Ātrāk nekā pārlūku!
149 attiecības: Airkāji, Amerikas āpsis, Amerikas bizons, Apenīnu brūnais lācis, Aptumsums, Astats, Atgremotāji, Ausainās pūces, Šumera, Ūdens muzejs "Aquaria", Ūdri, Ķīnas seskāpsis, Āfrikas savannas zilonis, Ātrums, Āzijas īsnagu ūdrs, Basketbols, Beks Vezerss, Borneo seskāpsis, Cilvēku misija uz Marsu, Cunami, Darbs (fizika), Dūkurpīle, Dēles, Diennakts, Dienvidu polārais loks, Efektivitāte (ekonomika), Eglāju samtenis, Eirāzijas bebrs, Eiropas medus bite, Encelads (pavadonis), Eriks Zemūrs, Gaišzilais sīlis, Gaismas diožu spuldze, Galapagu bruņurupucis, Grieze, H (nozīmju atdalīšana), Heila—Bopa komēta, Hidrozoji, Hokejs, Hronometrs, ICTV, Indijas pāvs, ISO 8601, Istabas muša, Kalāns, Kilometri stundā, Klinšuvārnas, Koala, Kolibri, Korusanta, ..., Krava, Krusa, Krustā sišana, Krustpils pamatskola, Laikapstākļu prognozēšana, Laiks, Laka, Lapzemes stērste, Latvijas erudītu līga, Lauku cīrulis, Lauva, Lielā panda, Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca, Mars-2, Mazā ausainā pūcīte, Mājas sesks, Mājas strazds, Mēmais kino, Mēness, Merkurs (planēta), Mezgls (ātruma mērvienība), Mimass (pavadonis), Minūte, Muskusvērsis, Nambats, Nīlzirgs, Parastā daiļspāre, Pūčveidīgie, Pērkona negaisi Latvijā, Pelēkā vāvere, Pireneju zilspārnu žagata, Plēsēji, Plutons (pundurplanēta), Polārais loks, Radons, Rūsganais lūsis, Rektascensija, Sanandreasa lūzums, Sapnis, Sarkanais suns, Sarkanā panda, Sarkanknābja zilā žagata, Sekunde, Skunksi, Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē, Sliņķi, Sprogainā cekula sīlis, Starptautiskā mērvienību sistēma, Stundas rekords, Sumbrs, Suns, Surikats, Svīre, Svīru dzimta, Svītrainais cūkšņukura skunkss, Svītrainais sesks, Tinis, Titāniks, Tomass Edisons, Trusis, Tulle, Urāns (planēta), Vasaras laiks, Veneras pāriešana, Vienādspārnu spāres, Viendienīšu kārta, Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziemeļu polārais loks, Ziloņi, Ziloņu dzimta, Zilspārnu žagata, Zobenvalis, Zooplanktons, 11 Partenope, 12 Viktorija, 13 Ēgerija, 14 Eirēne, 15 Einomija, 16 Psihe, 163693 Atira, 17 Tetīda, 18 Melpomene, 1866 Sīsifs, 1897 Hainds, 19 Fortūna, 20 Masālija, 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce, 2004. gada vasaras olimpiskās spēles, 21 Lutēcija, 22 Kalliope, 23 Talija, 253 Matilde, 55 Pandora, 60 (skaitlis), 64 Angelina, 74 Galateja, 81 Terpsihora, 97 Kloto. Izvērst indekss (99 vairāk) »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Stunda un Airkāji · Redzēt vairāk »
Amerikas āpsis
Amerikas āpsis jeb Ziemeļamerikas āpsis (Taxidea taxus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga Amerikas āpšu ģintī (Taxidea).
Jaunums!!: Stunda un Amerikas āpsis · Redzēt vairāk »
Amerikas bizons
Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).
Jaunums!!: Stunda un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »
Apenīnu brūnais lācis
Apenīnu brūnais lācis jeb Marsikana lācis (Ursus arctos marsicanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Stunda un Apenīnu brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Aptumsums
Jo veido ēnu uz planētas virsmas Aptumsums astronomijā ir notikums, kad kāds astronomisks objekts īslaicīgi aiziet priekšā Saulei vai ieiet cita debess ķermeņa ēnā.
Jaunums!!: Stunda un Aptumsums · Redzēt vairāk »
Astats
Astats ir ķīmiskais elements ar simbolu At un atomskaitli 85.
