Ātrāk nekā pārlūku!
219 attiecības: Abrams Gannibals, Ainaži, Ainažu jūrskola, Ainažu muiža, Ainažu osta, Aleksandrs Polubiņskis, Aleksandrs Sarma, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Ašarins, Andrejs Pētersons, Andruss Vērpalu, Arnolds Feiereizens, Arnolds Luhaērs, Ūdensceļu satiksme Rīgā, Īvo Neijs, Ķirbiži, Ķirbižu muiža, Ēriks Dālbergs, Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800), Baltic Touring Car Championship, Baltijas ceļš, Baltijas jūra, Baltijas valstis, Baltijas valstu lielākās pilsētas, Bedwetters, Bernds fon Hēvels, BIOR, Blankenhāgeni, Carnikavas pagasts, Daniela Vismane, Daugavpils komturi, Dāvids Hieronīms Grindelis, Doma skola, Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Edgars Krieviņš, Eduards Gartjē, Eksonīms, Elerts Krūze, Elron, Excelsus, Felikss Villards, Frīdrihs Fromholds Martenss, Frīdrihs Vasarietis, Futbola klubu uzskaitījums, Georgs Vilhelms Rihmanis, Gunnars Ūsi, Gustava akadēmija, Gustavs II Ādolfs, Gustavs Kīzerickis, ..., Hanzas savienība, Haralds Keress, Hāpsalas pils, Heinrihs Lākmanis, Helmetas pils, Igaunija, Igaunijas administratīvais iedalījums, Igaunijas apriņķi, Igaunijas Atmodas laiks, Igaunijas ģenerālapgabals, Igaunijas ģeogrāfija, Igaunijas futbola Meistarlīga, Igaunijas iekļaušana PSRS, Igaunijas latvieši, Igaunijas pilsētu uzskaitījums, Igaunijas vēsture, Indreks Zelinskis, Inukjuaka, Jakobs Vilde, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans Karols Hodkevičs, Jānis Alfrēds Kaktiņš, Jānis Kalniņš (komponists), Jānis Ozols (diriģents), Jūrtaka, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jērcēni (Jērcēnu pagasts), Jelgava, Jiri Arraks, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Johans Eks (luterāņu mācītājs), Johans Heinrihs Rozenplenters, Johans Renners, Josifs Hops, Juris Veide, Kaido Kilaotss, Kaja Kallasa, Kandavas fogteja, Kauja par Rīgas jūras līci (1915), Kazari, Keila (upe), Kihnu, Koknese, Konstantīns Petss, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kristiāns Frīdrihs Dingelštets, Kristiāns Jāks Petersons, Kuldīgas komturi, Kuldne Trio, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas futbola izlase 1993. gadā, Latvijas futbola izlase 1998. gadā, Latvijas futbola izlases spēles, Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas—Igaunijas Basketbola līga, Lībekas tilts, Līdinghauzens, Lefs fon Loe, Lidija Koidula, Lielais Ziemeļu karš, Lielākās Baltijas valstu lidostas, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas karš, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Magnuss (Livonijas karalis), Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem, Marts Helme, Mazsalaca, Mazsalacas vēsture, Mārka (naudas vienība), Meizakila, Meizakila (stacija), Melngalvji, Mihails Tjufjakins, Mihkels Smeļanskis, Narvas kauja (1700), Nīštates miera līgums, Nēme Jervi, Nikolajs Talts, Ostlande, Otepē, Otrais Ziemeļu karš, Palanga, Pauls Šmits, Pauls Keress, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava (stacija), Pērnavas "Vaprus", Pērnavas apriņķis, Pērnavas ģimnāzija, Pērnavas iela, Pērnavas līcis, Pērnavas lidosta, Pērnavas pilsētas pašvaldība, Pērnavas pludmales stadions, Pērnavas Preču stacija, Pērnavas vaivadija, Pernau, Pernu, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Postimees, Rail Baltica, Raio Pīroja, Rīgas aplenkums (1621), Rīgas aplenkums (1709—1710), Rīgas Doma skola, Rīgas līcis, Rīgas vēsture, Rīgas vietniecība, Reiju, Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns, Reins Etruks, Roberts Lauris, Rutgers Līdinghauzens-Vulfs, Salacgrīva, Saue, Sauga, Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sindi (Igaunija), Somā nacionālais parks, Sontagana, Stārastija, Strūves ģeodēziskais loks, Tallina, Tartu, Tartu lidosta, Tartu Universitāte, Tērbatas vaivadija, Teodors Šeinpflugs, Teodors Denhofs, Termālie ūdeņi, Totsi (stacija), Vabsi, Vaiņodes dirižabļu lidosta, Valmieras apriņķis, Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums, Vērmaņi, Vērmanis un dēls, Vecāķi, Ventspils komturi, Verners fon Breithauzens, Viļņas ūnija, Vidzemes guberņa, Vigala, Virķēni, Virķēnu muiža, Virtsu, Vladimirs Lunskis, Zāmuels Hops, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1251. gads, 1318. gads, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 1657. gads Latvijā, 1710. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 2. Baltijas Šaha savienības kongress, 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Izvērst indekss (169 vairāk) »
Abrams Gannibals
Abrams Gannibals (dzimis 1696. gadā, miris) bija afrikāņu izcelsmes krievu militārais inženieris, ģenerālanšefs.
Jaunums!!: Pērnava un Abrams Gannibals · Redzēt vairāk »
Ainaži
Ainaži ir pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, pie pašas Igaunijas robežas Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā.
