Ātrāk nekā pārlūku!
357 attiecības: Abinieki, Adatainais dzeloņgurķis, Adatzivju dzimta, Adatzivjveidīgās, Ajūbijas nacionālais parks, Akmeņkuitalas, Akmeņkuitalu dzimta, Akmeņu čipste, Aksimīdodu infrakārta, Alkšņi, Amarantu dzimta, Amariļļu dzimta, Amerikas grifi, Amerikas Savienotās Valstis, Amerikas vālodžu dzimta, Amerikas vālodzes, Andora, Apaļvārpu grīslis, Apelsīnkoks, Apodziņš, Aristolohiju dzimta, Asinszāļu dzimta, Aslaiviņas, Aslapes, Atlantijas pelamīda, Atraitnīšu raibeņu cilts, Austrālija, Austrumu ķauķīši, Austrumu lopu gārnis, Auzas, Šrēbera rūsaine, Īsspuru mako haizivs, Ķauķīši, Ķauķīšu dzimta, Ķauķi, Ķīķi, Ķīķu apakšdzimta, Ķīnas čakste, Ķeģi, Ķirbju rinda, Čūskērgļi, Čūskērgļu apakšdzimta, Čehija, Čemuru palēks, Čonoska skābardis, Ābeļu kraupis, Ābele, Ārumu dzimta, Baltactiņu dzimta, Baltmugurdzenis, ..., Baltvēdera erickiņš, Balzama baltegle, Bambusi, Beļģija, Begoniju dzimta, Bengālijas tīģeris, Bezslavīšu dzimta, Biškrēsliņi, Bikšainais klijāns, Bikšainie apogi, Blizmes, Brazīlija, Brūnās vardes, Briežu dzimta, Butāna, Cūkdelfīns, Cūknātru dzimta, Cekulainie cīruļi, Ciesas, Cikāžu dzimta, Ciršļu dzimta, Cirveņu dzimta, Cukurbietes, Dadži, Dārza portulaka, Dūkuru dzimta, Dēles, Dedestiņas, Dižbrūklene, Dienvidsala, Dienvidu polārais loks, Dienvidu tropu loks, Dievlūdzēji, Divšķautņu asinszāle, Dzērvju dzimta, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenā stērste, Dzeltenie tārtiņi, Dzilnīši, Dzilnītis, Egles, Eirāzijas lidvāveres, Eiropas kurmis, Eleagnu dzimta, Fikusi, Gadalaiks, Gandreņu dzimta, Gandrenes, Garastīte, Gaurenītes, Gāršas samteņi, Gāršas samtenis, Genciānu dzimta, Glodenes, Grīšļu dzimta, Gredzenūbele, Gulbji, Heliotropi, Heterobasidion, Hibiski, Igaunijas klimats, Ilggadīgā mārpuķīte, Indessumahu dzimta, Ingveraugu rinda, Irbenes, Itālijas sarene, Japāna, Japānas liepa, Japānas susuris, Jūras zīdītāji, Jūrasgrunduļu dzimta, Jūrasgrunduļveidīgās, Kaķpēdiņas, Kailsēkļi, Kamenes, Kamieļzāles, Kanādas zoss, Kaprifoliju dzimta, Karaliskais pingvīns, Karpa, Kastaņas, Kauleņkoki, Kaviļas, Kazenes, Kelērijas, Klaburčūsku apakšdzimta, Klijkaijas, Klimats, Klusā okeāna lauvroņi, Koks, Koksngraužu dzimta, Koku čipste, Kolibri, Krīklis, Krili, Krizantēmas, Kuitala, Kuitalas, Kukaiņi, Lašu apakškohorta, Labība, Lakstīgalas, Lapseņu dzimta, Lapu krāsu maiņa rudenī, Latvija, Latvijas ģeogrāfija, Lauka rācenis, Lauku piekūns, Lauku zvirbulis, Lāčauzas, Lāčpurni, Lēļi, Lēļu dzimta, Lēļveidīgie, Lidvāveres, Lielais meža raibenis, Lielā čakste, Lielā gaura, Lielā tilbīte, Lielgalvas zalkšu apakšdzimta, Liepas, Liepāja, Lietus mežs, Lietuvainis, Lilijas, Lipīgā plaukšķene, Magelāna mākonis (romāns), Magoņu dzimta, Mako haizivis, Makreļhaizivis, Malvu rinda, Marlīnveidīgās, Mazais baltais gārnis, Mazais dzenis, Mazā eragroste, Mājas bumbiere, Mārsmilgas, Mēnesszivs, Mēringijas, Mērkaziņa, Mētras, Meža sīksamtenis, Meža zīlīte, Meina, Melnais zīdkoks, Melnā klija, Melnā ozolpaparde, Melnā puskuitala, Mencas, Mencu dzimta, Miežu ģints, Mizložņas, Naktsziežu dzimta, Nātru raibenis, Nīderlande, Neļķu dzimta, Niedru lija, Odzes, Ogres rajons, Olande, Olīvaugu dzimta, Pabērzu smiltsērkšķis, Paceplīši, Paceplīšu dzimta, Pagauri, Paklājhaizivjveidīgās, Pamauragas, Papagaiļi, Parastais apinis, Parastais krupis, Parastais osis, Parastais zilenītis, Parastā apse, Parastā ūbele, Parastā gaiļsāre, Parastā odze, Parastā pūkpīle, Parastā raudene, Parastās pupiņas, Parastie delfīni, Paugurknābja gulbis, Pļavas sīksamtenis, Peļkājīte, Pelašķi, Pelašķis, Pelēkais zaķis, Pelēkā zīlīte, Pelēkcekula zīlīte, Peloponēsas glodene, Persiks, Pingvīnu dzimta, Piparu rinda, Pireneji, Pireneju pussala, Plankumainais ronis, Platgalvju apakškārta, Plātņžauņi, Plīvurpūču dzimta, Poļesjes zemiene, Pogainais ronis, Pogainie roņi, Pudeļdeguna delfīns, Purva sīksamtenis, Putni, Raganzālītes, Raibeņi, Raibeņu cilts, Rasaskrēsliņi, Rūgtlapes, Rūtainā fritilārija, Rekviēmhaizivis, Rudens, Rudzi, Salāti (ģints), Saldūdens eleotrisu dzimta, Sansevjēras, Sarkanā mušmire, Sarkanā puskuitala, Sausserži, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Savvaļas burkāns, Sāmsalas dižpīle, Sāres, Sārtais strazds, Sīksamteņi, Sūreņu dzimta, Sūrenes, Seivalis, Sermulis, Siļķes, Sisinātājķauķi, Skalbes, Skarenes, Skābarži, Skolopendras, Skrimšļzivis, Skudru dzimta, Sloku dzimta, Slovākija, Smaržzāles, Smiltenītes, Sniedze, Sniedzes, Sofijas apgabals, Somija, Spīdvaboles, Spilves, Stārķu dzimta, Stephanitis, Stiebrmušu dzimta, Subantarktika, Subtropu josla, Sudrabliepa, Supralitorāle, Susuri, Svīru dzimta, Svedas, Tatārijas salāts, Tārtiņu dzimta, Tīruma šerardija, Tītiņš, Tilbītes, Tragantzirņi, Trīsadatu stagars, Trīspirkstu dzenis, Tuskaroras, Ukraina, Upes tārtiņš, Vaļhaizivs, Valdošie vēji, Vasara, Vasareglītes, Vācija, Vālodžu ģints, Vālodžu dzimta, Vārpastu dzimta, Vārpatas, Vīķi (augi), Vītoli, Vējgriķi, Vidējais ērglis, Vidējie ērgļi, Vidusjūras klimats, Viesuļvētra, Vijolītes, Vilkvālīšu dzimta, Virzas (augi), Vistilbe, Vistu vanags, Vizuļi, Vulpijas, Zaķpēdiņas, Zaķskābeņu dzimta, Zīriņu apakšdzimta, Zeltainīšu dzimta, Zeltauzītes, Zeme, Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļu Ledus okeāns, Ziemeļu polārais loks, Ziemeļu puslode, Ziemeļu upespērlene, Zilenīšu apakšdzimta, Zivjērglis, Zvīņaugļu grīslis, Zviedrija, Zvirbuļu vanags. Izvērst indekss (307 vairāk) »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Abinieki · Redzēt vairāk »
Adatainais dzeloņgurķis
Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Adatainais dzeloņgurķis · Redzēt vairāk »
Adatzivju dzimta
Adatzivju dzimta (Syngnathidae) ir adatzivjveidīgo kārtas (Syngnathiformes) dzimta, kas apvieno apmēram 300 sugas un kas tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Adatzivju dzimta · Redzēt vairāk »
Adatzivjveidīgās
Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Mērenā josla un Adatzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Ajūbijas nacionālais parks
Ajūbijas nacionālais parks ir 1984.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ajūbijas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Akmeņkuitalas
