Atvērt Google MapsSatura rādītājs
19 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts Holanders, Antonijas iela (Rīga), Bruģis, Centra rajons (Rīga), Centrs (Rīga), Eižens Laube, Fricis Gailis, Iela, Jūgendstils, Johans Frīdrihs Hartknohs, Konstantīns Pēkšēns, Latvijas okupācija (1940), Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Mihails Eizenšteins, Pauls Mandelštams, Rīga, Strēlnieku iela (Rīga), Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts.
- Celtnes un būves Rīgā
- Ielas Rīgā
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Alberts fon Bukshēvdens
Alberts Holanders
Kopā ar sievu Šarloti. Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796—1868) bija vācbaltiešu pedagogs.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Alberts Holanders
Antonijas iela (Rīga)
Antonijas iela ir iela Rīgas Centra apkaimē (Klusajā centrā), kas sākas Ukrainas neatkarības ielas un Nikolaja Rēriha ielas krustojumā un beidzas krustojumā ar Emiļa Melngaiļa ielu.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Antonijas iela (Rīga)
Bruģis
Bruģis ir cietā ceļu seguma veids, kuru veido, ieklājot bruģakmeņus.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Bruģis
Centra rajons (Rīga)
Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Centra rajons (Rīga)
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Centrs (Rīga)
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Eižens Laube
Fricis Gailis
Fricis Gailis (dzimis 1911. gada 6. februārī Rūjienā, miris 1933. gada 4. janvārī Rīgā) bija aktīvs Latvijas Komunistiskās partijas jauniešu savienības biedrs.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Fricis Gailis
Iela
Džakartā. Ielas ir satiksmei paredzētas joslas apdzīvotās vietās.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Iela
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Jūgendstils
Johans Frīdrihs Hartknohs
Johans Frīdrihs Hartknohs (dzimis Goldapā, miris Rīgā) bija vācu grāmatu tirgotājs, izdevējs.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Johans Frīdrihs Hartknohs
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Konstantīns Pēkšēns
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte
Mihails Eizenšteins
Mihails (Moše) Eizenšteins (1867—1921) bija Krievijas Impērijas ierēdnis un būvinženieris, kurš kopš 1897.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Mihails Eizenšteins
Pauls Mandelštams
Pauls Mandelštams (dzimis Žagarē, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes arhitekts.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Pauls Mandelštams
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Rīga
Strēlnieku iela (Rīga)
Strēlnieku iela ir iela Rīgas Centra apkaimē ("Klusajā centrā"), kas sākas no krustojuma ar Kalpaka bulvāri, Elizabetes un Pulkveža Brieža ielām, bet beidzas krustojumā ar Hanzas ielu.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Strēlnieku iela (Rīga)
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts
Ģilžu komplekss iekļauts sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības Nr. 6534 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir saraksts, kurā iekļauti kultūras pieminekļi Latvijā, kas pieskaitāmi pie kultūrvēsturiskā mantojuma.
Skatīt Alberta iela (Rīga) un Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts
Skatīt arī
Celtnes un būves Rīgā
- Alberta iela (Rīga)
- Arēna Rīga
- Bibliotēka Kalpaka bulvārī
- Brīvības piemineklis
- Dailes teātris
- Dannenšterna nams
- Daugavas stadions (Rīga)
- Daugavgrīvas viduslaiku pils
- Jaunais Rīgas teātris
- Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
- Kaķu nams
- Konventa sēta
- LNK Sporta parks
- Laimas pulkstenis
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Latvijas Republikas Saeimas nams
- Latvijas Tiesu pils
- Latvijas Zinātņu akadēmija
- Lielās ģildes nams
- Mazā ģilde (Rīga)
- Melngalvju nams
- Mežaparka Lielā estrāde
- Muižeļa nams
- Palladium Rīga
- Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
- Rimi Olimpiskais centrs
- Rīga Plaza
- Rīgas Juridiskā augstskola
- Rīgas Sporta pils
- Rīgas Starptautiskā autoosta
- Rīgas Stradiņa universitāte
- Rīgas Zooloģiskais dārzs
- Rīgas pasažieru osta
- Rīgas pils
- Skonto halle
- Skonto stadions
- Stūra māja
- Triangula bastions
- Trīs brāļi
- Zviedru vārti Vecrīgā
Ielas Rīgā
- Alberta iela (Rīga)
- Brīvības iela (Rīga)
- Kaļķu iela (Rīga)