Ātrāk nekā pārlūku!
272 attiecības: Ašmora un Kartjē Salas, Abinieki, Abinieku sūrene, Adeles pingvīns, Airkāji, Albatrosi, Alku dzimta, Ambistomas, Amerika, Amerikas ūdele, Amerikas grifi, Amerikas upes tilbīte, Amnioti, Anakonda, Apaļmēles krupju dzimta, Astainie abinieki, Astoņkāju dzimta, Atmežošana, Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks, Augstākie vēži, Ausroņi, Austrumtimora, Automašīna, Ģeomorfologi, Ūdeles, Ūdensčūsku dzimta, Ūdensstrazdi, Ūdensvistiņas, Ūdenszalkši, Ūdenszalkšu apakšdzimta, Īrijas jūra, Īsknābja zoss, Īsspalvainais ūdrs, Žokļaiņi, Četrkājaiņi, Āfrikas beznagu ūdrs, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas ziloņi, Āzijas īsnagu ūdrs, Āzijas zilonis, Bagars, Baikāla ronis, Baltais stārķis, Baltpurna degunlācītis, Baltvalis, Bezastainie abinieki, Bezmugurkaulnieki, Bioloģiskā daudzveidība, Biosfēra, Biotops, ..., Bizoni, Blakšu kārta, Blaktis, Brūnais lācis, Brūnie ibisi, Ceļotājbalodis, Cunami, Dīķa vardes, Dūkuri, Dūkuru dzimta, Dēles, Delfīni, Detrīts, Devons, Dižpīles, Dienvidu puslode, Dienvidu ziloņronis, Dumbrcālis, Dzīvnieki, Dzīvniekutis, Dzērve, Dzeltenknābja gārgale, Egejas jūra, Ehidnu dzimta, Eirāzija, Eirāzijas ūdri, Eirāzijas bebrs, Eiropas ūdrs, Enaliarktīdi, Ezeru ķauķis, Fācija, Gaļēdāji, Garkaklis, Garknābja gaura, Gārņu dzimta, Gārgales, Gekonu dzimta, Gepards, Glābējs, Gliemezis, Gliemjēdāju čūsku dzimta, Gliemji, Globālā sasilšana, Gludenās čūskas, Gugatnis, Gulbji, Iekšējā jūra, Imperatorpingvīns, Jamaikas administratīvais iedalījums, Jaungvineja, Jaunzēlandes papagaiļi, Jūra, Jūras ūdele, Jūras bioloģija, Jūras karte (kuģniecība), Jūras krupis, Jūras līmenis, Jūras zīdītāji, Jūrasūdrs, Jūrasgovju dzimta, Jūrasgovs, Kašalots, Kaiju apakšdzimta, Kalāns, Kalifornijas jūras pīle, Kalifornijas lauvronis, Kapibara, Karadarbības teātris, Karš, Karību mūku ronis, Klusā okeāna gārgale, Klusā okeāna lauvroņi, Kobru dzimta, Koku pīle, Kongo beznagu ūdrs, Kontinents, Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību, Korejas Demilitarizētā zona, Kosumelas jenots, Krabjēdājronis, Krabji, Krasts, Krava, Krūšu spura, Krīklis, Krupju dzimta, Kukaiņi, Kuprvalis, Kurkulis, Lamantīni, Lapsenes, Laucis, Lauva, Lāči, Līcis, Leduslācis, Lielais alks, Lielais baltais gārnis, Lielais piekūns, Lielgalvji, Liellops, Malas jūra, Mandarīnpīle, Masaju žirafe, Mazais alks, Mazais dūkuris, Mazais gulbis, Mazie dūkuri, Medību piekūns, Melnais alks, Melnā puskuitala, Melnkakla gārgale, Melnmuguras šakālis, Milzu īssejas lācis, Narvalis, Nīlzirgs, Nemertīntārpi, Nerītiskā zona, Okeāna dibens, Okeāns, Oligocēns, Paipala, Palieņu ķauķis, Palmu krabis, Parastā vāvere, Pasaules okeāns, Pasāts, Pavāru atsegums, Pārnadži, Pūčveidīgie, Pīļknābis, Pīle, Pelēkais ronis, Pelēkā pīle, Perakarīdi, Piekraste, Pingvīnu dzimta, Plakantārpi, Plankumainais ronis, Plankumainā hiēna, Plūdi, Plīvurpūce, Plēsīgie somaiņi, Plēsēji, Plēvspārņu kārta, Pogainais ronis, Polārā gārgale, Priekšžauņi, Pundurnīlzirgs, Purva bruņurupuču dzimta, Purvs, Reģions, Resnknābja kaira, Roņi, Roņu sala, Rongelapa, Rudais ķengurs, Sala, Sargasu jūra, Sauszemes bruņurupuču dzimta, Sauszemes bruņurupuču virsdzimta, Sauszemes puslode, Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta, Sānpeldvēži, Sējas zoss, Sedimentācija, Sermuļu apakšdzimta, Silūrs, Skrējējlāči, Slēptkakla bruņurupuči, Spānija, Spānijas ģeogrāfija, Strauss, Sumbrs, Superkontinents, Superokeāns, Supralitorāle, Svīru dzimta, Tārtiņu dzimta, Tievknābja kaira, Tinis, Tundras sējas zoss, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā, Upes tilbītes, Upes zīriņš, Vaļi, Valsts, Varāni, Varānu virsdzimta, Vētrasputni, Vētrasputnu dzimta, Vestindijas lamantīns, Vidusdevons, Vienādkājvēži, Vientuļniekvēži, Viesuļvētra, Virpotāji, Zaļais krupis, Zāgrosa tritons, Zebiekste, Zeme, Zeme (teritorija), Zemes šaurums, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļbriedis, Ziemeļjūra, Ziemeļu lauvronis, Ziemeļu puslode, Ziemeļu ziloņronis, Zilknābji, Zilknābju apakšdzimta, Ziloņi, Ziloņu dzimta, Zivju dzenītis, Zivju gārnis, Zivjudzenīšveidīgie, Zobenvalis, Zoss, Zosveidīgie. Izvērst indekss (222 vairāk) »
Ašmora un Kartjē Salas
Ašmora un Kartjē salas ir divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu.
