Satura rādītājs
89 attiecības: Atlantijas okeāns, Čigānu valoda, Ēlande, Ēresunda tilts, Ēresunds, Baltijas jūra, Botnijas līcis, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Dānija, Dienvidslāvija, Eiropa, Eiropas Savienība, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Ericsson, Florbols, Futbols, Galvaspilsēta, Gēteborga, Golfa straume, Golfs, Gotlande, Hokejs, Iedzīvotāju blīvums, Iedzīvotāju skaits, IKEA, Irāka, Irāna, Jidišs, Kategats, Kārlis XVI Gustavs, Konstitucionālā monarhija, Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, Krievijas Impērija, Labklājības valsts, Luterisms, Malme, Mērenā josla, Minoritātes valoda, Musulmaņi, NATO, Norvēģija, Parlamentārisms, Pilsēta, Polija, Reliģija, Riksdags, Rokasbumba, Romas Katoļu baznīca, Sāmu valodas, ... Izvērst indekss (39 vairāk) »
- Eiropas Savienības dalībvalstis
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Zviedrija un Atlantijas okeāns
Čigānu valoda
Čigānu valoda (romani ćhib), arī romu valoda, ir indoeiropiešu valodu saimes indoirāņu valodu atzara valoda, ko lieto čigānu diasporai piederīgie iedzīvotāji visā pasaulē.
Skatīt Zviedrija un Čigānu valoda
Ēlande
Ēlande ir otra lielākā Zviedrijas sala pēc Gotlandes.
Skatīt Zviedrija un Ēlande
Ēresunda tilts
Ēresunda tilts ir 2000.
Skatīt Zviedrija un Ēresunda tilts
Ēresunds
Ēresunds ir jūras šaurums starp Zviedriju un Dānijai piederošo Zēlandes salu.
Skatīt Zviedrija un Ēresunds
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Zviedrija un Baltijas jūra
Botnijas līcis
Botnijas jūras līcis (abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.
Skatīt Zviedrija un Botnijas līcis
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Skatīt Zviedrija un Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Skatīt Zviedrija un Centrāleiropas vasaras laiks
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Zviedrija un Dānija
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Skatīt Zviedrija un Dienvidslāvija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Zviedrija un Eiropa
Eiropas Savienība
ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.
Skatīt Zviedrija un Eiropas Savienība
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Rotšildu pils). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), kas plašāk pazīstama pēc tās angliskās abreviatūras OECD, ir starptautiska attīstīto valstu ekonomikas organizācija, kura atzīst demokrātiskas un brīvā tirgus ekonomikas principus.
Skatīt Zviedrija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Ericsson
Ericsson (Telefonaktiebolaget L. M. Ericsson) ir Zviedrijas uzņēmums, viens no lielākajiem telesakaru tīklu ražotājiem pasaulē.
Skatīt Zviedrija un Ericsson
Florbols
Florbola mačs starp Zviedriju un Somiju Florbols ir komandu sporta veids, kas ir līdzīgs hokejam, un tiek spēlēts telpās ar plastikāta nūjām un bumbiņu.
Skatīt Zviedrija un Florbols
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Zviedrija un Futbols
Galvaspilsēta
Rīga, Latvijas Republikas galvaspilsēta. Galvaspilsēta ir tā pilsēta valstī, kas saistās ar valdību.
Skatīt Zviedrija un Galvaspilsēta
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Skatīt Zviedrija un Gēteborga
Golfa straume
Atlantijas okeāna ūdens virsējā slāņa temperatūras sadalījums pie Ziemeļamerikas krastiem. Var saskatīt Golfa straumes plūsmu Golfa straume (— ‘Līča straume’) ir silta un strauja okeāna straume Atlantijas okeāna ziemeļos, kas veidojas pie Floridas krastiem saplūstot kopā Floridas straumei no Meksikas līča ar Antiļu straumi.
Skatīt Zviedrija un Golfa straume
Golfs
Golfere Morgana Presela (''Morgan Pressel'') pēc sitiena izdarīšanas Golfs ir sporta spēle, kurā spēlētāji vai komandas ar īpašām nūjām cenšas iesist bumbiņu bedrītē ar pēc iespējas mazāku sitienu skaitu.
Skatīt Zviedrija un Golfs
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Skatīt Zviedrija un Gotlande
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Skatīt Zviedrija un Hokejs
Iedzīvotāju blīvums
2006 Iedzīvotāju blīvums jeb apdzīvotība ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo iedzīvotāju skaita attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).
