Ātrāk nekā pārlūku!
15 attiecības: Austroungārija, Belgrada, Bosnija, Džons Stainbeks, Dienvidslāvija, Horvāti, Horvātu valoda, Jagaiļa Universitāte, Nobela prēmija literatūrā, Otrais pasaules karš, Senžons Pērss, Serbu valoda, Vācija, Vīnes Universitāte, 1961. gads.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Belgrada · Redzēt vairāk »
Bosnija
Hercegovinu sarkanīgajā krāsā) Bosnija ir ģeogrāfisks un vēsturisks Bosnijas un Hercegovinas ziemeļu reģions, kas veido 80% no visas valsts (pārējo valsti veido Hercegovina).
Jaunums!!: Ivo Andričs un Bosnija · Redzēt vairāk »
Džons Stainbeks
Džons Ernsts Stainbeks (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu romānu rakstnieks.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Džons Stainbeks · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Horvāti
Horvāti (senāk latviski saukti par kroātiem) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu tautu grupas, un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Horvāti · Redzēt vairāk »
Horvātu valoda
Horvātu valoda (hrvatski) ir standartizēts serbhorvātu valodas paveids, ko pārsvarā lieto Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un to kaimiņvalstīs dzīvojošie horvāti.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Horvātu valoda · Redzēt vairāk »
Jagaiļa Universitāte
Jagaiļa Universitāte ir augstākās izglītības iestāde Polijas otrajā lielākajā pilsētā Krakovā.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Jagaiļa Universitāte · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija literatūrā
Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Nobela prēmija literatūrā · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Senžons Pērss
Senžons Pērss (īstajā vārdā Aleksiss Ležē; dzimis, miris) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu. Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības Pekinā darbinieks. No 1921. gada - Aristīda Briāna palīgs. Parīzē darbojās Pola Valerī un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar Igoru Stravinski, Nadju Bulanžē un Les Six. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss". No 1933. līdz 1940. gadam bija Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1938. gadā piedalījās Minhenes konferencē, tomēr iestājās pret Vācijas prasībām. Pēc Francijas sakāves tika atcelts no amata un devās uz ASV, kur strādāja Kongresa bibliotēkā. Arī pēc kara lielu daļu laika pavadīja ASV.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Senžons Pērss · Redzēt vairāk »
Serbu valoda
Serbu valoda (српски језик) ir standartizēta serbhorvātu valoda, kurā galvenokārt runā serbi, kas dzīvo Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, Melnkalnē, Horvātijā un Ziemeļmaķedonijā.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Serbu valoda · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vīnes Universitāte
Vīnes Universitāte ir Austrijas lielākā universitāte, kas atrodas tās galvaspilsētā Vīnē.
Jaunums!!: Ivo Andričs un Vīnes Universitāte · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: Ivo Andričs un 1961. gads · Redzēt vairāk »