Jaunums!!: Pērnava un Ainaži · Redzēt vairāk »
Ainažu jūrskola
Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Ainažu jūrskola · Redzēt vairāk »
Ainažu muiža
Ainažu muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ainažu pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Ainažu muiža · Redzēt vairāk »
Ainažu osta
Ainažu ostas mols mūsdienās Ainažu osta ir osta, kas atradās Baltijas jūras Rīgas līča austrumu krastā, Ainažu ziemeļu daļā.
Jaunums!!: Pērnava un Ainažu osta · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Polubiņskis
Aleksandrs Polubiņskis (miris pirms 1608. gada) bija Lietuvas lielkņazistes valsts un militārais darbinieks.
Jaunums!!: Pērnava un Aleksandrs Polubiņskis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Sarma
Aleksandrs Sarma (1902—1940), dzimis Aleksandrs Freivalds, bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Jaunums!!: Pērnava un Aleksandrs Sarma · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: Pērnava un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Andrejs Ašarins
Andrejs Ašarins (dzimis Pērnavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.
Jaunums!!: Pērnava un Andrejs Ašarins · Redzēt vairāk »
Andrejs Pētersons
Andrejs Pētersons (dzimis Cēsis, miris Rīgā) bija Latvijas šaha meistars. PSRS sporta meistars no 1961. gada.
Jaunums!!: Pērnava un Andrejs Pētersons · Redzēt vairāk »
Andruss Vērpalu
Andruss Vērpalu (dzimis Pērnavā) ir bijušais igauņu distanču slēpotājs, kas specializējās klasiskā stila slēpošanā, trīs Olimpisko spēļu medaļu īpašnieks.
Jaunums!!: Pērnava un Andruss Vērpalu · Redzēt vairāk »
Arnolds Feiereizens
Arnolds Heinrihs Feiereizens (Arnold Heinrich Feuereisen, 1868-1943), Mag.
Jaunums!!: Pērnava un Arnolds Feiereizens · Redzēt vairāk »
Arnolds Luhaērs
Arnolds Luhaērs (dzimis, miris) bija igauņu svarcēlājs, sudraba medaļas ieguvējs 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā un bronzas medaļas ieguvējs 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē.
Jaunums!!: Pērnava un Arnolds Luhaērs · Redzēt vairāk »
Ūdensceļu satiksme Rīgā
Ūdensceļu satiksme Rīgā vēsturiski bija nozīmīgs sabieriskā transporta veids Rīgā.
Jaunums!!: Pērnava un Ūdensceļu satiksme Rīgā · Redzēt vairāk »
Īvo Neijs
Īvo Neijs (dzimis Tartu) ir Igaunijas starptautiskais meistars šahā (1964).
Jaunums!!: Pērnava un Īvo Neijs · Redzēt vairāk »
Ķirbiži
Ķirbiži ir ciems Limbažu novada Viļķenes pagastā.
Jaunums!!: Pērnava un Ķirbiži · Redzēt vairāk »
Ķirbižu muiža
Fragments no 1791. gada Valmieras apriņķa kartes ar Ķirbižu muižu (''Kürbis'') un Bīsteru ciemu (''Bisterwolde''). Ķirbižu muižas kungu māja ap 1920. gadu. Ķirbižu muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Ķirbižos, no novada centra Limbažiem, no Rīgas-Tallinas šosejas (E67).
Jaunums!!: Pērnava un Ķirbižu muiža · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: Pērnava un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800)
Baltazars fon Kampenhauzens (ap 1780). Baltazars fon Kampenhauzens (Ungurmuiža —, Muhu sala) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes guberņas civilgubernators.
Jaunums!!: Pērnava un Baltazars fon Kampenhauzens (1745—1800) · Redzēt vairāk »
Baltic Touring Car Championship
Baltic Touring Car Championship, saīsināti BaTCC, ir salonautomobiļu sacensības, kuras sacīkstes galvenokārt norisinās Baltijas valstīs.
Jaunums!!: Pērnava un Baltic Touring Car Championship · Redzēt vairāk »
Baltijas ceļš
bez Baltijas ceļš bija akcija Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas notika plkst.
Jaunums!!: Pērnava un Baltijas ceļš · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Pērnava un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Pērnava un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Baltijas valstu lielākās pilsētas
Baltijas valstu lielākās pilsētas ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās Baltijas valstu pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Pērnava un Baltijas valstu lielākās pilsētas · Redzēt vairāk »
Bedwetters
Bedwetters (no angļu valodas — 'gultā slapinātāji') ir 2004.
Jaunums!!: Pērnava un Bedwetters · Redzēt vairāk »
Bernds fon Hēvels
Bernds fon Hēvels (miris) bija Livonijas ordeņa brālis 16.
Jaunums!!: Pērnava un Bernds fon Hēvels · Redzēt vairāk »
BIOR
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR ir Latvijas valsts zinātniskais institūts, ko 2010.
Jaunums!!: Pērnava un BIOR · Redzēt vairāk »
Blankenhāgeni
Blankenhāgenu dzimtas ģerbonis. Blankenhāgeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Pērnava un Blankenhāgeni · Redzēt vairāk »
Carnikavas pagasts
Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.
Jaunums!!: Pērnava un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »
Daniela Vismane
Daniela Vismane (dzimusi) ir latviešu tenisiste.