Jaunums!!: Sauszeme un Ašmora un Kartjē Salas · Redzēt vairāk »
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Sauszeme un Abinieki · Redzēt vairāk »
Abinieku sūrene
Abinieku sūrene ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus.
Jaunums!!: Sauszeme un Abinieku sūrene · Redzēt vairāk »
Adeles pingvīns
Adeles pingvīns jeb Adelijas pingvīns (Pygoscelis adeliae) ir vidēja lieluma pingvīnu dzimtas putns, kas pieder otas astes pingvīnu ģintij (Pygoscelis).
Jaunums!!: Sauszeme un Adeles pingvīns · Redzēt vairāk »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Sauszeme un Airkāji · Redzēt vairāk »
Albatrosi
Albatrosi, albatrosu dzimta (Diomedeidae) ir viena no četrām vētrasputnu kārtas (Procellariiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Albatrosi · Redzēt vairāk »
Alku dzimta
Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Alku dzimta · Redzēt vairāk »
Ambistomas
Ambistomas, ambistomu ģints (Ambystoma) ir astaino abinieku (Caudata) ģints, kas ir vienīgā ambistomu dzimtas (Ambystomatidae) ģints.
Jaunums!!: Sauszeme un Ambistomas · Redzēt vairāk »
Amerika
Pasaules karte, zaļā krāsā — Amerika Amerika ir pasaules daļa, kas apvieno divus kontinentus — Dienvidameriku un Ziemeļameriku — kopā ar tām tuvumā esošajām salām.
Jaunums!!: Sauszeme un Amerika · Redzēt vairāk »
Amerikas ūdele
Amerikas ūdele, arī nercs (Neovison vison) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, un tā ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga ūdeļu ģintī (Neovison).
Jaunums!!: Sauszeme un Amerikas ūdele · Redzēt vairāk »
Amerikas grifi
Amerikas grifi jeb Amerikas katartas (Cathartidae) ir katartveidīgo kārtas (Cathartiformes) dzimta, kas dzīvo Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas mērenajās un tropu klimatiskajās zonās.
Jaunums!!: Sauszeme un Amerikas grifi · Redzēt vairāk »
Amerikas upes tilbīte
Amerikas upes tilbīte (Actitis macularius) ir neliela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Amerikas upes tilbīte · Redzēt vairāk »
Amnioti
Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.
Jaunums!!: Sauszeme un Amnioti · Redzēt vairāk »
Anakonda
Anakonda, arī parastā anakonda (Eunectes murinus) ir žņaudzējčūsku dzimtas (Boidae) suga, kas dzīvo Dienvidamerikas tropu joslā.
Jaunums!!: Sauszeme un Anakonda · Redzēt vairāk »
Apaļmēles krupju dzimta
Apaļmēles krupju dzimta, apaļmēļu dzimta jeb diskmēļu dzimta (Alytidae) ir viena no bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.
Jaunums!!: Sauszeme un Apaļmēles krupju dzimta · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Sauszeme un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Astoņkāju dzimta
Astoņkāju dzimta (Octopodidae) ir astoņkāju kārtas (Octopoda) dzimta, kas pieder bezspuru astoņkāju apakškārtai (Incirrina).
Jaunums!!: Sauszeme un Astoņkāju dzimta · Redzēt vairāk »
Atmežošana
Maraņaunas štatā, 2016 Atmežošana jeb mežu izciršana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā.
Jaunums!!: Sauszeme un Atmežošana · Redzēt vairāk »
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks
Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks jeb hominoīdi (Hominoidea) ir Vecās pasaules pērtiķu un cilvēka sīkkārtas (Catarrhini) virsdzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas (gibonus un cilvēkpērtiķus, cilvēkus ieskaitot) un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Sauszeme un Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Augstākie vēži
Augstākie vēži (Malacostraca) ir plašākā vēžveidīgo posmkāju apakštipa klase, kas iekļauj sevī pašus lielākos apakštipa pārstāvjus.
Jaunums!!: Sauszeme un Augstākie vēži · Redzēt vairāk »
Ausroņi
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Ausroņi · Redzēt vairāk »
Austrumtimora
Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Sauszeme un Austrumtimora · Redzēt vairāk »
Automašīna
Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.
Jaunums!!: Sauszeme un Automašīna · Redzēt vairāk »
Ģeomorfologi
Ģeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.
Jaunums!!: Sauszeme un Ģeomorfologi · Redzēt vairāk »
Ūdeles
Eiropas ūdele (''Mustela lutreola'') Amerikas ūdele (''Neovison macrodon'') Par ūdelēm sauc dažādu sugu dzīvniekus sermuļu dzimtā (Mustelidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdeles · Redzēt vairāk »
Ūdensčūsku dzimta
Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Homalopsinae.
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdensčūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņas
Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdensvistiņas · Redzēt vairāk »
Ūdenszalkši
Ūdenszalkši, ūdenszalkšu ģints (Natrix) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie ūdenszalkšu apakšdzimtas (Natricinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdenszalkši · Redzēt vairāk »
Ūdenszalkšu apakšdzimta
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.
