Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Akantodveidīgās, Apaļmutnieki, Audi, Augšdelma un galvas stumbrs, Žirafes, Žoklis, Ādamābols, Balsene, Bronhi, Buljons, Celakantveidīgās, Cilvēka galvaskauss, Cilvēka skelets, Daudzspurzivjveidīgās, Divžauņi, Divējādelpojošās zivis, Divplaušzivjveidīgās, Elpvads, Galvkāji, Gels, Himēra (ģenētika), Išnakantveidīgās, Kašalots, Kauls, Kaulu savienojums, Kaulzivis, Klimatijveidīgās, Kloākaiņi, Kolagēns, Krūšu kauls, Lašu apakškohorta, Liesa, Limfātiskā sistēma, Osteoartrīts, Osteolepjveidīgās, Pīrsings, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Purva bruņurupucis, Ragzobzivjveidīgās, Reimatoīdais artrīts, Ribas, Saistaudi, Skelets, Skrimšļzivis, Smadzeņu kapsula, Spārnkauls, Starpskriemeļu diski, Storveidīgās, Torstens Finks, Vairogdziedzeris, ..., Vampīrzivtiņa, Vārtsargs (futbols), Vienplaušzivjveidīgās, Zarnelpotāji, Zivis. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Akantodveidīgās
Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Skrimslis un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Skrimslis un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Skrimslis un Audi · Redzēt vairāk »
Augšdelma un galvas stumbrs
Augšdelma un galvas stumbrs ir artērija, kas atiet no aortas loka (arcus aortae) otrās ribas skrimšļa līmenī.
Jaunums!!: Skrimslis un Augšdelma un galvas stumbrs · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Skrimslis un Žirafes · Redzēt vairāk »
Žoklis
locītavām. Žoklis cilvēkiem ir kauli sejas apakšējā pusē, kas nodrošina aizsardzību pret traumām, kā arī ir iesaistīti runāšanā, elpošanā un pārtikas sakošanā.
Jaunums!!: Skrimslis un Žoklis · Redzēt vairāk »
Ādamābols
Ādamābols Ādamābols jeb gāmurs ir balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā, kas raksturīgs vīriešiem, ļoti reti arī sievietēm.
Jaunums!!: Skrimslis un Ādamābols · Redzēt vairāk »
Balsene
Balsenes anatomija (angļu valodā) Balsene ir elpceļa augšējā daļa, ko veido skrimšļi un balss saites.
Jaunums!!: Skrimslis un Balsene · Redzēt vairāk »
Bronhi
fraktālā struktūra Bronhi ir elpceļi, kas nodrošina gaisa plūsmu līdz plaušām.
Jaunums!!: Skrimslis un Bronhi · Redzēt vairāk »
Buljons
Buljona vārīšana uz plīts Buljons (no) ir gaļas, kaulu, zivju, dārzeņu vai sēņu novārījums.
Jaunums!!: Skrimslis un Buljons · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Skrimslis un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Cilvēka galvaskauss
Cilvēka galvaskausa iekšējā virsma. Pieauguša cilvēka galvaskauss (Cranium) ir veidots no 23 kauliem (8 ir pāra, 7 nepāra kauli).
Jaunums!!: Skrimslis un Cilvēka galvaskauss · Redzēt vairāk »
Cilvēka skelets
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no mugurpuses Skelets ir visi kauli un to savienojumi.
Jaunums!!: Skrimslis un Cilvēka skelets · Redzēt vairāk »
Daudzspurzivjveidīgās
Daudzspurzivjveidīgās (Polypteriformes) ir primitīvu starspurzivju kārta, kas iekļauj sevī tropiskajā Āfrikā saldūdenī dzīvojošas zivis, kā arī izmirušas formas.
Jaunums!!: Skrimslis un Daudzspurzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Divžauņi
Divžauņu apakšklase jeb divžauņi (Coleoidea) ir galvkāju klases (Cephalopoda) apakšklase, kas apvieno visus mīkstā ķermeņa galvkājus.
Jaunums!!: Skrimslis un Divžauņi · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Skrimslis un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Divplaušzivjveidīgās
Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Skrimslis un Divplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Elpvads
Elpvads ar bronhiem Elpvads jeb traheja ir elpošanas sistēmas cauruļveida orgāns, kura galvenā funkcija ir nogādāt gaisu no balsenes līdz plaušām, kur sadalās divos galvenajos bronhos.
Jaunums!!: Skrimslis un Elpvads · Redzēt vairāk »
Galvkāji
Galvkāji (Cephalopoda) ir gliemju (Mollusca) klase, kam raksturīga bilaterāla ķermeņa simetrija.
Jaunums!!: Skrimslis un Galvkāji · Redzēt vairāk »
Gels
Silīcija kserogēls Gels ir želejveidīgs mīksts materiāls, kas var būt gan mīksts un trausls, gan ciets un izturīgs.
Jaunums!!: Skrimslis un Gels · Redzēt vairāk »
Himēra (ģenētika)
Pele — himēra (pa labi) Himēra ģenētikā nozīmē organismu vai audus, kas sastāv no šūnām, kam ir dažāda ģenētiskā informācija (vismaz divu dažādu veidu DNS).
Jaunums!!: Skrimslis un Himēra (ģenētika) · Redzēt vairāk »
Išnakantveidīgās
Išnakantveidīgās (Ischnacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Skrimslis un Išnakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Kašalots
Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).