Jaunums!!: Pērnava un Daniela Vismane · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Pērnava un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Dāvids Hieronīms Grindelis
Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs.
Jaunums!!: Pērnava un Dāvids Hieronīms Grindelis · Redzēt vairāk »
Doma skola
thumb Doma skola jeb katedrāles skola bija viduslaiku mācību iestādes pie katedrālēm, kuras vadīja katedrāles klērs.
Jaunums!!: Pērnava un Doma skola · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)
Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.) Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Rīgas un Rūjienas pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz Ipiķiem (Valsts robeža) — 167 km.
Jaunums!!: Pērnava un Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi) · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava
Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.
Jaunums!!: Pērnava un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »
Edgars Krieviņš
Edgars Kurts Pēteris Krieviņš (arī Edgar Kreewins, 1884—1971) bija latviešu filologs un diplomāts, Latvijas sūtnis Vācijā (1932—1935), Austrijā (1933—1935), Nīderlandē (1933—1935), Igaunijā (1935—1938), atkārtoti Vācijā un Nīderlandē (1938—1940).
Jaunums!!: Pērnava un Edgars Krieviņš · Redzēt vairāk »
Eduards Gartjē
Eduards Gartjē, pareizāk, Eduards Hartje (1872-1959) bija vācbaltiešu izcelsmes pediatrs, Petrogradas Psihoneiroloģiskā institūta Bērnu katedras profesors (1914-1921), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors.
Jaunums!!: Pērnava un Eduards Gartjē · Redzēt vairāk »
Eksonīms
Eksonīms (no — 'ārpus' un ὄνυμα — 'vārds') ir vietvārds, kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā.
Jaunums!!: Pērnava un Eksonīms · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Pērnava un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Elron
Elron ir Igaunijas valsts pasažieru dzelzceļa pārvadājumu operators.
Jaunums!!: Pērnava un Elron · Redzēt vairāk »
Excelsus
Excelsus ir Latvijas instrumentālais ansamblis, kas izveidojās 2004.
Jaunums!!: Pērnava un Excelsus · Redzēt vairāk »
Felikss Villards
Felikss Villards (1908. gads — miršanas datums nav zināms) bija Igaunijas šahists.
Jaunums!!: Pērnava un Felikss Villards · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Fromholds Martenss
Frīdrihs Fromholds Martenss (1845-1909) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists.
Jaunums!!: Pērnava un Frīdrihs Fromholds Martenss · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vasarietis
Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.
Jaunums!!: Pērnava un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »
Futbola klubu uzskaitījums
Futbola klubi, kas spēlē savu valstu augstākajās divīzijās.
Jaunums!!: Pērnava un Futbola klubu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Georgs Vilhelms Rihmanis
Georgs Vilhelms Rihmanis (1711–1753) bija vācbaltiešu fiziķis, izdarīja pētījumus atmosfēras elektrības un meteoroloģijas nozarēs.
Jaunums!!: Pērnava un Georgs Vilhelms Rihmanis · Redzēt vairāk »
Gunnars Ūsi
Gunnars Ūsi (Hāpsalu -, Tartu) bija Igaunijas daudzkārtējais čempions šahā.
Jaunums!!: Pērnava un Gunnars Ūsi · Redzēt vairāk »
Gustava akadēmija
Tērbatas Gustava akadēmijas ēkas fasāde Pērnavas ''Academia Gustavo-Carolina'' ēkas zīmējums no Zviedrijas valsts arhīva (1699) Gustava akadēmija, vēlāk Gustava-Kārļa akadēmija, bija pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma dibināta akadēmija Tērbatā (1632—1656), kas kalpoja kā tolaik Zviedrijai piederošo Baltijas provinču augstskola.
Jaunums!!: Pērnava un Gustava akadēmija · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Pērnava un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Gustavs Kīzerickis
Johans Georgs Gustavs Kīzerickis (1830—1896) bija Rīgas Politehniskās augstskolas matemātikas profesors (no 1864. gada) un direktors (1875—1885).
Jaunums!!: Pērnava un Gustavs Kīzerickis · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pērnava un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Haralds Keress
Haralds Keress (dzimis, miris) bija padomju un igauņu astrofiziķis un fizikas teorētiķis.
Jaunums!!: Pērnava un Haralds Keress · Redzēt vairāk »
Hāpsalas pils
Hāpsalas pils video no drona, 2022 Hāpsalas bīskapa pils jeb Hāpsalu pils bija Sāmsalas-Vīkas bīskapa pils ar katedrāli Igaunijas rietumos, ap kuru ar laiku izauga Hāpsalas pilsēta.
