Komunikācija

1047 attiecības: Abdomens, Afganistānas lapsa, Aioras, Akmeņčakstīte, Akmeņkuitala, Akmeņkuitalu dzimta, Akmeņtārtiņš, Akmeņu čipste, Akrobātērglis, Aksolotls, Alata, Alerģija, Alkaloīdi, Aloza, Alpu kovārnis, Alpu vārna, Amau vardīte, Amūras čebačeks, Amūras ezis, Amūras sazāns, Ambistomas, Amerikas āpsis, Amerikas bizons, Amerikas cauna, Amerikas cūkšņukura skunkss, Amerikas korsaks, Amerikas melnais lācis, Amerikas palede, Amerikas upes tilbīte, Amerikas vālodžu dzimta, Amerikas vālodzes, Antarktīda, Antilopvāveres, Apaļlapu rasene, Apenīnu brūnais lācis, Apkakles sīga, Apkakles stērste, Apkakles strazds, Apodziņš, Apodziņi, Apputeksnēšana, Arktikas stērstu dzimta, Arlekīnpīle, Asaru ģints, Asinsblakšu virsdzimta, Asinsrites orgānu sistēma, Asspalvainās zemes vāveres, Astainie abinieki, Asterveidīgie, Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata, ..., Astrāpijas, Atenboro krūkaugs, Audējputnu dzimta, Augstās krūmmellenes, Augu aizsardzība, Augu sekundārais metabolisms, Augu selekcija, Ausainais cīrulis, Ausleja, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrālijas ehidna, Austrumāfrikas slaidkājis, Austrumu ūbele, Austrumu ķauķīši, Austrumu burunduks, Austrumu dzeltenā cielava, Austrumu ielejas olings, Austrumu lopu gārnis, Austrumu plankumainais skunkss, Azerbaidžāna, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas savvaļas vista, Šrilankas zilā žagata, Švarca ķauķītis, Ūdensrožu dzimta, Ūdensstrazdi, Ūdensvistiņa, Ūdensvistiņas, Ūdri, Ūpis, Ūsainais amūrs, Ūsas, Īsausu zorro, Īspirkstu cīrulis, Īspirkstu mizložņa, Īsspalvainais ūdrs, Īstaustekļu taisnspārņi, Īstās laputis, Ķauķīši, Ķauķīšu dzimta, Ķauķi, Ķauķu dzimta, Ķīķi, Ķīķu apakšdzimta, Ķīnas čakste, Ķīnas krokodilķirzaka, Ķīnas seskāpsis, Ķīvīte, Ķērpjutu kārta, Ķeģi, Ķeģis, Ķengaraga dīķis, Ķerra (putns), Ķivulis, Žagata, Žubīte, Žubītes, Čakstīšu apakšdzimta, Čakstes, Čakstu dzimta, Čārlzs Darvins, Čūskērglis, Četema salas mušķērājs, Čipstes, Čuņčiņš, Čurkstes, Ērces, Āfrikas cūku mēris, Āfrikas jakāni, Āfrikas jakāns, Āfrikas lapsa, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas susuri, Āfrikas zeltainais vilks, Āfrikas zilzīlīte, Ālants, Āpši, Āpsis, Āzijas āpsis, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas leopardkaķis, Āzijas melnais lācis, Āzijas tuksneša ķauķis, Āzijas zilonis, Bafina zoss, Baložu dzimta, Baltacis, Baltactiņas, Baltactiņu dzimta, Baltais amūrs, Baltais grifs, Baltais sapals, Baltais stārķis, Baltastes briedis, Baltausu gaura, Baltā cielava, Baltā dzērve, Baltā sniedze, Baltgalvas zilknābis, Baltirbe, Baltirbes, Baltkakla mušķērājs, Baltkrūtainais ezis, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltpurna degunlācītis, Baltvēdera erickiņš, Baltvēderis, Bandikutveidīgie, Barleria observatrix, Bārdzīlīte, Bēdrozis, Bērzu raibenis, Beludžistānas melnais lācis, Bengālijas lapsa, Bezastainie abinieki, Bezdelīga, Bezdelīgu dzimta, Bezdelīgu piekūns, Bezmugurkaulnieki, Bišu dzenis, Bišu dzimta, Bišu kolibri, Bišu virsdzimta, Bikšainie apogi, Bioloģiskā lauksaimniecība, Bioluminiscence, Birmas seskāpsis, Bites, Bizoni, Blakšu kārta, Blakšveidīgie, Blaktis, Blāvie ķauķi, Blusu kārta, Bodžera scinks, Borneo seskāpsis, Boutona scinks, Brazīlijas gaura, Brazīlijas zorro, Brūnais ibiss, Brūnais lācis, Brūnais sīlis, Brūnā čakste, Brūnā hiēna, Brūnā koku žagata, Brūnie ibisi, Brūnkakla gārgale, Brūnkaklis, Brūnkrūtainais ezis, Brūnspārnu ķauķis, Briļļu pūkpīle, Bridējputni, Bromēliju dzimta, Bruņneši, Bruņutis, Burunduki, Catalogue of Life, Caunas, Cūkšņukura skunksi, Cūku dzimta, Cīruļu dzimta, Ceļojums uz Mēnesi, Ceļotājpūcīte, Cekulainais cīrulis, Cekulainais jakāns, Cekuldūkuris, Cekulpīle, Cekulzīlītes, Ceru ķauķis, Cetiju dzimta, Cielavas, Cielavu dzimta, Cikāžu dzimta, Cikādes, Ciršļu dzimta, Circeņi, Citroncielava, Corythucha ciliata, Dažādspārnu spāres, Dadzītis, Daglā čakstīte, Daglā vārna, Darvina zorro, Daudzveidīgā mārīte, Daurijas čakste, Daurijas bezdelīga, Dārza ķauķis, Dārza susuris, Dīķa varde, Dūkuru dzimta, Džainisms, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džeralds Darels, Degunlācīši, Degunragputnu dzimta, Dejotājmušas, Deviņadatu stagars, Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts, Dižknābis, Dižraibais dzenis, Dižtauriņu virsdzimta, Dienvidamerikas degunlācītis, Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidlidvāvere, Dienvidu plankumainais skunkss, Dievlūdzēji, Dihlofoss, Dimetiltriptamīns, Dingo, Divpunktu mārīte, Divspārņi, Drātstārps, Drīksna, Drils, Dumbrcālis, Dunduru infrakārta, Dzīvnieki, Dzīvnieku izcelsmes produkti, Dzīvniekutis, Dzēlējodi, Dzērve, Dzērvju dzimta, Dzeguze, Dzeguzes, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā cielava, Dzeltenā stērste, Dzeltenkakla cauna, Dzeltenknābja klija, Dzeltenpieres jakāns, Dzeltensvītru ķauķītis, Dzeltenvēdera ķauķis, Dziedātājputni, Dziedātājstrazds, Dzilnīši, Dzilnītis, Dzilnu dzimta, Dzilnveidīgie, Dzimums, Eži, Ežu dzimta, Edeaguss, Edgars Ozols, Edipa cekulainais tamarīns, Egļu krustknābis, Eglone (dabas liegums), Eirāzijas āpši, Eirāzijas eži, Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju cilts, Eirāzijas lidvāveres, Eirāzijas sloka, Eiropas ūdrs, Eiropas kāmis, Eiropas kokvarde, Eiropas kurmis, Eiropas protejs, Emu, Entomoloģija, Erickiņš, Estrogēns, Ezera varde, Ezeru ķauķis, Falludžija, Fazāns, Fazānu apakšdzimta, Fazānu dzimta, Felsumas, Feneks, Feniletilspirts, Feromoni, Fertē—Hanšāgas nacionālais parks, Fitopatoloģija, Floridas sīlis, Fodiji, Folklendu vilks, Formozas melnais lācis, Furka, Gaļēdāji, Gabriela sala, Gada bezmugurkaulnieks Latvijā, Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gaišzilais sīlis, Gaišzilā zīlīte, Galotņošana, Garastīšu dzimta, Garastīte, Garastītes, Garastes jakāns, Garastes upesūdrs, Gardeguna bruņnesis, Garkaklis, Garknābja gaura, Garlūpu lācis, Garstilbis, Gārņu dzimta, Gekonu dzimta, Giboni, Gibonu dzimta, Gladiolas, Glodeņu dzimta, Glodenes, Gobi lācis, Grauzēji, Grīšļu ķauķis, Gredzenūbele, Grieze, Grizlilācis, Grundulis, Gugatnis, Gundegu dzimta, Guza, Gvineja, Hameleoni, Hansjohems Autrums, Heliotropi, Hemiluminiscence, Himalaju melnais lācis, Hitīns, Hjūma ķauķītis, Ibisu apakšdzimta, Ibisu dzimta, Iežmauglapsenes, Iedzeltenais ķauķis, Iguānveidīgie, Imago, Imidakloprīds, Imperatora tamarīns, Indijas jakāns, Indijas pāvs, Indijas vārna, Inku sīlis, Insekticīdi, Irbes, Islande, Izdzīvošana, Jakāni, Jakānu dzimta, Jalla dumosa, Jamaikas zilknābis, Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, Japānas āpsis, Japānas cauna, Japānas lidvāvere, Japānas melnais lācis, Japānas susuris, Japānas zebiekste, Jarena, Jasmonāti, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Jaungvineja, Jaunkaledonijas vārna, Jaunspārņi, Jaunzēlandes paceplīšu dzimta, Javas degunradzis, Javas smirdīgais āpsis, Jānis Rācenis, Jūras šņibītis, Jūras žagata, Jūras žagatas, Jūras zīriņš, Jūrasgrundulis, Jūraszirnekļi, Jūrmalas zilpodze, Jenotsuns, Kaķveidīgie, Kainozojs, Kairas, Kajaks, Kakadu, Kakomicliji, Kalitriksu dzimta, Kalnu ķauķi, Kalnu degunlācītis, Kalnu melnsejas ķauķis, Kalnu zebiekste, Kamenes, Kanādas zoss, Kapucīnskunkss, Karalienes Modas Zeme, Karaliskais ērglis, Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi, Karošknābis, Karošknābji, Karpa, Kartupeļu lapgrauzis, Kaspijas tīģeris, Kaze, Kākaulis, Kāpas lapsa, Kāpelētājķauķi, Kāpurs, Kāpzemes slaidkājis, Kārklu ķauķis, Kārlis Bergs, Kārpcūka, Kūniņa, Kea, Kinkažu, Klinšuvārnas, Klusais ķauķis, Klusā okeāna gārgale, Knābjgalvji, Košie mušķērāji, Kofeīns, Koijots, Koku čipste, Koku ķauķi, Koku žagata, Koku pīle, Koku svīres, Koku vāveres, Kokvaržu dzimta, Kolibri, Kombuča, Komodo varāns, Komposta degunradžvabole, Kongo pāvs, Kopāls, Korsaks, Kostarika, Kosumelas degunlācītis, Kosumelas jenots, Kotingu dzimta, Kovārnis, Krastu čurkste, Krastu čurkstes, Krauķis, Krauklis, Krāšņgalvīši, Krāšņspāru dzimta, Krūškurvis, Krīklis, Krūmu ķauķis, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Kuitala, Kukaiņēdāji, Kukaiņēdāji augi, Kukaiņu piekūns, Kukainis (nozīmju atdalīšana), Kurmju apakšdzimta, Kurmju dzimta, Lakstīgala, Lakstīgalas, Lapblusiņas, Lapseņu apakšdzimta, Lapseņu dzimta, Lapsenes, Lapu krāsu maiņa rudenī, Laputis, Lapzemes stērste, Latvija, Latvijas Entomoloģijas biedrība, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2009, Latvijas nacionālie simboli, Latvijas Sarkanā grāmata, Laukirbe, Laukirbes, Lauku cīruļi, Lauku cīrulis, Laupītājmušas, Lavanila, Lāsainais ķauķis, Lāsumainais sesks, Līdakas, Līkšņibītis, Lēļi, Lēļu apakšdzimta, Lēļu dzimta, Lēļveidīgie, Lēcējpeļu dzimta, Lentastes astrāpija, Letjas mežs, Lidvāvere, Lielais ķīris, Lielais baltais gārnis, Lielais dīķgliemezis, Lielais dumpis, Lielais dzeltencekula kakadu, Lielais piekūns, Lielais skudrlācis, Lielais susuris, Lielais trušbandikuts, Lielausu lapsa, Lielā čakste, Lielā čipste, Lielā sīga, Lielā stērste, Lielā zīlīte, Lielās zvīņastlidvāveres, Lielgalvis (putns), Lietuvainis, Ligzda, Loceklis (anatomija), Lopu gārnis, Lukstu čakstīte, Lupīnas, Madagaskaras jakāns, Maijvaboles, Maikongs, Mailīte, Maksteņu kārta, Malajas degunragputns, Malajas lācis, Mandarīnpīle, Mandarīnpīles, Mandibulas, Mandrili, Mandrils, Mangustu dzimta, Mantijas paviāns, Marmora krīklis, Maskarēnu paradīzes mušķērājs, Mati, Matoņi, Maurīcijas dienas gekons, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pelēkā baltactiņa, Mazais ķeģis, Mazais dumpis, Mazais dzenis, Mazais grizons, Mazais jakāns, Mazais mušķērājs, Mazais olings, Mazais plankumainais skunkss, Mazais susuris, Mazais svilpis, Mazais trušbandikuts, Mazā ausainā pūcīte, Mazā sīga, Mazā stērste, Mazās pūcītes, Mazās zvīņastlidvāveres, Mazie gārņi, Māņskorpioni, Māņzirnekļi, Mājas apogs, Mājas čurkste, Mājas circenis, Mājas strazds, Mājas vista, Mājas zvirbulis, Mērkaķu apakšdzimta, Mērkaķu dzimta, Mērkaziņa, Meža cauna, Meža cūka, Meža sesks, Meža sicista, Meža stērste, Meža susuris, Meža zīlītes, Mežapupuķu dzimta, Mežastrazdu dzimta, Mežirbe, Mežirbes, Medusāpsis, Meksikas grizli lācis, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais alks, Melnais amūrs, Melnais erickiņš, Melnais jūrasgrundulis, Melnais lauvpērtiķis, Melnais lori, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnais zirnekļpērtiķis, Melnā žagata, Melnā dzilna, Melnā klija, Melnā pīle, Melnā puskuitala, Melnā vārna, Melnās dzilnas, Melngalvas ķauķis, Melnie alki, Melnie graudi, Melnkakla gārgale, Melnkakla gulbis, Melnkāju sesks, Melnmuguras šakālis, Melnpieres čakste, Merostomāti, Milzu upjucirslis, Mitrais tropu mežs, Mizložņa, Mizložņas, Mizložņu dzimta, Molīna cūkšņukura skunkss, Moluku kakadu, Montserratas vālodze, Moricsalas dabas rezervāts, Mušķērāji, Mušķērāju dzimta, Mušu dzimta, Mušu ofrīda, Mušveidīgie, Mugurkaulnieki, Muskusvērsis, Nakts gārnis, Naktstauriņi, Nepilnas pārvērtības kukaiņi, Nervu sistēma, Nestori, Niedru lija, Niedru strazds, Nikotīns, Nilgiri cauna, Nimfa (nozīmju atdalīšana), Ninbo, Oža, Odveidīgie, Ola, Olas dzeltenums, Olingi, Onihofori, Oposumu dzimta, Orangutani, Orhideju dzimta, Ornitopters, Oropendolas, Pažobele, Paceplīši, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Paipala, Pakalnu maina, Pakalnu mainas, Palapsenes, Palavanas smirdīgais āpsis, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Palmu žagata, Palmu dzimta, Palmu vāveres, Pampu lapsa, Papagaiļi, Papagaiļu virsdzimta, Papuasijas lorikets, Paradīzes putnu dzimta, Parastais jenots, Parastais zilenītis, Parastā ūbele, Parastā daiļspāre, Parastā gailene, Parastā maina, Parastā odze, Parastā priedes zāģlapsene, Parastā vāvere, Parastās pupiņas, Parastās vāveres, Parastie degunlācīši, Parkšķis, Patagonijas cūkšņukura skunkss, Paugurknābja gulbis, Pavīķe, Paviāni, Pārvēršanās, Pīļknābis, Pīle, Pūslīši, Pļavas čipste, Pļavas ķirzaka, Pļavu tilbīte, Pērļvista, Pērļvistu dzimta, Pērtiķi, Peļķe, Peļkājīte, Peļkājītes, Peļu klijāns, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais strazds, Pelēkais zorro, Pelēkā žurka, Pelēkā dzilna, Pelēkā koku žagata, Pelēkā pīle, Pelēkā savvaļas vista, Pelēkā zīlīte, Pelēkās zīlītes, Peles, Peloponēsas glodene, Perma-triasa izmiršana, Pesticīdi, Piešspārnu zoss, Piekūnu dzimta, Pilnas pārvērtības kukaiņi, Pireneju zilspārnu žagata, Plankumainā salamandra, Plankumainie skunksi, Plankumainie tritoni, Platastes lori, Platknābis, Platknābja pūslītis, Plīvurpūce, Plēsīgais putns, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Plicis, Plukšķis, Posmkāji, Posumi, Prīkšķe, Proteju dzimta, Prusaki, Prusakveidīgie, Puma, Pundurērglis, Pundursīlis, Pupuķis, Purva ķauķis, Purva bruņurupucis, Purva pūce, Purva piekūns, Purva tilbīte, Purva zīlīte, Putni, Raflēziju dzimta, Ragainais cīrulis, Raibais fazāns, Raibais zemesstrazds, Raibie dzeņi, Raibkakla ūdrs, Raibvaržu dzimta, Rasenes, Raudas, Raunda, Raundas gekons, Raundas scinks, Rāpuļi, Rūsganais lūsis, Reģenerācija, Reifi (tēls), Resnknābja krauklis, Rhynocoris abramovii, Riekstroži, Riekstrozis, Rietumu plankumainais skunkss, Rodrigesas fodijs, Rotans, Rubeņu apakšdzimta, Rudais gārnis, Rudastes čakste, Rudā dižpīle, Rudā lapsa, Rudsānu zilastīte, Rudsejas ķauķis, Ruduļi, Rudulis, Sahāra, Sahāras sīga, Sahāras svītrainais sesks, Saiga, Saksaulu sīlis, Salamandras, Salu lapsa, Sams, Samta cekula sīlis, Sapals, Sarkanais fodijs, Sarkanais tirānmušķērājs, Sarkanā klija, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanā savvaļas vista, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkano mangrovju dzimta, Sarkanpieres jakāns, Sarkanrīklīšu apakšdzimta, Sarkanrīklīte, Sarkanrīkles čipste, Sarsius, Sāmsalas dižpīle, Sārtais balodis, Sārtais strazds, Sārtgalvas pīle, Sārtgalvītis, Sīlis, Sīrijas brūnais lācis, Seškāji, Segaudi (augi), Segžokleņi, Seišelu piekūns, Seivi ķauķis, Sekretārputns, Senspārņi, Sermulis, Servals, Seskāpši, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas kolonoks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sicistas, Sienāži, Sikspārņi, Sila cīrulis, Sila strazds, Simfilas, Sirseņi, Sisinātājķauķi, Skelets, Skorpioni, Skudrlauvu dzimta, Skudrlāči, Skudrlāču dzimta, Skudru dzimta, Skujkoku lielais koksngrauzis, Skunksi, Sliņķi, Smarža, Smilšu kaķis, Smilšu krupis, Smilšu lapsa, Smiltāju čakstīte, Sniedze, Sniedzes, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Spāres, Spārneņi, Spārns, Spāru virskārta, Spīļastes, Sprogainā cekula sīlis, Stagaru dzimta, Stallis, Stārķi, Stellera pūkpīle, Stepes čipste, Stepes sesks, Sternīts, Strauss, Strazdu dzimta, Suldziri, Sumatras degunradzis, Supralitorāle, Surikats, Surinamas pipa, Svīre, Svīru dzimta, Svītrainais šakālis, Svītrainais ķauķis, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais sesks, Svītrainais skunkss, Svītrainie seski, Sveķi, Svirlītis, Syzygium guehoi, Taimiņš, Taira, Taisnspārņi, Taivānas zilā žagata, Tanagru dzimta, Tapiri, Tarsiji, Taurētājgulbis, Tauriņi, Tārpi, Tārtiņu apakšdzimta, Tārtiņu dzimta, Tīģeris, Tīklblakšu dzimta, Tīklspārņu kārta, Tīruma zilausis, Tītaru grifs, Tītiņš, Teiču dabas rezervāts, Temnurus temnurus, Tergīts, Termīti, Tibetas smilšu lapsa, Tilbītes, Tirāniņu dzimta, Trīsadatu stagars, Trīspirkstu dzenis, Tripšu kārta, Troilus luridus, Trušbandikuti, Tukānu dzimta, Tuksneša čakstīte, Tuksneša kārpcūka, Tuksnešu pele, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšā pīle, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā, Upes ķauķis, Upes tārtiņš, Upes tilbīte, Upes tilbītes, Urālpūce, Usūrijas brūnais lācis, Vaboles, Vairogvaboles, Vakarlēpis, Vālodžu dzimta, Vālodze, Vārpastu dzimta, Vāveres, Vīķe, Vītītis, Vēžveidīgie, Vēdzele, Vēstures avoti, Vesleskarvets, Viļņu optika, Vidējais ērglis, Vidējais dzenis, Vidusamerikas kakomiclijs, Vienādspārnu spāres, Viendienīšu kārta, Vientuļniekvēži, Viltuspalmu dzimta, Vimba, Virsmas spraigums, Vistas, Vistilbe, Vistveidīgie, Vjetnamas fazāns, Zaļais ķauķītis, Zaļais krupis, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļā dzilna, Zaļā savvaļas vista, Zaļā vārna, Zaļās dzilnas, Zaļspārnīši, Zaļvārnu dzimta, Zaļzoda kolibri, Zanthoxylum fagara, Zālēdāji, Zīdaste, Zīdastes, Zīlīšu dzimta, Zīlītes, Zebiekste, Zebrzivju dzimta, Zelta karūsa, Zeltači, Zeltactiņas, Zeltainais šakālis, Zeltainais lauvpērtiķis, Zeltainīšu dzimta, Zeltgalvītis, Zeltknābja žagata, Zemes degunragputni, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zemessīļi, Zemesvilks, Zemienes svītrainais tenreks, Ziemas žubīte, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļamerikas lapsa, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļlidvāvere, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu olings, Ziemeļu svilpis, Zigomicētes, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilastītes, Zilastes dienas gekons, Ziloņi, Zilrīklīte, Zilspārnu žagata, Zilzīlīte, Zilzīlītes, Zirņu laputs, Zirgi, Zirgu dzimta, Zirnekļi, Zivis, Zivju cauna, Zivju dzenīši, Zivju dzenīšu apakšdzimta, Zivju dzenītis, Zivju gārnis, Zivjudzenīšveidīgie, Zutis, Zvīņastlidvāveru dzimta, Zvīņnešu dzimta, Zvīņspārņi, Zvirbuļi, Zvirbuļu vanags, Zvirbuļveidīgie. Izvērst indekss (997 vairāk) » « Shrink indekss