Jaunums!!: Stunda un Astats · Redzēt vairāk »
Atgremotāji
Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus.
Jaunums!!: Stunda un Atgremotāji · Redzēt vairāk »
Ausainās pūces
Ausainās pūces, ausaino pūču ģints (Asio) ir pūču dzimtas (Strigidae) putnu ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Stunda un Ausainās pūces · Redzēt vairāk »
Šumera
200px Šumeras pilsētu lokalizācija. Šumera ir senākā zināmā civilizācija cilvēces vēsturē, kas pastāvēja Senajā Divupē no aptuveni 4100.
Jaunums!!: Stunda un Šumera · Redzēt vairāk »
Ūdens muzejs "Aquaria"
Ūdens muzejs "Akvārijs". Muzejā. Muzejā. Aquaria ir jūras muzejs, kurā var iepazīt dažādu ekoloģisko sistēmu — ziemeļu, tropu un citu jūru dzīvniekus un augus.
Jaunums!!: Stunda un Ūdens muzejs "Aquaria" · Redzēt vairāk »
Ūdri
Ūdri jeb ūdru apakšdzimta (Lutrinae) ir viena no sermuļu dzimtas (Mustelidae) apakšdzimtām, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas ūdru sugas un kas iedalītas 7 ģintīs.
Jaunums!!: Stunda un Ūdri · Redzēt vairāk »
Ķīnas seskāpsis
Ķīnas seskāpsis jeb sīkzobu seskāpsis (Melogale moschata) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Stunda un Ķīnas seskāpsis · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Stunda un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Ātrums
Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt) Ātrums, zinātnē arī momentānais ātrums, ir vektoriāls fizikāls lielums, kas raksturo pārvietojuma izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā.
Jaunums!!: Stunda un Ātrums · Redzēt vairāk »
Āzijas īsnagu ūdrs
Āzijas īsnagu ūdrs (Amblonyx cinereus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga īsnagu ūdru ģintī (Amblonyx).
Jaunums!!: Stunda un Āzijas īsnagu ūdrs · Redzēt vairāk »
Basketbols
Basketbols (no basket — 'grozs' un ball — 'bumba'), līdz 1951.
Jaunums!!: Stunda un Basketbols · Redzēt vairāk »
Beks Vezerss
Beks Vezerss (dzimis 1946. gada decembrī) ir amerikāņu patologs no Teksasas.
Jaunums!!: Stunda un Beks Vezerss · Redzēt vairāk »
Borneo seskāpsis
Borneo seskāpsis (Melogale everetti) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Jaunums!!: Stunda un Borneo seskāpsis · Redzēt vairāk »
Cilvēku misija uz Marsu
Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa. Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas. Cilvēku misija uz Marsu ir aktuāls temats mūsdienu zinātnes un zinātniskās fantastikas darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos astronautus uz Marsa virsmas.
Jaunums!!: Stunda un Cilvēku misija uz Marsu · Redzēt vairāk »
Cunami
26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.
Jaunums!!: Stunda un Cunami · Redzēt vairāk »
Darbs (fizika)
Fizikā darbs ir enerģija, ko spēka iedarbības rezultātā saņem ķermenis.
Jaunums!!: Stunda un Darbs (fizika) · Redzēt vairāk »
Dūkurpīle
Dūkurpīle (Thalassornis leuconotus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder dūkurpīļu apakšdzimtai (Thalassorninae).
Jaunums!!: Stunda un Dūkurpīle · Redzēt vairāk »
Dēles
Dēles, dēļu apakšklase (Hirudinea) ir viena no Clitellata klases apakšklasēm, kas pieder posmtārpu tipam (Annelida).
Jaunums!!: Stunda un Dēles · Redzēt vairāk »
Diennakts
Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.
Jaunums!!: Stunda un Diennakts · Redzēt vairāk »
Dienvidu polārais loks
Dienvidu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Dienvidu polārais loks - viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Stunda un Dienvidu polārais loks · Redzēt vairāk »
Efektivitāte (ekonomika)
Efektivitāte ir rādītājs ekonomikā, ar kura palīdzību mēra pakāpi, kādā sistēma vai tās sastāvdaļas sasniedz vēlamo rezultātu un izpilda savas funkcijas salīdzinājumā ar resursu patēriņu.
Jaunums!!: Stunda un Efektivitāte (ekonomika) · Redzēt vairāk »
Eglāju samtenis
Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.
Jaunums!!: Stunda un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Stunda un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas medus bite
Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.
Jaunums!!: Stunda un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Stunda un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Eriks Zemūrs
Eriks Žistēns Leons Zemūrs ir Alžīrijas ebreju izcelsmes Francijas žurnālists, rakstnieks un labējs politiķis, Francijas prezidenta amata kandidāts 2022. gada vēlēšanās.
Jaunums!!: Stunda un Eriks Zemūrs · Redzēt vairāk »
Gaišzilais sīlis
Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).
Jaunums!!: Stunda un Gaišzilais sīlis · Redzēt vairāk »
Gaismas diožu spuldze
2010. gadu, tirgū ir pieejamas dažāda veida LED spuldzes: ieskrūvējamas spuldzes, ieskaitot prožektora tipa (pa kreisi), lasīšanas spuldzes (centrā), mājsaimniecības vajadzībām izmantojamas spuldzes (centrā pa labi un apakšā) un mazjaudas spuldzes (pa labi) Gaismas diožu spuldze ir elektriska ierīce, kas izmanto gaismas diodes (LED) kā gaismas avotu.
Jaunums!!: Stunda un Gaismas diožu spuldze · Redzēt vairāk »
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Jaunums!!: Stunda un Galapagu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Grieze
Grieze (Crex crex) ir vidēji liels dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) dzērvjveidīgais putns, kas izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalu un Skandināvijas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Stunda un Grieze · Redzēt vairāk »
H (nozīmju atdalīšana)
H ir latīņu alfabēta astotais burts.
Jaunums!!: Stunda un H (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Heila—Bopa komēta
Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.
Jaunums!!: Stunda un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Stunda un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Hokejs
Hokejs ir komandu sporta veids, kuru spēlē uz ledus.
Jaunums!!: Stunda un Hokejs · Redzēt vairāk »
Hronometrs
Hronometrs. Hronometrs ir precīzs atsperes pulkstenis, kurš nepieciešams, lai glabātu precīzu Griničas laiku uz kuģa.
Jaunums!!: Stunda un Hronometrs · Redzēt vairāk »
ICTV
ICTV (no angļu: International Commercial Television) ir privāts informatīvi izglītojošs televīzijas kanāls Ukrainā.
Jaunums!!: Stunda un ICTV · Redzēt vairāk »
Indijas pāvs
Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.
Jaunums!!: Stunda un Indijas pāvs · Redzēt vairāk »
ISO 8601
ISO 8601 ir starptautisks standarts datuma un laika pierakstam, ko izdevusi Starptautiskā standartu organizācija (International Organization for Standardization, ISO).
Jaunums!!: Stunda un ISO 8601 · Redzēt vairāk »
Istabas muša
Istabas muša jeb mājas muša (Musca domestica) pieder mušu dzimtai (Muscidae), Muscoidea virsdzimtai divspārņu kārtā (Diptera).
Jaunums!!: Stunda un Istabas muša · Redzēt vairāk »
Kalāns
Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).
Jaunums!!: Stunda un Kalāns · Redzēt vairāk »
Kilometri stundā
Kilometri stundā, saīsinājums km/h, ir ātruma mērvienība.
Jaunums!!: Stunda un Kilometri stundā · Redzēt vairāk »
Klinšuvārnas
Klinšuvārnas (Picathartes) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) klinšuvārnu dzimtas (Picathartidae) vienīgā ģints.
Jaunums!!: Stunda un Klinšuvārnas · Redzēt vairāk »
Koala
Koala (Phascolarctos cinereus) ir somaiņu (Marsupialia) infraklases zīdītājs.
Jaunums!!: Stunda un Koala · Redzēt vairāk »
Kolibri
Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Stunda un Kolibri · Redzēt vairāk »
Korusanta
Ļaunumu vēstošās ilūzijas" (1999) laikā. Korusanta (izrunā: /'kɔɹəsɑnt/ (ko'-ru-sant); no — 'mirdzēt', 'mirdzošs') ir viena no daudzajām planētām, kas sastopama zinātniskās fantastikas filmu sērijas "Zvaigžņu karu" fantāziju galaktikā.
Jaunums!!: Stunda un Korusanta · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Stunda un Krava · Redzēt vairāk »
Krusa
Liels krusas grauds, kura diametrs ir 13,3 cm Krusa ir cietu nokrišņu veids, parasti novērojama vasarā, izkrīt no gubu lietusmākoņiem kopā ar lietu.