Jaunums!!: Sauszeme un Ūdenszalkšu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Īrijas jūra
Īrijas jūra ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju.
Jaunums!!: Sauszeme un Īrijas jūra · Redzēt vairāk »
Īsknābja zoss
Īsknābja zoss (Anser brachyrhynchus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna salās (Grenlandē, Islandē un Svalbārā), bet ziemo Eiropas ziemeļaustrumos, galvenokārt Lielbritānijā.
Jaunums!!: Sauszeme un Īsknābja zoss · Redzēt vairāk »
Īsspalvainais ūdrs
Īsspalvainais ūdrs (Lutrogale perspicillata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder īsspalvaino ūdru ģintij (Lutrogale).
Jaunums!!: Sauszeme un Īsspalvainais ūdrs · Redzēt vairāk »
Žokļaiņi
Žokļaiņi, āržauņi (Gnathostomata) ir hordaiņu tipa (Chordata) infratips.
Jaunums!!: Sauszeme un Žokļaiņi · Redzēt vairāk »
Četrkājaiņi
Četrkājaiņi (Tetrapoda) jeb sauszemes mugurkaulnieki ir četrkājveidīgo mugurkaulnieku (Tetrapodomorpha) infraklase, kura ietver dzīvniekus ar četrām kājām, kas visbiežāk paredzētas, lai pārvietotos pa sauszemi.
Jaunums!!: Sauszeme un Četrkājaiņi · Redzēt vairāk »
Āfrikas beznagu ūdrs
Āfrikas beznagu ūdrs (Aonyx capensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga beznagu ūdru ģintī (Aonyx).
Jaunums!!: Sauszeme un Āfrikas beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Sauszeme un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Āfrikas ziloņi
Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas — Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Āfrikas ziloņi · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Sauszeme un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Āzijas zilonis
Āzijas zilonis (Elephas maximus) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā ziloņu suga, kas pieder Āzijas ziloņu ģintij (Elephas).
Jaunums!!: Sauszeme un Āzijas zilonis · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Sauszeme un Bagars · Redzēt vairāk »
Baikāla ronis
Baikāla ronis (Pusa sibirica) ir viena no retajām roņu dzimtas (Phocidae) saldūdens roņu sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Baikāla ronis · Redzēt vairāk »
Baltais stārķis
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir liela auguma stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Baltais stārķis · Redzēt vairāk »
Baltpurna degunlācītis
Baltpurna degunlācītis (Nasua narica) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder parasto degunlācīšu ģintij (Nasua).
Jaunums!!: Sauszeme un Baltpurna degunlācītis · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Sauszeme un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Sauszeme un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā daudzveidība
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvības formu variācija jebkurā bioloģiskās organizācijas līmenī.
Jaunums!!: Sauszeme un Bioloģiskā daudzveidība · Redzēt vairāk »
Biosfēra
Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām (sfērām).
Jaunums!!: Sauszeme un Biosfēra · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Sauszeme un Biotops · Redzēt vairāk »
Bizoni
Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Bizoni · Redzēt vairāk »
Blakšu kārta
Blakšu jeb puscietspārņu kārta (Hemiptera) ir kukaiņu (Insecta) kārta, kurā ietilpst aptuveni 80 000 augutu, blakšu, cikāžu un sūnu blakšu sugu.
Jaunums!!: Sauszeme un Blakšu kārta · Redzēt vairāk »
Blaktis
Blaktis (Heteroptera) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas apvieno apmēram 40 000 blakšu sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Blaktis · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Sauszeme un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Brūnie ibisi
Brūnie ibisi (Plegadis) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgo putnu ģints, kas apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Brūnie ibisi · Redzēt vairāk »
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Jaunums!!: Sauszeme un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Jaunums!!: Sauszeme un Cunami · Redzēt vairāk »
Dīķa vardes
Dīķa vardes jeb zaļās vardes (Pelophylax) ir varžu dzimtas (Ranidae) ģints, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošu varžu sugu un 2 hibrīdsugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Dīķa vardes · Redzēt vairāk »
Dūkuri
Dūkuri (Podiceps) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 9 sugas, no kurām viena — Kolumbijas dūkuris (Podiceps andinus) ir izmirusi 20. gadsimta beigās.
Jaunums!!: Sauszeme un Dūkuri · Redzēt vairāk »
Dūkuru dzimta
Dūkuru dzimta (Podicipedidae) ir vienīgā dūkurveidīgo putnu kārtas (Podicipediformes) dzimta, kas apvieno 22 sugas, no kurām 3 izmirušas pēdējo 30 gadu laikā.
Jaunums!!: Sauszeme un Dūkuru dzimta · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Sauszeme un Dēles · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Sauszeme un Delfīni · Redzēt vairāk »
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Jaunums!!: Sauszeme un Detrīts · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Sauszeme un Devons · Redzēt vairāk »
Dižpīles
Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae).
Jaunums!!: Sauszeme un Dižpīles · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Sauszeme un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dienvidu ziloņronis
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Jaunums!!: Sauszeme un Dumbrcālis · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Sauszeme un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzīvniekutis
Dzīvniekutis jeb dzīvniekutu kārta (Phthiraptera) ir jaunspārņu (Neoptera) kārta, kurā ietilpst aptuveni 3000 mūsdienās dzīvojošu kukaiņu sugu, kas evolūcijas gaitā ir zaudējušas spārnus.