Abdomens

garnelei. (iezīmēts ar dzeltenu joslu) Abdomens (no  — 'vēders') jeb posmkāju vēders ir posmkāju ķermeņa aizmugurējā daļa, kas parasti sastāv no skaidri izšķiramiem segmentiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Abdomens · Redzēt vairāk »

Afganistānas lapsa

Afganistānas lapsa (Vulpes cana) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) viena no sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Afganistānas lapsa · Redzēt vairāk »

Aioras

Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Aioras · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitala

Akmeņkuitala jeb lielacis (Burhinus oedicnemus) ir akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) krasta bridējputnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akmeņkuitala · Redzēt vairāk »

Akmeņkuitalu dzimta

Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »

Akmeņtārtiņš

Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo kārtas bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Akmeņu čipste

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »

Akrobātērglis

Akrobātērglis (Terathopius ecaudatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopams Āfrikā un nelielā teritorijā Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Akrobātērglis · Redzēt vairāk »

Aksolotls

Aksolotls jeb aksolotla salamandra, arī Meksikas ambistoma (Ambystoma mexicanum) ir ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai Meksikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Aksolotls · Redzēt vairāk »

Alata

Alata makšķernieka tīkliņā thumb No augšas alata ir grūti pamanāma Alates lielā muguras spura ir sugas raksturīga pazīme Alata jeb alate (Thymallus thymallus) ir zivs, lašu dzimtas (Salmonidae) alatu ģints tipiskā suga, vienīgā savas ģints pārstāve, kas dabiski sastopama Eiropā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Alata · Redzēt vairāk »

Alerģija

Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Alerģija · Redzēt vairāk »

Alkaloīdi

Alkaloīds (morfīns) Alkaloīdi — slāpekli saturošas, galvenokārt augu izcelsmes organiskas vielas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Alkaloīdi · Redzēt vairāk »

Aloza

Aloza (Alosa alosa) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna austrumu piekrastē no Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru ieskaitot.

Jaunums!!: Kukaiņi un Aloza · Redzēt vairāk »

Alpu kovārnis

Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Alpu kovārnis · Redzēt vairāk »

Alpu vārna

Alpu vārna jeb sarkanknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax pyrrhocorax) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Alpu vārna · Redzēt vairāk »

Amau vardīte

Amau vardīte (Paedophryne amauensis) ir šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) pasaulē mazākā varžu suga, kas šobrīd ir arī mazākais zināmais mugurkaulnieks pasaulē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amau vardīte · Redzēt vairāk »

Amūras čebačeks

Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amūras čebačeks · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amūras sazāns

Amūras sazāns (Cyprinus rubrofuscus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls atrodas Austrumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amūras sazāns · Redzēt vairāk »

Ambistomas

Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ambistomas · Redzēt vairāk »

Amerikas āpsis

Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »

Amerikas bizons

Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »

Amerikas cauna

Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas cauna · Redzēt vairāk »

Amerikas cūkšņukura skunkss

Amerikas cūkšņukura skunkss (Conepatus leuconotus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Amerikas korsaks

Amerikas korsaks (Vulpes velox) jeb Amerikas prēriju lapsa, jeb kā amerikāņi saka žiglā lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas korsaks · Redzēt vairāk »

Amerikas melnais lācis

Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Amerikas palede

Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas palede · Redzēt vairāk »

Amerikas upes tilbīte

Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodzes

Amerikas vālodzes (Icterus) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 33 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Amerikas vālodzes · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Antilopvāveres

Antilopvāveres, antilopvāveru ģints (Ammospermophilus) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas apvieno 5 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Antilopvāveres · Redzēt vairāk »

Apaļlapu rasene

Apaļlapu rasene ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apaļlapu rasene · Redzēt vairāk »

Apenīnu brūnais lācis

Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apkakles sīga · Redzēt vairāk »

Apkakles stērste

Apkakles stērste (Rhynchophanes mccownii) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apkakles stērste · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apodziņš

Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apodziņš · Redzēt vairāk »

Apodziņi

Apodziņi, apodziņu ģints (Glaucidium) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Apodziņi · Redzēt vairāk »

Apputeksnēšana

rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Apputeksnēšana · Redzēt vairāk »

Arktikas stērstu dzimta

Arktikas stērstu dzimta (Calcariidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 6 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Arktikas stērstu dzimta · Redzēt vairāk »

Arlekīnpīle

Arlekīnpīle (Histrionicus histrionicus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Arlekīnpīle · Redzēt vairāk »

Asaru ģints

Asaru ģints (Perca) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Asaru ģints · Redzēt vairāk »

Asinsblakšu virsdzimta

Asinsblakšu virsdzimta (Cimicoidea) ir blakšu kārtas (Hemiptera) virsdzimta, kas pieder pie asinsblakšveidīgo infrakārtas (Cimicomorpha).

Jaunums!!: Kukaiņi un Asinsblakšu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Asspalvainās zemes vāveres

Asspalvainās zemes vāveres, asspalvaino vāveru cilts (Xerini) ir viena no trijām vāveru dzimtas (Sciuridae) zemes vāveru apakšdzimtas (Xerinae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Asspalvainās zemes vāveres · Redzēt vairāk »

Astainie abinieki

Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »

Asterveidīgie

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Asterveidīgie · Redzēt vairāk »

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata

Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata ir oficiāls dokuments, kas satur datu kopumu par reto un esošo uz iznīkšanas robeža dzīvnieku un savvaļā augušos augu un sēņu sugu (pasugu, populāciju), kas sastopami Astrahaņas apgabala teritorijā, stāvokli, izplatību un aizsardzības pasākumiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Astrahaņas apgabala Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Astrāpijas

Astrāpijas (Astrapia) ir paradīzes putnu dzimtas (Paradisaeidae) ģints, kas apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Astrāpijas · Redzēt vairāk »

Atenboro krūkaugs

Atenboro krūkaugs (Nepenthes attenboroughii) ir krūkaugu dzimtas kukaiņēdāju augs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Atenboro krūkaugs · Redzēt vairāk »

Audējputnu dzimta

Audējputnu dzimta (Ploceidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 117 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Audējputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Augstās krūmmellenes

Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augstās krūmmellenes · Redzēt vairāk »

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība ir tiesisku, tehnisku, organizatorisku un praktisku pasākumu kopums, kas veicams, lai izpētītu saimnieciski izmantojamajiem augiem kaitīgo un konkurējošo organismu bioloģiskos un ekoloģiskos faktorus, noteiktu un īstenotu šo organismu izplatības ierobežošanu un apkarošanu — cīnītos ar nezālēm, kukaiņiem un augu slimībām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augu aizsardzība · Redzēt vairāk »

Augu sekundārais metabolisms

Augu sekundārajā metabolismā dažādos sintēzes ceļos veidojas daudzveidīgas vielas, kas nav vitāli nepieciešamas auga augšanai un attīstībai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augu sekundārais metabolisms · Redzēt vairāk »

Augu selekcija

Kviešu šķirne 'Yecoro' (pa labi) ir jutīga pret augsnes sāļumu, augi, kas iegūti, krustojot ar šķirni 'W4910' (pa kreisi) ir izturīgāki pret augsnes sāļumu Augu selekcija ir zinātne par to, kā mainīt augu pazīmes, lai iegūtu vēlamās īpašības.

Jaunums!!: Kukaiņi un Augu selekcija · Redzēt vairāk »

Ausainais cīrulis

Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ausainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ausleja · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrālijas ehidna

Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »

Austrumāfrikas slaidkājis

Austrumāfrikas slaidkājis (Pedetes surdaster) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumāfrikas slaidkājis · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu ķauķīši

Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »

Austrumu burunduks

Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu burunduks · Redzēt vairāk »

Austrumu dzeltenā cielava

Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Austrumu ielejas olings

Austrumu ielejas olings (Bassaricyon alleni) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu ielejas olings · Redzēt vairāk »

Austrumu lopu gārnis

Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Austrumu plankumainais skunkss

Austrumu plankumainais skunkss (Spilogale putorius) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Austrumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Šrilankas garlūpu lācis

Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Šrilankas garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Šrilankas zilā žagata

Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Šrilankas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ūdensrožu dzimta

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūdensrožu dzimta · Redzēt vairāk »

Ūdensstrazdi

Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņa

Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »

Ūdensvistiņas

Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »

Ūdri

Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūdri · Redzēt vairāk »

Ūpis

Ūpis jeb Eirāzijas ūpis (Bubo bubo) ir liela auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns, kas pieder ūpju ģintij (Bubo).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūpis · Redzēt vairāk »

Ūsainais amūrs

Ūsainais amūrs (Squaliobarbus curriculus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ūsaino amūru ģintī (Squaliobarbus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūsainais amūrs · Redzēt vairāk »

Ūsas

Panajots Hitovs, bulgāru haiduks un revolucionārs Ūsas ir sejas apmatojums, kas aug uz cilvēka virslūpas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ūsas · Redzēt vairāk »

Īsausu zorro

Īsausu zorro (Atelocynus microtis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Īsausu zorro · Redzēt vairāk »

Īspirkstu cīrulis

Īspirkstu cīrulis (Calandrella brachydactyla) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Īspirkstu cīrulis · Redzēt vairāk »

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Īspirkstu mizložņa · Redzēt vairāk »

Īsspalvainais ūdrs

Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).

