Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Alnilams, Alumīnija nitrīds, Ampēra institūts, Andromedas galaktika, Astronomija, Atomfizika, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Ebots, Čerenkova—Vavilova starojums, Baltā krāsa, Bioluminiscence, Brūnā krāsa, Daļiņu detektors, Daleki, Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, Dzirdes aparāts, Elza Krauliņa, Emisijas miglājs, Fāzes manipulācija, Gaisa mitrums, Gaismas diožu spuldze, Gaismas diode, Habla kosmiskais teleskops, Hēlijs, Henrijs Noriss Rasels, Hromosfēra, Katodluminiscence, Klarnete, Kodolu magnētiskā rezonanse, Krāsu fotogrāfija, Krāsvielas, Krīze, Kvēlspuldze, Lāzers, Luminiscences spuldze, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Okeāns, Optiskā mikrokavitāte, Orks (asteroīds), Ouens Ričardsons, Paks (pavadonis), Pērkona negaisi Latvijā, Prizma (optika), Rentgenlampa, Sarkanā krāsa, Sarkanā nobīde, Spektroskopija, Spicera kosmiskais teleskops, Svārstību un viļņu fizika, Varavīksne, ..., Vega, Viļņu optika, Zaļā krāsa, Zilganvioletā krāsa, Zvaigzne, 13 Ēgerija. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Alnilams
Alnilams (arī Oriona ε, Oriona Epsilons) ir zila pārmilzu zvaigzne Oriona zvaigznājā, atrodas Oriona jostas vidū.
Jaunums!!: Spektrs un Alnilams · Redzēt vairāk »
Alumīnija nitrīds
Alumīnija nitrīds ir viela ar ķīmisko formulu AlN un molmasu 40,988 g/mol.
Jaunums!!: Spektrs un Alumīnija nitrīds · Redzēt vairāk »
Ampēra institūts
Ampēra institūts jeb Ampēra iniciatīva (l'initiative Ampère) ir Latvijas un Francijas zinātnieku projekts par kopīga magnetohidrodinamikas pētījumu centra izveidi Salaspilī.
Jaunums!!: Spektrs un Ampēra institūts · Redzēt vairāk »
Andromedas galaktika
Andromedas galaktika (zināma arī kā M31, NGC 224) ir spirālveida galaktika, kas atrodas aptuveni 2,5 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Spektrs un Andromedas galaktika · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Spektrs un Astronomija · Redzēt vairāk »
Atomfizika
Atomfizika ir fizikas nozare, kas pēta atomu kā izolētu sistēmu, kas sastāv no atoma kodola un elektroniem.
Jaunums!!: Spektrs un Atomfizika · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Spektrs un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Čārlzs Ebots
Čārlzs Grīlijs Ebots. Čārlzs Grīlijs Ebots (dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis, astronoms un speciālists par Saules fizikālo dabu.
Jaunums!!: Spektrs un Čārlzs Ebots · Redzēt vairāk »
Čerenkova—Vavilova starojums
ASV) Čerenkova—Vavilova starojums jeb Čerenkova starojums ir elektromagnētiskais starojums, kas rodas, lādētām daļiņām kustoties vidē ar ātrumu, kas pārsniedz gaismas izplatīšanās ātrumu šajā vidē.
Jaunums!!: Spektrs un Čerenkova—Vavilova starojums · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Spektrs un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Bioluminiscence
Parastā jāņtārpiņa bioluminiscence. Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, un kas ir saistīta ar oksidēšanās procesiem.
Jaunums!!: Spektrs un Bioluminiscence · Redzēt vairāk »
Brūnā krāsa
Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.
Jaunums!!: Spektrs un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »
Daļiņu detektors
Daļiņu detektors (jonizējošā starojuma detektors vai elementārdaļiņu detektors) ir ierīce, ko izmanto lielas enerģijas elementārdaļiņu un citu daļiņu (jonizējošā starojuma) detektēšanai un parametru mērīšanai.
Jaunums!!: Spektrs un Daļiņu detektors · Redzēt vairāk »
Daleki
Daleki ir ārpuszemes mutantu rase, kas darbojas britu zinātniskās fantastikas seriālā Doctor Who.
Jaunums!!: Spektrs un Daleki · Redzēt vairāk »
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops (JWST) ir kopīga Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Kanādas Kosmosa aģentūras (CSA) kosmiskā observatorija.