Jaunums!!: Sauszeme un Dzīvniekutis · Redzēt vairāk »
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Dzērve · Redzēt vairāk »
Dzeltenknābja gārgale
Dzeltenknābja gārgale (Gavia adamsii) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Arktikā, bet ziemo galvenokārt Klusā okeāna ziemeļu krastos un Atlantijas okeāna austrumu krastā pie Norvēģijas.
Jaunums!!: Sauszeme un Dzeltenknābja gārgale · Redzēt vairāk »
Egejas jūra
Egejas jūra ir Vidusjūras daļa starp Grieķiju un Turciju — starp Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Sauszeme un Egejas jūra · Redzēt vairāk »
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Jaunums!!: Sauszeme un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Sauszeme un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Eirāzijas ūdri
Eirāzijas ūdri (Lutra) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Eirāzijas ūdri · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Sauszeme un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas ūdrs
Eirāzijas ūdrs jeb Palearktikas ūdrs (Lutra lutra) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Eirāzijas ūdru ģintij (Lutra).
Jaunums!!: Sauszeme un Eiropas ūdrs · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Ezeru ķauķis
thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Sauszeme un Fācija · Redzēt vairāk »
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Jaunums!!: Sauszeme un Gaļēdāji · Redzēt vairāk »
Garkaklis
Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Garkaklis · Redzēt vairāk »
Garknābja gaura
Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).
Jaunums!!: Sauszeme un Garknābja gaura · Redzēt vairāk »
Gārņu dzimta
Gārņu dzimta (Ardeidae) ir viena no pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Gārņu dzimta · Redzēt vairāk »
Gārgales
Gārgales, gārgaļu ģints (Gavia) ir vienīgā ģints gārgaļu dzimtā (Gaviidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Gārgales · Redzēt vairāk »
Gekonu dzimta
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Jaunums!!: Sauszeme un Gekonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gepards
Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).
Jaunums!!: Sauszeme un Gepards · Redzēt vairāk »
Glābējs
Glābējs ir glābšanas dienesta darbinieks, kas pirmais ierodas nelaimes vietā.
Jaunums!!: Sauszeme un Glābējs · Redzēt vairāk »
Gliemezis
Par gliemezi parasti tiek saukts ikviens uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs vēderkāju klases (Gastropoda) gliemis ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties.
Jaunums!!: Sauszeme un Gliemezis · Redzēt vairāk »
Gliemjēdāju čūsku dzimta
Gliemjēdāju čūsku dzimta jeb gliemjēdājčūsku dzimta (Pareatidae) ir augstāko čūsku dzimta, kas vēl nesenā pagātnē tika klasificēta kā zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimta — Pareatinae.
Jaunums!!: Sauszeme un Gliemjēdāju čūsku dzimta · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Sauszeme un Gliemji · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Sauszeme un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Gludenās čūskas
Gludenās čūskas, gludeno čūsku ģints (Coronella) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) ģints, kas pieder pie zalkšu apakšdzimtas (Colubrinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Gludenās čūskas · Redzēt vairāk »
Gugatnis
Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Gugatnis · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Gulbji · Redzēt vairāk »
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Jaunums!!: Sauszeme un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Sauszeme un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Jamaikas administratīvais iedalījums
Jamaikas novietojums Jamaikas administratīvo iedalījumu veido 14 pagasti.
Jaunums!!: Sauszeme un Jamaikas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Sauszeme un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jaunzēlandes papagaiļi
Jaunzēlandes papagaiļi, Jaunzēlandes papagaiļu dzimta (Strigopidae) ir viena no papagaiļveidīgo kārtas (Psittaciformes) dzimtām, kas ir vienīgā dzimta Jaunzēlandes papagaiļu virsdzimtā (Strigopoidea).
Jaunums!!: Sauszeme un Jaunzēlandes papagaiļi · Redzēt vairāk »
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūra · Redzēt vairāk »
Jūras ūdele
Jūras ūdele (Neovison macrodon) ir izmiris neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder ūdeļu ģintij (Neovison).
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras ūdele · Redzēt vairāk »
Jūras bioloģija
alt.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras bioloģija · Redzēt vairāk »
Jūras karte (kuģniecība)
Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas jūras karte, kurā attēlota daļa no Puertoriko. Jūras karte ir sfēriskās Zemes daļas attēlojums uz plakanas virsmas.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras karte (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Jūras krupis
Jūras krupis jeb cukurniedru krupis (Rhinella marina), zināms arī kā aga, ir liela auguma krupju dzimtas (Bufonidae) suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras krupis · Redzēt vairāk »
Jūras līmenis
20. gadsimtā jūras līmenis ir pacēlies par 20 centimetriem. Jūras līmenis ir vidējais jūras virsmas augstums pret nosacītu sākumpunktu.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras līmenis · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Sauszeme un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūrasūdrs
Jūrasūdrs (Lontra felina) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) sālsūdenī dzīvojošs ūdrs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Sauszeme un Jūrasūdrs · Redzēt vairāk »
Jūrasgovju dzimta
Jūrasgovju dzimtas (Dugongidae) dzīvnieki ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojoši zīdītāji (Mammalia).
Jaunums!!: Sauszeme un Jūrasgovju dzimta · Redzēt vairāk »
Jūrasgovs
Jūrasgovs jeb dugongs (Dugong dugon) ir sirēnu kārtas (Sirenia) jūrā dzīvojošs zīdītājs, kas pieder pie jūrasgovju dzimtas (Dugongidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Jūrasgovs · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Sauszeme un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kaiju apakšdzimta
Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.
Jaunums!!: Sauszeme un Kaiju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Sauszeme un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kalifornijas jūras pīle
Kalifornijas jūras pīle (Chendytes lawi) ir izmirusi, aizvēsturiska pīļu dzimtas (Anatidae) nelidojoša jūras pīle.