Jaunums!!: Pērnava un Hāpsalas pils · Redzēt vairāk »
Heinrihs Lākmanis
Kārlis Heinrihs Lākmanis (1892—1955) bija vācbaltiešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Pērnava un Heinrihs Lākmanis · Redzēt vairāk »
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Helmetas pils · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunija · Redzēt vairāk »
Igaunijas administratīvais iedalījums
Igaunijas novietojums Igaunijas administratīvo iedalījumu veido 15 apriņķi.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Igaunijas apriņķi
Apriņķi ir Igaunijas pirmā līmeņa administratīvais iedalījums.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas apriņķi · Redzēt vairāk »
Igaunijas Atmodas laiks
Igaunijas Atmodas laiks ir periods vēsturē, kurā igauņi sāka apzināties sevi par nāciju, kurai ir tiesības uz pašpārvaldi.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas Atmodas laiks · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģenerālapgabals
Igaunijas ģenerālapgabals Ostlandes kartē (zaļā krāsā). Igaunijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas ģenerālapgabals · Redzēt vairāk »
Igaunijas ģeogrāfija
Igaunijas fizioģeogrāfiskā karte Igaunija atrodas Ziemeļeiropā starp 57,3° un 59,5° ziemeļu platuma paralēlēm un starp 21,5° un 28,1° austrumu garuma meridiānām.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Igaunijas futbola Meistarlīga
Meistriliiga ir augstākā futbola līga Igaunijā.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas futbola Meistarlīga · Redzēt vairāk »
Igaunijas iekļaušana PSRS
Nebrīvās vēlēšanās ievēlētā Igaunijas parlamenta sēde 1940. gada 22. jūlijā, kurā pieņēma deklarāciju par Igaunijas PSR iestāšanos PSRS. Igaunijas iekļaušana PSRS attiecas uz Igaunijas vēstures periodu starp 1940.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas iekļaušana PSRS · Redzēt vairāk »
Igaunijas latvieši
Igaunijas latvieši ir Igaunijā dzīvojošā latviešu mazākumtautība.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas latvieši · Redzēt vairāk »
Igaunijas pilsētu uzskaitījums
Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Igaunijas pilsētas.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pērnava un Igaunijas vēsture · Redzēt vairāk »
Indreks Zelinskis
Indreks Zelinskis (dzimis Pērnavā) ir Igaunijas futbolists, uzbrucējs.
Jaunums!!: Pērnava un Indreks Zelinskis · Redzēt vairāk »
Inukjuaka
Inukjuaka (angļu un,, Inukjuaq — ‘Milzis’) ir ciems Kvebekas ziemeļos, Kanādā.
Jaunums!!: Pērnava un Inukjuaka · Redzēt vairāk »
Jakobs Vilde
Jakobs Vilde (dzimis 1679. gadā, miris) bija Bauskā dzimis zviedru zinātnieks un Tartu Universitātes rektors 1707.
Jaunums!!: Pērnava un Jakobs Vilde · Redzēt vairāk »
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Jaunums!!: Pērnava un Jamas Zapoļskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Jans Karols Hodkevičs
Jans Karols Hodkevičs (dzimis 1560. gadā, miris) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks.
Jaunums!!: Pērnava un Jans Karols Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jānis Alfrēds Kaktiņš
Jānis Alfrēds Kaktiņš (1892-1955) bija latviešu mediķis patologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes ārkārtas profesors (1944).
Jaunums!!: Pērnava un Jānis Alfrēds Kaktiņš · Redzēt vairāk »
Jānis Kalniņš (komponists)
Jānis Kalniņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists, kas pēc Otrā pasaules kara beigām dzīvoja Kanādā.
Jaunums!!: Pērnava un Jānis Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Jānis Ozols (diriģents)
Jānis Ozols (dzimis) ir latviešu kordiriģents, dziedātājs, televīzijas personība un gastronomijas blogeris. Pazīstams kā bijušais vokālās grupas „Cosmos” dalībnieks.
Jaunums!!: Pērnava un Jānis Ozols (diriģents) · Redzēt vairāk »
Jūrtaka
Jūrtakas zīme. Jūrtaka atrodas Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 ziemeļu daļā. Tā dienvidu galu 2019. gadā pagarināja līdz Tarifai. Jūrtaka ir dabas taka, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti Baltijas valstīs un ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9.
Jaunums!!: Pērnava un Jūrtaka · Redzēt vairāk »
Jēkabs Frīdrihs Hincs
Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Jaunums!!: Pērnava un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »
Jērcēni (Jērcēnu pagasts)
Jērcēni ir apdzīvota vieta Valmieras novada Jērcēnu pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Pērnava un Jērcēni (Jērcēnu pagasts) · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Pērnava un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jiri Arraks
Jiri Arraks (dzimis Tallinā, miris) bija igauņu gleznotājs, grafiķis un metālmākslinieks, igauņu avangardisma pamatlicējs mākslā.
Jaunums!!: Pērnava un Jiri Arraks · Redzēt vairāk »
Joahims Frīdrihs fon Mansfelds
Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: Pērnava un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »
Johans Eks (luterāņu mācītājs)
Johans Eks (Johann Eck vai ab Ecken, miris ap 1552) bija Reformācijas laika luterāņu mācītājs Rīgas Doma baznīcas draudzē (1526), Pērnavas draudzē (1528) Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes virsmācītājs (1536), Rīgas domkungs.
Jaunums!!: Pērnava un Johans Eks (luterāņu mācītājs) · Redzēt vairāk »
Johans Heinrihs Rozenplenters
Johans Heinrihs Rozenplenters (dzimis, miris) bija Valmierā dzimis vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs un literāts.
Jaunums!!: Pērnava un Johans Heinrihs Rozenplenters · Redzēt vairāk »
Johans Renners
Livonijas vēstures titullapa (K. Hēlbauma izdevums, 1872) Johans Renners (ap 1525—1583) bija Livonijas ordeņa rakstvedis un hronists, kurš aprakstījis ne tikai Livonijas kara sākumu, bet arī tā priekšvēsturi Livonijas Konfederācijas valstīs.
Jaunums!!: Pērnava un Johans Renners · Redzēt vairāk »
Josifs Hops
Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.