Akmeņkuitalas jeb lielači (Burhinus) ir viena no divām akmeņkuitalu dzimtas (Burhinidae) ģintīm, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas, neskatoties uz to, ka pieder bridējputnu grupai, mājo sausos biotopos — savannā un pustuksnesī, kā arī akmeņainās pludmalēs, jūras un upju krastos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Akmeņkuitalas · Redzēt vairāk »
Akmeņkuitalu dzimta
Akmeņkuitalu dzimta jeb lielaču dzimta (Burhinidae) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas iedalītas divās ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Akmeņkuitalu dzimta · Redzēt vairāk »
Akmeņu čipste
Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Akmeņu čipste · Redzēt vairāk »
Aksimīdodu infrakārta
Aksimīdodu infrakārta (Axymyiomorpha) ir divspārņu infrakārta, kurā ietilpst vienīgā dzimta aksimīdodi (Axymyiidae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Aksimīdodu infrakārta · Redzēt vairāk »
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Alkšņi · Redzēt vairāk »
Amarantu dzimta
Amarantu dzimta ir neļķu rindas dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amarantu dzimta · Redzēt vairāk »
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amariļļu dzimta · Redzēt vairāk »
Amerikas grifi
Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amerikas vālodžu dzimta
Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »
Amerikas vālodzes
Amerikas vālodzes (Icterus) ir viena no Amerikas vālodžu dzimtas (Icteridae) ģintīm, kas apvieno 33 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Amerikas vālodzes · Redzēt vairāk »
Andora
Andora, oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Andora · Redzēt vairāk »
Apaļvārpu grīslis
Apaļvārpu grīslis ir mainīga izskata grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Apaļvārpu grīslis · Redzēt vairāk »
Apelsīnkoks
Saldais apelsīnkoks (Citrus × sinensis) ir citrusaugu ģints koks vai krūms.
Jaunums!!: Mērenā josla un Apelsīnkoks · Redzēt vairāk »
Apodziņš
Apodziņš (Glaucidium passerinum) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Apodziņš · Redzēt vairāk »
Aristolohiju dzimta
Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) ir piparu rindas dzimta, kas iekļauj septiņas ģintis un aptuveni 600 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Aristolohiju dzimta · Redzēt vairāk »
Asinszāļu dzimta
Asinszāļu dzimta (Hypericaceae) ir augu dzimta malpīgiju rindā, kura sevī ietver (atkarībā no klasifikācijas) no 6 līdz 9 augu ģintīm un līdz pat 700 sugām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Asinszāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Aslaiviņas
Aslaiviņas ir tauriņziežu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir subarktiskajā un mērenajā joslā ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Mērenā josla un Aslaiviņas · Redzēt vairāk »
Aslapes
Aslapes ir grīšļu dzimtas ģints, kas ir sastopama gandrīz visā pasaulē tropiskajos un mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Aslapes · Redzēt vairāk »
Atlantijas pelamīda
Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Atlantijas pelamīda · Redzēt vairāk »
Atraitnīšu raibeņu cilts
Atraitnīšu raibeņu cilts (Argynnini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie garspārnu raibeņu apakšdzimtas (Heliconiinae), apvienojot 8 ģintis.
Jaunums!!: Mērenā josla un Atraitnīšu raibeņu cilts · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Mērenā josla un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrumu ķauķīši
Austrumu ķauķīši (Seicercus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 11 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Austrumu ķauķīši · Redzēt vairāk »
Austrumu lopu gārnis
Austrumu lopu gārnis (Bubulcus coromandus) ir neliela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Austrumu lopu gārnis · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: Mērenā josla un Auzas · Redzēt vairāk »
Šrēbera rūsaine
Šrēbera rūsaine (Pleurozium schreberi) ir bieži Latvijā sastopama pleirokarpu jeb sānsporogonsūnu grupas lapu sūna priežu mežos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Šrēbera rūsaine · Redzēt vairāk »
Īsspuru mako haizivs
Īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Īsspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Ķauķīši
Ķauķīši jeb lapuķauķi (Phylloscopus) ir viena no divām ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) ģintīm, kas apvieno 66 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķauķīši · Redzēt vairāk »
Ķauķīšu dzimta
Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Ķauķi
Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķauķi · Redzēt vairāk »
Ķīķi
Ķīķi, ķīķu ģints (Pernis) ir viena no vanagu dzimtas (Accipitridae) ģintīm, kurā apvienotas 4 plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķīķi · Redzēt vairāk »
Ķīķu apakšdzimta
Ķīķu apakšdzimta (Perninae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kurā apvienotas 14 sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķīķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ķīnas čakste
Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopama Āzijas austrumos, Ķīnas centrālo daļu ieskaitot.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķīnas čakste · Redzēt vairāk »
Ķeģi
Ķeģi, ķeģu ģints (Acanthis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķeģi · Redzēt vairāk »
Ķirbju rinda
Ķirbju rinda ir divdīgļapju rinda, kuras pārstāvji ir galvenokārt sastopami tropu reģionos, ar ierobežotu klātbūtni subtropu un mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ķirbju rinda · Redzēt vairāk »
Čūskērgļi
Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Čūskērgļi · Redzēt vairāk »
Čūskērgļu apakšdzimta
Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta, kas apvieno 15 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Čūskērgļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Mērenā josla un Čehija · Redzēt vairāk »
Čemuru palēks
Čemuru palēks, zināms arī kā mātes zāle, meža mirte, ziemciete, lielais brūklenājs un zāģrobenājs, ir neliels, daudzgadīgs, ziemzaļš ziemciešu dzimtas puskrūms.
