Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Augusts Neo, Brīvā cīņa, Cīņas sports, Edvīns Bietags, Francija, Georgs Ozoliņš, Grieķu-romiešu cīņa, Jons Nīmans, Krišjānis Kundziņš, Kristjans Palusalu, Kustā Pihlajameki, Minhene, Parīze, Vācija, Voldemārs Megi.
Augusts Neo
Augusts Neo (dzimis, miris) bija Igaunijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, olimpiskais medaļnieks.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Augusts Neo · Redzēt vairāk »
Brīvā cīņa
Brīvā cīņa ir cīņas sporta veids.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Brīvā cīņa · Redzēt vairāk »
Cīņas sports
Grieķu-romiešu cīņa Cīkstēšanās ir cīņa starp diviem neapbruņotiem sportistiem, kurā tiek izmantota noteikta tehnika, lai gūtu uzvaru.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Cīņas sports · Redzēt vairāk »
Edvīns Bietags
Edvīns Bietags (dzimis Rūjienā, miris Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Edvīns Bietags · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Francija · Redzēt vairāk »
Georgs Ozoliņš
Georgs Aleksandrs Ozoliņš (dzimis Bejā, miršanas datums nezināms) bija latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs 1938. gada Eiropas čempionātā Tallinā.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Georgs Ozoliņš · Redzēt vairāk »
Grieķu-romiešu cīņa
Grieķu-romiešu cīņa Grieķu-romiešu cīņa, arī klasiskā cīņa ir cīņas sporta veids.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Grieķu-romiešu cīņa · Redzēt vairāk »
Jons Nīmans
Jons Nīmans (dzimis, miris) bija zviedru cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs olimpiskās spēlēs, trīskārtējs sudraba medaļas ieguvējs Eiropas čempionātos, četrkārtējs Zviedrijas čempions (1935, 1937, 1941, 1942).
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Jons Nīmans · Redzēt vairāk »
Krišjānis Kundziņš
Krišjānis Kundziņš (dzimis, miris) bija latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, seškārtējs Latvijas meistars, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Krišjānis Kundziņš · Redzēt vairāk »
Kristjans Palusalu
Kristjans Palusalu (dzimis, miris), līdz 1935.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Kristjans Palusalu · Redzēt vairāk »
Kustā Pihlajameki
Kustā Pihlajameki (dzimis, miris) bija somu grieķu-romiešu stila un brīvā stila cīkstonis, 1924. un 1936. gada vasaras olimpisko spēļu čempions, divkārtējais Eiropas čempions brīvajā un septiņkārtējais Eiropas čempions grieķu-romiešu cīņā.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Kustā Pihlajameki · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Minhene · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Parīze · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Vācija · Redzēt vairāk »
Voldemārs Megi
Voldemārs Megi (dzimis, miris) bija grieķu-romiešu stila igauņu cīkstonis, Eiropas čempionāta medaļnieks, 3-kārtējs Igaunijas čempions.
Jaunums!!: 1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā un Voldemārs Megi · Redzēt vairāk »
