133 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II, Alberts II (Rīga), Alberts no Štādes, Alfrēds Ričers, Andreass no Felves, ASV okupācijas zona Vācijā, Ave Sol (koris), Ģedimina vēstules, Ēriks Dālbergs, Ērnsts Lāšons, Ādolfs Knigge, Bartolomejs Hēneke, Bertolds (Livonijas bīskaps), Borgward, Brēmene (federālā zeme), Brēmenes "Werder", Brēmenes arhibīskapi, Brēmenes Augstskola, Brēmenes Ādams, Brēmenes iela (Rīga), Brēmenes muzikantu skulptūra, Brēmerhāfene, Brimmeri, Bukshēvdeni, Centrs (Rīga), Dīters Bahs (aktieris), Dirks Galuba, Dmitrijs Kollars, Dzintari, Eberhards fon Monheims, Eduards Dalmanis, Eiropas autoceļš E22, Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita, Emīls Janningss, Ernsts Hopenbergs, Eurolot, Frīdrihs Beselis, Freds Rebels, Futbola klubu uzskaitījums, Gotlande, Grobiņa, Grobiņas vēsture, Hamburga, Hanzas savienība, Harijs Marnics, Heinrihs Barkhauzens, Heinrihs Himlers, Heinrihs Raspe, Heinrihs Vāgners, ..., Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps), Hermans Balke, Impērijas brīvpilsēta, Ivans Klasničs, Jaunākā Livonijas atskaņu hronika, Johans IV fon Minhauzens, Johans Nikolajs Tīlings, Johans Renners, Johans Valentīns Mēders, Kārlis Ahuess, Kārlis Hartlaubs, Kārlis Karlss, Kārlis Karstenss, Knigges, Koge, Krenholmas manufaktūra, Krusta kari, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzeme, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Lībieši, Lejassaksija, Ludvigs Kvide, Meinards, Mellīni, Melngalvji, Melngalvju nams, Metropole, Mindaugs, Nikolauss fon Himzels, OHB, Padomju republikas, Pasaules koru olimpiāde, Pēteris Latvietis, Rīga, Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas Reformātu baznīca, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rimberts, Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā, Smagsvara kravu pārvadātājs, Tamperes Pirkalas lidosta, Teoderihs no Turaidas, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā, Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Vācijas eiro monētas, Vācijas federālās zemes, Vācijas futbola Bundeslīga, Vācijas Impērija, Vācijas piļu uzskaitījums, Vācijas pilsētu uzskaitījums, Vācu ordenis, Vēzere, Venta-1, Vilhelms Pīks, Villekens fon Endorps, Weserstadion, Zemās grīdas tramvajs, Ziemeļjūra, Ziemeļvācija, Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces, 1076. gads, 1081. gads, 1186. gads, 1196. gads, 1427. gads, 1604. gads Latvijā, 2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona, 6. marts, 801. gads, 845. gads, 865. gads. Izvērst indekss (83 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Brēmene un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II
Alberts II var būt.
Jaunums!!: Brēmene un Alberts II · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Brēmene un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Alberts no Štādes
Alberts no Štādes (miris ap 1264. gadu) bija vācu hronists, Pasaules hronikas autors.
Jaunums!!: Brēmene un Alberts no Štādes · Redzēt vairāk »
Alfrēds Ričers
Alfrēds Ričers (dzimis Badlauterbergā, miris Hamburgā) bija vācu kapteinis un polārpētnieks.
Jaunums!!: Brēmene un Alfrēds Ričers · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Brēmene un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
ASV okupācijas zona Vācijā
ASV okupācijas zona (vācu: Amerikanische Besatzungszone, angļu: American occupation zone) bija viena no četrām okupācijas zonām, ko 1945.
Jaunums!!: Brēmene un ASV okupācijas zona Vācijā · Redzēt vairāk »
Ave Sol (koris)
Rīgas kamerkoris "Ave Sol" ir 1969.
Jaunums!!: Brēmene un Ave Sol (koris) · Redzēt vairāk »
Ģedimina vēstules
Ģedimins, Lietuvas dižkunigaitis Lietuvas pasta 2008. gadā Ģedimina vēstulēm veltīta pastmarka Ģedimina vēstules ir seši līdz mūsdienām saglabājušies Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina vēstuļu noraksti.