Jaunums!!: Pērnava un Josifs Hops · Redzēt vairāk »
Juris Veide
Juris Georgs Veide (1830—1894) bija latviešu kuģu īpašnieks, kapteinis un viens no Ainažu jūrskolas dibinātājiem.
Jaunums!!: Pērnava un Juris Veide · Redzēt vairāk »
Kaido Kilaotss
Kaido Kilaotss (dzimis, Pērnavā) ir Igaunijas starptautiskais lielmeistars šahā (2001).
Jaunums!!: Pērnava un Kaido Kilaotss · Redzēt vairāk »
Kaja Kallasa
Kaja Kallasa (dzimusi) ir Igaunijas politiķe.
Jaunums!!: Pērnava un Kaja Kallasa · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Pērnava un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kauja par Rīgas jūras līci (1915)
Irbes šaurumā pie Lūžņas nogremdētais vācu torpēdu kuģis ''V 99'' Pirmā pasaules kara laikā Rīgas jūras līča un Somu jūras līča aizsardzībai izveidotie mīnu lauki un krasta baterijas (1939. gada zīmējums) 1915.
Jaunums!!: Pērnava un Kauja par Rīgas jūras līci (1915) · Redzēt vairāk »
Kazari
Kazari ir upe Igaunijas rietumos, Raplas un Lēnes apriņķī.
Jaunums!!: Pērnava un Kazari · Redzēt vairāk »
Keila (upe)
Video 2022 Keila ir upe Igaunijas ziemeļos.
Jaunums!!: Pērnava un Keila (upe) · Redzēt vairāk »
Kihnu
Kihnu vai Ķīļu sala ir sala Rīgas līcī, septītā lielākā Igaunijas sala.
Jaunums!!: Pērnava un Kihnu · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Pērnava un Koknese · Redzēt vairāk »
Konstantīns Petss
Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.
Jaunums!!: Pērnava un Konstantīns Petss · Redzēt vairāk »
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Jaunums!!: Pērnava un Krievu—zviedru karš (1570—1595) · Redzēt vairāk »
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets
Kristiāns Frīdrihs Dingelštets (dzimis, miris) bija Igaunijas vācbaltiešu mācītājs.
Jaunums!!: Pērnava un Kristiāns Frīdrihs Dingelštets · Redzēt vairāk »
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Jaunums!!: Pērnava un Kristiāns Jāks Petersons · Redzēt vairāk »
Kuldīgas komturi
Kuldīgas komtureja (Komth:Goldingen) un Kandavas fogteja (pirms 1525). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtureja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja Kuldīgas komturi (vācu: Komtur von Goldingen) bija Livonijas ordeņa Kuldīgas pils pārvaldnieki un savu Kurzemes vasaļu karavadoņi (komturs - "komandieris") ordeņa karagājienos pret žemaišiem, lietuviešiem, zemgaļiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapu un krieviem.
Jaunums!!: Pērnava un Kuldīgas komturi · Redzēt vairāk »
Kuldne Trio
Kuldne Trio (no igauņu valodas — 'Zelta trio') bija igauņu mūzikas grupa no Pērnavas.
Jaunums!!: Pērnava un Kuldne Trio · Redzēt vairāk »
Latvijas Bruņotie spēki
Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola izlase 1993. gadā
Latvijas futbola izlase 1993.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas futbola izlase 1993. gadā · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola izlase 1998. gadā
Latvijas futbola izlase 1998.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas futbola izlase 1998. gadā · Redzēt vairāk »
Latvijas futbola izlases spēles
Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 365 spēles, kurās izcīnījusi 113 uzvaras, 80 reizes spēlējusi neizšķirti, bet 172reizes zaudējusi.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas futbola izlases spēles · Redzēt vairāk »
Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums
Šajā uzskatījumā apkopotas Latvijas pilsētu un pašvaldību sadraudzības pilsētas un pašvaldības.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Latvijas—Igaunijas Basketbola līga
Latvijas—Igaunijas Basketbola līga, šobrīd nosaukta tās galvenā sponsora vārdā PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga, ir basketbola čempionāts, kurā piedalās Latvijas un Igaunijas spēcīgākie vīriešu basketbola klubi, bet kopš 2022.
Jaunums!!: Pērnava un Latvijas—Igaunijas Basketbola līga · Redzēt vairāk »
Lībekas tilts
Lībekas tilts bija 1917.
Jaunums!!: Pērnava un Lībekas tilts · Redzēt vairāk »
Līdinghauzens
Līdinghauzens var būt.
Jaunums!!: Pērnava un Līdinghauzens · Redzēt vairāk »
Lefs fon Loe
Lefs fon Loe bija Livonijas ordeņa brālis 16.
Jaunums!!: Pērnava un Lefs fon Loe · Redzēt vairāk »
Lidija Koidula
Lidija Koidula (dzimusi, mirusi), īstajā vārdā Lidija Emīlija Florentīna Jannsena (Lydia Emilie Florentine Jannsen), bija igauņu dzejniece.
Jaunums!!: Pērnava un Lidija Koidula · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pērnava un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lielākās Baltijas valstu lidostas
Lielākās Baltijas valstu lidostas pēc pārvadāto pasažieru skaita ir Rīgas starptautiskā lidosta, Viļņas starptautiskā lidosta un Tallinas starptautiskā lidosta.