Jaunums!!: Spektrs un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Dzirdes aparāts
Dzirdes aparāts. Dzirdes aparāts ir elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, kuru var pielietot cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
Jaunums!!: Spektrs un Dzirdes aparāts · Redzēt vairāk »
Elza Krauliņa
Elza Krauliņa (dzimusi Elza Vēvere, Slokā; mirusi Rīgā) bija latviešu zinātniece, pirmā fiziķe Latvijā, kas aizstāvēja fizikas doktora disertāciju, pirmā sieviete doktore optikā Baltijas valstīs, bijusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāne, Spektroskopijas problēmu laboratorijas dibināšanas iniciatore un vadītāja.
Jaunums!!: Spektrs un Elza Krauliņa · Redzēt vairāk »
Emisijas miglājs
Viens no emisijas miglājiem - Oriona miglājs Emisijas miglājs ir gaišs miglājs, kuru izgaismo jonizētā gāze.
Jaunums!!: Spektrs un Emisijas miglājs · Redzēt vairāk »
Fāzes manipulācija
Fāzes manipulācija ir ciparu fāzes modulācija, ar kuras palīdzību nesējfrekvences fāze tiek modulēta atbilstoši informācijas bitiem.
Jaunums!!: Spektrs un Fāzes manipulācija · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Spektrs un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Gaismas diožu spuldze
2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi) Gaismas diožu spuldze ir elektriska ierīce, kas izmanto gaismas diodes (LED) kā gaismas avotu.
Jaunums!!: Spektrs un Gaismas diožu spuldze · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Spektrs un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Spektrs un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Hēlijs
Hēlijs (— 'Saule'; apzīmē ar He) ir ķīmiski visinertākais elements, kas tikpat kā neveido ķīmiskus savienojumus.
Jaunums!!: Spektrs un Hēlijs · Redzēt vairāk »
Henrijs Noriss Rasels
Henrijs Noriss Rasels (Henry Norris Russell, dzimis, miris) bija ASV astrofiziķis.
Jaunums!!: Spektrs un Henrijs Noriss Rasels · Redzēt vairāk »
Hromosfēra
Saules attēls Hα spektrālajā līnijā. Hromosfēra (no sengr. χρομα — krāsa; σφαίρα — sfēra) ir relatīvi plāns slānis (10 000 km) virs fotosfēras.
Jaunums!!: Spektrs un Hromosfēra · Redzēt vairāk »
Katodluminiscence
Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.
Jaunums!!: Spektrs un Katodluminiscence · Redzēt vairāk »
Klarnete
Klarnete ( — ‘mazais klarino’) ir koka pūšamais mūzikas instruments.
Jaunums!!: Spektrs un Klarnete · Redzēt vairāk »
Kodolu magnētiskā rezonanse
Kodolu magnētiskās rezonanses spektrometrs Kodolu magnētiskā rezonanse (KMR jeb angliski NMR) ir augstfrekvences radioviļņu selektīva absorbcija vielā, kura atrodas ļoti spēcīgā magnētiskajā laukā.
Jaunums!!: Spektrs un Kodolu magnētiskā rezonanse · Redzēt vairāk »
Krāsu fotogrāfija
Levi Hilla process spēja fotogrāfiski attēlot daļu krāsu, bet arī to, ka daudzi paraugi ir bijuši "uzlaboti", pievienojot krāsu ar roku. Pirmā krāsu fotogrāfija, kura iegūta ar trīs pamatkrāsu metodi, ko 1855. gadā ieteica Džeimss Maksvels. To 1861. gadā uzņēmis Tomass Satons. Fotogrāfijā redzama krāsaina lente ar ''tartana'' ornamentu. 1877. gadā radīta fotogrāfiska izdruka uz papīra, ko veidojis franču krāsu fotogrāfijas pionieris ''Louis Ducos du Hauron''. Attēlā redzami pārklājušies elementi dzeltenā, gaišzilā un sarkanā krāsā. Buhāras Emīra fotogrāfija, ko 1911. gadā uzņēmis Sergejs Prokudins-Gorskis. Labajā pusē redzami trīs krāsu melnbaltas stikla plates negatīvi (šeit parādīti kā pozitīvi). Sergeja Prokudina-Gorska 1915. gadā uzņemta fotogrāfija, laika posmā no 1909. līdz 1915. gadam dokumentējot Krievijas Impēriju Tādžmahala krāsu fotogrāfija, kura tika publicēta 1921. gada ''The National Geographic Magazine'' izdevumā Pirmajā pasaules karā Krāsu fotogrāfija ir fotogrāfijas veids, kurā izmanto līdzekļus, ar kuriem var attēlot krāsas un tās tradicionāli iegūst ķīmiskā ceļā fotogrāfijas procesa fāzē.
Jaunums!!: Spektrs un Krāsu fotogrāfija · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Spektrs un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Krīze
Krīze nozīmē neskaidro procesu evolūciju, kad ir nepieciešams izšķirošs brīdis diagnozei.