Jaunums!!: Kukaiņi un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »

Īstaustekļu taisnspārņi

Īstaustekļu taisnspārņi jeb siseņu apakškārta (Caelifera) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) viena no divām apakškārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Īstaustekļu taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Īstās laputis

Īstās laputis (Aphididae) ir laputu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Īstās laputis · Redzēt vairāk »

Ķauķīši

Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķauķīši · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķauķi

Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķauķi · Redzēt vairāk »

Ķauķu dzimta

Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķauķu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķīķi

Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīķi · Redzēt vairāk »

Ķīķu apakšdzimta

Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ķīnas čakste

Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »

Ķīnas krokodilķirzaka

Ķīnas krokodilķirzaka ir rāpuļu suga no Ķīnas krokodilķirzaku dzimtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīnas krokodilķirzaka · Redzēt vairāk »

Ķīnas seskāpsis

Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Ķīvīte

Ķīvīte (Vanellus vanellus) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķīvīte · Redzēt vairāk »

Ķērpjutu kārta

Ķērpjutis (Psocoptera) ir sīki, 0,7 — 7 mm gari kukaiņi (sasniedz 10 mm garumu).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķērpjutu kārta · Redzēt vairāk »

Ķeģi

Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķeģi · Redzēt vairāk »

Ķeģis

thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķeģis · Redzēt vairāk »

Ķengaraga dīķis

Ķengaraga dīķis Ķengaraga dīķis ir ūdenstilpe, kas atrodas pie Tirdzniecības centra "Ščecina" un Rīgas 51. vidusskolas (attiecīgi Maskavas iela 264 un 262).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķengaraga dīķis · Redzēt vairāk »

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķerra (putns) · Redzēt vairāk »

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ķivulis · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Žagata · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Žubīte · Redzēt vairāk »

Žubītes

Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Žubītes · Redzēt vairāk »

Čakstīšu apakšdzimta

Čakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kuras sugas mājo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čakstīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Čakstes

Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čakstes · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čārlzs Darvins

Čārlzs Roberts Darvins (dzimis, miris) bija angļu dabas pētnieks, ģeogrāfs, biologs un grāmatu autors; kolekcionārs un ģeologs, kurš vāca, apkopoja un sistematizēja zinātniskos novērojumus tam, ka visas dzīvās sugas ir attīstījušās evolūcijas gaitā no kopīga senča un gājuši cauri procesam, ko Darvins nosauca par dabisko izlasi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čārlzs Darvins · Redzēt vairāk »

Čūskērglis

Čūskērglis (Circaetus gallicus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čūskērglis · Redzēt vairāk »

Četema salas mušķērājs

Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Četema salas mušķērājs · Redzēt vairāk »

Čipstes

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čipstes · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Čurkstes

Čurkstes, čurkstu ģints (Delichon) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Čurkstes · Redzēt vairāk »

Ērces

Ērces (Acari) ir zirnekļveidīgo helicerātu apakšklase.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ērces · Redzēt vairāk »

Āfrikas cūku mēris

Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas cūku mēris · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāni

Āfrikas jakāni, Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas jakāni · Redzēt vairāk »

Āfrikas jakāns

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas jakāns · Redzēt vairāk »

Āfrikas lapsa

Āfrikas lapsa (Vulpes pallida) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas lapsa · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āfrikas susuri

Āfrikas susuri (Graphiurus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints Āfrikas susuru apakšdzimtā (Graphiurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas susuri · Redzēt vairāk »

Āfrikas zeltainais vilks

Āfrikas zeltainais vilks (Canis anthus) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder pie suņu ģints (Canis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas zeltainais vilks · Redzēt vairāk »

Āfrikas zilzīlīte

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āfrikas zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ālants · Redzēt vairāk »

Āpši

Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āpši · Redzēt vairāk »

Āpsis

Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas īsnagu ūdrs

Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »

Āzijas leopardkaķis

Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »

Āzijas melnais lācis

Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Āzijas zilonis

Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »

Bafina zoss

Bafina zoss (Branta hutchinsii) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bafina zoss · Redzēt vairāk »

Baložu dzimta

Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltacis · Redzēt vairāk »

Baltactiņas

Baltactiņas jeb briļļuputni (Zosterops) ir lielākā baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) ģints, kas apvieno 90 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltactiņas · Redzēt vairāk »

Baltactiņu dzimta

Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais amūrs

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga balto amūru ģintī (Ctenopharyngodon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltais amūrs · Redzēt vairāk »

Baltais grifs

Baltais grifs jeb maitērglis, arī Ēģiptes grifs (Neophron percnopterus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga balto grifu ģintī (Neophron), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltais grifs · Redzēt vairāk »

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltais sapals · Redzēt vairāk »

Baltais stārķis

Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltausu gaura

Baltausu gaura jeb kapuces gaura (Lophodytes cucullatus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltausu gaura · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltā dzērve

Baltā dzērve jeb Sibīrijas dzērve (Leucogeranus leucogeranus) ir dzērvju dzimtas (Gruidae) putns, kas ir vienīgā suga balto dzērvju ģintī (Leucogeranus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltā dzērve · Redzēt vairāk »

Baltā sniedze

Baltā sniedze (Plectrophenax hyperboreus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) putnu suga, kas pieder pie sniedžu ģints (Plectrophenax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltā sniedze · Redzēt vairāk »

Baltgalvas zilknābis

Baltgalvas zilknābis jeb baltgalvas pīle (Oxyura leucocephala) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltgalvas zilknābis · Redzēt vairāk »

Baltirbe

Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltirbe · Redzēt vairāk »

Baltirbes

Baltirbes, baltirbju ģints (Lagopus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) kārtas fazānu dzimtas (Phasianidae) putnu ģintīm, kas pieder rubeņu apakšdzimtai (Tetraoninae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltirbes · Redzēt vairāk »

Baltkakla mušķērājs

Baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltkakla mušķērājs · Redzēt vairāk »

Baltkrūtainais ezis

Baltkrūtainais ezis jeb baltkrūšu ezis, arī dienvidu baltkrūtainais ezis (Erinaceus concolor) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Baltmugurdzenis

Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »

Baltpieres zoss

Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltpieres zoss · Redzēt vairāk »

Baltpurna degunlācītis

Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Baltvēderis · Redzēt vairāk »

Bandikutveidīgie

Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (bandikutus un trušbandikutus) un divas izmirušas dzimtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bandikutveidīgie · Redzēt vairāk »

Barleria observatrix

Barleria observatrix ir dzelkņlapju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Barleria observatrix · Redzēt vairāk »

Bārdzīlīte

Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bārdzīlīte · Redzēt vairāk »

Bēdrozis

Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bēdrozis · Redzēt vairāk »

Bērzu raibenis

Bērzu raibenis jeb sērapmetnis (Nymphalis antiopa) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga, kas mājo ziemeļu puslodē: Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bērzu raibenis · Redzēt vairāk »

Beludžistānas melnais lācis

Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Beludžistānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Bengālijas lapsa

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »

Bezastainie abinieki

Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu dzimta

Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezdelīgu dzimta · Redzēt vairāk »

Bezdelīgu piekūns

Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) ir maza auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezdelīgu piekūns · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bišu dzenis

Bišu dzenis jeb Eiropas bišu dzenis (Merops apiaster) ir ļoti krāšņs zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) bišu dzeņu dzimtas (Meropidae) putns, kas pieder bišu dzeņu ģintij (Merops).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu dzenis · Redzēt vairāk »

Bišu dzimta

Bišu dzimta jeb medusbišu dzimta (Apidae) ir plēvspārņu (Hymenoptera) dzimta, kas pieder bišveidīgo kukaiņu grupai (Apiformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu dzimta · Redzēt vairāk »

Bišu kolibri

Bišu kolibri (Mellisuga helenae) ir kolibri dzimtas pārstāvis, kas pieder pie svīrveidīgo kārtas, tipisko kolibri apakšdzimtas un ir pasaulē mazākais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu kolibri · Redzēt vairāk »

Bišu virsdzimta

Bišu virsdzimta (Apoidea) ir viena no iežmauglapseņu apakškārtas (Apocrita) virsdzimtām, kas apvieno bites un racējlapsenes.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bišu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Bikšainie apogi

Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti — ekoloģiski audzēti dārzeņi Bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīvs lauksaimniecības veids, kura pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot sintētiskos minerālmēslus, antibiotikas un pesticīdus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bioloģiskā lauksaimniecība · Redzēt vairāk »

Bioluminiscence

Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »

Birmas seskāpsis

Birmas seskāpsis jeb lielzobu seskāpsis (Melogale personata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Birmas seskāpsis · Redzēt vairāk »

Bites

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bites · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bizoni · Redzēt vairāk »

Blakšu kārta

Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »

Blakšveidīgie

Blakšveidīgie jeb blakšveidīgo virskārta (Paraneoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) monofilētiska kukaiņu grupa, kas apvieno 4 kārtas: blaktis, utis, ķērpjutis un tripšus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blakšveidīgie · Redzēt vairāk »

Blaktis

Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blaktis · Redzēt vairāk »

Blāvie ķauķi

Blāvie ķauķi (Iduna) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 6 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Blāvie ķauķi · Redzēt vairāk »

Blusu kārta

Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) ir sīki bezspārnaini kukaiņi (ķermeņa izmērs 0,75 - 5 mm).

Jaunums!!: Kukaiņi un Blusu kārta · Redzēt vairāk »

Bodžera scinks

Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »

Borneo seskāpsis

Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »

Boutona scinks

Boutona scinks (Cryptoblepharus boutonii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas sastopama Maurīcijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Boutona scinks · Redzēt vairāk »

Brazīlijas gaura

Brazīlijas gaura (Mergus octosetaceus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Brazīlijas gaura · Redzēt vairāk »

Brazīlijas zorro

Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »

Brūnais lācis

Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Brūnais sīlis

Brūnais sīlis (Psilorhinus morio) ir liels Ziemeļamerikā dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga brūno sīļu ģintī (Psilorhinus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnais sīlis · Redzēt vairāk »

Brūnā čakste

Brūnā čakste jeb sētas čakste (Lanius collurio) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas pieder čakstu ģintij (Lanius).

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnā čakste · Redzēt vairāk »

Brūnā hiēna

Brūnā hiēna (Hyaena brunnea) ir hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas izplatīts Āfrikas dienvidu daļā — Namībijā, Botsvānā, rietumu un dienvidu Zimbabvē, dienvidu Mozambikā un Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnā hiēna · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnie ibisi

Brūnie ibisi (Plegadis) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnie ibisi · Redzēt vairāk »

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Brūnkrūtainais ezis

Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Brūnspārnu ķauķis

Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Kukaiņi un Brūnspārnu ķauķis · Redzēt vairāk »

Briļļu pūkpīle

Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Briļļu pūkpīle · Redzēt vairāk »

Bridējputni

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci).

Jaunums!!: Kukaiņi un Bridējputni · Redzēt vairāk »

Bromēliju dzimta

Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bromēliju dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņneši

Bruņneši, bruņnešu kārta (Cingulata) ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) zīdītāju kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bruņneši · Redzēt vairāk »

Bruņutis

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Bruņutis · Redzēt vairāk »

Burunduki

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Burunduki · Redzēt vairāk »

Catalogue of Life

Catalogue of Life (CoL) jeb Dzīvības katalogs ir tiešsaistes taksonomijas katalogs, kas nodrošina zināmo dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu sugu uzskaiti un indeksāciju, uzturot to kontrolsarakstu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Catalogue of Life · Redzēt vairāk »

Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Caunas · Redzēt vairāk »

Cūkšņukura skunksi

Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »

Cūku dzimta

Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Ceļojums uz Mēnesi

"Ceļojums uz Mēnesi" ir franču režisora Žorža Meljesa 1902.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ceļojums uz Mēnesi · Redzēt vairāk »

Ceļotājpūcīte

Ceļotājpūcīte (Psiloscops flammeolus) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu suga, kas ir vienīgā ceļotājpūcīšu ģintī (Psiloscops).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ceļotājpūcīte · Redzēt vairāk »

Cekulainais cīrulis

Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Cekulainais jakāns

Cekulainais jakāns (Irediparra gallinacea) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā cekulaino jakānu (Irediparra) ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cekulainais jakāns · Redzēt vairāk »

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cekuldūkuris · Redzēt vairāk »

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Jaunums!!: Kukaiņi un Cekulpīle · Redzēt vairāk »

Cekulzīlītes

Cekulzīlītes, cekulzīlīšu ģints (Lophophanes) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cekulzīlītes · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Cetiju dzimta

Cetiju dzimta (Cettiidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 32 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cetiju dzimta · Redzēt vairāk »

Cielavas

Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cielavas · Redzēt vairāk »

Cielavu dzimta

Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cielavu dzimta · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Kukaiņi un Cikādes · Redzēt vairāk »

Ciršļu dzimta

Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »

Circeņi

Circeņi, circeņu dzimta (Gryllidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Circeņi · Redzēt vairāk »

Citroncielava

Citroncielava jeb dzeltengalvas cielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Citroncielava · Redzēt vairāk »

Corythucha ciliata

Corythucha ciliata ir invazīva tīklblakšu suga, kuras dzimtene ir Ziemeļamerika.

Jaunums!!: Kukaiņi un Corythucha ciliata · Redzēt vairāk »

Dažādspārnu spāres

Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera) ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dažādspārnu spāres · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Daglā čakstīte

Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Daglā čakstīte · Redzēt vairāk »

Daglā vārna

Daglā vārna (Corvus albus) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Daglā vārna · Redzēt vairāk »

Darvina zorro

Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Darvina zorro · Redzēt vairāk »

Daudzveidīgā mārīte

Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole), kas ievests Rietumeiropā cīņai ar laputīm un kļuvis par komerciālu bioloģisko augu aizsardzības līdzekli.

Jaunums!!: Kukaiņi un Daudzveidīgā mārīte · Redzēt vairāk »

Daurijas čakste

Daurijas čakste (Lanius isabellinus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Daurijas čakste · Redzēt vairāk »

Daurijas bezdelīga

Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Daurijas bezdelīga · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza susuris

Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dārza susuris · Redzēt vairāk »

Dīķa varde

Dīķa varde (Pelophylax lessonae) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dīķa varde · Redzēt vairāk »

Dūkuru dzimta

Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »

Džainisms

Džainisma simbols Džainisms (Jain Dharma) ir viena no vecākajām reliģijām un filozofijām, kura radusies Indijas ziemeļaustrumos ap 6. gadsimtu p.m.ē., bet ir pamats uzskatīt, ka šī reliģija ir vēl senāka.

Jaunums!!: Kukaiņi un Džainisms · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Kukaiņi un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Džeralds Darels

Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Kukaiņi un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Degunragputnu dzimta

Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dejotājmušas

Dejotājmušas, dejotājmušu dzimta jeb šūpotnīšu dzimta (Empididae) ir divspārņu kārtas kukaiņu dzimta, kurā apvienotas vairāk kā 4000 aprakstītas sugas, bet kopumā tās varētu būt vairāk kā 7500 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dejotājmušas · Redzēt vairāk »

Deviņadatu stagars

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Deviņadatu stagars · Redzēt vairāk »

Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts

Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas skaitās ka viens no nozīmīgākiem citrusu augu kaitēkļiem, jo izplata Candidatus Liberibacter ģints baktērijas, kas izraisa smagu citrusu slimību, ko dēvē par citrusu zaļēšanas slimība (jeb huanglongbing), kas ir nāvējoša citrusiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts · Redzēt vairāk »

Dižknābis

Dižknābis jeb svirpis (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dižknābis · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Dižtauriņu virsdzimta

Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) ir viena no dažādspārnu tauriņu infrakārtas (Heteroneura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 18 800 sugas un kas tiek iedalītas 7 tauriņu dzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dižtauriņu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Dienvidamerikas degunlācītis

Dienvidamerikas degunlacītis jeb gredzenastes degunlācītis (Nasua nasua) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dienvidamerikas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Dienvidaustrumāzijas vāveres

Dienvidaustrumāzijas vāveres, Dienvidaustrumāzijas vāveru cilts (Callosciurini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ciltīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dienvidaustrumāzijas vāveres · Redzēt vairāk »

Dienvidlidvāvere

Dienvidlidvāvere (Glaucomys volans) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dienvidlidvāvere · Redzēt vairāk »

Dienvidu plankumainais skunkss

Dienvidu plankumainais skunkss jeb Meksikas plankumainais skunkss (Spilogale angustifrons) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dienvidu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Dievlūdzēji

Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »

Dihlofoss

Dihlofoss (O,O-dimetil-O-2,2,-dihlorvinilfosfāts) ir fosfororganisks savienojums - plaša iedarbības diapazona insekticīds.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dihlofoss · Redzēt vairāk »

Dimetiltriptamīns

N,N-Dimetiltriptamīns jeb DMT ir dabiska triptamīna grupas viela.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dimetiltriptamīns · Redzēt vairāk »

Dingo

Dingo (Canis lupus dingo) jeb Austrālijas savvaļas suns ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) pelēko vilku sugas (Canis lupus) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dingo · Redzēt vairāk »

Divpunktu mārīte

Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole).