Jaunums!!: Sauszeme un Kalifornijas jūras pīle · Redzēt vairāk »
Kalifornijas lauvronis
Kalifornijas lauvronis jeb Kalifornijas jūras lauva (Zalophus californianus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītāju sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Kalifornijas lauvronis · Redzēt vairāk »
Kapibara
Kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) ir daļēji ūdenī dzīvojošs jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) grauzējs, kas ir lielākais grauzējs pasaulē.
Jaunums!!: Sauszeme un Kapibara · Redzēt vairāk »
Karadarbības teātris
Karadarbības teātris ir teritorija, kurā notiek vai potenciāli var notikt militāras darbības un kurā ir izvietoti militārie formējumi.
Jaunums!!: Sauszeme un Karadarbības teātris · Redzēt vairāk »
Karš
Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.
Jaunums!!: Sauszeme un Karš · Redzēt vairāk »
Karību mūku ronis
Karību mūku ronis jeb Karību mūkronis (Neomonachus tropicalis) ir izmirusi roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Karību mūku ronis · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna gārgale
Klusā okeāna gārgale (Gavia pacifica) ir vidēji liels gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo Ziemeļamerikas Arktiskajā reģionā un ziemo galvenokārt Klusā okeāna piekrastēs.
Jaunums!!: Sauszeme un Klusā okeāna gārgale · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna lauvroņi
Klusā okeāna lauvroņi (Zalophus) ir viena no ausroņu dzimtas (Otariidae) ģintīm, kas apvieno trīs airkāju sugas, no kurām viena ir izmirusi.
Jaunums!!: Sauszeme un Klusā okeāna lauvroņi · Redzēt vairāk »
Kobru dzimta
Kobru dzimta jeb indeszalkšu dzimta, arī elapu dzimta (Elapidae) ir indīgo čūsku dzimta, kas pieder pie augstāko čūsku (Caenophidia) virsdzimtas.
Jaunums!!: Sauszeme un Kobru dzimta · Redzēt vairāk »
Koku pīle
thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Koku pīle · Redzēt vairāk »
Kongo beznagu ūdrs
Kongo beznagu ūdrs jeb Kamerūnas beznagu ūdrs (Aonyx capensis congicus) ir daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, viena no Āfrikas beznagu ūdra pasugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Kongo beznagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Kontinents
Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.
Jaunums!!: Sauszeme un Kontinents · Redzēt vairāk »
Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību
Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) ir starptautisks līgums ar kuru dalībvalstis apņemas cīnīties pret Baltijas jūras piesārņošanu no sauszemes, kuģiem, ieskaitot atpūtas kuģus, ar kaitīgām ķīmiskām vielām.
Jaunums!!: Sauszeme un Konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību · Redzēt vairāk »
Korejas Demilitarizētā zona
ASV un Dienvidkorejas karavīri apgabalā, uz dienvidiem no robežas Ziemeļkorejas karavīri apgabalā, uz ziemeļiem no robežas Ieeja ZDC no Dienvidkorejas Korejas Demilitarizētā zona (한반도 비무장 지대, romanizēta kā Hanbando Bimujang Jidae) ir sauszemes josla, kas stiepjas pāri Korejas pussalai netālu no 38.
Jaunums!!: Sauszeme un Korejas Demilitarizētā zona · Redzēt vairāk »
Kosumelas jenots
Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).
Jaunums!!: Sauszeme un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »
Krabjēdājronis
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Krabjēdājronis · Redzēt vairāk »
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Jaunums!!: Sauszeme un Krabji · Redzēt vairāk »
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Jaunums!!: Sauszeme un Krasts · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Sauszeme un Krava · Redzēt vairāk »
Krūšu spura
Zivs (''Etheostoma osburni'') ar izplestu krūšu spuru. Krūšu spuras ir zivju pāra spuras, kas atrodas abos zivju sānos uzreiz aiz galvas daļas (aiz žaunu vāka vai žaunu spraugām).
Jaunums!!: Sauszeme un Krūšu spura · Redzēt vairāk »
Krīklis
Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Krīklis · Redzēt vairāk »
Krupju dzimta
Krupju dzimta jeb īsto krupju dzimta (Bufonidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 580 mūsdienās dzīvojošas krupju sugas un kas tiek iedalītas 50 ģintīs.
Jaunums!!: Sauszeme un Krupju dzimta · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Sauszeme un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Jaunums!!: Sauszeme un Kuprvalis · Redzēt vairāk »
Kurkulis
Parastās vardes (''Rana temporaria'') kurkuļi Kurkulis ir bezastaino abinieku (varžu un krupju) kāpurs, abinieka attīstības cikla otrā stadija.
Jaunums!!: Sauszeme un Kurkulis · Redzēt vairāk »
Lamantīni
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Lamantīni · Redzēt vairāk »
Lapsenes
Par lapsenēm sauc lielāko daļu plēvspārņu kārtas (Hymenoptera) kukaiņu.
Jaunums!!: Sauszeme un Lapsenes · Redzēt vairāk »
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Laucis · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Sauszeme un Lauva · Redzēt vairāk »
Lāči
Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Sauszeme un Lāči · Redzēt vairāk »
Līcis
Kalifornijas līcis - ietonēts ar gaišāku zilo krāsu Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Sauszeme un Līcis · Redzēt vairāk »
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Leduslācis · Redzēt vairāk »
Lielais alks
Lielais alks (Alca torda) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Lielais alks · Redzēt vairāk »
Lielais baltais gārnis
Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Sauszeme un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »
Lielais piekūns
Lielais piekūns (Falco peregrinus), pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Lielais piekūns · Redzēt vairāk »
Lielgalvji
Lielgalvji, lielgalvju ģints (Netta) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder nirējpīļu apakšdzimtai (Aythyinae).