Jaunums!!: Mērenā josla un Čemuru palēks · Redzēt vairāk »
Čonoska skābardis
Čonoska skābardis ir bērzu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Čonoska skābardis · Redzēt vairāk »
Ābeļu kraupis
Ābeļu kraupis (saukts arī par ābeļu fuzikladiozi) ir izplatīta ābeļu slimība, kuru ierosina patogēna sēne Venturia inaequalis (Cke.) Wint.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ābeļu kraupis · Redzēt vairāk »
Ābele
Dārza (kultūras) ābele ir rožu dzimtas koks, kas plaši tiek kultivēts mērenajā joslā, lai iegūtu tā ēdamos augļus — ābolus.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ābele · Redzēt vairāk »
Ārumu dzimta
Ārumu dzimta (dažreiz tiek latviskota kā kallu dzimta) ir daudzgadīgu lakstaugu dzimta cirveņu rindā, kurā ir 140 ģintis un aptuveni 4075 zināmas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ārumu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltactiņu dzimta
Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Baltmugurdzenis · Redzēt vairāk »
Baltvēdera erickiņš
Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »
Balzama baltegle
Balzama baltegle ir priežu dzimtas suga, kas ir sastopama mērenajā joslā Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Balzama baltegle · Redzēt vairāk »
Bambusi
Bambusi ir viena no graudzāļu dzimtas ciltīm.
Jaunums!!: Mērenā josla un Bambusi · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Beļģija · Redzēt vairāk »
Begoniju dzimta
Begoniju dzimta ir ķirbju rindas dzimta, kurā ir klasificētas 2 ģintis — begonijas (Begonia), kurā ir aptuveni 1000 sugas, un monotipiskā Hillebrandia, kura satur tikai vienu sugu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Begoniju dzimta · Redzēt vairāk »
Bengālijas tīģeris
Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris), saukts arī par karalisko tīģeri, ir viena no tīģera pasugām, kas mājo Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Bengālijas tīģeris · Redzēt vairāk »
Bezslavīšu dzimta
Bezslavīšu dzimta ir dipsaku rindas augu dzimta, kas galvenokārt sastopama ziemeļu puslodes mērenajā joslā, bet dažas sugas ir sastopamas arī kalnos tropu joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Bezslavīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Biškrēsliņi
Biškrēsliņi ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Biškrēsliņi · Redzēt vairāk »
Bikšainais klijāns
Bikšainais klijāns (Buteo lagopus) ir liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kuram ir 3 vai 4 pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Bikšainais klijāns · Redzēt vairāk »
Bikšainie apogi
Bikšainie apogi, bikšaino apogu ģints (Aegolius) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Bikšainie apogi · Redzēt vairāk »
Blizmes
Blizmes ir grīšļu dzimtas ģints, kuras sugas savvaļā ir sastopamas visur Ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Blizmes · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Brūnās vardes
Brūnās vardes jeb īstās vardes (Rana) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Brūnās vardes · Redzēt vairāk »
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »
Butāna
Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Mērenā josla un Butāna · Redzēt vairāk »
Cūkdelfīns
Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cūkdelfīns · Redzēt vairāk »
Cūknātru dzimta
Cūknātru dzimta ir augu dzimta panātru rindā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cūknātru dzimta · Redzēt vairāk »
Cekulainie cīruļi
Cekulainie cīruļi jeb cekulcīruļi (Galerida) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) putnu ģints, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cekulainie cīruļi · Redzēt vairāk »
Ciesas
Ciesas ir plaši izplatīta graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 260 sugas, kas sastopamas galvenokārt zemeslodes mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ciesas · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Ciršļu dzimta
Ciršļu dzimta (Soricidae) ir ciršļveidīgo kārtas (Soricomorpha) dzimta, kura nesenā pagātnē tika iedalīta kukaiņēdāju kārtā (Eulipotyphla).
Jaunums!!: Mērenā josla un Ciršļu dzimta · Redzēt vairāk »
Cirveņu dzimta
Cirveņu dzimta ir cirveņu rindas dzimta ar kosmopolītisku izplatību, kura visbiežāk ir sastopama Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenā klimata un tropu joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cirveņu dzimta · Redzēt vairāk »
Cukurbietes
Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Cukurbietes · Redzēt vairāk »
Dadži
Dadži ir kurvjziežu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dadži · Redzēt vairāk »
Dārza portulaka
Dārza portulaka jeb dārzeņu portulaka (Portulaca oleracea) ir portulaku dzimtas viengadīgs sukulents.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dārza portulaka · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Mērenā josla un Dēles · Redzēt vairāk »
Dedestiņas
Dedestiņas ir tauriņziežu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā un subtropu joslā līdz tropu kalniem.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dedestiņas · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Dienvidsala
Dienvidsala vai Vaipounamu ir lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dienvidsala · Redzēt vairāk »
Dienvidu polārais loks
Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »
Dienvidu tropu loks
Dienvidu tropu loka atrašanās vieta uz Zemeslodes atzīmēta ar sarkanu līniju Dienvidu tropu loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmētas uz Pasaules kartes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dienvidu tropu loks · Redzēt vairāk »
Dievlūdzēji
Dievlūdzēji, dievlūdzēju kārta (Mantodea) ir spārneņu apakšklases (Pterygota) kārta, kurā ietilpst vairāk kā 2400 mērenajā joslā un tropos dzīvojošas kukaiņu sugas, kas tiek iedalītas apmēram 430 ģintīs un 15 dzimtās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dievlūdzēji · Redzēt vairāk »
Divšķautņu asinszāle
Divšķautņu asinszāle ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko tautas medicīnā lieto pret dažādām ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, kā arī citiem veselības traucējumiem.
Jaunums!!: Mērenā josla un Divšķautņu asinszāle · Redzēt vairāk »
Dzērvju dzimta
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzeltenais tārtiņš · Redzēt vairāk »
Dzeltenā stērste
Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »
Dzeltenie tārtiņi
Dzeltenie tārtiņi, dzelteno tārtiņu ģints (Pluvialis) ir tārtiņu dzimtas (Charadriidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzeltenie tārtiņi · Redzēt vairāk »
Dzilnīši
Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzilnīši · Redzēt vairāk »
Dzilnītis
Dzilnītis (Sitta europaea) ir dzilnīšu dzimtas (Sittidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Dzilnītis · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Egles · Redzēt vairāk »
Eirāzijas lidvāveres
Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Eirāzijas lidvāveres · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eleagnu dzimta
Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta latvijasdaba.lv.