Skatīt Zviedrija un Iedzīvotāju blīvums
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Skatīt Zviedrija un Iedzīvotāju skaits
IKEA
IKEA filāle Nav plānu IKEA ir Zviedrijas mājas interjera preču tirgotājs.
Skatīt Zviedrija un IKEA
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Skatīt Zviedrija un Irāka
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Zviedrija un Irāna
Jidišs
Jidišs (ייִדיש, yidish, /ˈjidiʃ/) ir ģermāņu saimes ebreju valoda.
Skatīt Zviedrija un Jidišs
Kategats
Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.
Skatīt Zviedrija un Kategats
Kārlis XVI Gustavs
Kārlis XVI Gustavs (Carl Gustaf Folke Hubertus, dzimis) ir Zviedrijas karalis kopš 1973.
Skatīt Zviedrija un Kārlis XVI Gustavs
Konstitucionālā monarhija
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Skatīt Zviedrija un Konstitucionālā monarhija
Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas 2022.
Skatīt Zviedrija un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Zviedrija un Krievijas Impērija
Labklājības valsts
IKP ESAO valstīs 2013. gadā. Labklājības valsts ir politiska ideoloģija un valsts un sabiedrības modelis, kas paredz valsts iesaistīšanos cilvēku ekonomiskās un sabiedriskās labklājības veicināšanā.
Skatīt Zviedrija un Labklājības valsts
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Zviedrija un Luterisms
Malme
Malme ir pilsēta Zviedrijas galējos dienvidos — Skonē, Ēresunda šauruma krastā.
Skatīt Zviedrija un Malme
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Zviedrija un Mērenā josla
Minoritātes valoda
Minoritātes jeb mazākumtautības valoda ir valoda, ko prot kāda valsts iedzīvotāju mazākumgrupa.
Skatīt Zviedrija un Minoritātes valoda
Musulmaņi
Musulmaņu procentuālā izplatība dažādās pasaules valstīs 2012. gadā Šanhajā Musulmaņi (no, kas galu galā no (muslimūn) — 'pazemīgie', vienskaitlī مسلم (muslim)) ir islāma sekotāji.
Skatīt Zviedrija un Musulmaņi
NATO
Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".
Skatīt Zviedrija un NATO
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Zviedrija un Norvēģija
Parlamentārisms
Parlamentārās sistēmas galvenā pazīme ir pilnīga valdības atbildība parlamentam.
Skatīt Zviedrija un Parlamentārisms
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Zviedrija un Pilsēta
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Zviedrija un Polija
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Skatīt Zviedrija un Reliģija
Riksdags
Riksdags (zviedru: riksdag — ‘imperatora saeima’) ir Zviedrijas parlaments.
Skatīt Zviedrija un Riksdags
Rokasbumba
Rokasbumba jeb handbols (no hand — 'roka' un ball — 'bumba') ir komandu sporta spēle, kurā sportistiem bumba ar rokām jāiemet pretinieka vārtos.
Skatīt Zviedrija un Rokasbumba
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Zviedrija un Romas Katoļu baznīca
Sāmu valodas
Sāmu valodas ir somugru saimes makrovaloda, kurā runā sāmu tauta Eiropas ziemeļos.
Skatīt Zviedrija un Sāmu valodas
Skageraks
Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.
Skatīt Zviedrija un Skageraks
Skandināvijas pussala
Skandināvijas pussalas karte Skandināvijas pussala - pussala Eiropas ziemeļos.
Skatīt Zviedrija un Skandināvijas pussala
Sociāldemokrātija
roze kļuva par vienu no pazīstamākajiem sociāldemokrātu simboliem pēc Otrā pasaules kara. Sociāldemokrātija ir politiska ideoloģija, kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
Skatīt Zviedrija un Sociāldemokrātija
Somi
Somi ir viena no Eiropas nācijām, kas runā somu valodā, Somijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Zviedrija un Somi
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Zviedrija un Somija
Somu valoda
Somu valoda (suomen kieli) ir Urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Skatīt Zviedrija un Somu valoda
Starptautiskais Valūtas fonds
Starptautiskais Valūtas fonds jeb SVF (IMF) ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti, tādējādi sekmējot veiksmīgu tās dalībvalstu ekonomisko attīstību un sociālo labklājību.
Skatīt Zviedrija un Starptautiskais Valūtas fonds
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Zviedrija un Stokholma
Tautas attīstības indekss
Tautas attīstības indekss (TAI,, HDI) ir indekss, kurā apvienotas dzīves ilguma, rakstpratības, izglītības līmeņa un IKP uz iedzīvotāju normalizētās vērtības visā pasaulē.