Jaunums!!: Sauszeme un Lielgalvji · Redzēt vairāk »
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Jaunums!!: Sauszeme un Liellops · Redzēt vairāk »
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Jaunums!!: Sauszeme un Malas jūra · Redzēt vairāk »
Mandarīnpīle
Mandarīnpīle (Aix galericulata) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Mandarīnpīle · Redzēt vairāk »
Masaju žirafe
Masaju žirafe, arī Kilimandžaro žirafe (Giraffa tippelskirchi) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Kenijas dienvidos, Tanzānijā un Luangvas ielejā Zambijā.
Jaunums!!: Sauszeme un Masaju žirafe · Redzēt vairāk »
Mazais alks
Mazais alks (Alle alle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Mazais alks · Redzēt vairāk »
Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Sauszeme un Mazais dūkuris · Redzēt vairāk »
Mazais gulbis
Mazais gulbis (Cygnus columbianus) ir Latvijā sastopama, bet šeit neligzdojoša gulbju suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Mazais gulbis · Redzēt vairāk »
Mazie dūkuri
Mazie dūkuri (Tachybaptus) ir viena no dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ģintīm, kas apvieno 5 maza auguma dūkuru sugas, no kurām viena - pundurdūkuris (Tachybaptus rufolavatus) 2010.
Jaunums!!: Sauszeme un Mazie dūkuri · Redzēt vairāk »
Medību piekūns
Medību piekūns (Falco rusticolus) ir liela auguma piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Medību piekūns · Redzēt vairāk »
Melnais alks
Melnais alks jeb svilpējalks (Cepphus grylle) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Melnais alks · Redzēt vairāk »
Melnā puskuitala
Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Melnā puskuitala · Redzēt vairāk »
Melnkakla gārgale
Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »
Melnmuguras šakālis
Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Jaunums!!: Sauszeme un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »
Milzu īssejas lācis
Milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir lāču dzimtas (Ursidae) īssejas lāču ģints (Arctodus) izmirusi suga, kas bija sastopama tikai Ziemeļamerikā, tas dzīvoja gan Aļaskā, gan Kanādā ziemeļos līdz Meksikai un Kalifornijai dienvidos.
Jaunums!!: Sauszeme un Milzu īssejas lācis · Redzēt vairāk »
Narvalis
Narvalis (Monodon monoceros) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga narvaļu ģintī (Monodon).
Jaunums!!: Sauszeme un Narvalis · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Nemertīntārpi
Nemertīntārpi jeb nemertīnas (Nemertea) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Sauszeme un Nemertīntārpi · Redzēt vairāk »
Nerītiskā zona
Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.
Jaunums!!: Sauszeme un Nerītiskā zona · Redzēt vairāk »
Okeāna dibens
Okeāna vidusgrēdas šķērsgriezums. Okeāna dibens (arī jūras dibens) ir okeāna vai jūras apakšējā daļa.
Jaunums!!: Sauszeme un Okeāna dibens · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Sauszeme un Okeāns · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Sauszeme un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Paipala
Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Paipala · Redzēt vairāk »
Palieņu ķauķis
Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »
Palmu krabis
Palmu krabis (Birgus latro), tiek saukts arī par palmu zagli, kokosriekstu krabi vai kokoskrabi, ir viena no sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) sugām.
Jaunums!!: Sauszeme un Palmu krabis · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Sauszeme un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns - zilā krāsā Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemes okeānu kopumu.
Jaunums!!: Sauszeme un Pasaules okeāns · Redzēt vairāk »
Pasāts
Zemeslodes vēji Pasāti ir pastāvīgi vēji, kuri visu gadu pūš virzienā uz ekvatoru: ziemeļu puslodē no ziemeļaustrumiem, bet dienvidu puslodē no dienvidaustrumiem.
Jaunums!!: Sauszeme un Pasāts · Redzēt vairāk »
Pavāru atsegums
Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.
Jaunums!!: Sauszeme un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Pārnadži · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Sauszeme un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Sauszeme un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Sauszeme un Pīle · Redzēt vairāk »
Pelēkais ronis
Pelēkais ronis (Halichoerus grypus) ir liels roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga pelēko roņu ģintī (Halichoerus).
Jaunums!!: Sauszeme un Pelēkais ronis · Redzēt vairāk »
Pelēkā pīle
Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).
Jaunums!!: Sauszeme un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »
Perakarīdi
Perakarīdi (lat. Peracarida) ir augstāko vēžu virskārta.
Jaunums!!: Sauszeme un Perakarīdi · Redzēt vairāk »
Piekraste
Atlantijas okeāna Brazīlijas piekraste Piekraste ir jūras vai iekšzemes ūdenstilpes krastam pieguļoša sauszemes teritorija, kur vērojamas ūdens baseina darbības pēdas.
Jaunums!!: Sauszeme un Piekraste · Redzēt vairāk »
Pingvīnu dzimta
Pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) putni ir nelidojoši jūrasputni, kuru spārni ir ieguvuši airu formu.
Jaunums!!: Sauszeme un Pingvīnu dzimta · Redzēt vairāk »
Plakantārpi
Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Sauszeme un Plakantārpi · Redzēt vairāk »
Plankumainais ronis
Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).
Jaunums!!: Sauszeme un Plankumainais ronis · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Sauszeme un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Jaunums!!: Sauszeme un Plūdi · Redzēt vairāk »
Plīvurpūce
Plīvurpūce (Tyto alba) ir visbiežāk sastopamais pūčveidīgais putns un viens no visdaudzskaitlīgākajiem putniem pasaulē kopumā.