Jaunums!!: Mērenā josla un Eleagnu dzimta · Redzēt vairāk »
Fikusi
Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Fikusi · Redzēt vairāk »
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gadalaiks · Redzēt vairāk »
Gandreņu dzimta
Gandreņu dzimta, dēvēta arī par gerāniju dzimtu, (Geraniaceae) ir augu dzimta gandreņu rindā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gandreņu dzimta · Redzēt vairāk »
Gandrenes
Gandrenes (Geranium) ir ģints gandreņu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gandrenes · Redzēt vairāk »
Garastīte
thumb Garastīte (Aegithalos caudatus) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) Latvijā dzīvojoša dziedātājputnu suga, kas plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.
Jaunums!!: Mērenā josla un Garastīte · Redzēt vairāk »
Gaurenītes
Gaurenītes ir neļķu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gaurenītes · Redzēt vairāk »
Gāršas samteņi
Gāršas samteņi, gāršas samteņu ģints (Lopinga) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie palmu samteņu cilts (Elymniini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Gāršas samteņi · Redzēt vairāk »
Gāršas samtenis
Gāršas samtenis (Lopinga achine) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gāršas samtenis · Redzēt vairāk »
Genciānu dzimta
Genciānu dzimta ir gandrīz kosmopolītiskas izplatības viengadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (reti koku) dzimta genciānu rindā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Genciānu dzimta · Redzēt vairāk »
Glodenes
Glodenes (Anguis) ir viena no glodeņu dzimtas (Anguidae) ģintīm, kas apvieno 5 bezkāju ķirzaku sugas (divas mūsdienās dzīvojošas un trīs izmirušas).
Jaunums!!: Mērenā josla un Glodenes · Redzēt vairāk »
Grīšļu dzimta
Grīšļu dzimta ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta graudzāļu rindā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Grīšļu dzimta · Redzēt vairāk »
Gredzenūbele
Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Gulbji · Redzēt vairāk »
Heliotropi
Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Heliotropi · Redzēt vairāk »
Heterobasidion
Heterobasidion ir poliporu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Heterobasidion · Redzēt vairāk »
Hibiski
Hibiski (Hibiscus) ir malvu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Hibiski · Redzēt vairāk »
Igaunijas klimats
Igaunijas klimats ir samērā maigs, jo Igauniju (un visu Ziemeļeiropu) nepārtraukti silda jūras gaiss, ko ietekmē Atlantijas okeāna ziemeļdaļa.
Jaunums!!: Mērenā josla un Igaunijas klimats · Redzēt vairāk »
Ilggadīgā mārpuķīte
Ilggadīgā mārpuķīte (Bellis perennis) ir kurvjziežu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ilggadīgā mārpuķīte · Redzēt vairāk »
Indessumahu dzimta
Indessumahu dzimta (Anacardiaceae) ir ziepjkoku rindas augu dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Indessumahu dzimta · Redzēt vairāk »
Ingveraugu rinda
Ingveraugu rinda (Zingiberales) ir viendīgļlapju rinda, kurā ir klasificētas 8 dzimtas, 68 ģintis un 2600 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ingveraugu rinda · Redzēt vairāk »
Irbenes
Irbenes ir ģints bezslavīšu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Irbenes · Redzēt vairāk »
Itālijas sarene
Itālijas sarene ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir sastopama Eirāzijas subtropu un mērenās klimata joslas dienviddaļā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Itālijas sarene · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Japāna · Redzēt vairāk »
Japānas liepa
Japānas liepa ir malvu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Japānas liepa · Redzēt vairāk »
Japānas susuris
Japānas susuris (Glirulus japonicus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga Japānas susuru ģintī (Glirulus).
Jaunums!!: Mērenā josla un Japānas susuris · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļu dzimta
Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 1200 zivju sugas, kas tiek iedalītas apmēram 175 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Jūrasgrunduļu dzimta · Redzēt vairāk »
Jūrasgrunduļveidīgās
Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Mērenā josla un Jūrasgrunduļveidīgās · Redzēt vairāk »
Kaķpēdiņas
Kaķpēdiņas ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kaķpēdiņas · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kamieļzāles
Kamieļzāles ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kamieļzāles · Redzēt vairāk »
Kanādas zoss
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta).
Jaunums!!: Mērenā josla un Kanādas zoss · Redzēt vairāk »
Kaprifoliju dzimta
Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae) ir krūmu, koku, liānu vai, retāk, lakstaugu dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kaprifoliju dzimta · Redzēt vairāk »
Karaliskais pingvīns
Karaliskais pingvīns (Aptenodytes patagonicus) ir pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Mērenā josla un Karaliskais pingvīns · Redzēt vairāk »
Karpa
Karpa, Eiropas karpa jeb sazāns (Cyprinus carpio) ir plaši izplatīta saldūdens karpu dzimtas (Cyprinidae) zivs, kuras dabīgais izplatības areāls ir Eiropa, Rietumāzija un daļēji Centrālāzija (no Turcijas līdz Afganistānai un Tadžikistānai). Savvaļas populācija Eiropā ir apdraudēta, un karpa dabīgajās ūdenstilpēs sastopama reti, toties tās domestificētā forma ir introducēta visā pasaulē.
Jaunums!!: Mērenā josla un Karpa · Redzēt vairāk »
Kastaņas
Kastaņas (Castanea) ir dižskābaržu dzimtas ģints koki.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kastaņas · Redzēt vairāk »
Kauleņkoki
Kauleņkoki (Prunus), arī kauleņaugi, ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kauleņkoki · Redzēt vairāk »
Kaviļas
Kaviļas ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas aptuveni 300 daudzgadīgu lakstaugu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kaviļas · Redzēt vairāk »
Kazenes
Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kazenes · Redzēt vairāk »
Kelērijas
Kelērijas ir graudzāļu dzimtas ģints, kas savvaļā ir samērā izplatīta — tā ir sastopama gandrīz visos mērenās un subtropu joslu reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kelērijas · Redzēt vairāk »
Klaburčūsku apakšdzimta
Klaburčūsku apakšdzimta (Crotalinae) ir lielākā un plašākā odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimta, kurā apvienotas 229 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 21 ģintī.
Jaunums!!: Mērenā josla un Klaburčūsku apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Klijkaijas
Klijkaijas, klijkaiju ģints (Stercorarius) apvieno 7 klijkaiju sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Klijkaijas · Redzēt vairāk »
Klimats
ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.
Jaunums!!: Mērenā josla un Klimats · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna lauvroņi
Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi.
Jaunums!!: Mērenā josla un Klusā okeāna lauvroņi · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Mērenā josla un Koks · Redzēt vairāk »
Koksngraužu dzimta
Koksngraužu dzimta — visēdāju vaboļu dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Koksngraužu dzimta · Redzēt vairāk »
Koku čipste
thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Koku čipste · Redzēt vairāk »
Kolibri
Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kolibri · Redzēt vairāk »
Krīklis
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Krīklis · Redzēt vairāk »
Krili
Krili jeb eifauzīdvēži (Euphausiacea) ir neliela izmēra vēžveidīgie, kas ir augstāko vēžu klases (Malacostraca) kārta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Krili · Redzēt vairāk »
Krizantēmas
Krizantēmas (Chrysanthemum) ir kurvjziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Krizantēmas · Redzēt vairāk »
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kuitala · Redzēt vairāk »
Kuitalas
Kuitalas (Numenius) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 9 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kuitalas · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Mērenā josla un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Mērenā josla un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Mērenā josla un Labība · Redzēt vairāk »
Lakstīgalas
Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lakstīgalas · Redzēt vairāk »
Lapseņu dzimta
Lapseņu dzimta (Vespidae) ir plaša lapseņu virsdzimtas (Vespoidea) dzimta, kas pieder iežmauglapseņu apakškārtai (Apocrita).
