Satura rādītājs
70 attiecības: Andrejs Krustiņš, Artūrs Dannebergs, Artūrs Dālbergs, Astrahaņa, Balvi, Barbarosa (plāns), Daugava, Jānis Indāns, Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Puksis, Kājnieki, Komunarka (poligons), Kurzemes artilērijas pulks, Latgales artilērijas pulks, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas Avīze, Latvijas Aviācijas pulks, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Sakaru bataljons, Latvijas Sapieru pulks, Latvijas Smagās artilērijas pulks, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Latvijas Zenītartilērijas pulks, Litene, Lubāns, Luftwaffe, Maskava, Molotova—Ribentropa pakts, Noriļlags, Nosova, Novorževa, Opočka, Ostrova (Krievija), Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pededze, Polijas kampaņa, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīga, Roberts Kļaviņš, Rumbula, Sarkanā armija, Skrīveri, Staļina līnija, Staraja Rusa, Tvera, Veļikaja, Višgorodoka, Viļaka, ... Izvērst indekss (20 vairāk) »
Andrejs Krustiņš
Andrejs Krustiņš (dzimis — miris) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Andrejs Krustiņš
Artūrs Dannebergs
Artūrs Dannebergs (1891—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Artūrs Dannebergs
Artūrs Dālbergs
Artūrs Dālbergs (1896—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Artūrs Dālbergs
Astrahaņa
Astrahaņa ir pilsēta Krievijas Federācijas Dienvidu federālajā apgabalā, Astrahaņas apgabala centrs.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Astrahaņa
Balvi
Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Balvi
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Barbarosa (plāns)
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Daugava
Jānis Indāns
Jānis Teodors Indāns (1895—1941) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Aviācijas pulka komandieris, ģenerālis (1940), nogalināts Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Jānis Indāns
Jānis Liepiņš (virsnieks)
Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Jānis Liepiņš (virsnieks)
Jānis Puksis
Jānis Puksis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Jānis Puksis
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Kājnieki
Komunarka (poligons)
Iebraucamie vārti 2012. gadā Nošaušanas poligons "Komunarka" ir masu slepkavību vieta mežā netālu no Komunarkas ciemata Kalugas šosejas 24.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Komunarka (poligons)
Kurzemes artilērijas pulks
Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās Kurzemes artilērijas pulka parāde (Liepājas Karosta, 1929) Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Kurzemes artilērijas pulks
Latgales artilērijas pulks
Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā. Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī. Latgales artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas artilērijas pulks.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latgales artilērijas pulks
Latvijas 1. Jātnieku pulks
1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas 1. Jātnieku pulks
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Avīze
Latvijas Aviācijas pulks
Latvijas Aviācijas pulka iznīcinātāju eskadriļas ''Gloster Gladiator'' lidmašīnas. Latvijas ''Gloster Gladiator'' iznīcinātājs ''Bristol Bulldog'' iznīcinātājs Mācību lidmašīna — ''Miles Magister'' VEF I-17 mācību lidmašīna VEF I-12 mācību lidmašīna 1919.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Aviācijas pulks
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Sakaru bataljons
Sakaru bataljons bija Latvijas Bruņoto spēku sakarus nodrošinoša Tehniskās divīzijas daļas, ko 1939.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Sakaru bataljons
Latvijas Sapieru pulks
Sapieru Pulka krūšu zīme. Sapieru pulks bija Latvijas Bruņoto spēku nocietinājumu vienība.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Sapieru pulks
Latvijas Smagās artilērijas pulks
Latvijas armijas smagais lielgabals (pēc 1930. gada). Smagās artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku Tehniskās divīzijas vienība, kurā ietilpa 3 smagās artilērijas divizioni (bruņojumā dažādu sistēmu vācu un angļu smagie lielgabali).
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Smagās artilērijas pulks
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Latvijas Zenītartilērijas pulks
Zenītartilērijas pulks bija 1939.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Latvijas Zenītartilērijas pulks
Litene
Litene ir apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Litene
Lubāns
Lubāns ir lielākais ezers Latvijā, tā platība ir 82,1 km² (bez salām 80,70 km²).
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Lubāns
Luftwaffe
Luftwaffe (latviski — 'gaisa spēki') ir termins, ar kuru vācu valodā saprot kara aviāciju.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Luftwaffe
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Maskava
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Molotova—Ribentropa pakts
Noriļlags
Piemiņas komplekss "Noriļskas Gogāta" Šmita kalna pakājē. Noriļlags jeb Noriļskas labošanas darbu nometne bija viena no Gulaga soda nometnēm (1935-1956) tagadējā Krasnojarskas novada ziemeļos, kur ieslodzītajiem lika būvēt metalurģisko kombinātu un strādāt vara un niķeļa raktuvēs.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Noriļlags
Nosova
Nosova (agrāk Purvmala) ir ciems Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Nosova
Novorževa
Novorževa ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Novorževas rajona centrs.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Novorževa
Opočka
Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Opočka
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Ostrova (Krievija)
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Otrais pasaules karš
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Padomju Savienība
Padomju Savienības Komunistiskā partija
PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Padomju Savienības Komunistiskā partija
Pededze
Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Pededze
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Polijas kampaņa
PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Rīga
Roberts Kļaviņš
Roberts Kļaviņš (1885—1941) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931).