Jaunums!!: Sauszeme un Plīvurpūce · Redzēt vairāk »
Plēsīgie somaiņi
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Sauszeme un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Jaunums!!: Sauszeme un Plēvspārņu kārta · Redzēt vairāk »
Pogainais ronis
Pogainais ronis jeb pogainais sīkronis (Pusa hispida) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder pogaino roņu ģintij (Pusa).
Jaunums!!: Sauszeme un Pogainais ronis · Redzēt vairāk »
Polārā gārgale
Polārā gārgale jeb melngalvas gārgale (Gavia immer) ir liela auguma gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kas ligzdo galvenokārt Ziemeļamerikā un ziemo Atlantijas un Klusā okeāna krastos.
Jaunums!!: Sauszeme un Polārā gārgale · Redzēt vairāk »
Priekšžauņi
Priekšžauņi (Prosobranchia) ir gliemežu klases apakšlase.
Jaunums!!: Sauszeme un Priekšžauņi · Redzēt vairāk »
Pundurnīlzirgs
Pundurnīlzirgs jeb Libērijas pundurnīlzirgs (Choeropsis liberiensis) ir liels zīdītājs, kurš dzīvo Rietumāfrikas lietus mežos un purvos.
Jaunums!!: Sauszeme un Pundurnīlzirgs · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupuču dzimta
Purva bruņurupuču dzimta (Emydidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Purva bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Sauszeme un Purvs · Redzēt vairāk »
Reģions
Reģions (no — 'valsts, apgabals') ir ģeogrāfijas termins, kurš tiek izmantots dažādi.
Jaunums!!: Sauszeme un Reģions · Redzēt vairāk »
Resnknābja kaira
Resnknābja kaira (Uria lomvia) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Resnknābja kaira · Redzēt vairāk »
Roņi
Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).
Jaunums!!: Sauszeme un Roņi · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Sauszeme un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Rongelapa
Rongelapa ir koraļļu atols no 61 salas Klusajā okeānā, Māršala salās Ralika arhipelāgā.
Jaunums!!: Sauszeme un Rongelapa · Redzēt vairāk »
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.
Jaunums!!: Sauszeme un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Sauszeme un Sala · Redzēt vairāk »
Sargasu jūra
Sargasu jūra ir Atlantijas okeāna daļa, kas neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.
Jaunums!!: Sauszeme un Sargasu jūra · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņurupuču dzimta
Sauszemes bruņurupuču dzimta (Testudinidae) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču dzimtām, kurai piederošās sugas mājo uz sauszemes.
Jaunums!!: Sauszeme un Sauszemes bruņurupuču dzimta · Redzēt vairāk »
Sauszemes bruņurupuču virsdzimta
Sauszemes bruņurupuču virsdzimta (Testudinoidea) ir viena no bruņurupuču kārtas (Testudines) slēptkakla bruņurupuču virsdzimtām, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vairākas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Sauszeme un Sauszemes bruņurupuču virsdzimta · Redzēt vairāk »
Sauszemes puslode
Sauszemes puslode Sauszemes puslode ir puse no Zemes virsmas, kurā atrodas sešas septītdaļas (apmēram 86%) sauszemes.
Jaunums!!: Sauszeme un Sauszemes puslode · Redzēt vairāk »
Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta
Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta (Coenobitidae) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) tropos mītošām dzimtām, kas apvieno 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Sauszeme un Sauszemes vientuļniekvēžu dzimta · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Sauszeme un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Sējas zoss · Redzēt vairāk »
Sedimentācija
Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Sedimentācija (no — 'nogulsnes') jeb nogulsnēšanās ir visu veidu nogulumu veidošanās dabiskos apstākļos nogulumu materiālam pārejot no kustīga vai suspendēta stāvokļa ūdens vai gaisa vidē nekustīgos nogulumos.
Jaunums!!: Sauszeme un Sedimentācija · Redzēt vairāk »
Sermuļu apakšdzimta
Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām un pieder pie suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Sauszeme un Sermuļu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Sauszeme un Silūrs · Redzēt vairāk »
Skrējējlāči
Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus).
Jaunums!!: Sauszeme un Skrējējlāči · Redzēt vairāk »
Slēptkakla bruņurupuči
Slēptkakla bruņurupuči jeb slēptkakla bruņrupuči (Cryptodira) ir bruņurupuču kārtas (Testudines) apakškārta, kurai pieder lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo bruņurupuču sugu.
Jaunums!!: Sauszeme un Slēptkakla bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Jaunums!!: Sauszeme un Spānija · Redzēt vairāk »
Spānijas ģeogrāfija
Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas.
Jaunums!!: Sauszeme un Spānijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Strauss
Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Strauss · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Sauszeme un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Jaunums!!: Sauszeme un Superkontinents · Redzēt vairāk »
Superokeāns
Pangeja - superkontinents, kuru apskaloja Pantalasas superokeāns Superokeāns ir ģeoloģisks jēdziens, kas apzīmē okeānu, kurš apskalo kādu superkontinentu.
Jaunums!!: Sauszeme un Superokeāns · Redzēt vairāk »
Supralitorāle
Baltijas jūras supralitorālā zona pie Staldzenes. Supralitorāle (no — 'virs' un litoralis — 'krasta') jeb supralitorālā zona, arī epilitorāle ir viļņu darbības zona uz robežas starp jūru un sauszemi, kas atrodas virs maksimālā paisuma.