Jaunums!!: Kukaiņi un Divpunktu mārīte · Redzēt vairāk »

Divspārņi

Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Kukaiņi un Divspārņi · Redzēt vairāk »

Drātstārps

Drātstārpi Drātstārpi ir sprakšķu vaboļu dzimtas kāpuri.

Jaunums!!: Kukaiņi un Drātstārps · Redzēt vairāk »

Drīksna

putekšņlapas Drīksna ir zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Drīksna · Redzēt vairāk »

Drils

Drils (Mandrillus leucophaeus) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Kukaiņi un Drils · Redzēt vairāk »

Dumbrcālis

Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »

Dunduru infrakārta

Dunduru infrakārta (Tabanomorpha) ir viena no mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dunduru infrakārta · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku izcelsmes produkti

Dzīvnieku izcelsmes produkti ir tādi produkti, ko radījuši dzīvnieki, vai kas ņemti no dzīvnieku ķermeņiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvnieku izcelsmes produkti · Redzēt vairāk »

Dzīvniekutis

Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzērvju dzimta

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzeguzes

Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeguzes · Redzēt vairāk »

Dzeltenais tārtiņš

Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »

Dzeltenā cielava

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 10 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenā cielava · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Dzeltenkakla cauna

Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenkakla cauna · Redzēt vairāk »

Dzeltenknābja klija

Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā, izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenknābja klija · Redzēt vairāk »

Dzeltenpieres jakāns

Dzeltenpieres jakāns (Jacana spinosa) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Dzeltensvītru ķauķītis

Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »

Dzeltenvēdera ķauķis

Dzeltenvēdera ķauķis (Abroscopus superciliaris) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzeltenvēdera ķauķis · Redzēt vairāk »

Dziedātājputni

Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »

Dziedātājstrazds

Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dziedātājstrazds · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnītis

Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzilnītis · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnveidīgie

Dzilnveidīgie jeb dzeņveidīgie (Piciformes) ir putnu kārta, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās dzimtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakškārtās: dzilnu apakškārtā (Pici) un jakamaru apakškārtā (Galbulae), lai gan jakamaru apakškārta reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa jakamarveidīgo putnu kārta (Galbuliformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzilnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dzimums

Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Dzimums ir bioloģisks termins, kas apzīmē dažādu dzīvo sugu organismu specializāciju vīriešu un sieviešu variācijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Dzimums · Redzēt vairāk »

Eži

Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eži · Redzēt vairāk »

Ežu dzimta

Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »

Edeaguss

Edeaguss (no (aidoîa) — ‘ģenitālijas’, (agos) — ‘līderis’) ir kukaiņu tēviņu pārošanās orgāns ar piedēkļiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Edeaguss · Redzēt vairāk »

Edgars Ozols

Edgars Ozols (dzimis 1899. gada 4. aprīlī Priekuļos; miris 1957. gada 23. janvārī) bija latviešu entomologs, bioloģijas zinātņu doktors, profesors.

Jaunums!!: Kukaiņi un Edgars Ozols · Redzēt vairāk »

Edipa cekulainais tamarīns

Edipa cekulainais tamarīns (Saguinus oedipus) ir primātu suga, kas pieder kalitriksu dzimtai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Edipa cekulainais tamarīns · Redzēt vairāk »

Egļu krustknābis

Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »

Eglone (dabas liegums)

Eglone ir dabas liegums Jēkabpils novada Dunavas pagastā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eglone (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas āpši · Redzēt vairāk »

Eirāzijas eži

Eirāzijas eži, Eirāzijas ežu ģints (Erinaceus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas eži · Redzēt vairāk »

Eirāzijas kurmji

Eirāzijas kurmji, Eirāzijas kurmju ģints (Talpa) ir kurmju dzimtas (Talpidae) ģints, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas kurmji · Redzēt vairāk »

Eirāzijas kurmju cilts

Eirāzijas kurmju cilts (Talpini) ir viena no kurmju dzimtas (Talpidae) ciltīm, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas kurmju cilts · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »

Eirāzijas sloka

Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eirāzijas sloka · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdrs

Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »

Eiropas kāmis

Eiropas kāmis (Cricetus cricetus) ir kāmju dzimtas (Cricetidae) grauzējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas kāmis · Redzēt vairāk »

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eiropas protejs

Eiropas protejs (Proteus anguinus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ūdenī dzīvojoša, akla salamandra, kas ir vienīgā suga proteju ģintī (Proteus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Eiropas protejs · Redzēt vairāk »

Emu

Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).

Jaunums!!: Kukaiņi un Emu · Redzēt vairāk »

Entomoloģija

Dažādi kukaiņi Entomoloģija (/entomo — "kukainis" un /logos "zināšanas") ir zooloģijas apakšnozare, kas pēta kukaiņus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Entomoloģija · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Estrogēns

Svarīga estrogēna — estradiola — struktūrformula Estrogēni ir hormonu grupa, kam ir nozīme menstruālajā ciklā un reprodukcijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Estrogēns · Redzēt vairāk »

Ezera varde

Ezera varde (Pelophylax ridibundus) ir varžu dzimtas (Ranidae) Latvijā dzīvojoša varžu suga, kas pieder pie dīķa varžu ģints (Pelophylax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ezera varde · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Falludžija

Falludžija (Endl., 1840) ir monotipa ģints no rožu dzimtas, kurā ietilpst vienīgā suga Fallugia paradoxa (D.Don) Endl.

Jaunums!!: Kukaiņi un Falludžija · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fazānu apakšdzimta

Fazānu apakšdzimta (Phasianinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Fazānu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Felsumas

Felsumas, arī dienas gekoni (Phelsuma) ir gekonu dzimtas ģints, kuru pārstāv aptuveni 70 sugas un pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Felsumas · Redzēt vairāk »

Feneks

Feneks (Vulpes zerda) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Feneks · Redzēt vairāk »

Feniletilspirts

Feniletilspirts (benzoletanols, benzilkarbinols, 2-feniletanols, ß-feniletilspirts, ß-hidroksietilbenzols, rožu eļļa, apelsīnu eļļa, C8H10O jeb C6H5CH2CH2OH) ir gaistošs, viskozs šķidrums un ir viena no galvenajām rožu eļļas sastāvdaļām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Feniletilspirts · Redzēt vairāk »

Feromoni

medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Feromoni · Redzēt vairāk »

Fertē—Hanšāgas nacionālais parks

Fertē—Hanšāgas nacionālais parks ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļrietumos, Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē, pie valsts robežas ar Austriju.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fertē—Hanšāgas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Fitopatoloģija

Fitopatoloģija jeb augu patoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta patogēnu vai apkārtējās vides izraisītas augu slimības.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fitopatoloģija · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Fodiji

Fodiji, fodiju ģints (Foudia) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) ģints, kas apvieno 7 Indijas okeāna rietumu daļas salās mūsdienās sastopamas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Fodiji · Redzēt vairāk »

Folklendu vilks

Folklendu vilks (Dusicyon australis) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Folklendu vilks · Redzēt vairāk »

Formozas melnais lācis

Formozas melnais lācis (Ursus thibetanus formosanus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Formozas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Furka

Vairogvēzis (''Lepidurus apus''), kuram aizmugurē ir furka divu vicveida izaugumu veidā. Furka jeb furkālais izaugumsZooloģija — 1.

Jaunums!!: Kukaiņi un Furka · Redzēt vairāk »

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »

Gabriela sala

Gabriela sala ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gabriela sala · Redzēt vairāk »

Gada bezmugurkaulnieks Latvijā

2022. gada bezmugurkaulnieks Latvijā — mitrene (''Oniscoidea'') Gada bezmugurkaulnieks ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, kuru kopš 2008.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gada bezmugurkaulnieks Latvijā · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gaišzilais sīlis

Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaišzilais sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišzilā zīlīte

Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gaišzilā zīlīte · Redzēt vairāk »

Galotņošana

Galotņošana ir visas koka galotnes nozāģēšana, vai lielu zaru un/vai stumbru galotnes daļas nozāģēšana, atstājot stumbeņus vai sānu zarus, kas ir pārāk mazi, lai veidotu galotni.

Jaunums!!: Kukaiņi un Galotņošana · Redzēt vairāk »

Garastīšu dzimta

Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Garastīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Garastīte

thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Garastīte · Redzēt vairāk »

Garastītes

Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Garastītes · Redzēt vairāk »

Garastes jakāns

Garastes jakāns (Hydrophasianus chirurgus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga,kas ir vienīgā garastes jakānu (Hydrophasianus) ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Garastes jakāns · Redzēt vairāk »

Garastes upesūdrs

Garastes upesūdrs (Lontra longicaudis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Kukaiņi un Garastes upesūdrs · Redzēt vairāk »

Gardeguna bruņnesis

Gardeguna bruņnesis, arī deviņjoslu bruņnesis (Dasypus novemcinctus), ir Amerikas placentāļu (Xenarthra) bruņnešu dzimtas (Dasypodidae) visizplatītākā suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gardeguna bruņnesis · Redzēt vairāk »

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Garkaklis · Redzēt vairāk »

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »

Garlūpu lācis

Garlūpu lācis (Melursus ursinus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga garlūpu laču ģintī (Melursus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Garlūpu lācis · Redzēt vairāk »

Garstilbis

Garstilbis (Himantopus himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Garstilbis · Redzēt vairāk »

Gārņu dzimta

Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »

Gekonu dzimta

Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »

Giboni

Giboni, gibonu ģints (Hylobates) ir gibonu dzimtas (Hylobatidae) ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas primātu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Giboni · Redzēt vairāk »

Gibonu dzimta

Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »

Gladiolas

Gladiolas (Gladiolus) ir skalbju dzimtas (Iridaceae) augi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gladiolas · Redzēt vairāk »

Glodeņu dzimta

Glodeņu dzimta (Anguidae) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimtām, kas apvieno apmēram 100 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Glodeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Glodenes

Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Glodenes · Redzēt vairāk »

Gobi lācis

Gobi lācis (Ursus arctos gobiensis), ir viena no brūnā lāča pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gobi lācis · Redzēt vairāk »

Grauzēji

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Grauzēji · Redzēt vairāk »

Grīšļu ķauķis

Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Grīšļu ķauķis · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Grieze

Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Grieze · Redzēt vairāk »

Grizlilācis

Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Grizlilācis · Redzēt vairāk »

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Grundulis · Redzēt vairāk »

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gugatnis · Redzēt vairāk »

Gundegu dzimta

Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »

Guza

Guza ir barības vada paplašināta daļa putniem un dažiem bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem), kas kalpo par barības krātuvi un dažreiz priekš barības preventīvas pārstrādāšanas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Guza · Redzēt vairāk »

Gvineja

Gvinejas Republika ir vāji attīstīta daudznacionāla valsts Āfrikas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Gvineja · Redzēt vairāk »

Hameleoni

Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hameleoni · Redzēt vairāk »

Hansjohems Autrums

Hansjohems Autrums (Hansjochem Autrum; dzimis, miris) bija vācu zoologs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hansjohems Autrums · Redzēt vairāk »

Heliotropi

Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Heliotropi · Redzēt vairāk »

Hemiluminiscence

Hemiluminiscence Hemiluminiscence ir luminiscences veids, kas pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hemiluminiscence · Redzēt vairāk »

Himalaju melnais lācis

Himalaju melnais lācis (Ursus thibetanus laniger) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Himalaju melnais lācis · Redzēt vairāk »

Hitīns

Hitīns ((chitōn) — 'hitons') ir dabā bieži sastopams slāpekli saturošs polisaharīds.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hitīns · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ibisu apakšdzimta

Ibisu apakšdzimta (Threskiornithinae) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu apakšdzimta, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ibisu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Ibisu dzimta

Ibisu dzimta (Threskiornithidae) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimta, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ibisu dzimta · Redzēt vairāk »

Iežmauglapsenes

Iežmauglapsenes jeb iežmauglapseņu apakškārta (Apocrita) ir plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) apakškārta, kas apvieno visaugstākattīstītos plēvspārņus - lapsenes, bites un skudras.

Jaunums!!: Kukaiņi un Iežmauglapsenes · Redzēt vairāk »

Iedzeltenais ķauķis

Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Iedzeltenais ķauķis · Redzēt vairāk »

Iguānveidīgie

Iguānveidīgie (Iguania) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārtām vai infrakārtām, atkarībā kurai no jaunākajām zvīņrāpuļu sistemātikām seko.

Jaunums!!: Kukaiņi un Iguānveidīgie · Redzēt vairāk »

Imago

Cikādes pārvēršanās par spārnotu imago Imago ir pieaugušā (noslēdzošā) kukaiņu un dažu citu posmkāju individuālās attīstības stadija.

Jaunums!!: Kukaiņi un Imago · Redzēt vairāk »

Imidakloprīds

Imidakloprīda struktūrformula Imidakloprīds ir sistēmisks insekticīds, kas darbojas kā kukaiņu neirotoksīns un pieder neonikotinoīdu ķīmiskai klasei.

Jaunums!!: Kukaiņi un Imidakloprīds · Redzēt vairāk »

Imperatora tamarīns

Imperatora tamarīns ir viens no kalitriksu dzimtas pārstāvjiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Imperatora tamarīns · Redzēt vairāk »

Indijas jakāns

Indijas jakāns (Metopidius indicus) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā Indijas jakānu (Metopidius) ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Indijas jakāns · Redzēt vairāk »

Indijas pāvs

Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.

Jaunums!!: Kukaiņi un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »

Indijas vārna

Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Indijas vārna · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Insekticīdi

rīsu lauku Insekticīdi (no — 'kukaiņi' un — 'nogalinu') ir pesticīdi, ko izmanto kukaiņu apkarošanai un iznīcināšanai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Insekticīdi · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Irbes · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Kukaiņi un Islande · Redzēt vairāk »

Izdzīvošana

Izdzīvošana ir spēja ekstemālās situācijās palikt dzīvam.

Jaunums!!: Kukaiņi un Izdzīvošana · Redzēt vairāk »

Jakāni

Jakāni, jakānu ģints (Jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jakāni · Redzēt vairāk »

Jakānu dzimta

Jakānu dzimta jeb slaidpirksttārtiņu dzimta (Jacanidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas apvieno 8 tropu bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jakānu dzimta · Redzēt vairāk »

Jalla dumosa

Jalla dumosa ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jalla dumosa · Redzēt vairāk »

Jamaikas zilknābis

Jamaikas zilknābis jeb Jamaikas pīle (Oxyura jamaicensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie zilknābju apakšdzimtas (Oxyurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Jamaikas zilknābis · Redzēt vairāk »

Jandzi milzu mīkstbruņurupucis

Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, arī Sarkanās upes milzu mīkstbruņurupucis (Rafetus swinhoei) ir ārkārtīgi reta mīkstbruņurupuču dzimtas suga, kas bija sastopama Ķīnā un Vjetnamā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jandzi milzu mīkstbruņurupucis · Redzēt vairāk »

Japānas āpsis

Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas āpsis · Redzēt vairāk »

Japānas cauna

Japānas cauna (Martes melampus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas cauna · Redzēt vairāk »

Japānas lidvāvere

Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas lidvāvere · Redzēt vairāk »

Japānas melnais lācis

Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas melnais lācis · Redzēt vairāk »

Japānas susuris

Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas susuris · Redzēt vairāk »

Japānas zebiekste

Japānas zebiekste (Mustela itatsi) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Japānas zebiekste · Redzēt vairāk »

Jarena

Jarena ir apgabals un vēlēšanu apgabals Nauru Republikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jarena · Redzēt vairāk »

Jasmonāti

Jasmonāti (JA) ir augos esoši ķīmiski savienojumi ar hormonu īpašībām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jasmonāti · Redzēt vairāk »

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Jaungvineja

Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Jaunkaledonijas vārna

Jaunkaledonijas vārna (Corvus moneduloides) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jaunkaledonijas vārna · Redzēt vairāk »

Jaunspārņi

Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jaunspārņi · Redzēt vairāk »

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta

Jaunzēlandes paceplīšu dzimta (Acanthisittidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) putnu dzimta, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes paceplīšu apakškārtā (Acanthisitti).