Jaunums!!: Spektrs un Krīze · Redzēt vairāk »
Kvēlspuldze
Kvēlspuldze Kvēlspuldze ir mākslīgais gaismas avots, kurā gaismu izstaro sakarsēts metāla kvēldiegs.
Jaunums!!: Spektrs un Kvēlspuldze · Redzēt vairāk »
Lāzers
Lāzeru staru kūļi zaļā (520nm), zilā (445nm) un sarkanā (635nm) krāsā Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kas izstaro koherentu starojumu.
Jaunums!!: Spektrs un Lāzers · Redzēt vairāk »
Luminiscences spuldze
E27 vītnei Luminiscences spuldze ir mākslīgais gaismas avots — gāzizlādes spuldzes paveids, kurā elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos rada ultravioleto starojumu.
Jaunums!!: Spektrs un Luminiscences spuldze · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Spektrs un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Spektrs un Okeāns · Redzēt vairāk »
Optiskā mikrokavitāte
Laikā atkarīga pulsējošās mikrokavitātes simulācija. Optiskā mikrokavitāte jeb mikrorezonators ir īpaša atstarojoša struktūra, kas parasti sastāv no divām atsevišķām optiskajām skaldnēm, vai gaismas viļņa, kas ietīts cirkulārā veidolā, veidojot optisko gredzenu.
Jaunums!!: Spektrs un Optiskā mikrokavitāte · Redzēt vairāk »
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Jaunums!!: Spektrs un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Ouens Ričardsons
Sers Ouens Villanss Ričardsons (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Spektrs un Ouens Ričardsons · Redzēt vairāk »
Paks (pavadonis)
Paks, arī Urāns XV, ir Urāna pavadonis.
Jaunums!!: Spektrs un Paks (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Pērkona negaisi Latvijā
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Spektrs un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »
Prizma (optika)
Prizma Prizma (prísma — ‘sazāģētais’) optikā ir caurspīdīgs ķermenis, kuru veido viendabīga vide un izmanto dažādos optiskos instrumentos.
Jaunums!!: Spektrs un Prizma (optika) · Redzēt vairāk »
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Jaunums!!: Spektrs un Rentgenlampa · Redzēt vairāk »
Sarkanā krāsa
Sarkanā krāsa jeb vienkārši sarkans ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 620 līdz 740 nm.
Jaunums!!: Spektrs un Sarkanā krāsa · Redzēt vairāk »
Sarkanā nobīde
Sarkanās nobīdes piemērs. Kreisajā pusē ir Saules gaismas spektrs, bet labajā ir spektrs, kas iegūts no tālas galaktiku kopas. Sarkanā nobīde fizikā un astronomijā norisinās, kad palielinās spektrāllīnijas viļņa garums elektromagnētiskajam starojumam — parasti redzamajai gaismai — Doplera efekta dēļ.
Jaunums!!: Spektrs un Sarkanā nobīde · Redzēt vairāk »
Spektroskopija
prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem Spektroskopija (cēlies no — ‘aina, parādība’ un, -skopein — ‘skatīties’) ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.
Jaunums!!: Spektrs un Spektroskopija · Redzēt vairāk »
Spicera kosmiskais teleskops
Teleskops mākslinieka attēlojumā Spicera kosmiskais teleskops (Spitzer Space Telescope jeb SST) bija ASV orbitālā observatorija.
Jaunums!!: Spektrs un Spicera kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Svārstību un viļņu fizika
Svārstību un viļņu fizika ir vispārīgās fizikas sadaļa, kas pēta fizikālās parādības, kuras raksturo fizikālo lielumu cikliska izmaiņa laikā un telpā.
Jaunums!!: Spektrs un Svārstību un viļņu fizika · Redzēt vairāk »
Varavīksne
Divkārša varavīksne Rīgā Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos.
Jaunums!!: Spektrs un Varavīksne · Redzēt vairāk »
Vega
Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.
Jaunums!!: Spektrs un Vega · Redzēt vairāk »
Viļņu optika
Viļņu optika jeb fizikālā optika ir optikas nozare, kas apraksta gaismas izplatīšanos, ņemot vērā tās viļņu dabu.
Jaunums!!: Spektrs un Viļņu optika · Redzēt vairāk »
Zaļā krāsa
Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.
Jaunums!!: Spektrs un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »
Zilganvioletā krāsa
Zilganvioletā krāsa jeb indigo krāsa ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 420 līdz 450 nm.
Jaunums!!: Spektrs un Zilganvioletā krāsa · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Spektrs un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
13 Ēgerija
Ēgerija, arī 13 Ēgerija ir asteroīds ar diametru apmēram 208 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Spektrs un 13 Ēgerija · Redzēt vairāk »