Jaunums!!: Brēmene un Ģedimina vēstules · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Brēmene un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Ērnsts Lāšons
Ērnsts Lāšons (1897. gads — 1963. gads) bija Zviedrijas šahists.
Jaunums!!: Brēmene un Ērnsts Lāšons · Redzēt vairāk »
Ādolfs Knigge
Ādolfs Knigge. Ādolfs Francs Frīdrihs Ludvigs fon Knigge (dzimis 1752. gada 16. oktobrī Bredenbekā, miris 1796. gada 6. maijā Brēmenē), bija vācu rakstnieks un brīvmūrnieks.
Jaunums!!: Brēmene un Ādolfs Knigge · Redzēt vairāk »
Bartolomejs Hēneke
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Bartolomejs Hēneke (Bartholomäus Hoeneke, pirms 1300—pēc 1348) bija Vācu ordeņa priesteris, rakstvedis un diplomāts.
Jaunums!!: Brēmene un Bartolomejs Hēneke · Redzēt vairāk »
Bertolds (Livonijas bīskaps)
Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196—1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.
Jaunums!!: Brēmene un Bertolds (Livonijas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Borgward
Borgward bija autobūves kompānija, kas atradās Brēmenē, Vācijā, un ko dibināja Karls Borgvards (1890–1963).
Jaunums!!: Brēmene un Borgward · Redzēt vairāk »
Brēmene (federālā zeme)
Brīvā Hanzas pilsēta Brēmene ir mazākā no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmene (federālā zeme) · Redzēt vairāk »
Brēmenes "Werder"
SV Werder Bremen ir Vācijas sporta klubs no Brēmenes, kurš visvairāk ir atpazīstams pēc tā futbola komandas.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes "Werder" · Redzēt vairāk »
Brēmenes arhibīskapi
Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »
Brēmenes Augstskola
Brēmenes Augstskola (Hochschule Bremen) ir valsts lietišķo zinātņu augstskola (Fachhochschule) Brēmenē, Vācijā.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes Augstskola · Redzēt vairāk »
Brēmenes Ādams
Brēmenes Ādams jeb Ādams no Brēmenes (latīņu: Adamus Bremensis, miris pēc 1081. gada 12. decembra) bija viens no ievērojamākajiem viduslaiku Vācijas hronistiem, Brēmenes baznīcas kanoniķis, Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum (Hamburgas arhibīskapijas vēstures) autors.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes Ādams · Redzēt vairāk »
Brēmenes iela (Rīga)
Brēmenes iela ir iela, kas atrodas Rīgas pilsētas Mežaparka apkaimē.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Brēmenes muzikantu skulptūra
Brēmenes muzikanti ir 1990.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmenes muzikantu skulptūra · Redzēt vairāk »
Brēmerhāfene
Brēmerhāfene ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē.
Jaunums!!: Brēmene un Brēmerhāfene · Redzēt vairāk »
Brimmeri
Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.
Jaunums!!: Brēmene un Brimmeri · Redzēt vairāk »
Bukshēvdeni
Bukshēvdenu dzimtas ģerbonis. Bukshēvdeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: Brēmene un Bukshēvdeni · Redzēt vairāk »
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Jaunums!!: Brēmene un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »
Dīters Bahs (aktieris)
Dīters Bahs (dzimis Ķelnē) ir vācu aktieris un dziedātājs.
Jaunums!!: Brēmene un Dīters Bahs (aktieris) · Redzēt vairāk »
Dirks Galuba
Dirks Galuba (dzimis) ir vācu aktieris un balss aktieris.
Jaunums!!: Brēmene un Dirks Galuba · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Kollars
Dmitrijs Kollars (dzimis, Brēmenē) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (2017).
Jaunums!!: Brēmene un Dmitrijs Kollars · Redzēt vairāk »
Dzintari
Dzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā.
Jaunums!!: Brēmene un Dzintari · Redzēt vairāk »
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Jaunums!!: Brēmene un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »
Eduards Dalmanis
Eduards Dalmanis (dzimis, miris) bija vācu vaļu mednieks, jūrasbraucējs un pirmatklājējs.
Jaunums!!: Brēmene un Eduards Dalmanis · Redzēt vairāk »
Eiropas autoceļš E22
| | E22 ir Eiropas nozīmes transporta ceļš, kas sākas Lielbritānijā un ved līdz Krievijas Federācijas vidienei.
Jaunums!!: Brēmene un Eiropas autoceļš E22 · Redzēt vairāk »
Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Eiropas Savienības pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Brēmene un Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita · Redzēt vairāk »
Emīls Janningss
Emīls Janningss (īstajā vārdā Teodors Frīdrihs Emīls Janencs (Theodor Friedrich Emil Janenz), dzimis, miris) bija vācu aktieris un producents.
Jaunums!!: Brēmene un Emīls Janningss · Redzēt vairāk »
Ernsts Hopenbergs
Ernsts Hopenbergs (dzimis, miris) bija vācu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs.
Jaunums!!: Brēmene un Ernsts Hopenbergs · Redzēt vairāk »
Eurolot
Polijas lidsabiedrības LOT galvenais ofiss, kur ir arī ''Eurolot'' galvenais birojs. ''Eurolot'' ''Dash Q400 New Generation''. Eurolot S.A. (agrāk — EuroLOT) ir lidsabiedrība, kas bāzēta Varšavā, Polijā.
Jaunums!!: Brēmene un Eurolot · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Beselis
Frīdrihs Vilhelms Beselis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Brēmene un Frīdrihs Beselis · Redzēt vairāk »
Freds Rebels
Paula Sproģa (Freda Rebela) ceļojums vienatnē (1931—1933). Freds Rebels, īstajā vārdā Paulis Sproģis (1886—1968), bija latviešu burātājs, rakstnieks un dēkainis, pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja Kluso okeānu no Austrālijas līdz Kalifornijai (1932—1933).
Jaunums!!: Brēmene un Freds Rebels · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Brēmene un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Gotlande
Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūras vidienē, aptuveni no Kurzemes rietumu krasta.
Jaunums!!: Brēmene un Gotlande · Redzēt vairāk »
Grobiņa
Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.
Jaunums!!: Brēmene un Grobiņa · Redzēt vairāk »
Grobiņas vēsture
Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Brēmene un Grobiņas vēsture · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Brēmene un Hamburga · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Brēmene un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Harijs Marnics
Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.
Jaunums!!: Brēmene un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »
Heinrihs Barkhauzens
Heinrihs Georgs Barkhauzens (Heinrich Georg Barkhausen, dzimis 1881. gada 2. decembrī, miris 1956. gada 20. februārī) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Barkhauzens · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Heinrihs Raspe
Heinrihs Raspe (dzimis, miris) bija Tīringenes landgrāfs no 1231.
Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Raspe · Redzēt vairāk »
Heinrihs Vāgners
Heinrihs Vāgners (Hamburga — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1953).
Jaunums!!: Brēmene un Heinrihs Vāgners · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps)
Leales bīskapa Hermaņa zīmogs. Apliecošais uzraksts HERMANNUS:DEI:GRA(TIA):LEALENSIS:EP(ISCOPU)S. Hermanis fon Bukshēvdens jeb Hermanis no Bukshēvdenas (latīņu tekstos: de Bekeshovede, Bickeshovede, Bikeshovde, Beckeshovede, vācu tekstos: Buxhöveden, Buxöhvden, Bukshöwden, *1163, †1248) bija Rīgas bīskapa Alberta brālis, otrais Igaunijas jeb Leales bīskaps un pirmais Tērbatas bīskaps.
Jaunums!!: Brēmene un Hermanis fon Bukshēvdens (Tērbatas bīskaps) · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Brēmene un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Impērijas brīvpilsēta
Impērijas brīvpilsētas 18. gadsimtā Impērijas brīvpilsēta (vai Freie Reichsstadt) bija pilsētas juridiskā forma Svētās Romas impērijā, kas parasti norādīja uz to, ka pilsēta pakļaujas tieši imperatoram (nevis vietējiem augstmaņiem).
