Satura rādītājs
52 attiecības: Abava, Akantodes, Aleirīti, Aleirolīts, Alokste, Amula, Antiarhi, Augšdevons, Ģipsis, Ēda, Baltijas sineklīze, Bauskas svīta, Bezžokļaiņi, Bothriolepis maxima, Brekčija, Cements, Cirkons, Daivspurzivis, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Elejas svīta, Fācija, Frānas stāvs, Globulārā tekstūra, Granāti, Ieži, Iežu tekstūra, Imula, Jūras transgresija, Karotāža, Konglomerāts (iezis), Koraļļi, Kvarcs, Kvartārs, Latvija, Laukšpats, Lielupe, Lietuva, Lingulīdu kārta, Masīvā tekstūra, Māls, Minerāls, Plankumainā tekstūra, Slāņainā tekstūra, Smilšakmens, Sporas, Stratigrāfija, Stratotips, Tebra, Turmalīns, ... Izvērst indekss (2 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Skatīt Amulas svīta un Abava
Akantodes
Akantodes jeb žokļžaunzivis (Acanthodii) ir izmirušu zivju klase, kas dzīvoja no vēlā silūra līdz vēlā perma periodam.
Skatīt Amulas svīta un Akantodes
Aleirīti
Aleirīti (no sengr. ἄλευρον - "milti") ir irdeni drupu ieži, kas sastāv pārsvarā no kvarca, laukšpata un vizlas graudiņiem, kuru izmērs ir 0,1 — 0,01 mm (pēc citas klasifikācijas 0,05 — 0,005 mm), tādējādi granulometriski ierindojoties starp māliem un smiltīm.
Skatīt Amulas svīta un Aleirīti
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Skatīt Amulas svīta un Aleirolīts
Alokste
Alokste ir Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Amulas svīta un Alokste
Amula
Amula ir Abavas kreisā krasta pieteka.
Skatīt Amulas svīta un Amula
Antiarhi
Antiarhi (Antiarchi) ir izmirušu bruņuzivju apakšklase vai virskārta, kas dzīvoja devona periodā.
Skatīt Amulas svīta un Antiarhi
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Amulas svīta un Augšdevons
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Skatīt Amulas svīta un Ģipsis
Ēda
Ēda ir Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novados.
Skatīt Amulas svīta un Ēda
Baltijas sineklīze
Baltijas sineklīze, arī Polijas-Lietuvas ieplaka, ir viena no lielākajām Austrumeiropas platformas struktūrām, kas aptver Igaunijas dienvidrietumu daļu, Latvijas centrālo un rietumu daļu, Lietuvas centrālo un rietumu daļu, Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas ziemeļaustrumu daļu un šīm teritorijām pieguļošo Baltijas jūras akvatoriju.
Skatīt Amulas svīta un Baltijas sineklīze
Bauskas svīta
Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.
Skatīt Amulas svīta un Bauskas svīta
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Skatīt Amulas svīta un Bezžokļaiņi
Bothriolepis maxima
Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c.
Skatīt Amulas svīta un Bothriolepis maxima
Brekčija
eocēna. Brekčija ( — 'laušana') ir iezis, kas sastāv no stūrainām nenogludinātām iežu šķembām (virs 1 cm), kas iecementētas cementa masā.
Skatīt Amulas svīta un Brekčija
Cements
Cementa pakas. Cements ir hidrauliska saistviela (saistviela, kas cietē ūdenī).
Skatīt Amulas svīta un Cements
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Skatīt Amulas svīta un Cirkons
Daivspurzivis
Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju (Osteichthyes) virsklase.
Skatīt Amulas svīta un Daivspurzivis
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Skatīt Amulas svīta un Dolomītmerģelis
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Amulas svīta un Dolomīts
Elejas svīta
Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips) Elejas svīta (D3el) ir augšdevona famenas stāva krojas un šauļu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Skatīt Amulas svīta un Elejas svīta
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Skatīt Amulas svīta un Fācija
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Skatīt Amulas svīta un Frānas stāvs
Globulārā tekstūra
Smilšakmens ar globulāru tekstūru Globulārā tekstūra (lat. globula - lodīte) ir iežu tekstūra, kura raksturīga smilšakmeņiem, kas sastāv no lodīšveidīgiem smilšu graudiņu sakopojumiem, ārēji atgādinot konkrēcijas.
Skatīt Amulas svīta un Globulārā tekstūra
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Skatīt Amulas svīta un Granāti
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Amulas svīta un Ieži
Iežu tekstūra
Iežu tekstūra (no textura — audums, pinums) ir iežu uzbūves īpašību kopums, kuru nosaka to sastāvdaļu orientācija, relatīvais izvietojums un sadalījums.
Skatīt Amulas svīta un Iežu tekstūra
Imula
Imula ir Abavas kreisā pieteka Saldus un Tukuma novados.
Skatīt Amulas svīta un Imula
Jūras transgresija
Bēringa zemes tilta izzušana starp Āziju un Aļasku Jūras transgresija (no "pāri iet") ir ģeoloģisks process, kurā paaugstinās jūras līmenis, krasta līnija pārvietojas uz augstākām vietām, izraisot sauszemes applūšanu.
Skatīt Amulas svīta un Jūras transgresija
Karotāža
Karotāža ir ģeofiziska pētījumu metode, kas tiek veikta urbumos, lai sadalītu un korelētu ģeoloģiskos griezumus, izlūkotu un konstatētu zemes slāņkopas ar naftu, gāzi, akmeņoglēm, radioaktīvajām, polimetālu vai dzelzs rūdām, noteiktu slāņu dziļumus, biezumu un uzbūvi, kā arī risinātu citus ģeoloģiskus uzdevumus.
Skatīt Amulas svīta un Karotāža
Konglomerāts (iezis)
Konglomerāts. Konglomerāts (— 'savācu ciešā kaudzē') ir iezis, kas sastāv no noapaļotām dažādu iežu atlūzām, un būtībā ir sacementētu oļu masa.
Skatīt Amulas svīta un Konglomerāts (iezis)
Koraļļi
Koraļļi ir jūrā dzīvojoši bezmugurkaulnieki, kas pieder pie dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) koraļļpolipu klases (Anthozoa).
Skatīt Amulas svīta un Koraļļi
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Amulas svīta un Kvarcs
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Amulas svīta un Kvartārs
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Amulas svīta un Latvija
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Skatīt Amulas svīta un Laukšpats
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt Amulas svīta un Lielupe
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Amulas svīta un Lietuva
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Skatīt Amulas svīta un Lingulīdu kārta
Masīvā tekstūra
Kvarca smilšakmens ar masīvu tekstūru Masīvā tekstūra ir graudainu nogulumiežu tekstūra, kuros daļiņas nekādā veidā nav orientētas, kā rezultātā iezis, to skaldot, veido nepareizas formas atlūzas.
Skatīt Amulas svīta un Masīvā tekstūra
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Amulas svīta un Māls
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Skatīt Amulas svīta un Minerāls
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Skatīt Amulas svīta un Plankumainā tekstūra
Slāņainā tekstūra
Argillīts ar slāņainu tekstūru Slāņainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo nogulumiežos slānīšu mija, kas atšķiras pēc daļiņu sastāva, izmēriem un izvietojuma, kā arī pēc citām īpatnībām.
Skatīt Amulas svīta un Slāņainā tekstūra
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Amulas svīta un Smilšakmens
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Skatīt Amulas svīta un Sporas
Stratigrāfija
Piroklastiskie slāņi ''La Tarta del Teide'' Tenerifē, Kanāriju salās Stratigrāfija (— ‘segums’, ‘slānis’) ir ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
Skatīt Amulas svīta un Stratigrāfija
Stratotips
Amulas svītas stratotips Amulas upes krastā pie Kalnamuižas dzirnavām. Stratotips ir konkrētu nogulumu griezums no kāda atseguma vai tuvu esošu atsegumu grupas no vienas stratigrāfiskās vienības (stāva, horizonta, svītas u.c.), kuru pētnieks pirmo reizi ir izdalījis un aprakstījis, pamatojoties uz šo griezumu, kas tiek atzīmēts kā tipveida griezums.
Skatīt Amulas svīta un Stratotips
Tebra
Tebra ir Sakas labā satekupe Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Amulas svīta un Tebra
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Skatīt Amulas svīta un Turmalīns
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Amulas svīta un Venta
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Skatīt Amulas svīta un Vizla