karalis.
Skatīt Skotija un Čārlzs III Vindzors
Džeimss I Stjuarts
Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis, miris) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis.
Skatīt Skotija un Džeimss I Stjuarts
Džeimss II Stjuarts
Džeimss II Stjuarts (dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis no.
Skatīt Skotija un Džeimss II Stjuarts
Džordžs I
Džordžs I (George Louis, dzimis, miris), arī Georgs Ludvigs, bija Lielbritānijas un Īrijas karalis no līdz pat savai nāves dienai, kā arī no 1698.
Skatīt Skotija un Džordžs I
De facto
De facto (no latīņu valodas — 'saskaņā ar faktu, faktiski') ir izteiciens tieslietās, kas nozīmē, ka kaut kas notiek praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu.
Skatīt Skotija un De facto
Edinburga
Edinburga ir pilsēta Skotijas austrumdaļā Ziemeļjūras, Fērtoforta līča dienvidu krastā.
Skatīt Skotija un Edinburga
Edvards I Plantagenets
Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis Edvards I (dzimis, miris), dēvēts arī par Garkāji vai Skotu Veseri, bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272.
Skatīt Skotija un Edvards I Plantagenets
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Skotija un Eiropas Savienība
Flower of Scotland
Skotijas karogs Flower of Scotland ir skotu dziesma, parasti tiek izmantota dažādos īpašos gadījumos un sporta pasākumos.
Skatīt Skotija un Flower of Scotland
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Skatīt Skotija un Galvaspilsēta
Glāzgova
Glāzgova ir lielākā Skotijas pilsēta un trešā lielākā Apvienotajā Karalistē pēc Londonas un Birmingemas.
Skatīt Skotija un Glāzgova
Hannovere
Hannovere ir Vācijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļos, Leines upes krastos.
Skatīt Skotija un Hannovere
Karš par Austrijas mantojumu
Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.
Skatīt Skotija un Karš par Austrijas mantojumu
Lielbritānija (sala)
Eiropā. Lielbritānija ir sala kontinentālās Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Skotija un Lielbritānija (sala)
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Skatīt Skotija un Lielbritānijas Karaliste
Nafta
Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.
Skatīt Skotija un Nafta
Neviss
Neviss vai Ņīvešs ir kalns Skotijas rietumos, Lielbritānijas salas un Apvienotās Karalistes augstākā virsotne.
Skatīt Skotija un Neviss
Pikti
Piktu karavīrs, gravīra (1588) Pikti (angļu: Picts) bija ķeltu valodās runājošu tautu savienība, kas dzīvoja tagadējās Skotijas ziemeļaustrumos dzelzs laikmeta beigās un agrajos viduslaikos.
Skatīt Skotija un Pikti
Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā
Gibraltāra, Skotijas un Ziemeļīrijas balsotāji vairumā ir atbalstījuši palikšanu ES. Par izstāšanos pārsvarā balsojuši Anglijas un Velsas provinces iedzīvotāji, tomēr par palikšanu bijuši Londonas, citu lielpilsētu, universitāšu pilsētu (Kembridžas, Oksfordas) un vairāku pārtikušu lauku rajonu balsotāji Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā bija referendums par Apvienotās Karalistes (AK) palikšanu vai izstāšanos (tā saukto Brexit) no Eiropas Savienības.
Skatīt Skotija un Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā
Roberts Brūss
Roberts Brūss (dzimis, miris) bija Skotijas karalistes valdnieks no 1306. gada līdz savai nāvei. Veiksmīgi vadīja skotu cīņu pret Angliju Pirmajā Skotijas neatkarības karā, pēc kura kļuva par Skotijas nacionālo varoni.
Skatīt Skotija un Roberts Brūss
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Skotija un Romas impērija
Skoti
Skoti ir nācija, kas dzīvo Skotijā — Apvienotās Karalistes ziemeļdaļā un tai piegulošajās piekrastes salās.
Skatīt Skotija un Skoti
Skotijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Skotijas karaļi jeb skotu ķēniņi.
Skatīt Skotija un Skotijas karaļu uzskaitījums
Skotijas neatkarības referendums
Skotijas neatkarības referendums bija referendums par neatkarīgas Skotijas valsts atjaunošanas iespēju, tas notika.
Skatīt Skotija un Skotijas neatkarības referendums
Skotu gēlu valoda
Skotu gēlu valoda (Gàidhlig) jeb vienkārši gēlu valoda ir īru un meniešu valodām tuvu radniecīga ķeltu saimes valoda, ko šobrīd prot ap 50 tūkstošu cilvēku Skotijas Hailendā un Hebridu salās.
Skatīt Skotija un Skotu gēlu valoda
Sterliņu mārciņa
Sterliņu mārciņa, plaši zināma vienkārši kā mārciņa (pound), ir Apvienotās Karalistes un tās Kroņa īpašumu (Džērsijas, Gērnsijas, Menas Salas) oficiālā valūta.
Skatīt Skotija un Sterliņu mārciņa
Stjuartu dinastija
Stjuartu dzimtas ģerbonis Stjuarti (sākotnēji Steward, Stewart, kopš XVI gs. franciskotā versijā Stuart) bija Skotijas aristokrātu dzimta, kas valdīja Skotijas karalistē (1371.-1649. un 1660.-1707.), Anglijas karalistē (1603.-1649. un 1660.-1707.), Lielbritānijas karalistē (1707.-1714.).
Skatīt Skotija un Stjuartu dinastija
Velsa
Velsa ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Skotija un Velsa
Viljams Volless
Viljams Volless (dzimis ap 1270. gadu, miris) bija skotu feodālis un karavadonis, kas vadīja skotu pretošanos angļu okupācijai Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā.
Skatīt Skotija un Viljams Volless
Ziemeļīrija
Ziemeļīrija ir viena no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes četrām zemēm (līdz ar Angliju, Velsu un Skotiju).
Skatīt Skotija un Ziemeļīrija
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Skatīt Skotija un Ziemeļjūra
.uk
.uk ir Apvienotās Karalistes Interneta augstākā līmeņa domēns (ccTLD).
Skatīt Skotija un .uk
1820. gadi
Pēterburgas Decembristu sacelšanās Senāta laukumā (1825). 1820.
Skatīt Skotija un 1820. gadi
Skatīt arī
Autonomi reģioni
- Briseles galvaspilsētas reģions
- Bugenvilas autonomais reģions
- Flandrija
- Gagauzija
- Kalnu Badahšāna
- Krievijas Federācijas republikas
- Kurdistānas reģions
- Olande
- Piltenes apgabals
- Skotija
- Valonija
- Velsa
- Vojvodina
- Ziemeļīrija
Zināms kā Scotland.