Jaunums!!: Mērenā josla un Lapseņu dzimta · Redzēt vairāk »
Lapu krāsu maiņa rudenī
Skābarža lapu krāsas maiņa rudenī Lapu krāsu maiņa parasti tiek novērota rudenī mērenā joslas lapu koku mežos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lapu krāsu maiņa rudenī · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas ģeogrāfija
Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Lauka rācenis
Lauka rācenis jeb turnepsis (Brassica rapa var. rapa) ir rāceņu pasuga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lauka rācenis · Redzēt vairāk »
Lauku piekūns
Lauku piekūns (Falco tinnunculus), arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas (Falconidae) putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lauku piekūns · Redzēt vairāk »
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »
Lāčauzas
Lāčauzas ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras sugas ir sastopamas dažādos mērenās joslas biotopos daudzviet pasaulē, tostarp Āfrikā, Amerikā, Austrālijā un Eirāzijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lāčauzas · Redzēt vairāk »
Lāčpurni
Lāčpurni (Morchella) ir Latvijā samērā reti sastopamu ēdamo sēņu ģints, kura 21.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lāčpurni · Redzēt vairāk »
Lēļi
Lēļi jeb vakarlēpji (Caprimulgus) ir viena no lēļu dzimtas (Caprimulgidae) ģintīm, kas apvieno 39 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lēļi · Redzēt vairāk »
Lēļu dzimta
Lēļu dzimta (Caprimulgidae) ir viena no lēļveidīgo kārtas (Caprimulgiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lēļu dzimta · Redzēt vairāk »
Lēļveidīgie
Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lēļveidīgie · Redzēt vairāk »
Lidvāveres
Lidvāveres (Pteromyini) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ciltīm, kas apvieno 43 sugas, kas iedalās 15 ģintīs un divās apakšciltīs: Glaucomyina un Pteromyina.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lidvāveres · Redzēt vairāk »
Lielais meža raibenis
Lielais meža raibenis (Argynnis paphia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas izplatīta Palearktikas ekozonā: mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lielais meža raibenis · Redzēt vairāk »
Lielā čakste
Lielā čakste (Lanius excubitor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lielā čakste · Redzēt vairāk »
Lielā gaura
Lielā gaura (Mergus merganser) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Lielā gaura · Redzēt vairāk »
Lielā tilbīte
Lielā tilbīte (Tringa nebularia) ir sloku dzimtas putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lielā tilbīte · Redzēt vairāk »
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lielgalvas zalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Liepas · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietus mežs
Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lietus mežs · Redzēt vairāk »
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lietuvainis · Redzēt vairāk »
Lilijas
Lilijas (Lilium) ir liliju dzimtas (Liliaceae) augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lilijas · Redzēt vairāk »
Lipīgā plaukšķene
Lipīgā plaukšķene ir neļķu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Lipīgā plaukšķene · Redzēt vairāk »
Magelāna mākonis (romāns)
"Magelāna mākonis" ir poļu rakstnieka Staņislava Lema sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Magelāna mākonis (romāns) · Redzēt vairāk »
Magoņu dzimta
Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Magoņu dzimta · Redzēt vairāk »
Mako haizivis
Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).
Jaunums!!: Mērenā josla un Mako haizivis · Redzēt vairāk »
Makreļhaizivis
Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »
Malvu rinda
Malvu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā (pēc APG II sistēmas) ietilpst 9 dzimtas un aptuveni 6000 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Malvu rinda · Redzēt vairāk »
Marlīnveidīgās
Marlīnveidīgās (Istiophoriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii).
Jaunums!!: Mērenā josla un Marlīnveidīgās · Redzēt vairāk »
Mazais baltais gārnis
Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis (Egretta garzetta) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder mazo gārņu ģintij (Egretta).
Jaunums!!: Mērenā josla un Mazais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Mazais dzenis
Mazais dzenis (Dryobates minor) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 13 pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mazais dzenis · Redzēt vairāk »
Mazā eragroste
Mazā eragroste ir graudzāļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mazā eragroste · Redzēt vairāk »
Mājas bumbiere
Mājas bumbiere ir rožu dzimtas koks, kas plaši tiek kultivēts mērenajā joslā, lai iegūtu tā ēdamos augļus — bumbierus.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mājas bumbiere · Redzēt vairāk »
Mārsmilgas
Mārsmilgas ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mārsmilgas · Redzēt vairāk »
Mēnesszivs
Mēnesszivs, saukta arī par okeāna sauleszivi, (Mola mola) ir smagākā zināmā kaulzivs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mēnesszivs · Redzēt vairāk »
Mēringijas
Mēringijas ir neļķu dzimtas augu ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir ziemeļu puslodes subarktiskajā un mērenajā joslā un Āfrikas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mēringijas · Redzēt vairāk »
Mērkaziņa
Mērkaziņa (Gallinago gallinago) ir vidēja auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir plašs izplatības areāls.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mērkaziņa · Redzēt vairāk »
Mētras
Mētras (Mentha) ir lūpziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mētras · Redzēt vairāk »
Meža sīksamtenis
Meža sīksamtenis (Coenonympha hero) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Meža sīksamtenis · Redzēt vairāk »
Meža zīlīte
Meža zīlīte (Periparus ater) ir neliela auguma zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, mērenajā un subtropu joslās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Meža zīlīte · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Meina · Redzēt vairāk »
Melnais zīdkoks
Melnais zīdkoks (Morus nigra) ir zīdkoku dzimtas koks, tiek plaši audzēts mērenajā joslā ēdamo avenei līdzīgo augļu dēļ.