Jaunums!!: Pērnava un Lielākās Baltijas valstu lidostas · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Pērnava un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsētu uzskaitījums
Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Pērnava un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Pērnava un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem
1918. gada 21. februārī Igaunijas Zemes padomes vadības pieņemtais "Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem". Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem jeb Igaunijas patstāvības manifests bija 1918.
Jaunums!!: Pērnava un Manifests visiem Igaunijas iedzīvotājiem · Redzēt vairāk »
Marts Helme
Marts Helme (dzimis Pērnavā) ir igauņu politiķis, nacionālistiskās Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas līders.
Jaunums!!: Pērnava un Marts Helme · Redzēt vairāk »
Mazsalaca
Mazsalaca ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā.
Jaunums!!: Pērnava un Mazsalaca · Redzēt vairāk »
Mazsalacas vēsture
Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912). Mazsalacas draudzes novads (1798). Echo) pie Mazsalacas (''Mas–Salaze'', pirms 1914). Mazsalacas vēsture aptver laika periodu no Mazsalacas draudzes novada izveidošanās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pērnava un Mazsalacas vēsture · Redzēt vairāk »
Mārka (naudas vienība)
Vācu markas monēta (Vācijas Impērija, 1875) Mārka jeb marka bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.
Jaunums!!: Pērnava un Mārka (naudas vienība) · Redzēt vairāk »
Meizakila
Meizakila ( — 'Muižciems'), agrāk Plātere, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Vīlandes apriņķa Muļgu pagastā.
Jaunums!!: Pērnava un Meizakila · Redzēt vairāk »
Meizakila (stacija)
Meizakila ir bijusī dzelzceļa stacija Igaunijā, Viljandi apriņķa Muļgu pagasta Meizakilas pilsētā.
Jaunums!!: Pērnava un Meizakila (stacija) · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Pērnava un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Mihails Tjufjakins
Mihails Tjufjakins (miris) bija Krievijas caristes vojevoda cara Ivana IV laikā, tai skaitā piedalījās Livonijas karā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Mihails Tjufjakins · Redzēt vairāk »
Mihkels Smeļanskis
Mihkels Smeļanskis (dzimis Hāpsalā, miris), (igauniski) bija igauņu aktieris un dziedātājs.
Jaunums!!: Pērnava un Mihkels Smeļanskis · Redzēt vairāk »
Narvas kauja (1700)
1700.
Jaunums!!: Pērnava un Narvas kauja (1700) · Redzēt vairāk »
Nīštates miera līgums
Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.
Jaunums!!: Pērnava un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »
Nēme Jervi
Nēme Jervi (dzimis Tallinā) ir igauņu-amerikāņu diriģents.
Jaunums!!: Pērnava un Nēme Jervi · Redzēt vairāk »
Nikolajs Talts
Nikolajs Talts (igauņu: Nikolai Talts, dzimis 1890. gada 26. novembrī, Pērnavas apriņķa Laiksāres pagastā - miris 1949. gada 26. janvārī Tallinā) bija igauņu jurists un politiķis.
Jaunums!!: Pērnava un Nikolajs Talts · Redzēt vairāk »
Ostlande
Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlandes reihskomisariāts jeb vienkārši Ostlande (no — 'Austrumzeme') bija nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.
Jaunums!!: Pērnava un Ostlande · Redzēt vairāk »
Otepē
Otepē, senāk latviski Odenpeja, ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras galvaspilsētai).
Jaunums!!: Pērnava un Otepē · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Pērnava un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Pērnava un Palanga · Redzēt vairāk »
Pauls Šmits
Pauls Fēlikss Šmits (Paul Felix Schmidt; Narva — Allentouna) bija vācbaltiešu izcelsmes Igaunijas, Vācijas un ASV starptautiskais meistars šahā (1950).
Jaunums!!: Pērnava un Pauls Šmits · Redzēt vairāk »
Pauls Keress
Pauls Keress (dzimis Narvā, miris Helsinkos) bija Igaunijas un PSRS šahists, starptautiskais lielmeistars (1950), šaha problēmists, starptautiskais tiesnesis šahā (1974) un šaha kompozīcijā (1957), PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1948).
Jaunums!!: Pērnava un Pauls Keress · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Pērnava un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pērnava (stacija)
Pērnavas pirmā stacija 1897. gadā Pērnava (arī Raeküla jaam) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas pilsētas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnava (stacija) · Redzēt vairāk »
Pērnavas "Vaprus"
Pērnavas "Vaprus" ir Igaunijas futbola klubs no Pērnavas.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas "Vaprus" · Redzēt vairāk »
Pērnavas apriņķis
Pērnavas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Pērnavas ģimnāzija
Pērnavas ģimnāzijas vēsturiskā ēka ap 1900. gadu. Pērnavas zēnu ģimnāzijas vēsturiskā ēka Ķēniņa ielā 29. Pērnavas ģimnāzija ir viena no Pērnavas ģimnāzijām, kas atrodas Kooli ielā 13 Pērnavā.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Pērnavas iela
Pērnavas iela var būt šādās Latvijas pilsētās.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas iela · Redzēt vairāk »
Pērnavas līcis
Pērnavas līcis ir līcis Baltijas jūras austrumos, Rīgas līča ziemeļaustrumu daļā, Igaunijas dienvidos.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas līcis · Redzēt vairāk »
Pērnavas lidosta
Pērnavas lidosta ir lidosta Igaunijā, 4,4 kilometrus uz ziemeļiem no Pērnavas centra.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas lidosta · Redzēt vairāk »
Pērnavas pilsētas pašvaldība
Pērnavas pilsētas pašvaldība ir viena no 7 Igaunijas Pērnavas apriņķa pašvaldībām tā centrālajā daļā.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas pilsētas pašvaldība · Redzēt vairāk »
Pērnavas pludmales stadions
Pērnavas pludmales stadions ir daudzfunkcionāls vieglatlētikas un futbola stadions Pērnavā, Igaunijā.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas pludmales stadions · Redzēt vairāk »
Pērnavas Preču stacija
250px Pērnavas Preču stacija ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas pilsētas teritorijā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas Preču stacija · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Pērnava un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Pernau
Pernau var būt vāciskais nosaukums.
