Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Aizsargs (futbols), Azerbaidžāna, Baku "Ņeftči", FC Nitra, FK Dnipro, Futbols, Kijivas "Arsenal", Kijivas "Dinamo", Lodzas "Widzew", Polija, PSRS futbola Augstākā līga, PSRS futbola izlase, Slovākija, UEFA Kausu ieguvēju kauss, Ukraina, Ukrainas futbola Premjerlīga, Uzbekistāna, Vācija, 1982. gada FIFA Pasaules kauss, 1986. gada FIFA Pasaules kauss, 1988. gada Eiropas čempionāts futbolā, 1990. gada FIFA Pasaules kauss.
Aizsargs (futbols)
Aizsargs baltajā kreklā gatavojas apstādināt pretinieku komandas uzbrukumu Aizsargs futbolā ir spēlētājs, kura uzdevums ir neļaut pretinieka spēlētājiem veidot uzbrukumus un apdraudēt savus vārtus.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Aizsargs (futbols) · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Baku "Ņeftči"
Baku "Ņeftči" ir Azerbaidžānas futbola klubs no valsts galvaspilsētas Baku, kas spēlē Azerbaidžānas Premjerlīgā.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Baku "Ņeftči" · Redzēt vairāk »
FC Nitra
FC Nitra ir Slovākijas futbola klubs no Nitras.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un FC Nitra · Redzēt vairāk »
FK Dnipro
FK Dnipro ir bijušais Ukrainas futbola klubs no Dņipro.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un FK Dnipro · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Futbols · Redzēt vairāk »
Kijivas "Arsenal"
Kijivas "Arsenal" ir bijušais profesionālais Ukrainas futbola klubs no Kijivas.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Kijivas "Arsenal" · Redzēt vairāk »
Kijivas "Dinamo"
Kijivas "Dinamo" ir profesionāls futbola klubs no Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Kijivas "Dinamo" · Redzēt vairāk »
Lodzas "Widzew"
Lodzas "Widzew" ir Polijas futbola klubs, kas atrodas Lodzā.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Lodzas "Widzew" · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Polija · Redzēt vairāk »
PSRS futbola Augstākā līga
PSRS futbola Augstākā līga bija PSRS futbola čempionāta augstākā divīzija.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un PSRS futbola Augstākā līga · Redzēt vairāk »
PSRS futbola izlase
PSRS futbola izlase bija nacionālā futbola komanda, kas pārstāvēja PSRS starptautiskās futbola sacensībās laika posmā no 1924 līdz 1991.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un PSRS futbola izlase · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Slovākija · Redzēt vairāk »
UEFA Kausu ieguvēju kauss
UEFA Kausu ieguvēju kauss bija ikgadējs futbola klubu turnīrs, kurā piedalījās pēdējie nacionālo kausu turnīru čempioni.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un UEFA Kausu ieguvēju kauss · Redzēt vairāk »
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Ukraina · Redzēt vairāk »
Ukrainas futbola Premjerlīga
Ukrainas futbola Premjerlīga (Premyer-liha) ir Ukrainas augstākā profesionālā futbola līga.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Ukrainas futbola Premjerlīga · Redzēt vairāk »
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un Vācija · Redzēt vairāk »
1982. gada FIFA Pasaules kauss
1982.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un 1982. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »
1986. gada FIFA Pasaules kauss
left 1986.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un 1986. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »
1988. gada Eiropas čempionāts futbolā
1988.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un 1988. gada Eiropas čempionāts futbolā · Redzēt vairāk »
1990. gada FIFA Pasaules kauss
1990.
Jaunums!!: Anatolijs Demjanenko un 1990. gada FIFA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Anatolijs Demjaņenko, Demjanenko, Demjaņenko.