Jaunums!!: Kukaiņi un Jaunzēlandes paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Javas smirdīgais āpsis

Javas smirdīgais āpsis jeb Indonēzijas smirdīgais āpsis, arī Malaizijas smirdīgais āpsis (Mydaus javanensis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Javas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Jānis Rācenis

Jānis Rācenis (dzimis 1915. gadā Rīgā, miris 1980. gadā Karakasā) bija latviešu biologs, entomologs, kas pēc Otrā pasaules kara darbojās Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jānis Rācenis · Redzēt vairāk »

Jūras šņibītis

Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūras šņibītis · Redzēt vairāk »

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūras žagata · Redzēt vairāk »

Jūras žagatas

Jūras žagatas (Haematopus) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) ģints, kas ir vienīgā jūras žagatu dzimtā (Haematopodidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūras žagatas · Redzēt vairāk »

Jūras zīriņš

Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūras zīriņš · Redzēt vairāk »

Jūrasgrundulis

Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Jūraszirnekļi

Jūraszirnekļi (Pantopoda) ir jūras helicerātu Pycnogonida klases vienīgā kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūraszirnekļi · Redzēt vairāk »

Jūrmalas zilpodze

Jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum L.) ir 30 – 60 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jūrmalas zilpodze · Redzēt vairāk »

Jenotsuns

Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Jenotsuns · Redzēt vairāk »

Kaķveidīgie

Kaķveidīgie, kaķveidīgo apakškārtas (Feliformia) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas (Carnivora).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kaķveidīgie · Redzēt vairāk »

Kainozojs

Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kainozojs · Redzēt vairāk »

Kairas

Kairas, kairu ģints (Uria) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kairas · Redzēt vairāk »

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kajaks · Redzēt vairāk »

Kakadu

Kakadu, kakadu dzimta (Cacatuidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta kakadu virsdzimtā (Cacatuoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kakadu · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalitriksu dzimta

Kalitriksu dzimta (Callitrichidae) ir primātu dzimta, kas pieder Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalitriksu dzimta · Redzēt vairāk »

Kalnu ķauķi

Kalnu ķauķi (Abroscopus) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalnu ķauķi · Redzēt vairāk »

Kalnu degunlācītis

Kalnu degunlācītis (Nasuella olivacea) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalnu degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kalnu melnsejas ķauķis

Kalnu melnsejas ķauķis (Abroscopus schisticeps) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalnu melnsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Kalnu zebiekste

Kalnu zebiekste (Mustela altaica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kalnu zebiekste · Redzēt vairāk »

Kamenes

Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kamenes · Redzēt vairāk »

Kanādas zoss

Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »

Kapucīnskunkss

Kapucīnskunkss (Mephitis macroura) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kapucīnskunkss · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Karaliskais ērglis

Karaliskais ērglis (Aquila heliaca) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Kukaiņi un Karaliskais ērglis · Redzēt vairāk »

Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi

"Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi" ir bērniem domāta divsēriju padomju fantastikas filma, kuru 1987.

Jaunums!!: Kukaiņi un Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi · Redzēt vairāk »

Karošknābis

Karošknābis jeb platknābja ibiss (Platalea leucorodia) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Karošknābis · Redzēt vairāk »

Karošknābji

Karošknābji jeb platknābja ibisi (Platalea) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Karošknābji · Redzēt vairāk »

Karpa

Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Karpa · Redzēt vairāk »

Kartupeļu lapgrauzis

Kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole pieder pie Leptinotarsa ģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kartupeļu lapgrauzis · Redzēt vairāk »

Kaspijas tīģeris

Kaspijas tīģeris jeb Persijas tīģeris (Panthera tigris virgata) ir izmirusi tīģera pasuga, kas savvaļā bija sastopama līdz 1970. gadu sākumam.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kaspijas tīģeris · Redzēt vairāk »

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kaze · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpas lapsa

Kāpas lapsa jeb Kāpzemes lapsa (Vulpes chama) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpas lapsa · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķi

Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpelētājķauķi · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »

Kārklu ķauķis

Kārklu ķauķis jeb kārklu sisinātājķauķis (Locustella naevia) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kārklu ķauķis · Redzēt vairāk »

Kārlis Bergs

Frīdrihs Vilhelms Kārlis Bergs (dzimis 1843. gadā Zentenes pagastā, miris 1902. gadā Buenosairesā) bija Latvijas un Argentīnas dabas pētnieks, zoologs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kārlis Bergs · Redzēt vairāk »

Kārpcūka

Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kārpcūka · Redzēt vairāk »

Kūniņa

Kūniņa ir kukaiņu individuālas attīstības stadija, kas seko pēc kāpura stadijas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kūniņa · Redzēt vairāk »

Kea

Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kea · Redzēt vairāk »

Kinkažu

Kinkažu (Potos flavus) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga kinkažu ģintī (Potos).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kinkažu · Redzēt vairāk »

Klinšuvārnas

Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »

Klusais ķauķis

Klusais ķauķis (Iduna caligata) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Klusais ķauķis · Redzēt vairāk »

Klusā okeāna gārgale

Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »

Knābjgalvji

Knābjgalvji (Rhynchocephalia) pieder pie lepidozauru apakšklases.

Jaunums!!: Kukaiņi un Knābjgalvji · Redzēt vairāk »

Košie mušķērāji

Košie mušķērāji, košo mušķērāju ģints (Ficedula) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 33 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Košie mušķērāji · Redzēt vairāk »

Kofeīns

Kofeīns ir metilksantīnu grupas alkaloīds un pasaulē visvairāk lietotā psihotropā viela.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kofeīns · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Koijots · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Koku ķauķi

Koku ķauķi (Hippolais) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku ķauķi · Redzēt vairāk »

Koku žagata

Par koku žagatām sauc vairāku garastes žagatu ģinšu putnus no vārnu dzimtas (Corvidae) Tās ir: garastes koku žagatas (Dendrocitta), raketastes koku žagatas (Crypsirina), Temnurus un melnās žagatas (Platysmurus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku žagata · Redzēt vairāk »

Koku pīle

thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku pīle · Redzēt vairāk »

Koku svīres

Koku svīres jeb cekulainās svīres (Hemiprocne) ir vienīgā koku svīru dzimtas (Hemiprocnidae) ģints, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku svīres · Redzēt vairāk »

Koku vāveres

Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Koku vāveres · Redzēt vairāk »

Kokvaržu dzimta

Kokvaržu dzimta (Hylidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno apmēram 950 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 52 ģintīs un 3 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kokvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kolibri · Redzēt vairāk »

Kombuča

Gatava mājas kombuča Kombučas paveidi veikala plauktos Kombuča ir raudzēts dzēriens, kas rodas, ilgstoši ievietojot tējas sēni — rauga sēņu simbiozi ar baktērijām — cukurotā tējā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kombuča · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Komposta degunradžvabole

Komposta degunradžvabole ir skarabeju dzimtas vaboļu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Komposta degunradžvabole · Redzēt vairāk »

Kongo pāvs

Kongo pāvs (Afropavo congensis) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns, kas ir vienīgā suga Kongo pāvu ģintī (Afropavo).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kongo pāvs · Redzēt vairāk »

Kopāls

Kopāls no Madagaskaras Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kopāls · Redzēt vairāk »

Korsaks

Korsaks (Vulpes corsac) jeb stepes lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Korsaks · Redzēt vairāk »

Kostarika

Kostarika, oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kostarika · Redzēt vairāk »

Kosumelas degunlācītis

Kosumelas degunlacītis (Nasua nelsoni) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kosumelas degunlācītis · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Kotingu dzimta

Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kotingu dzimta · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »

Krastu čurkstes

Krastu čurkstes, krastu čurkstu ģints (Riparia) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krastu čurkstes · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krauklis

Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krauklis · Redzēt vairāk »

Krāšņgalvīši

Krāšņgalvīši, krāšņgalvīšu ģints (Regulus) ir vienīgā krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) ģints, kas apvieno 6 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krāšņgalvīši · Redzēt vairāk »

Krāšņspāru dzimta

Krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae) ir spāru kārtas (Odonata) dzimta, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krāšņspāru dzimta · Redzēt vairāk »

Krūškurvis

Istabas mušas krūškurvis attēlā ir iekrāsots dzeltenā krāsā, sekcija II Krūškurvis jeb torakss, dažreiz vienkārši krūtis, ir cilvēku un citu dzīvnieku ķermeņa daļa starp galvu un vēderu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krūškurvis · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Kuitala

Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kuitala · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji augi

Kukaiņēdāji augi ir augi, kuri iegūst barības vielas (bet ne enerģiju), noķerot un sagremojot kukaiņus, posmkājus, nelielus dzīvniekus vai vienšūņus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kukaiņēdāji augi · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kukainis (nozīmju atdalīšana)

Kukainis var būt.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kukainis (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Kurmju apakšdzimta

Kurmju apakšdzimta (Talpinae) ir viena no trijām kurmju dzimtas (Talpidae) apakšdzimtām, kas apvieno 33 sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Kurmju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Kurmju dzimta

Kurmju dzimta (Talpidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kas nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).

Jaunums!!: Kukaiņi un Kurmju dzimta · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Lakstīgalas

Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lakstīgalas · Redzēt vairāk »

Lapblusiņas

Lapblusiņas ir mazi kukaiņi, kuri barojas ar augiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapblusiņas · Redzēt vairāk »

Lapseņu apakšdzimta

Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lapseņu dzimta

Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapseņu dzimta · Redzēt vairāk »

Lapsenes

Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapsenes · Redzēt vairāk »

Lapu krāsu maiņa rudenī

Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Laputis · Redzēt vairāk »

Lapzemes stērste

Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Entomoloģijas biedrība

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno kukaiņu pētīšanas entuziastus Latvijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Latvijas Entomoloģijas biedrība · Redzēt vairāk »

Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2009

Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas 2009 vērtēšana noslēdzās 20.

Jaunums!!: Kukaiņi un Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2009 · Redzēt vairāk »

Latvijas nacionālie simboli

Brīvības piemineklis tiek uzskatīts par Latvijas neatkarības simbolu Latvijas nacionālie simboli ir zīmes, kas pārstāv un raksturo Latviju un tās tautu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Latvijas nacionālie simboli · Redzēt vairāk »

Latvijas Sarkanā grāmata

Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Latvijas Sarkanā grāmata · Redzēt vairāk »

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Jaunums!!: Kukaiņi un Laukirbe · Redzēt vairāk »

Laukirbes

Laukirbes, laukirbju ģints (Perdix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Laukirbes · Redzēt vairāk »

Lauku cīruļi

Lauku cīruļi (Alauda) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kura apvieno 4 cīruļu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lauku cīruļi · Redzēt vairāk »

Lauku cīrulis

thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »

Laupītājmušas

Laupītājmušas, laupītājmušu dzimta (Asilidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Laupītājmušas · Redzēt vairāk »

Lavanila

Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lavanila · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Lāsumainais sesks

Lāsumainais sesks (Vormela peregusna) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā suga lāsumaino sesku ģintī (Vormela).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lāsumainais sesks · Redzēt vairāk »

Līdakas

Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Līdakas · Redzēt vairāk »

Līkšņibītis

Līkšņibītis jeb līkšņībītis (Calidris ferruginea) ir mazs bridējputns, kurš ligzdo Arktikas un Sibīrijas tundrā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Līkšņibītis · Redzēt vairāk »

Lēļi

Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lēļi · Redzēt vairāk »

Lēļu apakšdzimta

Lēļu apakšdzimta (Caprimulginae) ir viena no trijām lēļu dzimtas (Caprimulgidae) apakšdzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lēļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Lēļu dzimta

Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »

Lēļveidīgie

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »

Lēcējpeļu dzimta

Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta lēcējpeļu virsdzimtā (Dipodoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lēcējpeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Lentastes astrāpija

Lentastes astrāpija, arī Meijera astrāpijaČetrkājainie austrālieši.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lentastes astrāpija · Redzēt vairāk »

Letjas mežs

Letjas mežs ir valsts nozīmes aizsargājama teritorija Rumānijas galējos austrumos Donavas deltā, kas atbilst IUCN Ia kategorijai (stingra režīma dabas rezervātam) un atrodas Tulčas žudeca austrumos K.A. Roseti komūnā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Letjas mežs · Redzēt vairāk »

Lidvāvere

Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lidvāvere · Redzēt vairāk »

Lielais ķīris

Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) ir neliels kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais ķīris · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais dīķgliemezis

Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Lielais dzeltencekula kakadu

Lielais dzeltencekula kakadu (Cacatua galerita) ir liela auguma kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, kas sastopams Austrālijas, Jaungvinejas un dažu Indonēzijas salu mežos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais dzeltencekula kakadu · Redzēt vairāk »

Lielais piekūns

Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielais susuris

Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais susuris · Redzēt vairāk »

Lielais trušbandikuts

Lielais trušbandikuts jeb vienkārši trušbandikuts (Macrotis lagotis) ir vienīgā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) mūsdienās dzīvojošā suga, kas labi pielāgojies dzīvei pustuksnešos un tuksnešos Austrālijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Lielausu lapsa

Lielausu lapsa (Otocyon megalotis) ir lielausu lapsu ģints (Otocyon) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielausu lapsa · Redzēt vairāk »

Lielā čakste

Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielā čakste · Redzēt vairāk »

Lielā čipste

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielā čipste · Redzēt vairāk »

Lielā sīga

Lielā sīga (Otis tarda) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī (Otis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielā sīga · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielā zīlīte · Redzēt vairāk »

Lielās zvīņastlidvāveres

Lielās zvīņastlidvāveres (Anomalurus) ir viena no zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģintīm, kas apvieno 4 grauzēju sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lielgalvis (putns) · Redzēt vairāk »

Lietuvainis

Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lietuvainis · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ligzda · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Kukaiņi un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Lopu gārnis

Lopu gārnis (Bubulcus ibis) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lopu gārnis · Redzēt vairāk »

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lukstu čakstīte · Redzēt vairāk »

Lupīnas

Lupīnas (Lupinus) ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakstaugi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Lupīnas · Redzēt vairāk »

Madagaskaras jakāns

Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Madagaskaras jakāns · Redzēt vairāk »

Maijvaboles

Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maijvaboles · Redzēt vairāk »

Maikongs

Maikongs (Cerdocyon thous) jeb krabjēdāju lapsa ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maikongs · Redzēt vairāk »

Mailīte

Mailīte (Phoxinus phoxinus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mailīte · Redzēt vairāk »

Maksteņu kārta

Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »

Malajas degunragputns

Malajas degunragputns (Buceros rhinoceros) ir liela auguma degunragputnu dzimtas (Bucerotidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Malajas degunragputns · Redzēt vairāk »

Malajas lācis

Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).

Jaunums!!: Kukaiņi un Malajas lācis · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīle

Mandarīnpīle (Aix galericulata) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mandarīnpīle · Redzēt vairāk »

Mandarīnpīles

Mandarīnpīles jeb koku pīles, mandarīnpīļu ģints (Aix) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mandarīnpīles · Redzēt vairāk »

Mandibulas

Mandibulas (lat. mandibules) ir posmkāju mutes aparāta pāra augšžokļi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mandibulas · Redzēt vairāk »

Mandrili

Mandrili, mandrilu ģints (Mandrillus) ir viena no paviānu cilts (Papionini) ģintīm, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas mērkaķu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mandrili · Redzēt vairāk »

Mandrils

Mandrils (Mandrillus sphinx) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mandrils · Redzēt vairāk »

Mangustu dzimta

Mangustu dzimtas (Herpestidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mangustu dzimta · Redzēt vairāk »

Mantijas paviāns

Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) primāts, kas dzīvo lielos ģimeņu baros Āfrikas ziemeļaustrumos un Arābijas pussalas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mantijas paviāns · Redzēt vairāk »

Marmora krīklis

Marmora krīklis (Marmaronetta angustirostris) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle.