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Roberts Kļaviņš
Rumbula
Rumbula ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Rumbula
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Sarkanā armija
Skrīveri
Skrīveri ir apdzīvota vieta Vidzemē, Aizkraukles novadā, Daugavas pietekas Maizītes krastā pie Rīgas—Krustpils dzelzceļa.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Skrīveri
Staļina līnija
Iznīcināts par koka māju nomaskēts dots Staļina līnijas (Polackas nocietinātajā rajonā, 1941). Mogiļevas-Podoļskas Ukrainā (1941). Staļina līnija bija no 1928.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Staļina līnija
Staraja Rusa
Staraja Rusa ir pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala centrālajā daļā, Staraja Rusas rajona centrs pie Porusjas upes ietekas Polistas upē.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Staraja Rusa
Tvera
Tvera ir sena pilsēta Krievijā, Tveras apgabala administratīvais centrs, atrodas Volgas krastos, 167 km no Maskavas un 485 km no Sanktpēterburgas pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Tvera
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Veļikaja
Višgorodoka
Višgorodoka (agrāk Višgoroda, Augšpils) ir ciems Krievijas Federācijā, kas no 1920.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Višgorodoka
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Viļaka
Vidzemes artilērijas pulks
Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Vidzemes artilērijas pulks
Zemgales artilērijas pulks
Zemgales artilērijas pulka kareivji. Zemgales artilērijas pulks mācībās 1936. gadā Zemgales artilērijas pulks mācībās 1939. gadā (britu 18 mārciņu lielgabals). Zemgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un Zemgales artilērijas pulks
1. Kurzemes kājnieku divīzija
Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 1. Kurzemes kājnieku divīzija
1. Liepājas kājnieku pulks
1.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 1. Liepājas kājnieku pulks
10. Aizputes kājnieku pulks
10. Aizputes kājnieku pulka karogs. 10. Aizputes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 10.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 10. Aizputes kājnieku pulks
11. Dobeles kājnieku pulks
11. Dobeles kājnieku pulka karogs. 11. Dobeles kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 11.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 11. Dobeles kājnieku pulks
12. Bauskas kājnieku pulks
12. Bauskas kājnieku pulka karogs. 12. Bauskas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 12.Bauskas kājnieku pulka krūšu zīme. 12.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 12. Bauskas kājnieku pulks
1941. gada jūnija notikumi Litenē
Memoriāls Litenes kapos 1941.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 1941. gada jūnija notikumi Litenē
2. Ventspils kājnieku pulks
2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 2. Ventspils kājnieku pulks
2. Vidzemes kājnieku divīzija
Jāni Balodi (1921). Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 2. Vidzemes kājnieku divīzija
24. Latvijas strēlnieku korpuss
Latvijas PSR "Tautas armijas" karavīru parāde pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā. Iespējams - karavīru rokās ieliktais plakāts ir fotomontāža. 24.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 24. Latvijas strēlnieku korpuss
3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Jelgavas kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 3. Jelgavas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 3. Jelgavas kājnieku pulka kazarmas Dambja ielā (pirms 1936). 3.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 3. Jelgavas kājnieku pulks
3. Latgales kājnieku divīzija
Latgales divīzijas augstākie virsnieki (pirms 1925). Pirmās rindas vidū divīzijas komandiera palīgs pulkvedis Andrejs Krustiņš. Latgales divīzijas augstākie virsnieki (ap 1934). Pirmās rindas vidū divīzijas komandieris ģenerālis Andrejs Krustiņš. Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņotos spēkus veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 3. Latgales kājnieku divīzija
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 4. Valmieras kājnieku pulks
4. Zemgales kājnieku divīzija
Zemgales divīzijas virsnieki (1925—1929). Vidū divīzijas komandieris ģenerālis Oskars Dankers (2. rindā 5. no labās) H. Buks. N. Dūze, intendants pulkvežleitnants Miķelsons. Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 4. Zemgales kājnieku divīzija
5. Cēsu kājnieku pulks
5. Cēsu kājnieku pulka karogs. 5. Cēsu kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 5.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 5. Cēsu kājnieku pulks
6. Rīgas kājnieku pulks
6. Rīgas kājnieku pulka karogs (1919). 6. Rīgas kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri (pirms 1930. gada). 6.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 6. Rīgas kājnieku pulks
7. Siguldas kājnieku pulks
Alūksnē (1930. gadi). Alūksnē. 7.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 7. Siguldas kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 8. Daugavpils kājnieku pulks
9. Rēzeknes kājnieku pulks
9. Rēzeknes kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 9. Rēzeknes kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. Latvijas Kara muzeja ekspozīcijā. 9.
Skatīt 24. Latvijas strēlnieku korpuss un 9. Rēzeknes kājnieku pulks
Zināms kā 181. strēlnieku divīzija, 183. kājnieku divīzija, 183. strēlnieku divīzija, 24. teritoriālais korpuss, 24. teritoriālais strēlnieku korpuss.