Ātrāk nekā pārlūku!
19 attiecības: Ada Jonata, Arheji, Autofāgija, Šūna, Šūnas kodols, Ģenētika, Baktēriju morfoloģija, Citoplazma, Endoplazmatiskais tīkls, Hloroplasts, Informatīvā ribonukleīnskābe, Insulīns, Mitohondrijs, Monocīti, Nobela prēmijas laureāti ķīmijā, Olbaltumvielas, Plastīdas, Ribonukleīnskābe, Shigella dysenteriae.
Ada Jonata
Ada Jonata (dzimusi) ir Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe.
Jaunums!!: Ribosoma un Ada Jonata · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Ribosoma un Arheji · Redzēt vairāk »
Autofāgija
Autofāgija (no, auto — 'pats' un φαγεῖν, phagein — 'ēst') ir katabolisks process, kurā šūna noārda tai nevajadzīgās un bojātās struktūras.
Jaunums!!: Ribosoma un Autofāgija · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Ribosoma un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Ribosoma un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Ģenētika
Mušas ''Drosophila melanogaster'' mūsdienās izmantotas pētījumos. Ģenētika ((genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Jaunums!!: Ribosoma un Ģenētika · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Ribosoma un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Ribosoma un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Ribosoma un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Ribosoma un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Informatīvā ribonukleīnskābe
kodonu secība RNS molekulā. Katrs kodons atbilst vienai aminoskābei un sastāv no trim nukleotīdiem. Šādā veidā iRNS "norāda" ribosomām, kā sintezēt olbaltumvielu atbilstoši ģenētiskajam kodam Informatīvā ribonukleīnskābe (informatīvā RNS vai iRNS), saukta arī par matrices ribonukleīnskābi (matrices RNS vai mRNS) ir ribonukleīnskābes veids, kas satur informāciju par olbaltumvielas pirmējo struktūru (aminoskābju secību olbaltumvielas molekulā).
Jaunums!!: Ribosoma un Informatīvā ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Ribosoma un Insulīns · Redzēt vairāk »
Mitohondrijs
Mitohondrija garengriezuma fotogrāfija elektronmikroskopā Mitohondrijs (mitos — ‘pavediens’ un, chondros — ‘graudiņš’) ir šūnas organoīds, kurā oksidatīvās fosforilēšanās procesā tiek sintezēta adenozīntrifosforskābe (ATF).
Jaunums!!: Ribosoma un Mitohondrijs · Redzēt vairāk »
Monocīti
Monocīti ir viens no leikocītu jeb balto asins šūnu veidiem.
Jaunums!!: Ribosoma un Monocīti · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti ķīmijā
Alfrēda Nobela (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman''). Nobela prēmijas laureāti ķīmijā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju ķīmijā.
Jaunums!!: Ribosoma un Nobela prēmijas laureāti ķīmijā · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Ribosoma un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Plastīdas
Plastīdas (— ‘veidojums’, — ‘izskats, stāvoklis’) ir augu šūnu organoīdi, kuru virsmu sedz divas membrānas.
Jaunums!!: Ribosoma un Plastīdas · Redzēt vairāk »
Ribonukleīnskābe
Halobaktērijas ''Haloarcula marismortui'' ribosomas lielā subvienība 50S. RNS attēlota brūnā krāsā, ribosomas olbaltumvielas — zilā, bet aktīvais centrs iezīmēts sarkanā krāsā Ribonukleīnskābe, saīsinājumā RNS, ir viens no diviem nukleīnskābju veidiem (otrs ir DNS).
Jaunums!!: Ribosoma un Ribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Shigella dysenteriae
Shigella dysenteriae ir gramnegatīvas nekustīgas nūjiņveidīgas baktērijas.
Jaunums!!: Ribosoma un Shigella dysenteriae · Redzēt vairāk »