Jaunums!!: Kukaiņi un Marmora krīklis · Redzēt vairāk »

Maskarēnu paradīzes mušķērājs

Maskarēnu paradīzes mušķērājs (Terpsiphone bourbonnensis) ir monarhmušķērāju dzimtas putns un viena no sešpadsmit sugām paradīzes mušķērāju ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maskarēnu paradīzes mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mati

Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mati · Redzēt vairāk »

Matoņi

Matoņi ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips, kuru kāpuri ir dzīvnieku parazīti.

Jaunums!!: Kukaiņi un Matoņi · Redzēt vairāk »

Maurīcijas dienas gekons

Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maurīcijas dienas gekons · Redzēt vairāk »

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa

Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Maurīcijas pelēkā baltactiņa

Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Maurīcijas pelēkā baltactiņa · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais dumpis

Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) ir maza auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo dumpju ģintij (Ixobrychus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais dumpis · Redzēt vairāk »

Mazais dzenis

Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »

Mazais grizons

Mazais grizons (Galictis cuja) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder grizonu ģintij (Galictis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais grizons · Redzēt vairāk »

Mazais jakāns

Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Mazais olings

Mazais olings (Bassaricyon neblina) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais olings · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazais trušbandikuts

Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »

Mazā sīga

Mazā sīga (Tetrax tetrax) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī (Tetrax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazā sīga · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazās pūcītes

Mazās pūcītes, mazo pūcīšu ģints (Otus) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazās pūcītes · Redzēt vairāk »

Mazās zvīņastlidvāveres

Mazās zvīņastlidvāveres (Idiurus) ir zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģints, kurai pieder divas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazās zvīņastlidvāveres · Redzēt vairāk »

Mazie gārņi

Mazie gārņi, mazo gārņu ģints (Egretta) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mazie gārņi · Redzēt vairāk »

Māņskorpioni

Māņskorpioni ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Māņskorpioni · Redzēt vairāk »

Māņzirnekļi

Māņzirnekļi, neīstie zirnekļi (Opiliones) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Māņzirnekļi · Redzēt vairāk »

Mājas apogs

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas apogs · Redzēt vairāk »

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste (Delichon urbicum) ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes), kas pieder bezdelīgu dzimtai (Hirundinidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas čurkste · Redzēt vairāk »

Mājas circenis

Mājas circenis (Acheta domestica) ir taisnspārņu kārtas kukainis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas circenis · Redzēt vairāk »

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas strazds · Redzēt vairāk »

Mājas vista

Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas vista · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mērkaķu apakšdzimta

Mērkaķu apakšdzimta (Cercopithecinae) ir viena no divām mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) apakšdzimtām, kas apvieno apmēram 70 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mērkaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaķu dzimta

Mērkaķi (Cercopithecidae) ir vienīgā pērtiķu dzimta zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā (Cercopithecoidea), kas, savukārt, kopā ar augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēka virsdzimtu (Hominoidea) pieder pie Vecās pasaules pērtiķu sīkkārtas (Catarrhini).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mērkaķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mērkaziņa

Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »

Meža cauna

Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža cauna · Redzēt vairāk »

Meža cūka

Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža cūka · Redzēt vairāk »

Meža sesks

Meža sesks (Mustela putorius) jeb vienkārši sesks, arī Eiropas sesks, ir sermuļu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža sesks · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Meža zīlītes

Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meža zīlītes · Redzēt vairāk »

Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežirbes

Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mežirbes · Redzēt vairāk »

Medusāpsis

Medusāpsis (Mellivora capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, vienīgā suga medusāpšu ģintī (Mellivora).

Jaunums!!: Kukaiņi un Medusāpsis · Redzēt vairāk »

Meksikas grizli lācis

Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Meksikas grizli lācis · Redzēt vairāk »

Melnais akmeņtārtiņš

Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais akmeņtārtiņš · Redzēt vairāk »

Melnais alks

Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais alks · Redzēt vairāk »

Melnais amūrs

Melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga melno amūru ģintī (Mylopharyngodon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais amūrs · Redzēt vairāk »

Melnais erickiņš

Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais erickiņš · Redzēt vairāk »

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais jūrasgrundulis · Redzēt vairāk »

Melnais lauvpērtiķis

Melnais lauvpērtiķis jeb melnais lauvtamarīns (Leontopithecus chrysopygus) ir apdraudēta primātu kārtas suga, kas dzīvo nelielā areālā Sanpaulu štata austrumos Brazīlijā. Lauvpērtiķu ģints pieder kalitriksu dzimtai, un ģintī ietilpst četras sugas. Tās mitinās nedaudzajās lietus mežu teritorijās, kas saglabājušās Brazīlijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais lauvpērtiķis · Redzēt vairāk »

Melnais lori

Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais lori · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Melnais zirnekļpērtiķis

Melnais zirnekļpērtiķis (Ateles paniscus) ir viens no četrām primātu kārtas zirnekļpērtiķu sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnais zirnekļpērtiķis · Redzēt vairāk »

Melnā žagata

Melnā žagata (Platysmurus leucopterus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga melno žagatu ģintī (Platysmurus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā žagata · Redzēt vairāk »

Melnā dzilna

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »

Melnā klija

Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā klija · Redzēt vairāk »

Melnā pīle

Melnā pīle (Melanitta nigra) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā pīle · Redzēt vairāk »

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »

Melnā vārna

Melnā vārna (Corvus corone) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopama Eiropā un Āzijas austrumos, izplatības reģioniem savstarpēji nesaskaroties.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnā vārna · Redzēt vairāk »

Melnās dzilnas

Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnās dzilnas · Redzēt vairāk »

Melngalvas ķauķis

Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melngalvas ķauķis · Redzēt vairāk »

Melnie alki

Melnie alki, melno alku ģints (Cepphus) ir viena no alku dzimtas (Alcidae) kaijveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnie alki · Redzēt vairāk »

Melnie graudi

vārpa ar melno graudu sēnes veidotiem sklerocijiem. Melnie graudi jeb vilkazobi ir uz graudzālēm, visbiežāk rudziem, parazitējoša sēne, kas to ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus — sklerocijus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnie graudi · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Melnkakla gulbis

Melnkakla gulbis (Cygnus melancoryphus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anserinae) ūdensputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnkakla gulbis · Redzēt vairāk »

Melnkāju sesks

Melnkāju sesks jeb Amerikas sesks (Mustela nigripes) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnkāju sesks · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Melnpieres čakste

Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Melnpieres čakste · Redzēt vairāk »

Merostomāti

Merostomāti (Merostomata) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.

Jaunums!!: Kukaiņi un Merostomāti · Redzēt vairāk »

Milzu upjucirslis

Milzu upjucirslis, arī lielais ūdrtenreks (Potomogale velox) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas sastopams Āfrikas centrālajā daļā. Vienīgais ģints pārstāvis. Neraugoties uz nosaukumu, upjucirslis nepieder ciršļveidīgo kārtai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Milzu upjucirslis · Redzēt vairāk »

Mitrais tropu mežs

Brazīlijā Mitrais tropu mežs jeb tropu lietus mežs ir bioma, kas izplatīta mitra klimata apstākļos ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu joslā, kur gada vidējā gaisa temperatūra ir aptuveni 25 °C.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mitrais tropu mežs · Redzēt vairāk »

Mizložņa

Mizložņa jeb Eirāzijas mizložņa (Certhia familiaris) ir neliels mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas bieži sastopams lielā daļā Eirāzijas, arī Latvijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mizložņa · Redzēt vairāk »

Mizložņas

Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mizložņas · Redzēt vairāk »

Mizložņu dzimta

Mizložņu dzimta (Certhiidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 11 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mizložņu dzimta · Redzēt vairāk »

Molīna cūkšņukura skunkss

Molīna cūkšņukura skunkss jeb parastais cūkšņukura skunkss, arī Andu cūkšņukura skunkss (Conepatus chinga) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Molīna cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Moluku kakadu

Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Moluku kakadu · Redzēt vairāk »

Montserratas vālodze

Montserratas vālodze (Icterus oberi) ir vidēja lieluma Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) dziedātājputnu suga, kas endēma Montserratai un ir šīs nelielās salas nacionālais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Montserratas vālodze · Redzēt vairāk »

Moricsalas dabas rezervāts

Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Moricsalas dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušķērāju dzimta

Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Mušu ofrīda

Mušu ofrīda (Ophrys insectifera L.) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušu ofrīda · Redzēt vairāk »

Mušveidīgie

Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mušveidīgie · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Kukaiņi un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Kukaiņi un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Nakts gārnis

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Nakts gārnis · Redzēt vairāk »

Naktstauriņi

Naktstauriņi (Heterocera) ir liela kukaiņu grupa, kas kopīgi ar tauriņiem veido zvīņspārņu kārtu (Lepidoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Naktstauriņi · Redzēt vairāk »

Nepilnas pārvērtības kukaiņi

Nepilnas pārvērtības kukaiņi jeb nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Exopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno kukaiņu sugas, kuru nimfas (nepieaugušie īpatņi) ārēji atgādina imago (pieaugušos kukaiņus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Nepilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Nestori

Nestori, nestorpapagaiļi jeb kākas (Nestor) ir viena no Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nestori · Redzēt vairāk »

Niedru lija

Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Niedru lija · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Nikotīns

Nikotīns ir piridīna grupas alkaloīds - bezkrāsains, eļļains šķidrums, kam ir raksturīga tabakas smaka.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nikotīns · Redzēt vairāk »

Nilgiri cauna

Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Nilgiri cauna · Redzēt vairāk »

Nimfa (nozīmju atdalīšana)

Grieķu mitoloģijā nimfa ir dabas dievība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Nimfa (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ninbo

Ninbo, agrāk arī Ninpo, ir prefektūras līmeņa municipalitāte Džedzjanas provincē Ķīnas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ninbo · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Oža · Redzēt vairāk »

Odveidīgie

Odveidīgie jeb gartaustekleņi (Nematocera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 7 infrakārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Odveidīgie · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ola · Redzēt vairāk »

Olas dzeltenums

Vistas olas dzeltenums Olas dzeltenums (Vitellus) ir barības vielu saturošā olas daļa, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt uzturvielas embrija attīstībai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Olas dzeltenums · Redzēt vairāk »

Olingi

Olingi, olingu ģints (Bassaricyon) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno četras sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Olingi · Redzēt vairāk »

Onihofori

Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.

Jaunums!!: Kukaiņi un Onihofori · Redzēt vairāk »

Oposumu dzimta

Oposumu dzimta (Didelphidae) ir vienīgā dzimta oposumu kārtā (Didelphimorphia), savukārt oposumu kārta ir viena no divām Amerikas somaiņu kārtām un viena no septiņām somaiņu kārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Oposumu dzimta · Redzēt vairāk »

Orangutani

Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.

Jaunums!!: Kukaiņi un Orangutani · Redzēt vairāk »

Orhideju dzimta

Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Orhideju dzimta · Redzēt vairāk »

Ornitopters

''Pteryx Skybird'' ornitopters lidojumā Ornitopters (no grieķu ornithos "putns" un pteron "spārns") ir gaisa kuģis, kas lido vicinot tā spārnus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ornitopters · Redzēt vairāk »

Oropendolas

Oropendolas (Psarocolius) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 9 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Oropendolas · Redzēt vairāk »

Pažobele

Pažobele Pažobele ir celtnes daļa starp jumta slīpnes zemāko daļu un augstākā stāva pārsegumu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pažobele · Redzēt vairāk »

Paceplīši

Paceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paceplīši · Redzēt vairāk »

Paceplīšu dzimta

Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipala

Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paipala · Redzēt vairāk »

Pakalnu maina

Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pakalnu maina · Redzēt vairāk »

Pakalnu mainas

Pakalnu mainas (Gracula) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno 5 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pakalnu mainas · Redzēt vairāk »

Palapsenes

Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes (Eumeninae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Palapsenes · Redzēt vairāk »

Palavanas smirdīgais āpsis

Palavanas smirdīgais āpsis (Mydaus marchei) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder smirdīgo āpšu ģintij (Mydaus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Palavanas smirdīgais āpsis · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Pallasa ķauķis

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pallasa ķauķis · Redzēt vairāk »

Palmu žagata

Palmu žagata (Ptilostomus afer) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir vienīgā suga palmu žagatu ģintī (Ptilostomus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Palmu žagata · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Kukaiņi un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Palmu vāveres

Palmu vāveres, palmu vāveru cilts (Funambulini) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju cilts, kas pieder Āzijas vāveru apakšdzimtai (Callosciurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Palmu vāveres · Redzēt vairāk »

Pampu lapsa

Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pampu lapsa · Redzēt vairāk »

Papagaiļi

Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Papagaiļi · Redzēt vairāk »

Papagaiļu virsdzimta

Papagaiļu virsdzimta jeb tipisko papagaiļu virsdzimta (Psittacoidea) ir viena no trim papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) virsdzimtām, kas apvieno lielāko daļu papagaiļveidīgo sugu (373 sugas) un kas tiek iedalītas divās dzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Papagaiļu virsdzimta · Redzēt vairāk »

Papuasijas lorikets

Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Papuasijas lorikets · Redzēt vairāk »

Paradīzes putnu dzimta

Paradīzes putnu dzimta (Paradisaeidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjus raksturo košais apspalvojums un iespaidīgi krāšņās riesta dejas. Dzimtai pieder 41 suga, kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Lielākā daļa no paradīzes putniem dzīvo Jaungvinejā. Viens no pirmajiem plašākiem paradīzes putnu aprakstiem latviski bija pieejams vācu zoologa un rakstnieka Bernharda Gržimeka grāmatā "Četrkājainie austrālieši", kuru izdevniecība "Zvaigzne" laida klajā 1973. gadā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paradīzes putnu dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastais jenots · Redzēt vairāk »

Parastais zilenītis

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastais zilenītis · Redzēt vairāk »

Parastā ūbele

Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »

Parastā daiļspāre

Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā daiļspāre · Redzēt vairāk »

Parastā gailene

Parastā gailene (Cantharellus cibarius) ir Latvijā ļoti bieži sastopama neliela gaileņu dzimtas ēdama sēne.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā gailene · Redzēt vairāk »

Parastā maina

Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā maina · Redzēt vairāk »

Parastā odze

Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā odze · Redzēt vairāk »

Parastā priedes zāģlapsene

Parastā priedes zāģlapsene (Diprion pini) ir kukainis, kas pieder pie plēvspārņu kārtas, skujlapseņu dzimtas, pārsvarā sastopams uz Pinus sylvestris un Pinus nigra larico.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā priedes zāģlapsene · Redzēt vairāk »

Parastā vāvere

Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »

Parastās pupiņas

Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastās pupiņas · Redzēt vairāk »

Parastās vāveres

Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastās vāveres · Redzēt vairāk »

Parastie degunlācīši

Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).

Jaunums!!: Kukaiņi un Parastie degunlācīši · Redzēt vairāk »

Parkšķis

Parkšķis, sarkanspārnu sisenis (Psophus stridulus) ir taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas kukainis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Parkšķis · Redzēt vairāk »

Patagonijas cūkšņukura skunkss

Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Patagonijas cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Paugurknābja gulbis

Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.

Jaunums!!: Kukaiņi un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pavīķe · Redzēt vairāk »

Paviāni

Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini).

Jaunums!!: Kukaiņi un Paviāni · Redzēt vairāk »

Pārvēršanās

žokli Pārvēršanās jeb metamorfoze (no (metamórfōsis) — 'pārvēršanās') ir dzīvo organismu pārvēršanās to attīstības laikā pēc dzimšanas, izšķilšanās no olas vai izdīgšanas no sēklas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pārvēršanās · Redzēt vairāk »

Pīļknābis

Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pīļknābis · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pīle · Redzēt vairāk »

Pūslīši

Pūslīši (Phalaropus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pūslīši · Redzēt vairāk »

Pļavas čipste

Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pļavas čipste · Redzēt vairāk »

Pļavas ķirzaka

Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) ir ķirzaku ģints rāpulis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pļavas ķirzaka · Redzēt vairāk »

Pļavu tilbīte

Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Kukaiņi un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Pērļvistu dzimta

Pērļvistu dzimta (Numididae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu dzimtām, kas pieder pie fazānu virsdzimtas (Phasianoidea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Pērļvistu dzimta · Redzēt vairāk »

Pērtiķi

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugu, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas, jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pērtiķi · Redzēt vairāk »

Peļķe

Peļķe uz lauku ceļa Peļķe mežā Peļķe ir neliels šķidruma (parasti ūdens) uzkrājums uz Zemes virsas vai arī uz ceļiem, trotuāriem, lieliem priekšmetiem, u.c. Lielākajā daļā gadījumu peļķes veidojas, lietus laikā sakrājoties ūdenim, kurš uzreiz nevar iesūkties zemē, vai kūstot sniegam.

