Satura rādītājs
116 attiecības: Acetaldehīds, Aldehīdi, Alternatīva degviela, Alumīnijs, Amonjaks, Antuāns Lavuazjē, Atmosfēra (mērvienība), Atoma kodols, Atommasa, Atomskaitlis, Ūdeņraža peroksīds, Ūdeņraža saite, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bēta sabrukšana, Binārie savienojumi, Borūdeņraži, Broms, Cinks, Deitērijs, Dirižablis, Dzelzs, Elektrolīze, Elektronegativitāte, Elektrons, Elektrovadītspēja, Elementārdaļiņa, Etanols, Etāns, Etilēns, Flogistons, Fluorūdeņradis, Fluors, Gads, Gaisa balons, Galvenās secības zvaigzne, Gāze, Grams, Halogēni, Hēlijs, Heksagonālā singonija, Henrijs Kevendišs, Hidrīdi, Hidrolīze, Hlorūdeņradis, Hlors, Hromatogrāfija, Iekšdedzes dzinējs, Izotops, Jons, Kalcija hidrīds, ... Izvērst indekss (66 vairāk) »
- Aukstumnesēji
Acetaldehīds
Acetaldehīds (etanāls, CH3CHO vai MeCHO) ir gaistošs, toksisks šķidrums ar asu, reibinošu smaku.
Skatīt Ūdeņradis un Acetaldehīds
Aldehīdi
Aldehīdu vispārēja struktūrformula Aldehīdi ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kurus var iegūt, dehidrogenējot pirmējos spirtus.
Skatīt Ūdeņradis un Aldehīdi
Alternatīva degviela
Alternatīvā degviela ir atjaunojams enerģijas resurss, kurš tiek izmantots kā transporta līdzekļa degviela.
Skatīt Ūdeņradis un Alternatīva degviela
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Skatīt Ūdeņradis un Alumīnijs
Amonjaks
Amonjaks ir slāpekļa un ūdeņraža ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir NH3.
Skatīt Ūdeņradis un Amonjaks
Antuāns Lavuazjē
Antuāns Lorāns Lavuazjē (dzimis Parīzē, miris Parīzē) bija franču ķīmiķis, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ķīmijas pamatlicēju.
Skatīt Ūdeņradis un Antuāns Lavuazjē
Atmosfēra (mērvienība)
Atmosfēra (apzīmējums atm) ir ārpussistēmu spiediena mērvienība, kas vienāda ar normālu atmosfēras spiedienu uz Zemes jūras līmenī, t.i., spiediens atbilst 760 mm augstam dzīvsudraba stabiņam 0°С temperatūrā ar dzīvsudraba blīvumu 13595,1 kg/m³ un normālu brīvās krišanas paātrinājumu 9,80665 m/s².
Skatīt Ūdeņradis un Atmosfēra (mērvienība)
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Skatīt Ūdeņradis un Atoma kodols
Atommasa
Atommasa jeb relatīvā molekulmasa M_r \ ir dotās vielas molekulas (vai atoma) masas m_0 \ attiecība pret 1/12 oglekļa atoma masas m_ \: Tā galvenokārt koncentrēta atoma kodolā, kura tilpums ir aptuveni 10-15 daļa no atoma tilpuma.
Skatīt Ūdeņradis un Atommasa
Atomskaitlis
Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.
Skatīt Ūdeņradis un Atomskaitlis
Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža peroksīds (ūdeņraža pārskābe, H2O2) ir bezkrāsains viskozs šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Ūdeņradis un Ūdeņraža peroksīds
Ūdeņraža saite
Ūdeņraža saite starp divām ūdens molekulām Ūdeņraža saite ir īpašs ķīmiskās saites veids, kas iespējams ūdeņraža atoma sevišķo īpašību dēļ.
Skatīt Ūdeņradis un Ūdeņraža saite
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Skatīt Ūdeņradis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Bēta sabrukšana
Bēta sabrukšana ir atoma kodola radioaktīvās sabrukšanas veids, kurā tiek izsviesta bēta daļiņa — elektrons vai pozitrons.
Skatīt Ūdeņradis un Bēta sabrukšana
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Ūdeņradis un Binārie savienojumi
Borūdeņraži
Borūdeņraži jeb borāni ir bora un ūdeņraža binārie savienojumi.
Skatīt Ūdeņradis un Borūdeņraži
Broms
Broms ir ķīmiskais elements ar simbolu Br un atomskaitli 35.
Skatīt Ūdeņradis un Broms
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Skatīt Ūdeņradis un Cinks
Deitērijs
Deitērija vieta izotopu tabulā Deitērijs ( — otrais, otrējais) jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops.
Skatīt Ūdeņradis un Deitērijs
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Skatīt Ūdeņradis un Dirižablis
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Ūdeņradis un Dzelzs
Elektrolīze
Skolas laboratorijas elektrolīzes aparāta ilustrācija. Elektrolīze ir ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem — anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos.
Skatīt Ūdeņradis un Elektrolīze
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Ūdeņradis un Elektronegativitāte
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Skatīt Ūdeņradis un Elektrons
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Ūdeņradis un Elektrovadītspēja
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Skatīt Ūdeņradis un Elementārdaļiņa
Etanols
Etanols (etilspirts, metilkarbinols, CH3CH2OH, EtOH) ir plašāk pazīstamais spirts.
Skatīt Ūdeņradis un Etanols
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Skatīt Ūdeņradis un Etāns
Etilēns
Etilēns (etēns, H2C.
Skatīt Ūdeņradis un Etilēns
Flogistons
Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.
Skatīt Ūdeņradis un Flogistons
Fluorūdeņradis
Fluorūdeņradis jeb ūdeņraža fluorīds (HF) ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
Skatīt Ūdeņradis un Fluorūdeņradis
Fluors
Fluors ir ķīmiskais elements ar simbolu F un atomskaitli 9.
Skatīt Ūdeņradis un Fluors
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Ūdeņradis un Gads
Gaisa balons
Gaisa balons Gaisa balons ir par gaisu vieglāks lidaparāts (aerostats).
Skatīt Ūdeņradis un Gaisa balons
Galvenās secības zvaigzne
Hercšprunga—Rasela diagramma, kurā galvenās secības zvaigznes atrodas lielākajā, diagonālajā joslā Galvenās secības zvaigzne ir zvaigzne, kas atrodas Hercšprunga—Rasela diagrammā uz galvenās secības joslas.
Skatīt Ūdeņradis un Galvenās secības zvaigzne
Gāze
Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.
Skatīt Ūdeņradis un Gāze
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Ūdeņradis un Grams
Halogēni
agregātstāvoklī, broms ir šķidrs un jods ir cieta viela. Fluors tā lielās reaģētspējas dēļ attēlā nav iekļauts. Halogēni (no (alos) — 'sāls' un γένος (genos) — 'radīt'), agrāk arī sāļraži, ir periodiskās tabulas VIIA grupas elementi.
Skatīt Ūdeņradis un Halogēni
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Skatīt Ūdeņradis un Hēlijs
Heksagonālā singonija
Heksagonālā singonija Kristalogrāfijā heksagonālā singonija ir viena no 7 singonijām.
Skatīt Ūdeņradis un Heksagonālā singonija
Henrijs Kevendišs
Henrijs Kevendišs (dzimis Nicā, miris Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760.
Skatīt Ūdeņradis un Henrijs Kevendišs
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Ūdeņradis un Hidrīdi
Hidrolīze
Hidrolīze ( — 'ūdens', lysis — 'sairšana') ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni.
Skatīt Ūdeņradis un Hidrolīze
Hlorūdeņradis
Hlorūdeņradis (HCl) ir hlora un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Ūdeņradis un Hlorūdeņradis
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Skatīt Ūdeņradis un Hlors
Hromatogrāfija
akrilnitrila koncentrāciju no dažādām laboratorijas vietām. Automatizēts frakciju savācējs un paraugu uzlicējs hromatogrāfijas metodēm Hromatogrāfija (no, chroma — 'krāsa' un, graphein — 'rakstīt') ir laboratorijas tehnoloģiju kopums vielu maisījumu sadalīšanai.
Skatīt Ūdeņradis un Hromatogrāfija
Iekšdedzes dzinējs
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.
Skatīt Ūdeņradis un Iekšdedzes dzinējs
Izotops
Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.
Skatīt Ūdeņradis un Izotops
Jons
Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
Skatīt Ūdeņradis un Jons
Kalcija hidrīds
Kalcija hidrīds (CaH2) ir kalcija un ūdeņraža binārais savienojums, kas pieder pie jonu hidrīdiem.
Skatīt Ūdeņradis un Kalcija hidrīds
Kalcija hidroksīds
Kalcija hidroksīds (Ca(OH)2, veldzētie kaļķi, dzēstie kaļķi) ir balta, cieta, kristāliska, sārmaina viela.
Skatīt Ūdeņradis un Kalcija hidroksīds
Kalcijs
Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.
Skatīt Ūdeņradis un Kalcijs
Karboksilgrupa
Karboksilgrupa (iekrāsota zilā krāsā) Karboksilgrupa (−COOH) ir vienvērtīga organisko savienojumu funkcionālā grupa, kas ietilpst visu karbonskābju sastāvā un nosaka to skābās īpašības.
Skatīt Ūdeņradis un Karboksilgrupa
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Ūdeņradis un Katalīze
Katods
Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.
Skatīt Ūdeņradis un Katods
Kālija fluorīds
Kālija fluorīds (KF) ir cieta, kristāliska viela.
Skatīt Ūdeņradis un Kālija fluorīds
Kipa aparāts
Kipa aparāta zīmējums:a - rezervuārs (apakšējā daļa),b - reaktors (vidējā daļa),c - piltuve (augšējā daļa),d - hidroaizvars,e - gāzes novadīšanas caurulīte,f - aizbāznis šķidruma noliešanai Kipa aparāts Kipa aparāts ir universāla ierīce gāzu iegūšanai laboratorijā, iedarbojoties ar šķidrumiem uz cietām vielām.
Skatīt Ūdeņradis un Kipa aparāts
Kodolieroči
1945. gadā Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.
Skatīt Ūdeņradis un Kodolieroči
Kodolreakcija
neitroni ar zilām. Kodolreakcija ir process, kurā no viena veida atomiem rodas cita veida atomi.
Skatīt Ūdeņradis un Kodolreakcija
Kokss
Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.
Skatīt Ūdeņradis un Kokss
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Ūdeņradis un Kvarcs
Litija hidrīds
Litija hidrīds (LiH) ir jonu tipa hidrīds — litija un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Ūdeņradis un Litija hidrīds
Litrs
Kuba ar 10 cm garu malu tilpums ir 1 litrs Litrs ir tilpuma mērvienība, ko apzīmē ar "L" vai "l".
Skatīt Ūdeņradis un Litrs
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Skatīt Ūdeņradis un Masa
Mēģene
Divu veidu mēģenes Mēģenes, iestiprinātas turētājos Mēģene ir neliels cilindriskas, pagarinātas formas laboratorijas trauks ar apaļu, retāk plakanu vai konisku dibenu.
Skatīt Ūdeņradis un Mēģene
Metanols
Metanols (metilspirts, CH3OH), ir vienkāršākais spirts.
Skatīt Ūdeņradis un Metanols
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Ūdeņradis un Metāli
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Skatīt Ūdeņradis un Metāns
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Ūdeņradis un Mols
Neitrons
Neitrons (no - 'neitrāls; ne viens, ne otrs') ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa.
Skatīt Ūdeņradis un Neitrons
Niķelis
Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28.
Skatīt Ūdeņradis un Niķelis
Normāli apstākļi
Pēc Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) ieteikuma par normāliem apstākļiem termodinamikā sauc apstākļus, kur temperatūra ir 273,15 K (0oC) un spiediens ir 1 bar (750 mmHg; 100 000 Pa; 0,99 atm).
Skatīt Ūdeņradis un Normāli apstākļi
Ogļūdeņraži
Ogļūdeņraži ir organiski savienojumi, kas satur tikai oglekli un ūdeņradi.
Skatīt Ūdeņradis un Ogļūdeņraži
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Skatīt Ūdeņradis un Oglekļa monoksīds
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Ūdeņradis un Ogleklis
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Skatīt Ūdeņradis un Oksidētājs
Organiskās vielas
Metāns — viena no uzbūves ziņā vienkāršākajām un izplatītākajām organiskajām vielām Organiskās vielas ir oglekli saturoša vielu grupa, daudzas no kurām sastopamas dzīvajā dabā.
Skatīt Ūdeņradis un Organiskās vielas
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Skatīt Ūdeņradis un Peles
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Ūdeņradis un Platīns
Protijs
Protija vieta izotopu tabulā Protijs (no (protōs) — 'pirmais') ir visvieglākais un dabā visizplatītākais ūdeņraža izotops.
Skatīt Ūdeņradis un Protijs
Protons
Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem (diviem u kvarkiem un viena d kvarka) un parasti atrodas atoma centrā.
Skatīt Ūdeņradis un Protons
Pussabrukšanas periods
Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.
Skatīt Ūdeņradis un Pussabrukšanas periods
Raķešdegviela
Raķešdegviela ir viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbviela.
Skatīt Ūdeņradis un Raķešdegviela
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Skatīt Ūdeņradis un Reducētājs
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Ūdeņradis un Sāļi
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Skatīt Ūdeņradis un Sālsskābe
Sārmi
Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.
Skatīt Ūdeņradis un Sārmi
Sārmu metāli
Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas ķīmiskie elementi.
Skatīt Ūdeņradis un Sārmu metāli
Sārmzemju metāli
Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.
Skatīt Ūdeņradis un Sārmzemju metāli
Sērūdeņradis
Sērūdeņradis (H2S) ir sēra un ūdeņraža binārais savienojums.
Skatīt Ūdeņradis un Sērūdeņradis
Sērs
Sērs ir ķīmiskais elements ar simbolu S un atomskaitli 16.
Skatīt Ūdeņradis un Sērs
Sērskābe
Sērskābe (H2SO4) tīrā veidā ir eļļains, viegli sasalstošs šķidrums.
Skatīt Ūdeņradis un Sērskābe
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Ūdeņradis un Sekunde
Siltumvadītspēja
Siltumvadītspējas koeficients ir skaitliski vienāds ar enerģiju, kas laika vienībā izplūst caur šķērsgriezuma laukuma vienību no vienas vietas uz citu, ja temperatūru starpība tām ir 1 grāds.
Skatīt Ūdeņradis un Siltumvadītspēja
Skābeklis
Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.
Skatīt Ūdeņradis un Skābeklis
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Skatīt Ūdeņradis un Skābes
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Skatīt Ūdeņradis un Slāpekļskābe
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Skatīt Ūdeņradis un Slāpeklis
Smagais ūdens
Smagais ūdens jeb deitērija oksīds (D2O) ir ūdens paveids, kura molekulas parastā ūdeņraža (protija) vietā satur deitēriju.
Skatīt Ūdeņradis un Smagais ūdens
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Skatīt Ūdeņradis un Smarža
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Skatīt Ūdeņradis un Spirti
Sprādziens
Sprāgstvielu sprādziensAviācijas bumbu sprādzienu simulācija aviācijas šovā Sprādziens ir ļoti ātra lielas enerģijas izdalīšanās ierobežotā (noslēgtā) tilpumā.
Skatīt Ūdeņradis un Sprādziens
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Skatīt Ūdeņradis un Tauki
Trijstūra galaktika
Trijstūra galaktika (arī M 33, NGC 598) ir spirālveida galaktika, kura atrodas aptuveni 3 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Trīsstūra zvaigznājā.
Skatīt Ūdeņradis un Trijstūra galaktika
Tritijs
Tritija vieta izotopu tabulā Tritijs ((tritos) — 'trešais, trešējais') jeb pārsmagais ūdeņradis ir trešais no ūdeņraža izotopiem.
Skatīt Ūdeņradis un Tritijs
Ultravioletais starojums
Ultravioletais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks nekā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgenstariem.
Skatīt Ūdeņradis un Ultravioletais starojums
Vara(II) oksīds
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.
Skatīt Ūdeņradis un Vara(II) oksīds
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Ūdeņradis un Varš
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Skatīt Ūdeņradis un Vērtības elektrons
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Skatīt Ūdeņradis un Visums
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Ūdeņradis un Volframs
16. gadsimts
16.
Skatīt Ūdeņradis un 16. gadsimts
17. gadsimts
17.
Skatīt Ūdeņradis un 17. gadsimts
1766. gads
1766.
Skatīt Ūdeņradis un 1766. gads
1783. gads
1783.
Skatīt Ūdeņradis un 1783. gads
1937. gads
1937.
Skatīt Ūdeņradis un 1937. gads
Skatīt arī
Aukstumnesēji
- Amonjaks
- Aukstumnesējs
- Butāns
- Freoni
- Halogēnogļūdeņraži
- Hlormetāns
- Metilēnhlorīds
- Neons
- Oglekļa dioksīds
- Propāns
- Sausais ledus
- Sēra dioksīds
- Sēra heksafluorīds
- Tetrahlorogleklis
- Ūdeņradis
Zināms kā E949, H2, Hydrogenium, Šķidrais ūdeņradis.