Jaunums!!: Mērenā josla un Melnais zīdkoks · Redzēt vairāk »
Melnā klija
Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Melnā klija · Redzēt vairāk »
Melnā ozolpaparde
Melnā ozolpaparde (Dryopteris filix-mas) ir vairogpaparžu dzimtas (ozolpaparžu dzimtas) augu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Melnā ozolpaparde · Redzēt vairāk »
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »
Mencas
Mencas, mencu ģints (Gadus) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno trīs jūrā dzīvojošas zivju sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mencas · Redzēt vairāk »
Mencu dzimta
Mencu dzimta (Gadidae) ir viena no mencveidīgo zivju kārtas (Gadiformes) dzimtām, kas apvieno 22 jūrās dzīvojošas zivju sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mencu dzimta · Redzēt vairāk »
Miežu ģints
Mieži ir viengadīgu un daudzgadīgu graudzāļu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā Āfrikā, Eirāzijā un Amerikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Miežu ģints · Redzēt vairāk »
Mizložņas
Mizložņas jeb tipiskās mizložņas (Certhia) ir viena no divām mizložņu dzimtas (Certhiidae) ģintīm, kas apvieno 9 neliela auguma tipisko mizložņu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Mizložņas · Redzēt vairāk »
Naktsziežu dzimta
Naktsziežu dzimta ir augu dzimta neļķu rindā, kurā ir klasificētas aptuveni 33 ģintis un 290 ziedaugu sugas, kas plaši izplatītas tropu un subtropu reģionos, ar dažiem pārstāvjiem mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Naktsziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Nātru raibenis
Nātru raibenis jeb parastais nātru raibenis (Aglais urticae) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) tauriņu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Nātru raibenis · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Neļķu dzimta
Neļķu dzimta ir neļķu rindas dzimta, kurā ir klasificētas 81 ģints un aptuveni 2625 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Neļķu dzimta · Redzēt vairāk »
Niedru lija
Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Niedru lija · Redzēt vairāk »
Odzes
Odžu ģints (Vipera) ir odžu dzimtas (Viperidae) ģints, kurā apvienotas 22 mūsdienās dzīvojošas indīgo čūsku sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Odzes · Redzēt vairāk »
Ogres rajons
Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ogres rajons · Redzēt vairāk »
Olande
Olande jeb Ālandu Salas ir autonoma, zviedrvalodīga Somijas lēne (administratīvā province), kas aizņem tāda paša nosaukuma salu arhipelāgu Baltijas jūrā, Botnijas līča pašos dienvidos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Olande · Redzēt vairāk »
Olīvaugu dzimta
Olīvaugu dzimta (Oleaceae), arī olīvu dzimta vai olīvkoku dzimta, ir panātru rindas dzimta, agrāk tā tika izdalīta kā vienīgā dzimta olīvaugu rindā (Oleales).
Jaunums!!: Mērenā josla un Olīvaugu dzimta · Redzēt vairāk »
Pabērzu smiltsērkšķis
Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides L.) ir eleagnu dzimtas divmāju krūmu vai koku augu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pabērzu smiltsērkšķis · Redzēt vairāk »
Paceplīši
Paceplīši (Troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas (Troglodytidae) zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu ģints, kas apvieno 12 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Paceplīši · Redzēt vairāk »
Paceplīšu dzimta
Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Paceplīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Pagauri
Pagauri ir neļķu dzimtas augu ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā un tropiskajos kalnos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pagauri · Redzēt vairāk »
Paklājhaizivjveidīgās
Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Paklājhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pamauragas
Pamauragas ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pamauragas · Redzēt vairāk »
Papagaiļi
Papagaiļi, papagaiļveidīgie (Psittaciformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder papagaiļu un zvirbuļu virskārtai (Psittacopasserae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Papagaiļi · Redzēt vairāk »
Parastais apinis
Parastais apinis (Humulus lupulus) ir kaņepju dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastais apinis · Redzēt vairāk »
Parastais krupis
Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastais krupis · Redzēt vairāk »
Parastais osis
Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastais osis · Redzēt vairāk »
Parastais zilenītis
Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus).
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastais zilenītis · Redzēt vairāk »
Parastā apse
Parastā apse (Populus tremula) ir vītolu dzimtas apšu un papeļu ģints sugas lapu koks.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā apse · Redzēt vairāk »
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »
Parastā gaiļsāre
Parastā gaiļsāre ir mainīga izskata graudzāļu dzimtas suga, kas plaši sastopama abu pusložu mērenajā un tropu klimata joslā, tomēr plašāk ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā gaiļsāre · Redzēt vairāk »
Parastā odze
Parastā odze jeb vienkārši odze (Vipera berus) ir odžu dzimtas (Viperidae) vienīgā Latvijā dzīvojošā indīgo čūsku suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā odze · Redzēt vairāk »
Parastā pūkpīle
Parastā pūkpīle jeb lielā pūkpīle, arī gāga (Somateria mollissima) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā pūkpīle · Redzēt vairāk »
Parastā raudene
Parastā raudene (Origanum vulgare), dažkārt arī saukta par oregano, ir lūpziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastā raudene · Redzēt vairāk »
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastās pupiņas · Redzēt vairāk »
Parastie delfīni
Parastie delfīni (Delphinus) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas delfīnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Parastie delfīni · Redzēt vairāk »
Paugurknābja gulbis
Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kura dabīgais izplatības areāls ir Eirāzija, sākot ar Atlantijas okeāna krastu Francijas un Spānijas rietumos un beidzot ar Klusā okeāna krastu austrumos, Japānu ieskaitot.
Jaunums!!: Mērenā josla un Paugurknābja gulbis · Redzēt vairāk »
Pļavas sīksamtenis
Pļavas sīksamtenis (Coenonympha glycerion) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Pļavas sīksamtenis · Redzēt vairāk »
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Peļkājīte · Redzēt vairāk »
Pelašķi
Pelašķi (Achillea) ir augu ģints asteru rindas kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pelašķi · Redzēt vairāk »
Pelašķis
Parastais pelašķis (Achillea millefolium) ir kurvjziežu dzimtas pelašķu ģints augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenā josla.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pelašķis · Redzēt vairāk »
Pelēkais zaķis
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »
Pelēkā zīlīte
Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams plašā mērenās un subtropu joslas areālā Eirāzijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pelēkā zīlīte · Redzēt vairāk »
Pelēkcekula zīlīte
Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Āzijas centrālās daļas dienvidos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pelēkcekula zīlīte · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Mērenā josla un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Persiks
Parastais persiks (Prunus persica), sarunvalodā vienkārši persiks, agrāk arī firziķis (no), ir plūmju ģints augļkoks.
Jaunums!!: Mērenā josla un Persiks · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Piparu rinda
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Piparu rinda · Redzēt vairāk »
Pireneji
Pireneji ir kalnu grēda Eiropas dienvidrietumos, kas veido dabisku robežu starp Spāniju un Franciju.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pireneji · Redzēt vairāk »
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pireneju pussala · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Mērenā josla un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Platgalvju apakškārta
Platgalvju apakškārta (Cottoidei) ir viena no asarveidīgo zivju (Perciformes) apakškārtām, kas apvieno 6 infrakārtas un 25 zivju dzimtas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Platgalvju apakškārta · Redzēt vairāk »
Plātņžauņi
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Plātņžauņi · Redzēt vairāk »
Plīvurpūču dzimta
Plīvurpūču dzimta (Tytonidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir pūču dzimta (Strigidae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Plīvurpūču dzimta · Redzēt vairāk »
Poļesjes zemiene
Poļesjes zemiene ir zemiene, kas atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Baltkrievijas—Ukrainas robežas abās pusēs (Baltkrievijas dienvidos, galvenokārt Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos — Baltkrievijas Poļesje un Ukrainas ziemeļos lielā daļā Volīnijas, Rivnes un Žitomiras apgabalu, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, Čeņihivas un Sumu apgabalos — Ukrainas Poļesje), nedaudz arī Krievijas teritorijā (Brjanskas apgabalā) un Polijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Poļesjes zemiene · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Mērenā josla un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Pogainie roņi
Pogainie roņi, pogaino roņu ģints (Pusa) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pogainie roņi · Redzēt vairāk »
Pudeļdeguna delfīns
Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.