Jaunums!!: Skrimslis un Kašalots · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Skrimslis un Kauls · Redzēt vairāk »
Kaulu savienojums
Kaulu savienojums ir savienojums starp kauliem, kurš atkarībā no sava veida nodrošina savienoto kaulu savstarpējo kustīgumu vai nekustīgumu.
Jaunums!!: Skrimslis un Kaulu savienojums · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Skrimslis un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Klimatijveidīgās
Klimatijveidīgās (Climatiiformes syn. Diplacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Skrimslis un Klimatijveidīgās · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Skrimslis un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Kolagēns
Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.
Jaunums!!: Skrimslis un Kolagēns · Redzēt vairāk »
Krūšu kauls
Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.
Jaunums!!: Skrimslis un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »
Lašu apakškohorta
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha).
Jaunums!!: Skrimslis un Lašu apakškohorta · Redzēt vairāk »
Liesa
Liesa ir asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns.
Jaunums!!: Skrimslis un Liesa · Redzēt vairāk »
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Jaunums!!: Skrimslis un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »
Osteoartrīts
Osteoartrīts, arī osteoartroze ir locītavu slimības veids.
Jaunums!!: Skrimslis un Osteoartrīts · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Skrimslis un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Skrimslis un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Skrimslis un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Purva bruņurupucis
Purva bruņurupucis jeb Eiropas purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir purva bruņurupuču dzimtas (Emydidae) bruņurupucis, kas dzīvo Eiropas centrālajos un dienvidu reģionos, Ziemeļāfrikas un Āzijas rietumos.
Jaunums!!: Skrimslis un Purva bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Ragzobzivjveidīgās
Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes syn. Ceratodontida) ir divējādelpojošo zivju (Ceratodontae) kārta, kuras pārstāvju fosilijas ir zināmas vēl no triasa, bet mūsdienās ir saglabājušās nedaudzas reliktas formas, kas dzīvo Dienvidamerikā, Amazones baseinā, Āfrikas centrālajā daļā, kā arī Austrālijas austrumos.
Jaunums!!: Skrimslis un Ragzobzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir hroniska sistēmiska autoimūna iekaisuma slimība, kas galvenokārt bojā sinoviālas locītavas (izpaužas kā sinovīts), tomēr var tikt iesaistīti arī citi orgāni, piemēram, āda, sirds, plaušas, acis.
Jaunums!!: Skrimslis un Reimatoīdais artrīts · Redzēt vairāk »
Ribas
Ribas jeb sānkauli (costae) ir gari, plakani un lokveidā izliekti kauli, kuri veido krūškurvi.
Jaunums!!: Skrimslis un Ribas · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Skrimslis un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Skrimslis un Skelets · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Skrimslis un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Smadzeņu kapsula
Smadzeņu kapsula (arī smadzeņdaļa, neirokrānijs) ir galvaskausa daļa, kas aptver smadzenes un sargā tās no fiziskas iedarbības, kā arī fiksē maņu orgānus (ožas, redzes, dzirdes receptorus).
Jaunums!!: Skrimslis un Smadzeņu kapsula · Redzēt vairāk »
Spārnkauls
Spārnkauls (Os sphenoidale) ir galvaskausa smadzeņu daļas kauls, tas ir nepāra, gaisu saturošs un tā mugurējā virsma saaug ar pakauša kaula pamatni.
Jaunums!!: Skrimslis un Spārnkauls · Redzēt vairāk »
Starpskriemeļu diski
Starpskriemeļu diski starp jostas skriemeļiem (kreisajā pusē) Starpskriemeļu diski (disci intervertebrales) ir skrimšļaudu savienojumi, kas savieno blakus esošo skriemeļu ķermeņus.
Jaunums!!: Skrimslis un Starpskriemeļu diski · Redzēt vairāk »
Storveidīgās
Storveidīgās jeb storveidīgo zivju kārta (Acipenseriformes) ir viena no starspurzivju klases (Actinopterygii) kārtām, kas pieder Skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei.
Jaunums!!: Skrimslis un Storveidīgās · Redzēt vairāk »
Torstens Finks
Torstens Finks (dzimis 1967. gada 29. oktobrī) ir Vācijas futbola treneris un bijušais futbolists.
Jaunums!!: Skrimslis un Torstens Finks · Redzēt vairāk »
Vairogdziedzeris
1. Vairogdziedzeris 2. Epitēlijķermenīši Vairogdziedzeris ir dziedzeris ar ļoti svarīgu nozīmi vielu maiņas regulācijā.
Jaunums!!: Skrimslis un Vairogdziedzeris · Redzēt vairāk »
Vampīrzivtiņa
Vampīrzivtiņa (Danionella dracula) ir sīciņa zebrzivju dzimtas (Danionidae) saldūdens zivs, kas sastopama Mjanmas ziemeļdaļā.
Jaunums!!: Skrimslis un Vampīrzivtiņa · Redzēt vairāk »
Vārtsargs (futbols)
Vārtsargs Vārtsargs futbolā ir spēlētājs, kura uzdevums ir tiešā veidā neļaut pretinieku spēlētājiem gūt vārtus.
Jaunums!!: Skrimslis un Vārtsargs (futbols) · Redzēt vairāk »
Vienplaušzivjveidīgās
Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.
Jaunums!!: Skrimslis un Vienplaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Skrimslis un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Skrimslis un Zivis · Redzēt vairāk »