Jaunums!!: Pērnava un Pernau · Redzēt vairāk »
Pernu
Pernu ir otra garākā Igaunijas upe, tā tek virzienā no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, šķērsojot Jerves un Pērnavas apriņķi.
Jaunums!!: Pērnava un Pernu · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums
Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.
Jaunums!!: Pērnava un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Postimees
Postimees (no igauņu — pastnieks) ir 1857.
Jaunums!!: Pērnava un Postimees · Redzēt vairāk »
Rail Baltica
''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora. Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020). Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.
Jaunums!!: Pērnava un Rail Baltica · Redzēt vairāk »
Raio Pīroja
Raio Pīroja (dzimis) ir bijušais Igaunijas futbolists, aizsargs.
Jaunums!!: Pērnava un Raio Pīroja · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1621)
Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas aplenkums (1621) · Redzēt vairāk »
Rīgas aplenkums (1709—1710)
Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Rīgas vietniecība
Rīgas vietniecība bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi.
Jaunums!!: Pērnava un Rīgas vietniecība · Redzēt vairāk »
Reiju
Reiju ir upe Igaunijas dienvidrietumos, Pērnavas apriņķī, Pernu upes kreisā krasta pieteka.
Jaunums!!: Pērnava un Reiju · Redzēt vairāk »
Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns
RJL Samsons fon Himmelštierns. RJL Samsona fon Himmelštierna dzeju krājuma titullapa (1825). Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns (Reinhold Johann Ludwig Samson von Himmelstiern; 1778-1858) bija vācbaltu tiesībnieks, dzejnieks.
Jaunums!!: Pērnava un Reinholds Johans Ludvigs Samsons fon Himmelštjerns · Redzēt vairāk »
Reins Etruks
Reins Tomass Etruks (Tallina, Igaunija -, Tallina, Igaunija) bija Igaunijas trīskārtējs čempions šahā.
Jaunums!!: Pērnava un Reins Etruks · Redzēt vairāk »
Roberts Lauris
Roberts Lauris (dzimis, miris) bija latviešu virsnieks un politiķis.
Jaunums!!: Pērnava un Roberts Lauris · Redzēt vairāk »
Rutgers Līdinghauzens-Vulfs
Rutgers Līdinghauzens-Vulfs bija Livonijas ordeņa brālis 16.
Jaunums!!: Pērnava un Rutgers Līdinghauzens-Vulfs · Redzēt vairāk »
Salacgrīva
Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.
Jaunums!!: Pērnava un Salacgrīva · Redzēt vairāk »
Saue
Saue ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Harju apriņķī 18 kilometrus uz DR no Tallinas.
Jaunums!!: Pērnava un Saue · Redzēt vairāk »
Sauga
Sauga video no drona, 2022 Sauga ir upe Igaunijas dienvidrietumos, Pernu labā krasta pieteka.
Jaunums!!: Pērnava un Sauga · Redzēt vairāk »
Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS
Igaunijas un PSRS Savstarpējās palīdzības pakts padomju militārā spiediena rezultātā tika parakstīts 1939.
Jaunums!!: Pērnava un Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Pērnava un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Pērnava un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sindi (Igaunija)
Sindi ir pilsēta Pērnavas apriņķī, Igaunijā, Pērnavas upes kreisajā krastā.
Jaunums!!: Pērnava un Sindi (Igaunija) · Redzēt vairāk »
Somā nacionālais parks
Somā nacionālais parks ir pēc platības otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā; dibināts 1993.
Jaunums!!: Pērnava un Somā nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Sontagana
Senās Igaunijas zemes 13. gadsimtā. Sontagana atradās Lēnes zemes dienvidos (kartē - ''Läänemaa''). Senās Igauņu zemes karte Latviešu Indriķa laikā (Matīss Siliņš, 1890). Sontagana (no soo - “purvs” un tagana - “aiz”) bija sens igauņu novads tagadējā Pērnavas apriņķī, uz rietumiem un ziemeļrietumiem no Pērnavas, kas pirmo reizi 1210.
Jaunums!!: Pērnava un Sontagana · Redzēt vairāk »
Stārastija
Stārastija bija Polijas-Lietuvas kopvalsts administratīvā teritorija, ko pārvaldīja stārasts.
Jaunums!!: Pērnava un Stārastija · Redzēt vairāk »
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Jaunums!!: Pērnava un Strūves ģeodēziskais loks · Redzēt vairāk »
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Jaunums!!: Pērnava un Tallina · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Pērnava un Tartu · Redzēt vairāk »
Tartu lidosta
Tartu lidosta (IATA: TAY; ICAO: EETU) ir lidosta, kas atrodas Reolā, Kambjas pagastā, 10,9 km uz dienvidrietumiem no Tartu — Igaunijas otrās lielākās pilsētas.