Jaunums!!: Mērenā josla un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »
Purva sīksamtenis
Purva sīksamtenis (Coenonympha tullia) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Purva sīksamtenis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Mērenā josla un Putni · Redzēt vairāk »
Raganzālītes
Raganzālītes (Circaea) ir naktssveču dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Raganzālītes · Redzēt vairāk »
Raibeņi
Raibeņi, raibeņu ģints (Nymphalis) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) ģints, kas pieder pie raibeņu cilts (Nymphalini).
Jaunums!!: Mērenā josla un Raibeņi · Redzēt vairāk »
Raibeņu cilts
Raibeņu cilts (Nymphalini) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) cilts, kas pieder pie raibeņu apakšdzimtas (Nymphalinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Raibeņu cilts · Redzēt vairāk »
Rasaskrēsliņi
Rasaskrēsliņi (Alchemilla) ir daudzgadīgs rožu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lielākoties izmanto ginekoloģisku saslimšanu ārstēšanai un profilaksei.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rasaskrēsliņi · Redzēt vairāk »
Rūgtlapes
Rūgtlapes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rūgtlapes · Redzēt vairāk »
Rūtainā fritilārija
Rūtainā fritilārija ir augu suga liliju dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rūtainā fritilārija · Redzēt vairāk »
Rekviēmhaizivis
Rekviēmhaizivis, rekviēmhaizivju dzimta (Carcharhinidae) ir viena no rekviēmhaizivjveidīgo kārtas (Carcharhiniformes) dzimtām, kas apvieno apmēram 60 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 12 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rekviēmhaizivis · Redzēt vairāk »
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rudens · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Rudzi · Redzēt vairāk »
Salāti (ģints)
Salāti ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Salāti (ģints) · Redzēt vairāk »
Saldūdens eleotrisu dzimta
Saldūdens eleotrisu dzimta (Odontobutidae) ir viena no jūrasgrunduļveidīgo kārtas (Gobiiformes) dzimtām, kas apvieno 23 zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Saldūdens eleotrisu dzimta · Redzēt vairāk »
Sansevjēras
Sansevjēras (Sansevieria) ir agrāk atzīta bezstumbra mūžzaļo daudzgadīgo lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Āfrika, jo īpaši Madagaskara, un Dienvidāzija, bet tagad, pamatojoties uz molekulāri filoģenētiskiem pētījumiem, ir iekļauta Dracaena ģintī.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sansevjēras · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sarkanā puskuitala · Redzēt vairāk »
Sausserži
Sausserži ir ģints kaprifoliju dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sausserži · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņurupuču dzimta
Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »
Savvaļas burkāns
Savvaļas burkāns (Daucus carota) ir čemurziežu dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Eiropas mērenā josla, Āzijas dienvidrietumi.
Jaunums!!: Mērenā josla un Savvaļas burkāns · Redzēt vairāk »
Sāmsalas dižpīle
Sāmsalas dižpīle jeb Sāmsalas pīle (Tadorna tadorna) ir Latvijā ligzdojoša pīļu dzimtas (Anatidae) suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sāmsalas dižpīle · Redzēt vairāk »
Sāres
Sāres ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir aptuveni 450 sugas, kuras savvaļā ir sastopamas visos pasaules tropu reģionos, un dažas sugas ir izplatītas ziemeļu mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sāres · Redzēt vairāk »
Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).
Jaunums!!: Mērenā josla un Sārtais strazds · Redzēt vairāk »
Sīksamteņi
Sīksamteņi jeb samtenīši (Coenonympha) ir samteņu cilts (Satyrini) ģints, kas pieder pie sīksamteņu apakšcilts (Coenonymphina).
Jaunums!!: Mērenā josla un Sīksamteņi · Redzēt vairāk »
Sūreņu dzimta
Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sūreņu dzimta · Redzēt vairāk »
Sūrenes
Sūrenes ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ir iekļautas aptuveni 130 lakstaugu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sūrenes · Redzēt vairāk »
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Seivalis · Redzēt vairāk »
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sermulis · Redzēt vairāk »
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Siļķes · Redzēt vairāk »
Sisinātājķauķi
Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »
Skalbes
Skalbes (Iris) ir skalbju dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skalbes · Redzēt vairāk »
Skarenes
Skarenes ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir klasificētas apmēram 570 lakstaugu sugas, kuras savvaļā ir sastopamas abu pusložu mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skarenes · Redzēt vairāk »
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skābarži · Redzēt vairāk »
Skolopendras
Skolopendras (Scolopendra) ir posmkāju klases ģints, kas pieder skolopendru dzimtai.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skolopendras · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Sloku dzimta
Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sloku dzimta · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Slovākija · Redzēt vairāk »
Smaržzāles
Smaržzāles ir ģints graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Smaržzāles · Redzēt vairāk »
Smiltenītes
Smiltenītes ir neļķu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Smiltenītes · Redzēt vairāk »
Sniedze
Sniedze (Plectrophenax nivalis) ir neliela auguma Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) Latvijā ziemojoša putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sniedze · Redzēt vairāk »
Sniedzes
Sniedzes, sniedžu ģints (Plectrophenax) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) ģints, kas apvieno 2 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sniedzes · Redzēt vairāk »
Sofijas apgabals
Sofijas apgabals ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Sofijas — vārdā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sofijas apgabals · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Mērenā josla un Somija · Redzēt vairāk »
Spīdvaboles
Spīdvaboles, spīdvaboļu dzimta (Lampyridae) ir viena no visēdāju vaboļu (Polyphaga) dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Spīdvaboles · Redzēt vairāk »
Spilves
Spilves ir grīšļu dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 25 sugas, pasugas vai hibrīdi.
Jaunums!!: Mērenā josla un Spilves · Redzēt vairāk »
Stārķu dzimta
Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Stārķu dzimta · Redzēt vairāk »
Stephanitis
Stephanitis ir tīklblakšu ģints, kurā ietilpst aptuveni 90 sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Stephanitis · Redzēt vairāk »
Stiebrmušu dzimta
Stiebrmušas (Chloropidae) ir mušveidīgo dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 3000 sugu no aptuveni 200 ģintīm, kas ir sastopamas pa visu pasauli.
Jaunums!!: Mērenā josla un Stiebrmušu dzimta · Redzēt vairāk »
Subantarktika
Subantarktika vai subantarktiskā josla ir klimatiskā josla Dienvidu puslodē starp Antarktiku dienvidos un mēreno joslu ziemeļos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Subantarktika · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Sudrabliepa
Sudrabliepa ir malvu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Sudrabliepa · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Mērenā josla un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Susuri
Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.
Jaunums!!: Mērenā josla un Susuri · Redzēt vairāk »
Svīru dzimta
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »
Svedas
Svedas ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Svedas · Redzēt vairāk »
Tatārijas salāts
Tatārijas salāts ir augu suga kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tatārijas salāts · Redzēt vairāk »
Tārtiņu dzimta
Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Tīruma šerardija
Tīruma šerardija (Sherardia arvensis) ir augu suga rubiju dzimtas monotipiskajā Šerardiju ģintī.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tīruma šerardija · Redzēt vairāk »
Tītiņš
Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tītiņš · Redzēt vairāk »
Tilbītes
Tilbītes (Tringa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tilbītes · Redzēt vairāk »
Tragantzirņi
Tragantzirņi ir ģints tauriņziežu dzimtā, kurā ir klasificēts vairāk nekā 3000 lakstaugu un krūmāju sugu.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tragantzirņi · Redzēt vairāk »
Trīsadatu stagars
Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Trīsadatu stagars · Redzēt vairāk »
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Trīspirkstu dzenis · Redzēt vairāk »
Tuskaroras
Tuskaroras ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Tuskaroras · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ukraina · Redzēt vairāk »
Upes tārtiņš
Upes tārtiņš jeb upju tārtiņš (Charadrius dubius) ir maza auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns, kas sastopams Eirāzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Upes tārtiņš · Redzēt vairāk »
Vaļhaizivs
Vaļhaizivs jeb vaļu haizivs (Rhincodon typus) ir vienīgā vaļhaizivju ģints (Rhincodon) un vaļhaizivju dzimtas (Rhincodontidae) suga, kas mājo siltajos tropu un mērenās joslas okeāna ūdeņos un jūrās līdz 700 metru dziļumam.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vaļhaizivs · Redzēt vairāk »
Valdošie vēji
Valdošie vēji ir vēji, kas pārsvarā pūš noteiktā virzienā virs kāda Zemes virsmas punkta.
Jaunums!!: Mērenā josla un Valdošie vēji · Redzēt vairāk »
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vasara · Redzēt vairāk »
Vasareglītes
Vasareglītes (sinonīms Bassia) ir amarantu dzimtas (Amaranthaceae) ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vasareglītes · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vācija · Redzēt vairāk »
Vālodžu ģints
Vālodzes, vālodžu ģints (Oriolus) ir viena no vālodžu dzimtas (Oriolidae) ģintīm, kas apvieno 29 dziedātājputnu sugas, kas sastopamas Āfrikā, Eiropā, Āzijā, Filipīnās un Austrālijā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vālodžu ģints · Redzēt vairāk »
Vālodžu dzimta
Vālodžu dzimta (Oriolidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 38 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 4 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »
Vārpastu dzimta
Vārpastu dzimta (Saururaceae) ir neliela piparu rindas dzimta, kas iekļauj četras ģintis.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vārpastu dzimta · Redzēt vairāk »
Vārpatas
Vārpatas ir graudzāļu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā Eiropā, Āzijā un ziemeļrietumu Āfrikā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vārpatas · Redzēt vairāk »
Vīķi (augi)
Vīķi ir ģints tauriņziežu dzimtā, kurai dabiskais izplatības areāls ir mērenajā un subtropu joslā līdz tropu kalniem.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vīķi (augi) · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vītoli · Redzēt vairāk »
Vējgriķi
Vējgriķi ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ietilpst apmēram 12 vīteņaugu un krūmu sugas sugas, dažas no kurām agrāk tika iekļautas sūreņu (Polygonum) vai dižsūreņu (Reynoutria) ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vējgriķi · Redzēt vairāk »
Vidējais ērglis
Vidējais ērglis (Clanga clanga) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij (Clanga).
Jaunums!!: Mērenā josla un Vidējais ērglis · Redzēt vairāk »
Vidējie ērgļi
Vidējie ērgļi, vidējo ērgļu ģints (Clanga) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas pieder ērgļu apakšdzimtai (Aquilinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Vidējie ērgļi · Redzēt vairāk »
Vidusjūras klimats
Reģioni, kuros valda Vidusjūras klimats Vidusjūras klimats ir Kepena klimata klasifikācijas sistēmas kategorija, kas ir mērenā klimata apakškategorija.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vidusjūras klimats · Redzēt vairāk »
Viesuļvētra
Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.
Jaunums!!: Mērenā josla un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »
Vijolītes
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vijolītes · Redzēt vairāk »
Vilkvālīšu dzimta
Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vilkvālīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Virzas (augi)
Virzas ir neļķu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Virzas (augi) · Redzēt vairāk »
Vistilbe
Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes).
Jaunums!!: Mērenā josla un Vistilbe · Redzēt vairāk »
Vistu vanags
thumb Vistu vanags (Accipiter gentilis) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vistu vanags · Redzēt vairāk »
Vizuļi
Vizuļi ir viengadīgu lakstaugu graudzāļu dzimtas ģints, kuras savvaļā ir sastopamas Eirāzijas mērenajā joslā, Ziemeļāfrikā un dažās Atlantijas okeāna salās.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vizuļi · Redzēt vairāk »
Vulpijas
Vulpijas ir plaši izplatīta graudzāļu dzimtas ģints, kura visbiežāk ir sastopama abu pusložu mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Mērenā josla un Vulpijas · Redzēt vairāk »
Zaķpēdiņas
Zaķpēdiņas ir augu ģints kurvjziežu dzimtā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zaķpēdiņas · Redzēt vairāk »
Zaķskābeņu dzimta
Zaķskābeņu dzimta (Oxalidaceae) ir dzimta zaķskābeņu rindā, kas ir sastopama tropu, subtropu un mērenajā joslā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zaķskābeņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zīriņu apakšdzimta
Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) apakšdzimtām, kas apvieno 46 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zīriņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zeltainīšu dzimta
Zeltainīšu dzimta jeb zilenīšu dzimta (Lycaenidae) ir otra lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno 30% no visām zināmajām tauriņu sugām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zeltainīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Zeltauzītes
Zeltauzītes ir graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zeltauzītes · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zeme · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas dižknābji
Ziemeļamerikas dižknābji, Ziemeļamerikas dižknābju ģints (Hesperiphona) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ziemeļamerikas dižknābji · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Ziemeļu polārais loks
Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Ziemeļu upespērlene
Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera) ir upespērleņu dzimtas (Margaritiferidae) saldūdeņu divvāku gliemeņu suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Ziemeļu upespērlene · Redzēt vairāk »
Zilenīšu apakšdzimta
Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zilenīšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Zivjērglis
Zivjērglis, Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05, Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05 jeb zivju ērglis (Pandion haliaetus) ir vidēji liela auguma plēsīgais putns, kas ir vienīgā suga zivjērgļu dzimtā (Pandionidae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Zivjērglis · Redzēt vairāk »
Zvīņaugļu grīslis
Zvīņaugļu grīslis ir grīšļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zvīņaugļu grīslis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Mērenā josla un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zvirbuļu vanags
thumb Zvirbuļu vanags jeb zvirbuļvanags (Accipiter nisus) ir neliela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas pieder pie īsto vanagu apakšdzimtas (Accipitrinae).
Jaunums!!: Mērenā josla un Zvirbuļu vanags · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Mērenais klimats, Mērenā klimata josla.