Jaunums!!: Kukaiņi un Peļķe · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Peļkājītes

Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Peļkājītes · Redzēt vairāk »

Peļu klijāns

Peļu klijāns (Buteo buteo) ir liela vai vidēja lieluma vanagu dzimtas (Accipitridae) dienas plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Peļu klijāns · Redzēt vairāk »

Pelēkais mušķērājs

Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Pelēkais strazds

Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkais strazds · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā žurka

Pelēkā žurka (Rattus norvegicus) ir peļu dzimtas (Muridae) grauzējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā žurka · Redzēt vairāk »

Pelēkā dzilna

Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā dzilna · Redzēt vairāk »

Pelēkā koku žagata

Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā koku žagata · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā savvaļas vista

Pelēkā savvaļas vista jeb pelēkā džungļu vista (Gallus sonneratii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Pelēkā zīlīte

Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »

Pelēkās zīlītes

Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pelēkās zīlītes · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Peles · Redzēt vairāk »

Peloponēsas glodene

Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »

Perma-triasa izmiršana

fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »

Pesticīdi

Lauku miglošana ar pesticīdiem Pesticīdi ( — ‘slimība’, caedo — ‘nogalināt’), arī augu aizsardzības līdzekļi, ir ķīmiskas vielas, kuras izmanto lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pesticīdi · Redzēt vairāk »

Piešspārnu zoss

Piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder piešspārnu zosu apakšdzimtai (Plectropterinae). Piešspārnu zosu apakšdzimtā ir tikai viena piešspārnu zosu ģints (Plectropterus), kurā ir tikai viena suga. Piešspārnu zosij ir 2 pasugas: nominālpasuga Plectropterus gambensis gambensis un Zambezi piešspārnu zoss Plectropterus gambensis niger. Piešspārnu zosis ir sastopamas Āfrikas dienviddaļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Kukaiņi un Piešspārnu zoss · Redzēt vairāk »

Piekūnu dzimta

Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »

Pilnas pārvērtības kukaiņi

Pilnas pārvērtības kukaiņi jeb pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta (Endopterygota) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pilnas pārvērtības kukaiņi · Redzēt vairāk »

Pireneju zilspārnu žagata

Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Plankumainā salamandra

Plankumainā salamandra jeb uguns salamandra (Salamandra salamandra) ir salamandru dzimtas (Salamandridae) suga, kas savvaļā sastopama Rietumeiropas, Dienvideiropas un Centrāleiropas lapkoku mežos, kur var paslēpties nokritušās koku lapās un apsūnojošos koku stumbros.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plankumainā salamandra · Redzēt vairāk »

Plankumainie skunksi

Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plankumainie skunksi · Redzēt vairāk »

Plankumainie tritoni

Plankumainie tritoni, plankumaino tritonu ģints (Neurergus) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plankumainie tritoni · Redzēt vairāk »

Platastes lori

Platastes lori (Lorius) ir loriketu jeb nektārpapagaiļu ģints, kas pieder papagaiļveidīgo kārtai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Platastes lori · Redzēt vairāk »

Platknābis

Platknābis (Anas clypeata) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Platknābis · Redzēt vairāk »

Platknābja pūslītis

Platknābja pūslītis Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) ir neliels bridējputns, kas sastopams Ziemeļu puslodes polārajos apgabalos, bet ziemo okeānu piekrastēs ap ekvatoru un Dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Platknābja pūslītis · Redzēt vairāk »

Plīvurpūce

Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »

Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plēsīgais putns · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Plēvspārņu kārta

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Plicis

Plicis (Blicca bjoerkna) ir vienīgā pliču ģints (Blicca) zivju suga, kas sastopama visā Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plicis · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Posmkāji

Posmkāji (Arthropoda) (— locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Posmkāji · Redzēt vairāk »

Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Posumi · Redzēt vairāk »

Prīkšķe

Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Kukaiņi un Prīkšķe · Redzēt vairāk »

Proteju dzimta

Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Proteju dzimta · Redzēt vairāk »

Prusaki

Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Prusaki · Redzēt vairāk »

Prusakveidīgie

Prusakveidīgie jeb prusakveidīgo virskārta (Dictyoptera) ir jaunspārņu infraklases (Neoptera) kukaiņu virskārta, kas apvieno dievlūdzējus, prusakus un termītus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Prusakveidīgie · Redzēt vairāk »

Puma

Puma (Puma concolor) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie pumu ģints (Puma).

Jaunums!!: Kukaiņi un Puma · Redzēt vairāk »

Pundurērglis

Pundurērglis (Hieraaetus pennatus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kurš sastopams plašā areālā Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pundurērglis · Redzēt vairāk »

Pundursīlis

Pundursīlis (Cyanolyca nanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pundursīlis · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »

Purva bruņurupucis

Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Purva pūce

Purva pūce (Asio flammeus) ir pūču dzimtas (Strigidae) suga, kas pieder pie ausaino pūču ģints (Asio).

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva pūce · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Purva zīlīte

Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Purva zīlīte · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Putni · Redzēt vairāk »

Raflēziju dzimta

Raflēziju dzimta (Rafflesiaecae) ir dienvidaustrumu Āzijas tropu lietus mežos sastopamā parazītaugu dzimta, kas iekļauj trīs ģintis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raflēziju dzimta · Redzēt vairāk »

Ragainais cīrulis

Ragainais cīrulis (Eremophila bilopha) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams Ziemeļāfrikā, salīdzinoši šaurā joslā gar Atlantijas okeāna un Vidusjūras krastu, no Marokas līdz Ēģiptei, un Āzijas rietumos (Libānā, Sīrijā, Jordānijā, Izraēlas dienvidos, Irākas rietumos, Saūda Arābijas ziemeļos un Kuveitā).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ragainais cīrulis · Redzēt vairāk »

Raibais fazāns

Nav apraksta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raibais fazāns · Redzēt vairāk »

Raibais zemesstrazds

Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raibais zemesstrazds · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Raibkakla ūdrs

Raibkakla ūdrs (Hydrictis maculicollis) ir gan ūdenī, gan uz sauszemes dzīvojošs sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga raibkakla ūdru ģintī (Hydrictis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Raibkakla ūdrs · Redzēt vairāk »

Raibvaržu dzimta

Raibvaržu dzimta (Dendrobatidae) ir bezastaino abinieku dzimta, kas sastopama Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Tai pieder vairāk nekā 175 sugu, no kurām lielākā daļa ir spilgti krāsotas. Daļa raibvaržu caur ādu izdala indi (batrahotoksīnu), kas atbaida plēsējus. Vairākas indiāņu ciltis ar šo indi piesūcināja medībām, retāk savstarpējām cilšu sadursmēm paredzētu bultu uzgaļus. Šādi sašauts putns vai zīdītājs uz vietas tika paralizēts.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raibvaržu dzimta · Redzēt vairāk »

Rasenes

Rasenes (Drosera) ir kukaiņēdāju augu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rasenes · Redzēt vairāk »

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raudas · Redzēt vairāk »

Raunda

Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raunda · Redzēt vairāk »

Raundas gekons

Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raundas gekons · Redzēt vairāk »

Raundas scinks

Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Raundas scinks · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Rūsganais lūsis

Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »

Reģenerācija

Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Reģenerācija · Redzēt vairāk »

Reifi (tēls)

Reifs Zinātniskās fantastikas televīzijas seriālā "Zvaigžņu Vārti: Atlantīda" reifi ir būtnes, kuras eksperimentu rezultātā radījuši Senie.

Jaunums!!: Kukaiņi un Reifi (tēls) · Redzēt vairāk »

Resnknābja krauklis

Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Resnknābja krauklis · Redzēt vairāk »

Rhynocoris abramovii

Rhynocoris abramovii ir laupītājblakšu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rhynocoris abramovii · Redzēt vairāk »

Riekstroži

Riekstroži (Nucifraga) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno trīs sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Riekstroži · Redzēt vairāk »

Riekstrozis

Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Riekstrozis · Redzēt vairāk »

Rietumu plankumainais skunkss

Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Rodrigesas fodijs

Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »

Rotans

Rotans (Perccottus glenii) ir viena no saldūdens eleotrisu dzimtas (Odontobutidae) zivju sugām, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Tālo Austrumu upju baseinus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rotans · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Rudais gārnis

Rudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudais gārnis · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Rudā dižpīle

Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna).

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudā dižpīle · Redzēt vairāk »

Rudā lapsa

Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »

Rudsānu zilastīte

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudsānu zilastīte · Redzēt vairāk »

Rudsejas ķauķis

Rudsejas ķauķis (Abroscopus albogularis) ir cetiju dzimtas (Cettiidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudsejas ķauķis · Redzēt vairāk »

Ruduļi

Ruduļi, ruduļu ģints (Scardinius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastais rudulis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ruduļi · Redzēt vairāk »

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Rudulis · Redzēt vairāk »

Sahāra

Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sahāra · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Sahāras svītrainais sesks

Sahāras svītrainais sesks (Ictonyx libycus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sahāras svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Saiga

Saiga jeb Tatārijas saiga (Saiga tatarica) ir kritiski apdraudēta antilopju suga, kas sākotnēji apdzīvoja plašu teritoriju Eirāzijas stepju zonā no Karpatiem un Kaukāza līdz Mongolijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Saiga · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Salamandras

Salamandras, salamandru ģints (Salamandra) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas, no kurām četras koši plankumainās sugas pieņemts saukt par uguns salamandrām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Salamandras · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sams · Redzēt vairāk »

Samta cekula sīlis

Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Samta cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sapals · Redzēt vairāk »

Sarkanais fodijs

Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »

Sarkanais tirānmušķērājs

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanais tirānmušķērājs · Redzēt vairāk »

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanā klija · Redzēt vairāk »

Sarkanā panda

Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »

Sarkanā savvaļas vista

Sarkanā savvaļas vista jeb džungļu vista (Gallus gallus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Sarkanknābja zilā žagata

Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »

Sarkano mangrovju dzimta

Sarkanās mangroves (Rhizophoraceae) ir malpīgiju rindas dzimta, kas plaši izplatīta dūņainās un mālainās piekrastēs un upju deltās tropu, nedaudz — subtropu joslā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkano mangrovju dzimta · Redzēt vairāk »

Sarkanpieres jakāns

Sarkanpieres jakāns (Jacana jacana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie jakānu ģints (Jacana).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanpieres jakāns · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīšu apakšdzimta

Sarkanrīklīšu apakšdzimta (Erithacinae) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) apakšdzimta, kas apvieno 9 neliela auguma dziedātājputnu ģintis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanrīklīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanrīklīte · Redzēt vairāk »

Sarkanrīkles čipste

Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikas pašos ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarkanrīkles čipste · Redzēt vairāk »

Sarsius

Sarsius ir lofogastrīdu kārtas un Lophogastridae dzimtas augstāko vēžu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sarsius · Redzēt vairāk »

Sāmsalas dižpīle

Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »

Sārtais balodis

Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »

Sārtgalvas pīle

Sārtgalvas pīle (Rhodonessa caryophyllacea) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas, visticamākais, kopš 1950.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sārtgalvas pīle · Redzēt vairāk »

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sārtgalvītis · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sīrijas brūnais lācis

Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sīrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Seškāji

Seškāji (Hexapoda) ir seškājaini posmkāju dzīvnieki, ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Seškāji · Redzēt vairāk »

Segaudi (augi)

Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.

Jaunums!!: Kukaiņi un Segaudi (augi) · Redzēt vairāk »

Segžokleņi

Segžokleņi ir seškāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Kukaiņi un Segžokleņi · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Senspārņi

Senspārņi jeb senspārņu infraklase (Paleoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas divas primitīvākās mūsdienās dzīvojošās spārneņu kārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Senspārņi · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sermulis · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Servals · Redzēt vairāk »

Seskāpši

Seskāpši jeb caunāpši (Melogale) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Seskāpši · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas burunduks

Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sibīrijas burunduks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas kolonoks

Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sibīrijas kolonoks · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sienāži

Sienāži, sienāžu dzimta (Tettigoniidae) ir taisnspārņu kārtas (Orthoptera) dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sienāži · Redzēt vairāk »

Sikspārņi

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sikspārņi · Redzēt vairāk »

Sila cīrulis

Sila cīrulis jeb viliņš (Lullula arborea) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputnu suga, kas ir vienīgā suga sila cīruļu ģintī (Lullula).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sila cīrulis · Redzēt vairāk »

Sila strazds

Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sila strazds · Redzēt vairāk »

Simfilas

Simfilas ir daudzkāju apakštipa klase.

Jaunums!!: Kukaiņi un Simfilas · Redzēt vairāk »

Sirseņi

Sirseņi jeb īstie sirseņi (Vespa) ir īsto lapseņu jeb lapseņu apakšdzimtas (Vespinae) kukaiņu ģints, kas apvieno liela auguma plēvspārņus ar indes dzeloni.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sirseņi · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķi

Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skelets · Redzēt vairāk »

Skorpioni

Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skorpioni · Redzēt vairāk »

Skudrlauvu dzimta

Skudrlauvu dzimta (Myrmeleontidae) ir pie tīklspārņu kārtas piederoši kukaiņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skudrlauvu dzimta · Redzēt vairāk »

Skudrlāči

Skudrlāči (Vermilingua) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skudrlāči · Redzēt vairāk »

Skudrlāču dzimta

Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skudrlāču dzimta · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Skujkoku lielais koksngrauzis

Skujkoku lielais koksngrauzis (Monochamus urussovi (Fischer von Waldheim, 1806)) ir Austrumeiropas, Ziemeļāzijas un Tālo Austrumu koksngraužu suga no Lamiinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Skujkoku lielais koksngrauzis · Redzēt vairāk »

Skunksi

Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Kukaiņi un Skunksi · Redzēt vairāk »

Sliņķi

Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sliņķi · Redzēt vairāk »

Smarža

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Smarža · Redzēt vairāk »

Smilšu kaķis

Smilšu kaķis (Felis margarita) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) tuksnesī dzīvojošs savvaļas kaķis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Smilšu kaķis · Redzēt vairāk »

Smilšu krupis

Smilšu krupis (Epidalea calamita) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga, kura ir vienīgā suga smilšu krupju ģintī (Epidalea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Smilšu krupis · Redzēt vairāk »

Smilšu lapsa

Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Smilšu lapsa · Redzēt vairāk »

Smiltāju čakstīte

Smiltāju čakstīte jeb dūkainā čakstīte (Oenanthe isabellina) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Smiltāju čakstīte · Redzēt vairāk »

Sniedze

Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sniedze · Redzēt vairāk »

Sniedzes

Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sniedzes · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spāres

Spāres jeb spāru kārta (Odonata) ir liela izmēra kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas apvieno vienādspārnu spāres (Zygoptera), dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spāres · Redzēt vairāk »

Spārneņi

Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spārneņi · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Spārns · Redzēt vairāk »

Spāru virskārta

Spāru virskārta (Odonatoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) senspārņu virskārta, kas apvieno vairākas aizvēsturiskās, izmirušās kārtas un vienīgo mūsdienās dzīvojošo spāru kārta (Odonata).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spāru virskārta · Redzēt vairāk »

Spīļastes

Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Spīļastes · Redzēt vairāk »

Sprogainā cekula sīlis

Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »

Stagaru dzimta

Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām, kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Stagaru dzimta · Redzēt vairāk »

Stallis

Staļļa iekštelpas Stallis ir zirgu mājvieta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Stallis · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stellera pūkpīle

Stellera pūkpīle (Polysticta stelleri) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Stellera pūkpīle · Redzēt vairāk »

Stepes čipste

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Stepes čipste · Redzēt vairāk »

Stepes sesks

Stepes sesks (Mustela eversmanii) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Stepes sesks · Redzēt vairāk »

Sternīts

Skrejvaboles (''Clivina fossor'') vēdera sternīti (1-6). Sternīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) vēderpuses daļa.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sternīts · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Strauss · Redzēt vairāk »

Strazdu dzimta

Strazdu dzimta (Sturnidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Strazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Suldziri

Suldziri (Sphyrapicus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Suldziri · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Supralitorāle

Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no  — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.