Skatīt Zviedrija un Tautas attīstības indekss
Ulfs Kristersons
Ulfs Jalmars Kristersons (dzimis Lundā) ir zviedru politiķis.
Skatīt Zviedrija un Ulfs Kristersons
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Zviedrijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Zviedrija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
Urbanizācija
Amerikas Savienotajās Valstīs.Urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.
Skatīt Zviedrija un Urbanizācija
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Skatīt Zviedrija un Valsts
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Zviedrija un Viduslaiki
Vieglatlētika
Vieglatlētikas stadiona shēma Vieglatlētika ir sporta veids, kurā apvienotas vairākas skriešanas, lēkšanas, soļošanas un mešanas disciplīnas.
Skatīt Zviedrija un Vieglatlētika
Volvo
Aktiebolaget Volvo (Volvo Group, Volvokoncernen) ir Zviedrijas kompānija, kas ražo komerciālo transportu, autobusus un inženiertehniku, braukšanas sistēmas kuģiem, kravas auto, aerokosmisko sistēmu detaļas, un veic to servisu.
Skatīt Zviedrija un Volvo
Zīmju valoda
Divi zīmju valodas tulki, kas strādā skolā ''Preservation of the Sign Language'' (1913) Zīmju valoda (agrāk saukta arī par žestu valodu) ir valoda, kas skaņu vietā izmanto žestus, ķermeņa valodu un lūpu formas.
Skatīt Zviedrija un Zīmju valoda
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Zviedrija un Ziemeļeiropa
Ziemeļvalstis
Ziemeļvalstis ir reģions Ziemeļeiropā, ko veido Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī šo valstu autonomās teritorijas — Fēru salas, Grenlande un Ālandu salas.
Skatīt Zviedrija un Ziemeļvalstis
Zirgu skriešanās sacīkstes
Zirgu skriešanās sacīkstes Zirgu skriešanās sacīkstes ir sporta veids, kurā žokejs ar savu zirgu cenšas pirmais nonākt finišā.
Skatīt Zviedrija un Zirgu skriešanās sacīkstes
Zviedri
Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).
Skatīt Zviedrija un Zviedri
Zviedrijas administratīvais iedalījums
Zviedrijas novietojums Zviedrijas administratīvo iedalījumu veido 21 lēnes.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas administratīvais iedalījums
Zviedrijas himna
„Tu vecā, tu brīvā” ir Zviedrijas Karalistes faktiskā valsts himna, kuras vārdus sarakstījis Rikards Dībeks (Richard Dybeck), bet melodija ņemta no kādas zviedru tautasdziesmas.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas himna
Zviedrijas krona
Zviedrijas krona ir Zviedrijas valūta kopš 1873.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas krona
Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Zviedrijas premjerministri jeb valdības vadītāji no 1876.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Skatīt Zviedrija un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Skatīt Zviedrija un Zviedru valoda
.se
.se ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Zviedriju.
Skatīt Zviedrija un .se
1634. gads
1634.
Skatīt Zviedrija un 1634. gads
17. gadsimts
17.
Skatīt Zviedrija un 17. gadsimts
18. gadsimts
18.
Skatīt Zviedrija un 18. gadsimts
1809. gads
1809.
Skatīt Zviedrija un 1809. gads
1814. gads
1814.
Skatīt Zviedrija un 1814. gads
19. gadsimts
19.
Skatīt Zviedrija un 19. gadsimts
2006. gada Pasaules čempionāts hokejā
sudraba monēta 2006.
Skatīt Zviedrija un 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā
2009. gada Pasaules čempionāts hokejā
2009.
Skatīt Zviedrija un 2009. gada Pasaules čempionāts hokejā
2010. gada Pasaules čempionāts hokejā
2010.
Skatīt Zviedrija un 2010. gada Pasaules čempionāts hokejā
2017. gada Pasaules čempionāts hokejā
2017.
Skatīt Zviedrija un 2017. gada Pasaules čempionāts hokejā
Skatīt arī
Eiropas Savienības dalībvalstis
- Austrija
- Beļģija
- Bulgārija
- Dānija
- Eiropas Savienības dalībvalsts
- Francija
- Grieķija
- Horvātija
- Igaunija
- Itālija
- Kipra
- Latvija
- Lietuva
- Luksemburga
- Malta
- Nīderlande
- Nīderlandes Karaliste
- Polija
- Portugāle
- Rumānija
- Slovākija
- Slovēnija
- Somija
- Spānija
- Ungārija
- Vācija
- Zviedrija
- Čehija
- Īrija
Zināms kā Konungariket Sverige, SWE, Sverige, Sweden, Zviedrijas Karaliste.