Jaunums!!: Brēmene un Impērijas brīvpilsēta · Redzēt vairāk »
Ivans Klasničs
Ivans Klasničs (dzimis) ir bijušais Horvātijas futbolists, spēlēja uzbrucēja pozīcijā, pārstāvējis Horvātijas futbola izlasi.
Jaunums!!: Brēmene un Ivans Klasničs · Redzēt vairāk »
Jaunākā Livonijas atskaņu hronika
Livonijas atskaņu hronikas titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872). Jaunākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku (vācu: Die jüngere livländische Reimchronik) ir trešā senākā Livonijas hronika aiz Vecākās atskaņu hronikas un Livonijas Indriķa hronikas par notikumiem, kas vēsta par notikumiem Livonijas konfederācijas valstīs un kaimiņzemēs 1315.-1348.
Jaunums!!: Brēmene un Jaunākā Livonijas atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Jaunums!!: Brēmene un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Johans Nikolajs Tīlings
Johans Nikolajs Tīlings. Johans Nikolajs Tilings (Johann Nicolaus Tiling, 1739-1798).
Jaunums!!: Brēmene un Johans Nikolajs Tīlings · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Brēmene un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Johans Valentīns Mēders
Johans Valentīns Mēders (dzimis, miris 1719. gada jūlijā) bija baroka laika vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs, kurš daļu no mūža pavadījis Rīgā.
Jaunums!!: Brēmene un Johans Valentīns Mēders · Redzēt vairāk »
Kārlis Ahuess
Kārlis Oskars Ahuess (Brēmene — Hamburga) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).
Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Ahuess · Redzēt vairāk »
Kārlis Hartlaubs
Kārlis Hartlaubs (Brēmerhāfene —, Brēmene) bija Vācijas šahists.
Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Hartlaubs · Redzēt vairāk »
Kārlis Karlss
Kārlis Karlss (Farela — Brēmene) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1951).
Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Karlss · Redzēt vairāk »
Kārlis Karstenss
Kārlis Karstens (dzimis, miris) bija Vācijas jurists un Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības politiķis.
Jaunums!!: Brēmene un Kārlis Karstenss · Redzēt vairāk »
Knigges
Baronu Knigges dzimtas ģerbonis. Knigges ir sena vācu dižciltīgo dzimta, kas cēlusies no Brēmenes apkārtnes un ir izsekojama līdz 13.
Jaunums!!: Brēmene un Knigges · Redzēt vairāk »
Koge
Koge burukuģis Koge ir burukuģu veids, kura uzbūves princips bija aizgūts no vikingu garajiem kuģiem.
Jaunums!!: Brēmene un Koge · Redzēt vairāk »
Krenholmas manufaktūra
Krenholmas manufaktūra jeb Krēnholmas manufaktūra bija 1857.
Jaunums!!: Brēmene un Krenholmas manufaktūra · Redzēt vairāk »
Krusta kari
Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.
Jaunums!!: Brēmene un Krusta kari · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Brēmene un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kursa (valsts)
Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.
Jaunums!!: Brēmene un Kursa (valsts) · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Brēmene un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.
Jaunums!!: Brēmene un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Brēmene un Lībieši · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Brēmene un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Ludvigs Kvide
Ludvigs Kvide (dzimis, miris) bija vācu pacifists un politiķis.
Jaunums!!: Brēmene un Ludvigs Kvide · Redzēt vairāk »
Meinards
Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.
Jaunums!!: Brēmene un Meinards · Redzēt vairāk »
Mellīni
Grāfu Mellīnu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Mellīni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Brēmene un Mellīni · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Brēmene un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Jaunums!!: Brēmene un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »
Metropole
Metropole (mētēr — ‘māte’,, pólis — ‘pilsēta’) ir liela pilsēta, iedzīvotāju skaits tajā (nevis administratīvajās robežās, bet nepārtrauktajā pilsētas apbūves zonā) parasti pārsniedz miljonu.
Jaunums!!: Brēmene un Metropole · Redzēt vairāk »
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Jaunums!!: Brēmene un Mindaugs · Redzēt vairāk »
Nikolauss fon Himzels
Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.
Jaunums!!: Brēmene un Nikolauss fon Himzels · Redzēt vairāk »
OHB
OHB SE ir Vācijas kosmisko sistēmu un tehnoloģiju uzņēmumu grupa.