Jaunums!!: Kukaiņi un Supralitorāle · Redzēt vairāk »

Surikats

Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).

Jaunums!!: Kukaiņi un Surikats · Redzēt vairāk »

Surinamas pipa

Surinamas pipa (Pipa pipa) ir bezmēles varžu dzimtas (Pipidae) abinieku suga, kas sastopama Dienvidamerikas tropu un subtropu zemieņu lietus mežos un purvos. Sugas pastāvēšanu apdraud mežu izciršana un piemērotu dzīves platību izzušana.

Jaunums!!: Kukaiņi un Surinamas pipa · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīru dzimta

Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »

Svītrainais šakālis

Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svītrainais cūkšņukura skunkss

Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainais sesks

Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »

Svītrainais skunkss

Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainais skunkss · Redzēt vairāk »

Svītrainie seski

Svītrainie seski (Ictonyx) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svītrainie seski · Redzēt vairāk »

Sveķi

Ķiršu koka sveķu pilieni ''Protium'' ģints augu fosilie sveķi Sveķi ir polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Sveķi · Redzēt vairāk »

Svirlītis

Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Svirlītis · Redzēt vairāk »

Syzygium guehoi

Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Syzygium guehoi · Redzēt vairāk »

Taimiņš

Taimiņš (Salmo trutta) ir lašu dzimtas (Salmonidae) zivju suga, kas pieder Atlantijas lašu (Salmo) ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Taimiņš · Redzēt vairāk »

Taira

Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).

Jaunums!!: Kukaiņi un Taira · Redzēt vairāk »

Taisnspārņi

Taisnspārņi (Orthoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta, kas pieder pie jaunspārņu infraklases (Neoptera).

Jaunums!!: Kukaiņi un Taisnspārņi · Redzēt vairāk »

Taivānas zilā žagata

Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Taivānas zilā žagata · Redzēt vairāk »

Tanagru dzimta

Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tanagru dzimta · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tarsiji

Tarsiji (Tarsius) ir vienīgā ģints tarsiju dzimtā (Tarsiidae), kas pieder tarsiju infrakārtai (Tarsiiformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Tarsiji · Redzēt vairāk »

Taurētājgulbis

Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »

Tauriņi

Tauriņi (Lepidoptera) jeb tauriņu kārta, ir kukaiņu grupa, ko formāli mēdz iedalīt dienastauriņos un naktstauriņos veido zvīņspārņu kārtu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tauriņi · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tārpi · Redzēt vairāk »

Tārtiņu apakšdzimta

Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) ir viena no divām tārtiņu dzimtas (Charadriidae) apakšdzimtām, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tārtiņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Tārtiņu dzimta

Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīģeris

Tīģeris (Panthera tigris) ir lielākais kaķu dzimtas (Felidae) pārstāvis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tīģeris · Redzēt vairāk »

Tīklblakšu dzimta

Tīklblakšu dzimta (Tingidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 2600 sugu, kas ir izplatītas visā pasaulē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tīklblakšu dzimta · Redzēt vairāk »

Tīklspārņu kārta

Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tīklspārņu kārta · Redzēt vairāk »

Tīruma zilausis

Tīruma zilausis (Consolida regalis) ir viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tīruma zilausis · Redzēt vairāk »

Tītaru grifs

Tītaru grifs (Cathartes aura) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) maitas putns, kurš sastopams gandrīz visā Amerikā, sākot ar Kanādas dienvidiem un beidzot ar Dienvidamerikas pašiem galējiem dienvidiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tītaru grifs · Redzēt vairāk »

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tītiņš · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Kukaiņi un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Temnurus temnurus

Temnurus temnurus ir viena no koku žagatu sugām un vienīgā suga Temnurus ģintī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Temnurus temnurus · Redzēt vairāk »

Tergīts

Tūkstoškāja (''Coromus vittatus'') tergīti. Tergīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) mugurpuses daļa.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tergīts · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Termīti · Redzēt vairāk »

Tibetas smilšu lapsa

Tibetas smilšu lapsa (Vulpes ferrilata) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tibetas smilšu lapsa · Redzēt vairāk »

Tilbītes

Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tilbītes · Redzēt vairāk »

Tirāniņu dzimta

Tirāniņu dzimta (Tyrannidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni).

Jaunums!!: Kukaiņi un Tirāniņu dzimta · Redzēt vairāk »

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »

Trīspirkstu dzenis

Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »

Tripšu kārta

Tripši, bārkšspārņi (Thysanoptera) ir ļoti sīki, parast tikai l - 2 mm gari, retumis nedaudz garāki, slaidi kukaiņi ar dūrēja-sūcēja tipa mutes orgāniem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tripšu kārta · Redzēt vairāk »

Troilus luridus

Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Troilus luridus · Redzēt vairāk »

Trušbandikuti

Trušbandikuti (Macrotis) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) ģints, kas apvieno divas sugas, no kurām mazais trušbandikuts (Macrotis leucura), visticamākais, 1950.

Jaunums!!: Kukaiņi un Trušbandikuti · Redzēt vairāk »

Tukānu dzimta

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas 5 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tukānu dzimta · Redzēt vairāk »

Tuksneša čakstīte

Tuksneša čakstīte (Oenanthe deserti) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, galvenokārt sastopama Āzijā un Āfrikā, reizēm ieklejo Eiropā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tuksneša čakstīte · Redzēt vairāk »

Tuksneša kārpcūka

Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »

Tuksnešu pele

Tuksnešu pele (Pseudomys desertor) ir grauzēju suga, kas dzīvo tikai Austrālijas tuksnesī.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tuksnešu pele · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Tumšā pīle · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā

Sarakstā apkopotas tās vietas Šrilankā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Kukaiņi un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šrilankā · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Upes tārtiņš

Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »

Upes tilbīte

thumb Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā dzīvojoša bridējputnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Upes tilbīte · Redzēt vairāk »

Upes tilbītes

Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Upes tilbītes · Redzēt vairāk »

Urālpūce

Urālpūce, video Urālpūce jeb garastes pūce (Strix uralensis) ir samērā liela, pārsvarā naktsaktīva pūce, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā no Skandināvijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem.

Jaunums!!: Kukaiņi un Urālpūce · Redzēt vairāk »

Usūrijas brūnais lācis

Usūrijas brūnais lācis (Ursus arctos lasiotus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Usūrijas brūnais lācis · Redzēt vairāk »

Vaboles

Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vaboles · Redzēt vairāk »

Vairogvaboles

Vairogvaboles ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst ap 430 sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vairogvaboles · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vālodžu dzimta

Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vārpastu dzimta

Vārpastu dzimta (Saururaceae) ir neliela piparu rindas dzimta, kas iekļauj četras ģintis.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vārpastu dzimta · Redzēt vairāk »

Vāveres

Vāveres, vāveru dzimta (Sciuridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vāveres · Redzēt vairāk »

Vīķe

Vīķe jeb jugliņš (Alburnus alburnus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Turcijas rietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vīķe · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Jaunums!!: Kukaiņi un Vēdzele · Redzēt vairāk »

Vēstures avoti

Attēlā redzama Gūtenberga Bībele (grāmatas kalpo par vienu no izplatītākajiem rakstiskajiem vēstures avotiem) Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vēstures avoti · Redzēt vairāk »

Vesleskarvets

Vesleskarvets ar uz tā izbūvēto SANAE IV polārstaciju Vesleskarvets ir ap 250 m augsts nunataks Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vesleskarvets · Redzēt vairāk »

Viļņu optika

Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Viļņu optika · Redzēt vairāk »

Vidējais ērglis

Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).

Jaunums!!: Kukaiņi un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »

Vidējais dzenis

Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vidējais dzenis · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Vienādspārnu spāres

Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vienādspārnu spāres · Redzēt vairāk »

Viendienīšu kārta

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).

Jaunums!!: Kukaiņi un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »

Vientuļniekvēži

Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »

Viltuspalmu dzimta

Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) ir viena no pandānu rindas dzimtām, kurā apvienotas apmēram 230 daudzgadīgu lakstaugu sugas, kas iedalītas 12 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Viltuspalmu dzimta · Redzēt vairāk »

Vimba

Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vimba · Redzēt vairāk »

Virsmas spraigums

Virsmas spraigums ir šķidruma virsmas īpašība.

Jaunums!!: Kukaiņi un Virsmas spraigums · Redzēt vairāk »

Vistas

Vistas, vistu ģints (Gallus) ir viena no vistveidīgo (Galliformes) putnu ģintīm fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Vistas · Redzēt vairāk »

Vistilbe

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Vistilbe · Redzēt vairāk »

Vistveidīgie

Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vistveidīgie · Redzēt vairāk »

Vjetnamas fazāns

Vjetnamas fazāns (Lophura edwardsi hatinhensis) ir fazānu dzimtas vistveidīgais putns, kas pieder vistfazānu ģintij.

Jaunums!!: Kukaiņi un Vjetnamas fazāns · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais krupis

Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā dzilna

Zaļā dzilna (Picus viridis) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļā dzilna · Redzēt vairāk »

Zaļā savvaļas vista

Zaļā savvaļas vista jeb zaļā džungļu vista, arī Javas džungļu vista jeb zaļā Javas džungļu vista (Gallus varius) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļā savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļās dzilnas

Zaļās dzilnas (Picus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļās dzilnas · Redzēt vairāk »

Zaļspārnīši

Zaļspārnīši (Agapornis) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kurai pieskaita deviņas Āfrikā un Madagaskarā mītošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļspārnīši · Redzēt vairāk »

Zaļvārnu dzimta

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļvārnu dzimta · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zanthoxylum fagara

Zanthoxylum fagara ir neliels koks.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zanthoxylum fagara · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zīlītes

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zīlītes · Redzēt vairāk »

Zebiekste

Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zebiekste · Redzēt vairāk »

Zebrzivju dzimta

Zebrzivju dzimta (Danionidae) ir viena no karpveidīgo kārtas (Cypriniformes) dzimtām, kas apvieno 341 saldūdens zivju sugu un kas tiek iedalītas 38 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zebrzivju dzimta · Redzēt vairāk »

Zelta karūsa

Zelta karūsa jeb zelta zivtiņa (Carassius auratus) ir karpu dzimtas (Cyprininae) saldūdens zivs, kas savvaļā sastopama Austrumāzijā: Japānā, Korejā, Ķīnā, Honkongā un Taivānā, sākot ar Amūras upes baseinu un beidzot ar Honas baseinu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zelta karūsa · Redzēt vairāk »

Zeltači

Zeltači (Chrysops) ir dunduru dzimtas (Tabanidae) ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltači · Redzēt vairāk »

Zeltactiņas

Zeltactiņu dzimta pieder pie Tīklspārņu kārtas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltactiņas · Redzēt vairāk »

Zeltainais šakālis

Zeltainais šakālis (Canis aureus) jeb zelta šakālis, arī vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltainais šakālis · Redzēt vairāk »

Zeltainais lauvpērtiķis

Zeltainais lauvpērtiķis (Leontopithecus rosalia) jeb zeltainais lauvtamarīns ir primātu suga, kas dzīvo Klusā okeāna piekrastē Brazīlijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltainais lauvpērtiķis · Redzēt vairāk »

Zeltainīšu dzimta

Zeltainīšu dzimta jeb zilenīšu dzimta (Lycaenidae) ir otra lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno 30% no visām zināmajām tauriņu sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltainīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Zeltgalvītis

Zeltgalvītis (Regulus regulus) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā un Makaronēzijas salās.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltgalvītis · Redzēt vairāk »

Zeltknābja žagata

Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zeltknābja žagata · Redzēt vairāk »

Zemes degunragputni

Zemes degunragputni (Bucorvus) ir vienīgā zemes degunragputnu dzimtas (Bucorvidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zemes degunragputni · Redzēt vairāk »

Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas

Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Zemesvilks

Zemesvilks (Proteles cristata) ir neliela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga zemesvilku ģintī (Proteles).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zemesvilks · Redzēt vairāk »

Zemienes svītrainais tenreks

Zemienes svītrainais tenreks (Hemicentes semispinosus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, kas apdzīvo Madagaskaru.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zemienes svītrainais tenreks · Redzēt vairāk »

Ziemas žubīte

Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemas žubīte · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas kakomiclijs

Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas lapsa

Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļamerikas lapsa · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerikas upesūdrs

Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »

Ziemeļlidvāvere

Ziemeļlidvāvere (Glaucomys sabrinus) ir viena no divām Amerikas lidvāveru ģints (Glaucomys) sugām, kas pieder vāveru dzimtai (Sciuridae) grauzēju kārtā (Rodentia).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļlidvāvere · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu olings

Ziemeļu olings, arī kuplastes olings (Bassaricyon gabbii) ir neliels, kokos dzīvojošs jenotu dzimtas (Procyonidae) kinkažuveidīgs plēsējs, kas pieder olingu ģintij (Bassaricyon).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļu olings · Redzēt vairāk »

Ziemeļu svilpis

Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziemeļu svilpis · Redzēt vairāk »

Zigomicētes

''Rhizopus'' nenobriedis zigosporangijs, kas veidojas no diviem saistītiem gametangijiem. Zigomicētes Zigomicētes jeb zigomicēšu klase (Zigomycetes), bieži tiek identificētas arī ar zigomikotām jeb zigomikotu nodalījumu (Zigomycota), ir bijusī sēņu bioloģiskās valsts klase un zigomikotu nodalījums ar šo vienīgo klasi tajā.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zigomicētes · Redzēt vairāk »

Zilais krūmu sīlis

Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilais krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilastītes

Zilastītes, zilastīšu ģints (Tarsiger) ir viena no mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģintīm, kas apvieno 6 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilastītes · Redzēt vairāk »

Zilastes dienas gekons

Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilastes dienas gekons · Redzēt vairāk »

Ziloņi

Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.

Jaunums!!: Kukaiņi un Ziloņi · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilspārnu žagata

Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zilzīlītes

Zilzīlītes, zilzīlīšu ģints (Cyanistes) ir zvirbuļveidīgo kārtas zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zilzīlītes · Redzēt vairāk »

Zirņu laputs

Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum) ir īsto laputu (Aphididae) suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zirņu laputs · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zirgu dzimta

Zirgu dzimta (Equidae) ir nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzimta, kas apvieno mūsdienu zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Zirnekļi

Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zirnekļi · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivis · Redzēt vairāk »

Zivju cauna

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivju cauna · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīši

Zivju dzenīši (Alcedo) ir viena no zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgo putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivju dzenīši · Redzēt vairāk »

Zivju dzenīšu apakšdzimta

Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae) ir viena no trijām zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) apakšdzimtām, kas apvieno 4 ģintis ar 35 sugām.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivju dzenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Zivju dzenītis

Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zivjudzenīšveidīgie

Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »

Zutis

Zutis jeb Eiropas zutis (Anguilla anguilla) ir saldūdens zušu dzimtas (Anguillidae) Eiropā un Āzijas rietumos dzīvojoša zivju suga.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zutis · Redzēt vairāk »

Zvīņastlidvāveru dzimta

Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvīņastlidvāveru dzimta · Redzēt vairāk »

Zvīņnešu dzimta

Zvīņnešu dzimta (Manidae) ir zvīņnešu kārtas (Pholidota) vienīgā dzimta, kas apvieno mūsdienu zvīņnešu sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvīņnešu dzimta · Redzēt vairāk »

Zvīņspārņi

Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvīņspārņi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļi

Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvirbuļi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu vanags

thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »

Zvirbuļveidīgie

Zvirbuļveidīgo putnu kārta (Passeriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).

Jaunums!!: Kukaiņi un Zvirbuļveidīgie · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ectognatha, Entomida, Insecta, Insekti, Kailžokleņi, Kukainis.