Jaunums!!: Sauszeme un Supralitorāle · Redzēt vairāk »
Svīru dzimta
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »
Tārtiņu dzimta
Tārtiņu dzimta (Charadriidae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimta, kas pieder pie bridējputnu apakškārtas.
Jaunums!!: Sauszeme un Tārtiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Tievknābja kaira
Tievknābja kaira (Uria aalge) ir alku dzimtas (Alcidae) jūras putns, kuram ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Tievknābja kaira · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Sauszeme un Tinis · Redzēt vairāk »
Tundras sējas zoss
Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Sauszeme un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē
Sarakstā apkopotas tās vietas Ēģiptē, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sauszeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ēģiptē · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā
Sarakstā apkopotas tās vietas Japānā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sauszeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Japānā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati
Sarakstā apkopotas tās vietas Kiribati, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sauszeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā
Sarakstā apkopotas tās vietas Madagaskarā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Sauszeme un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Madagaskarā · Redzēt vairāk »
Upes tilbītes
Upes tilbītes (Actitis) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas bridējputnu sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Upes tilbītes · Redzēt vairāk »
Upes zīriņš
Upes zīriņš (Sterna hirundo) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga, kurai ir 4 pasugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Upes zīriņš · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Sauszeme un Vaļi · Redzēt vairāk »
Valsts
Valsts ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Jaunums!!: Sauszeme un Valsts · Redzēt vairāk »
Varāni
Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Varāni · Redzēt vairāk »
Varānu virsdzimta
Varānu virsdzimta (Varanoidea) ir zvīņrāpuļu kārtas (Anguimorpha) virsdzimta - taksonomiska vienība, kuru jaunākajās zvīņrāpuļu sistemātikās daži sistemātiķi lieto, bet citi nelieto.
Jaunums!!: Sauszeme un Varānu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Vētrasputni
Vētrasputni, vētrasputnu kārta (Procellariiformes), ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Sauszeme un Vētrasputni · Redzēt vairāk »
Vētrasputnu dzimta
Vētrasputnu dzimta (Procellariidae) ir jūrasputnu dzimta, kura ietilpst vētrasputnu kārtā (Procellariiformes).
Jaunums!!: Sauszeme un Vētrasputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Vestindijas lamantīns
Vestindijas lamantīns, arī Floridas lamantīns un Karību lamantīns (Trichechus manatus) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Sauszeme un Vestindijas lamantīns · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Sauszeme un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
Vienādkājvēži
Vienādkājvēži, vienādkāji ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Sauszeme un Vienādkājvēži · Redzēt vairāk »
Vientuļniekvēži
Vientuļniekvēži jeb eremītkrabji (Paguroidea) ir viena no anomuru infrakārtas (Anomura) virsdzimtām, kas apvieno apmēram 1100 sugas.
Jaunums!!: Sauszeme un Vientuļniekvēži · Redzēt vairāk »
Viesuļvētra
Viesuļvētra Katrīna no kosmosa 2004. gada 26. martā. Viesuļvētra ir ārkārtīgi spēcīga, postoša virpuļkustības vētra, kuras centrā ir ļoti zems atmosfēras spiediens, bet tās ārējajā malā plosās negaiss ar spēcīgu vēju un lietusgāzēm.
Jaunums!!: Sauszeme un Viesuļvētra · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Sauszeme un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zaļais krupis
Zaļais krupis (Bufotes viridis) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Zaļais krupis · Redzēt vairāk »
Zāgrosa tritons
Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »
Zebiekste
Zebiekste (Mustela nivalis) ir vismazākais sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Sauszeme un Zebiekste · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Sauszeme un Zeme · Redzēt vairāk »
Zeme (teritorija)
Eiropas fizioģeogrāfiskā karte Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums.
Jaunums!!: Sauszeme un Zeme (teritorija) · Redzēt vairāk »
Zemes šaurums
Ziemeļjūrā. Zemes šaurums jeb zemesšaurums ir šaura sauszemes josla, kas no abām pusēm ir norobežota ar ūdenstilpēm, un savieno divas sauszemes daļas.
Jaunums!!: Sauszeme un Zemes šaurums · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļbriedis
Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) zīdītājs, kas pieder ziemeļbriežu ģintij (Rangifer).
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļbriedis · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Ziemeļu lauvronis
Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias).
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļu lauvronis · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ziloņronis
Ziemeļu ziloņronis (Mirounga angustirostris) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Sauszeme un Ziemeļu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Zilknābji
Zilknābji (Oxyura) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.
Jaunums!!: Sauszeme un Zilknābji · Redzēt vairāk »
Zilknābju apakšdzimta
Zilknābju apakšdzimta (Oxyurinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Sauszeme un Zilknābju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Ziloņi
Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
Jaunums!!: Sauszeme un Ziloņi · Redzēt vairāk »
Ziloņu dzimta
Ziloņu dzimta (Elephantidae) ir snuķaiņu kārtas (Proboscidea) zīdītāju dzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis — Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas), un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Sauszeme un Ziloņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zivju dzenītis
Zivju dzenītis jeb Eirāzijas zivju dzenītis (Alcedo atthis) ir neliela auguma zivju dzenīšu dzimtas (Alcedinidae) zaļvārnveidīgais putns.
Jaunums!!: Sauszeme un Zivju dzenītis · Redzēt vairāk »
Zivju gārnis
Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).
Jaunums!!: Sauszeme un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »
Zivjudzenīšveidīgie
Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.
Jaunums!!: Sauszeme un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Sauszeme un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Sauszeme un Zoss · Redzēt vairāk »
Zosveidīgie
Zosveidīgie (Anseriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae).
Jaunums!!: Sauszeme un Zosveidīgie · Redzēt vairāk »