Jaunums!!: Stunda un Krusa · Redzēt vairāk »
Krustā sišana
Jēzus krustā sišana Krustā sišana ir vēsturisks soda vai nāvessoda veids, kurā upuris tiek piesiets vai pienaglots pie lielas koka sijas un atstāts karāties, iespējams, vairākas dienas, līdz galīgai nāvei no nespēka un nosmakšanas.
Jaunums!!: Stunda un Krustā sišana · Redzēt vairāk »
Krustpils pamatskola
Vecākā skolas celtne (1864.), 2011. gads. Piebūve (1894.), 2011. gads. Krustpils pagasta valdes nams, 2011. gads. Krustpils pagasta valdes nams, vēlāk krustpils pamatskola. Attēls tapis pirms Pirmā pasaules kara. Skolas sporta zāles ēka, 2011. gads. 1. klases telpa, 2011. gads. Ķīmijas kabinets, 2011. gads. Dabaszinātņu kabinets, 2011. gads. 1. stāva vestibils, 2011. gads. Krustpils pamatskola viena no senākajām skolām Jēkabpilī.
Jaunums!!: Stunda un Krustpils pamatskola · Redzēt vairāk »
Laikapstākļu prognozēšana
Laikapstākļu prognozēšana ir laikapstākļu iespējamais pareģojums par to, kādi laikapstākļi būs kādā noteiktā vietā noteiktā laika posmā.
Jaunums!!: Stunda un Laikapstākļu prognozēšana · Redzēt vairāk »
Laiks
Laiku visbiežāk mēra ar pulksteņiem. Attēlā viens no tiem — smilšu pulkstenis Laiks ir galvenais mērīšanas sistēmas elements, kuru lieto, lai varētu sakārtot secīgi notikumus, noteikt notikumu ilgumu, intervālu starp tiem, kā arī kvalitatīvi raksturot ķermeņu kustību.
Jaunums!!: Stunda un Laiks · Redzēt vairāk »
Laka
Laka ir gaisā sacietējošs šķidrums dažādu materiālu pārklāšanai.
Jaunums!!: Stunda un Laka · Redzēt vairāk »
Lapzemes stērste
Lapzemes stērste (Calcarius lapponicus) ir Arktikas stērstu dzimtas (Calcariidae) dziedātājputns.
Jaunums!!: Stunda un Lapzemes stērste · Redzēt vairāk »
Latvijas erudītu līga
Latvijas erudītu līgas logo. Latvijas erudītu līga (LEL) ir sabiedriska organizācija, kura veido dažādas ar erudīciju saistītas sacensības un pasākumus.
Jaunums!!: Stunda un Latvijas erudītu līga · Redzēt vairāk »
Lauku cīrulis
thumb Lauku cīrulis (Alauda arvensis) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas.
Jaunums!!: Stunda un Lauku cīrulis · Redzēt vairāk »
Lauva
Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Stunda un Lauva · Redzēt vairāk »
Lielā panda
Lielā panda (Ailuropoda melanoleuca) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Stunda un Lielā panda · Redzēt vairāk »
Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca
Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: Stunda un Liepājas Svētā Meinarda Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Mars-2
Mars-2 un Mars-3 bija identiski PSRS aparāti.
Jaunums!!: Stunda un Mars-2 · Redzēt vairāk »
Mazā ausainā pūcīte
Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte (Otus scops) ir maza auguma pūču dzimtas (Strigidae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas.
Jaunums!!: Stunda un Mazā ausainā pūcīte · Redzēt vairāk »
Mājas sesks
Mājas sesks (Mustela putorius furo) jeb fretka (no) ir meža seska domesticēta pasuga.
Jaunums!!: Stunda un Mājas sesks · Redzēt vairāk »
Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Jaunums!!: Stunda un Mājas strazds · Redzēt vairāk »
Mēmais kino
Kadrs no Friča Langa filmas "Metropole" (1927) Mēmais kino ir kinofilma bez fonogrammas.
Jaunums!!: Stunda un Mēmais kino · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Stunda un Mēness · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Stunda un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Mezgls (ātruma mērvienība)
Mezgls ir nemetriska ātruma mērvienība.
Jaunums!!: Stunda un Mezgls (ātruma mērvienība) · Redzēt vairāk »
Mimass (pavadonis)
Mimass ir Saturna pavadonis, pats mazākais zināmais astronomiskais ķermenis ar gravitācijas iespaidā veidotu lodveida formu.
Jaunums!!: Stunda un Mimass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Stunda un Minūte · Redzēt vairāk »
Muskusvērsis
Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).
Jaunums!!: Stunda un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »
Nambats
Nambats (Myrmecobius fasciatus) ir plēsīgais somainis, kas ir vienīgā suga nambatu dzimtā (Myrmecobiida).
Jaunums!!: Stunda un Nambats · Redzēt vairāk »
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams (Hippopotamus amphibius) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga nīlzirgu ģintī (Hippopotamus), kura savukārt ietilpst nīlzirgu dzimtā (Hippopotamidae).
Jaunums!!: Stunda un Nīlzirgs · Redzēt vairāk »
Parastā daiļspāre
Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).
Jaunums!!: Stunda un Parastā daiļspāre · Redzēt vairāk »
Pūčveidīgie
Pūčveidīgie, pūčveidīgo kārtas putni (Strigiformes) ir plēsīgi putni.
Jaunums!!: Stunda un Pūčveidīgie · Redzēt vairāk »
Pērkona negaisi Latvijā
Pērkona negaiss ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus.
Jaunums!!: Stunda un Pērkona negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »
Pelēkā vāvere
Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.
Jaunums!!: Stunda un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »
Pireneju zilspārnu žagata
Pireneju zilspārnu žagata (Cyanopica cooki) ir vārnu dzimtas (Corvidae) endēma Pireneju pussalas putnu suga.
Jaunums!!: Stunda un Pireneju zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Stunda un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Jaunums!!: Stunda un Plutons (pundurplanēta) · Redzēt vairāk »
Polārais loks
Polārie loki Zemes kartē Polārais loks ir paralēle katrā no planētas puslodēm, sākot no kuras līdz ģeogrāfiskajam polam ir apgabals, kurā vismaz divas reizes astronomiskā gada laikā 24 stundu periodā nenotiek diennakts gaišā un tumšā perioda maiņa.
Jaunums!!: Stunda un Polārais loks · Redzēt vairāk »
Radons
Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86.
Jaunums!!: Stunda un Radons · Redzēt vairāk »
Rūsganais lūsis
Rūsganais lūsis (Lynx rufus) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Stunda un Rūsganais lūsis · Redzēt vairāk »
Rektascensija
right Rektascensija (— 'taisns' un ascensio — 'uzlēkšana, uzkāpšana') ir viena no sfēriskajām koordinātām astronomiskajā ekvatoriālajā koordinātu sistēmā.
Jaunums!!: Stunda un Rektascensija · Redzēt vairāk »
Sanandreasa lūzums
Sanandreasa lūzums Kalifornijas dienvidos. Sanandreasa lūzums ir ģeoloģisks lūzums, kas stiepjas cauri visam Kalifornijas štatam ASV.
Jaunums!!: Stunda un Sanandreasa lūzums · Redzēt vairāk »
Sapnis
"Bruņinieka sapnis", Antonio de Pereda glezna. Sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī.
Jaunums!!: Stunda un Sapnis · Redzēt vairāk »
Sarkanais suns
Sarkanais suns (Cuon alpinus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Jaunums!!: Stunda un Sarkanais suns · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Stunda un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sarkanknābja zilā žagata
Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Stunda un Sarkanknābja zilā žagata · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Stunda un Sekunde · Redzēt vairāk »
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Stunda un Skunksi · Redzēt vairāk »
Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē
Piemiņas pasākums pie universitātes. Slaktiņš Virdžīnijas tehniskajā universitātē bija apšaude skolā, kura sastāvēja no diviem atsevišķiem uzbrukumiem aptuveni ar divu stundu starpību.
Jaunums!!: Stunda un Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē · Redzēt vairāk »
Sliņķi
Sliņķi (Folivora) ir nepilnzobju kārtas (Pilosa) apakškārta.
Jaunums!!: Stunda un Sliņķi · Redzēt vairāk »
Sprogainā cekula sīlis
Sprogainā cekula sīlis (Cyanocorax cristatellus) ir vidēja auguma, krāšņs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Jaunums!!: Stunda un Sprogainā cekula sīlis · Redzēt vairāk »
Starptautiskā mērvienību sistēma
nav ieviesta Col-end SI jeb Starptautiskā mērvienību sistēma ir izplatītākā mērvienību sistēma pasaulē.
Jaunums!!: Stunda un Starptautiskā mērvienību sistēma · Redzēt vairāk »
Stundas rekords
Viens no UCI apvienotā stundas rekorda īpašniekiem, Jenss Foigts, savā veiksmīgajā mēģinājumā 2014. gada 18. septembrī Stundas rekords riteņbraukšanā ir garākā distance, kura stundas laikā ir nobraukta ar velosipēdu.
Jaunums!!: Stunda un Stundas rekords · Redzēt vairāk »
Sumbrs
Sumbrs jeb Eiropas bizons (Bison bonasus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas pieder bizonu ģintij (Bison).
Jaunums!!: Stunda un Sumbrs · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Stunda un Suns · Redzēt vairāk »
Surikats
Surikats (Suricata suricatta) ir mangustu dzimtas (Herpestidae) kaķveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga surikatu ģintī (Suricata).
Jaunums!!: Stunda un Surikats · Redzēt vairāk »
Svīre
Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Jaunums!!: Stunda un Svīre · Redzēt vairāk »
Svīru dzimta
Svīru dzimta (Apodidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Stunda un Svīru dzimta · Redzēt vairāk »
Svītrainais cūkšņukura skunkss
Svītrainais cūkšņukura skunkss (Conepatus semistriatus) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Jaunums!!: Stunda un Svītrainais cūkšņukura skunkss · Redzēt vairāk »
Svītrainais sesks
Svītrainais sesks (Ictonyx striatus) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder svītraino sesku ģintij (Ictonyx).
Jaunums!!: Stunda un Svītrainais sesks · Redzēt vairāk »
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Jaunums!!: Stunda un Tinis · Redzēt vairāk »
Titāniks
RMS Titāniks bija otrais no superlaineru trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu transatlantijas ceļojumu biznesā.
Jaunums!!: Stunda un Titāniks · Redzēt vairāk »
Tomass Edisons
Edisona zīmētā elektriskā kvēlspuldze. en ''A Day with Thomas Edison'' (1922) Tomass Alva Edisons (dzimis, miris) bija amerikāņu izgudrotājs, zinātnieks un uzņēmējs, daudzu tehnisko izgudrojumu autors.
Jaunums!!: Stunda un Tomass Edisons · Redzēt vairāk »
Trusis
Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).
Jaunums!!: Stunda un Trusis · Redzēt vairāk »
Tulle
Īslandes zirgi Tulle (1898- 1954) ir vecākais oficiāli reģistrētais zirgs pasaulē.
Jaunums!!: Stunda un Tulle · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Stunda un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Vasaras laiks
Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku; Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku; Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST, ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju.
Jaunums!!: Stunda un Vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Veneras pāriešana
Veneras pāriešana pāri Saules diskam 2004. gadā Veneras pāriešana pāri Saules diskam jeb Veneras tranzīts norisinās, kad Venera nokļūst starp Sauli un Zemi, tādā veidā aizsedzot ļoti mazu daļu no Saules.
Jaunums!!: Stunda un Veneras pāriešana · Redzēt vairāk »
Vienādspārnu spāres
Vienādspārnu spāres jeb vienādspārņi (Zygoptera) ir spāru kārtas (Odonata) apakškārta, kurā ir apmēram 2600 sugas.
Jaunums!!: Stunda un Vienādspārnu spāres · Redzēt vairāk »
Viendienīšu kārta
Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Stunda un Viendienīšu kārta · Redzēt vairāk »
Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase
Trase 2008. gadā. Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase ir bobsleja, kamaniņu un skeltona trase Vistlerā, Kanādā.
Jaunums!!: Stunda un Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Stunda un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziemeļu polārais loks
Ziemeļu polārā loka atrašanās vieta pasaulē (sarkana līnija) Ziemeļu polārais loks ir viena no piecām galvenajām paralēlēm, kas atzīmēta uz Zemeslodes kartes.
Jaunums!!: Stunda un Ziemeļu polārais loks · Redzēt vairāk »
Ziloņi
Ziloņi ir vislielākie uz sauszemes dzīvojošie zīdītāji.
Jaunums!!: Stunda un Ziloņi · Redzēt vairāk »
Ziloņu dzimta
Ziloņu dzimta (Elephantidae) ir snuķaiņu kārtas (Proboscidea) zīdītāju dzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis — Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas), un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Stunda un Ziloņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Jaunums!!: Stunda un Zilspārnu žagata · Redzēt vairāk »
Zobenvalis
Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.
Jaunums!!: Stunda un Zobenvalis · Redzēt vairāk »
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Jaunums!!: Stunda un Zooplanktons · Redzēt vairāk »
11 Partenope
Partenope, arī 11 Partenope ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 153 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 11 Partenope · Redzēt vairāk »
12 Viktorija
Viktorija, arī 12 Viktorija ir asteroīds ar diametru apmēram 113 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 12 Viktorija · Redzēt vairāk »
13 Ēgerija
Ēgerija, arī 13 Ēgerija ir asteroīds ar diametru apmēram 208 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 13 Ēgerija · Redzēt vairāk »
14 Eirēne
Eirēne, arī 14 Eirēne ir asteroīds ar diametru apmēram 152 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 14 Eirēne · Redzēt vairāk »
15 Einomija
Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 15 Einomija · Redzēt vairāk »
16 Psihe
Psihe, arī 16 Psihe ir asteroīds ar diametru apmēram 253 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder pie M tipa asteroīdu grupas.
Jaunums!!: Stunda un 16 Psihe · Redzēt vairāk »
163693 Atira
Atira, arī 163693 Atira ir asteroīds ar diametru apmēram 2,5 km.
Jaunums!!: Stunda un 163693 Atira · Redzēt vairāk »
17 Tetīda
Tetīda, arī 17 Tetīda ir asteroīds ar diametru apmēram 90 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 17 Tetīda · Redzēt vairāk »
18 Melpomene
Melpomene, arī 18 Melpomene ir asteroīds ar diametru apmēram 141 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 18 Melpomene · Redzēt vairāk »
1866 Sīsifs
Sīsifs, arī 1866 Sīsifs ir asteroīds ar diametru apmēram 8,5 km.
Jaunums!!: Stunda un 1866 Sīsifs · Redzēt vairāk »
1897 Hainds
Hainds, arī 1897 Hainds ir neliels asteroīds, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 1897 Hainds · Redzēt vairāk »
19 Fortūna
Fortūna, arī 19 Fortūna ir asteroīds ar diametru apmēram 200 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder G tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 19 Fortūna · Redzēt vairāk »
20 Masālija
Masālija, arī 20 Masālija ir asteroīds ar diametru apmēram 146 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 20 Masālija · Redzēt vairāk »
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce
2004.
Jaunums!!: Stunda un 2004. gada Indijas okeāna zemestrīce · Redzēt vairāk »
2004. gada vasaras olimpiskās spēles
2004.
Jaunums!!: Stunda un 2004. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
21 Lutēcija
Lutēcija, arī 21 Lutēcija ir asteroīds ar diametru apmēram 96 km, atrodas asteroīdu joslā (iekšmalā), pieder M tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 21 Lutēcija · Redzēt vairāk »
22 Kalliope
Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 22 Kalliope · Redzēt vairāk »
23 Talija
Talija, arī 23 Talija ir asteroīds ar diametru apmēram 108 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Jaunums!!: Stunda un 23 Talija · Redzēt vairāk »
253 Matilde
Matilde, arī 253 Matilde ir asteroīds ar apmēram 53 km diametru.
Jaunums!!: Stunda un 253 Matilde · Redzēt vairāk »
55 Pandora
Pandora, arī 55 Pandora ir neregulāras formas asteroīds ar diametru apmēram 67 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 55 Pandora · Redzēt vairāk »
60 (skaitlis)
60 (sešdesmit) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 59 un 61.
Jaunums!!: Stunda un 60 (skaitlis) · Redzēt vairāk »
64 Angelina
Angelina, arī 64 Angelina ir neregulāras formas asteroīds ar izmēriem apmēram 60 x 53 x 45 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 64 Angelina · Redzēt vairāk »
74 Galateja
Galateja, arī 74 Galateja ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 74 Galateja · Redzēt vairāk »
81 Terpsihora
Terpsihora, arī 81 Terpsihora ir asteroīds ar diametru apmēram 119 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 81 Terpsihora · Redzēt vairāk »
97 Kloto
Kloto, arī 97 Kloto ir asteroīds ar diametru apmēram 83 km, atrodas asteroīdu joslā.
Jaunums!!: Stunda un 97 Kloto · Redzēt vairāk »
