Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Allažu pagasts, Kilograms, Pauls Kundziņš, Siguldas novads, Stīveri, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, Vācija, 1926. gads, 1928. gads, 1949. gads.
Allažu pagasts
Allažu pagasts ir viena no Siguldas novada administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā.
Jaunums!!: Allažu baznīca un Allažu pagasts · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Allažu baznīca un Kilograms · Redzēt vairāk »
Pauls Kundziņš
Pauls Kundziņš (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts, etnogrāfs un Latvijas Universitātes profesors.
Jaunums!!: Allažu baznīca un Pauls Kundziņš · Redzēt vairāk »
Siguldas novads
Siguldas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Allažu baznīca un Siguldas novads · Redzēt vairāk »
Stīveri
Stīveri ir apdzīvota vieta Siguldas novada Allažu pagastā pie autoceļa V58 (Sigulda—Allaži—Ausmas).
Jaunums!!: Allažu baznīca un Stīveri · Redzēt vairāk »
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts
Ģilžu komplekss iekļauts sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar aizsardzības Nr. 6534 Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir saraksts, kurā iekļauti kultūras pieminekļi Latvijā, kas pieskaitāmi pie kultūrvēsturiskā mantojuma.
Jaunums!!: Allažu baznīca un Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Allažu baznīca un Vācija · Redzēt vairāk »
1926. gads
1926.
Jaunums!!: Allažu baznīca un 1926. gads · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: Allažu baznīca un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: Allažu baznīca un 1949. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Allažu evaņģēliski luteriskā baznīca, Allažu luterāņu baznīca.