Jaunums!!: Brēmene un OHB · Redzēt vairāk »
Padomju republikas
Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs"). Padomju republikas bija komunistu dibināti valstiski veidojumi, kas pēc Pirmā pasaules kara pastāvēja dažādās Eiropas un Āzijas zemēs.
Jaunums!!: Brēmene un Padomju republikas · Redzēt vairāk »
Pasaules koru olimpiāde
Pasaules koru olimpiādes logo Pasaules koru olimpiāde Austrijā 2008. gadā Pasaules koru olimpiāde ir pasaulē lielākais koru mūzikas festivāls, to organizē Vācijas kultūras organizācija "Interkultur Management".
Jaunums!!: Brēmene un Pasaules koru olimpiāde · Redzēt vairāk »
Pēteris Latvietis
Megrē statuja Delfzeilā Nīderlandes ziemeļos, kur Simenons uzrakstīja savu pirmo romānu par detektīvu. "Pēteris Latvietis" ir 1931.
Jaunums!!: Brēmene un Pēteris Latvietis · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Brēmene un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.
Jaunums!!: Brēmene un Rīgas loža "Hanziešu uzticība" · Redzēt vairāk »
Rīgas Reformātu baznīca
Rīgas Reformātu baznīca Rīgas Reformātu baznīca ir sens reformātu (kalvinistu) dievnams Mārstaļu iela 10, Vecrīgā.
Jaunums!!: Brēmene un Rīgas Reformātu baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Brēmene un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Rimberts
Svētais Rimberts (arī Rembert, vai Rembart, dzimis 830. gadā — miris 888. gada 11. jūnijā) bija Hamburgas-Brēmenes arhibīskaps, hronikas Vita sancti Anscarii autors.
Jaunums!!: Brēmene un Rimberts · Redzēt vairāk »
Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā
thumb Vācijas dzelzceļos “luksoforus” dēvē tikai par signāliem (Vācu val. – das Signal vai die Eisenbahnsignale), kas atšķiras no Latvijas platsliežu (1520 mm) dzelzceļa infrastruktūras signālsistēmas.
Jaunums!!: Brēmene un Signalizācijas sistēma Vācijas dzelzceļā · Redzēt vairāk »
Smagsvara kravu pārvadātājs
Folklendu kara laikā 1982. gadā piedzīvotiem smagiem bojājumiem Tukšs smagsvara kravu pārvadātājs Valletas ostā (Malta) ''Cole'' ''Adelaide'' uz ''Blue Marlin'' Smagsvara kravu pārvadātājs ir kuģis, kurš būvēts, lai pārvadātu ļoti lielas un smagas kravas, kuras nav iespējams pārvadāt ar parastiem kuģiem.
Jaunums!!: Brēmene un Smagsvara kravu pārvadātājs · Redzēt vairāk »
Tamperes Pirkalas lidosta
Tamperes Pirkalas lidosta (IATA: TMP, ICAO: EFTP) atrodas Pirkalā, Somijā, 13 kilometrus no Tamperes centra.
Jaunums!!: Brēmene un Tamperes Pirkalas lidosta · Redzēt vairāk »
Teoderihs no Turaidas
Artūrs Baumanis. Likteņa zirgs (1887). Turaidas Teoderihs kā Igaunijas bīskaps (kreisajā pusē). Zem viņa attēla brīnumainā izglābšanās no nāves ar pagāniskā „likteņzirga” palīdzību. Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana" lapa. Teoderihs no Turaidas (ap 1150. - 1219. gada 15. jūnijā) bija Romas katoļu baznīcas misionārs Līvzemē un Igaunijas ziemeļu daļā, bīskapa Meinarda līdzgaitnieks evaņģēlija sludināšanā, cisterciešu ordeņa brālis, Daugavgrīvas klostera abats (1202 - 1211), Igaunijas bīskaps (1211 - 1219).
Jaunums!!: Brēmene un Teoderihs no Turaidas · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Vācijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Brēmene un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums
Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.
Jaunums!!: Brēmene un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Brēmene un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas administratīvais iedalījums
Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža · Redzēt vairāk »
Vācijas eiro monētas
Vācijas eiro monētas ir eiro monētas, kuras izdevusi Vācija.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas eiro monētas · Redzēt vairāk »
Vācijas federālās zemes
Vācija ir federāla republika, kas iedalās 16 federālajās zemēs - pavalstīs (vāciski sauktas Länder, vienskaitlī Land; vienkāršoti tiek dēvētas Bundesländer, vienskaitlī Bundesland).
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas federālās zemes · Redzēt vairāk »
Vācijas futbola Bundeslīga
Vācijas futbola Bundeslīga ir augstākā līga Vācijas futbola līgu sistēmā.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas futbola Bundeslīga · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vācijas piļu uzskaitījums
Vācijas piļu uzskaitījums ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas Vācijas pilis, kas sadalīts pa federālajām zemēm.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas piļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Vācijas pilsētas.
Jaunums!!: Brēmene un Vācijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Brēmene un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vēzere
Vēzere ir upe Vācijā.
Jaunums!!: Brēmene un Vēzere · Redzēt vairāk »
Venta-1
Venta-1 ir Latvijas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis, kas polārā orbītā palaists 2017.
Jaunums!!: Brēmene un Venta-1 · Redzēt vairāk »
Vilhelms Pīks
Frīdrihs Vilhelms Reinholds Pīks (dzimis, miris) bija VDR valsts darbinieks.
Jaunums!!: Brēmene un Vilhelms Pīks · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Brēmene un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Weserstadion
Weser-Stadion ir stadions Brēmenē, Vācijā.
Jaunums!!: Brēmene un Weserstadion · Redzēt vairāk »
Zemās grīdas tramvajs
Zemās grīdas tramvaja durvis Augstas grīdas tramvaja durvis Zemās grīdas tramvajs ir tāda veida tramvajs, kam nav pakāpienu pie durvīm, kas ļauj tajā bez problēmām iekāpt arī invalīdiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem.
Jaunums!!: Brēmene un Zemās grīdas tramvajs · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Brēmene un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Jaunums!!: Brēmene un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces
Zviedrijas provinces ar ģerboņiem (Ēriks Dālbergs, 1667. gada zīmējums) Pēterim I. Labajā pusē redzami arī Zviedru Igaunijas un Zviedru Vidzemes ģerboņi Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces ir četras kultūrvēsturiskās zemes (Svēlande, Jētalande, Norlande un Estelande) un aizjūras provinces bijušās Zviedrijas lielvalsts teritorijā, kas pēc 1634.
Jaunums!!: Brēmene un Zviedrijas vēsturiskās zemes un provinces · Redzēt vairāk »
1076. gads
1076.
Jaunums!!: Brēmene un 1076. gads · Redzēt vairāk »
1081. gads
1081.
Jaunums!!: Brēmene un 1081. gads · Redzēt vairāk »
1186. gads
1186.
Jaunums!!: Brēmene un 1186. gads · Redzēt vairāk »
1196. gads
1196.
Jaunums!!: Brēmene un 1196. gads · Redzēt vairāk »
1427. gads
1427.
Jaunums!!: Brēmene un 1427. gads · Redzēt vairāk »
1604. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1604.
Jaunums!!: Brēmene un 1604. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
Vācijas futbola Bundeslīgas 2009.—2010.
Jaunums!!: Brēmene un 2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2016.—2017.
Jaunums!!: Brēmene un 2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2017.—2018.
Jaunums!!: Brēmene un 2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2018.—2019.
Jaunums!!: Brēmene un 2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2019.—2020.
Jaunums!!: Brēmene un 2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2020.—2021.
Jaunums!!: Brēmene un 2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2022.—2023.
Jaunums!!: Brēmene un 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona
2023.—2024.
Jaunums!!: Brēmene un 2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona · Redzēt vairāk »
6. marts
6.
Jaunums!!: Brēmene un 6. marts · Redzēt vairāk »
801. gads
801.
Jaunums!!: Brēmene un 801. gads · Redzēt vairāk »
845. gads
845.
Jaunums!!: Brēmene un 845. gads · Redzēt vairāk »
865. gads
865.
Jaunums!!: Brēmene un 865. gads · Redzēt vairāk »