Jaunums!!: Pērnava un Tartu lidosta · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pērnava un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Pērnava un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Teodors Šeinpflugs
Teodors Augusts Šeinpflugs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Livonijas guberņas Liepupes luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Pērnava un Teodors Šeinpflugs · Redzēt vairāk »
Teodors Denhofs
Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.
Jaunums!!: Pērnava un Teodors Denhofs · Redzēt vairāk »
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Jaunums!!: Pērnava un Termālie ūdeņi · Redzēt vairāk »
Totsi (stacija)
250px Totsi ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Pērnavas apriņķa Totsi pagastā, dzelzceļa iecirknī Lelle—Pērnava.
Jaunums!!: Pērnava un Totsi (stacija) · Redzēt vairāk »
Vabsi
Vabsi jeb Vapsi (vēlāk Eesti Vabadussõjalaste Liit, vabadussõjalased, vai vienkāršā valodā vapsid) bija radikāla, nacionālistiska igauņu politiskā organizācija un vēlāk arī partija, kas darbojās 20.
Jaunums!!: Pērnava un Vabsi · Redzēt vairāk »
Vaiņodes dirižabļu lidosta
Vilciens pie Vaiņodes lidostas dirižabļu angāra. Vaiņodes dirižabļu lidosta jeb Vaiņodes gaisa kuģu osta bija Pirmā pasaules kara militārā lidosta, kas funkcionēja Vaiņodē no 1916.
Jaunums!!: Pērnava un Vaiņodes dirižabļu lidosta · Redzēt vairāk »
Valmieras apriņķis
Valmieras apriņķis bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Pērnava un Valmieras apriņķis · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums
Vācbaltieši, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.
Jaunums!!: Pērnava un Vācbaltiešu, kam piešķirts Lāčplēša Kara ordenis, uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Vērmaņi
Annas Vērmanes piemineklis viņas vārdā nosauktajā dārzā Rīgā. Viņas dēls Johans Kristofs Vērmanis 1829. gadā lika uzcelt pieminekli vietā, kur kādreiz atradās Vērmanes dārza mājiņa. Vērmaņi ir vācbaltiešu tirgotāju un rūpnieku dzimta, kas 18.
Jaunums!!: Pērnava un Vērmaņi · Redzēt vairāk »
Vērmanis un dēls
Vērmaņa uzņēmumi (''Wöhrmanns Sägemühle'' un ''Wöhrmanns Eisengießerei'') Sarkandaugavas kartē (1876). Johans Kristofs Vērmanis (1784—1843). Vērmanis un dēls bija Vērmaņu dzimtai piederošs tirdzniecības un finanšu uzņēmums, kas 1819.
Jaunums!!: Pērnava un Vērmanis un dēls · Redzēt vairāk »
Vecāķi
Vecāķi ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Zvejniekciems.
Jaunums!!: Pērnava un Vecāķi · Redzēt vairāk »
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Jaunums!!: Pērnava un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Pērnava un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Pērnava un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Pērnava un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vigala
Vigala ir Kazari upes kreisā krasta pieteka Igaunijas rietumos, Raplas un, neliela daļa lejtecē, Lēnes apriņķī.
Jaunums!!: Pērnava un Vigala · Redzēt vairāk »
Virķēni
Virķēni ir ciems Valmieras novada Vilpulkas pagastā netālu no Igaunijas robežas (tuvākā lielā Igaunijas pilsēta — Pērnava — atrodas 75 km attālumā, savukārt galvaspilsēta — Tallina — atrodas 200 km attālumā).
Jaunums!!: Pērnava un Virķēni · Redzēt vairāk »
Virķēnu muiža
Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Virķēnu ciemā Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas.
Jaunums!!: Pērnava un Virķēnu muiža · Redzēt vairāk »
Virtsu
Virtsu ir lielciems (alevik) Igaunijas rietumu daļā Pērnavas apriņķī, Lēnerannas pagastā uz Virtsu pussalas pie Sūrveina šauruma (saukts arī Virtsu šaurums), kurš atdala Igaunijas kontinentālo daļu no Muhu un Sāremā salām.
Jaunums!!: Pērnava un Virtsu · Redzēt vairāk »
Vladimirs Lunskis
Vladimirs Lunskis (1862–1920) bija poļu izcelsmes Vidzemes guberņas arhitekts (1892—1905).
Jaunums!!: Pērnava un Vladimirs Lunskis · Redzēt vairāk »
Zāmuels Hops
Zāmuels Hops, arī Zāmuels Hopps (Samuel Hopp, dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1921.
Jaunums!!: Pērnava un Zāmuels Hops · Redzēt vairāk »
Zviedru Igaunija
Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.
Jaunums!!: Pērnava un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Pērnava un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1251. gads
1251.
Jaunums!!: Pērnava un 1251. gads · Redzēt vairāk »
1318. gads
1318.
Jaunums!!: Pērnava un 1318. gads · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS sapieru bataljons
15.
Jaunums!!: Pērnava un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »
1657. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1657.
Jaunums!!: Pērnava un 1657. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1710. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1710.
Jaunums!!: Pērnava un 1710. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1721. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1721.
Jaunums!!: Pērnava un 1721. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
2. Baltijas Šaha savienības kongress
2.
Jaunums!!: Pērnava un 2. Baltijas Šaha savienības kongress · Redzēt vairāk »
2020. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.
Jaunums!!: Pērnava un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »
