Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Estonia (korporācija)

Indekss Estonia (korporācija)

Studentu korporācijas ''Estonia'' ģerbonis. Estonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821.

10 attiecības: Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, Igaunijas guberņa, Jākobs fon Ikskils, Kalevipoegs, Kārlis Ernsts fon Bērs, Otrais pasaules karš, Tartu Universitāte, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācbaltiešu studentu korporācijas, 1821. gads.

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds

Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald; dzimis, miris) bija igauņu rakstnieks un folklorists.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Frīdrihs Reinholds Kreicvalds · Redzēt vairāk »

Igaunijas guberņa

Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils (1864—1944) jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību — biosemiotiku, ekoloģiju.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Jākobs fon Ikskils · Redzēt vairāk »

Kalevipoegs

Oskara Kallisa ilustrācija "Kalevipoegs". Kalevipoegs (latviskojot — Kaleva dēls"Latvijas Kareivis" (24.02.1938.)) ir igauņu eposs, kuru uz tautas dziesmu un teiku pamata 19. gadsimta vidū izveidoja igauņu literāts Frīdrihs Reinholds Kreicvalds.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Kalevipoegs · Redzēt vairāk »

Kārlis Ernsts fon Bērs

Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Kārlis Ernsts fon Bērs · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm

Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: Estonia (korporācija) un 1821. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Estonia (studentu korporācija).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »