Ātrāk nekā pārlūku!
22 attiecības: Agamemnons, Anatolija, Apollons, Ciklops, Diāna, Efesa, Grieķija, Grieķu valoda, Hēfaists, Hēlijs (mitoloģija), Hēra, Homērs, Iliāda, Krēta, Nimfa, Pubertāte, Selēne, Sengrieķu mitoloģija, Septiņi pasaules brīnumi, Tēbas (Grieķija), Troja, Zevs.
Agamemnons
"Agamemnona maska", kuru 1876. gadā Mikēnās atrada vācu arheologs Heinrihs Šlīmanis Agamemnons (Agamémnōn) sengrieķu mitoloģijā ir Mikēnu valdnieka Atreja un valdnieces Aeropas dēls, Menelāja brālis, Klitemnestras vīrs, kā arī Ifigenijas, Elektras, Oresta un Hrisotemīdas tēvs.
Jaunums!!: Artemīda un Agamemnons · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Artemīda un Anatolija · Redzēt vairāk »
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.
Jaunums!!: Artemīda un Apollons · Redzēt vairāk »
Ciklops
Odilona Redona glezna. Ciklops jeb kiklops ((kýklōps) — 'apaļacainais', no κύκλος (kýklos) — 'aplis' un ὤψ (ṓps) — 'acs') grieķu mitoloģijā ir vienacains milzis.
Jaunums!!: Artemīda un Ciklops · Redzēt vairāk »
Diāna
Versaļas Diāna (Romas impērijas laika statujas kopija, 2. gadsimts m.ē.). Diāna romiešu mitoloģijā ir medniecības, mēness un dzimstības dieviete.
Jaunums!!: Artemīda un Diāna · Redzēt vairāk »
Efesa
Efesa (Ephesos) bija sena grieķu pilsēta un vēlāk liela Romas impērijas pilsēta Mazāzijas pussalas rietumu daļā, mūsdienās tās drupas ir tūristu apskates objekts Selčukā, Izmiras provincē, Turcijā.
Jaunums!!: Artemīda un Efesa · Redzēt vairāk »
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Jaunums!!: Artemīda un Grieķija · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Artemīda un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hēfaists
Hēfaista statuja Hēfaists sengrieķu mitoloģijā bija uguns un kalēja amata dievs.
Jaunums!!: Artemīda un Hēfaists · Redzēt vairāk »
Hēlijs (mitoloģija)
Hēlija galva Hēlijs ((Hēlios)) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperīona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija.
Jaunums!!: Artemīda un Hēlijs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Hēra
Hēra Hēra (grieķu Ἥρα vai Ἥρη) sengrieķu mitoloģijā ir viena no Olimpa dievietēm, Zeva māsa un sieva.
Jaunums!!: Artemīda un Hēra · Redzēt vairāk »
Homērs
Homērs (Viljams Bugro, 1874) Homērs ( — "Neredzīgais" no ὁ μὴ ὁρῶν, dzīvojis ap 8. gadsimtu p.m.ē.) bija Senās Grieķijas dzejnieks, kuru uzskata par eposu "Iliāda" un "Odiseja" autoru.
Jaunums!!: Artemīda un Homērs · Redzēt vairāk »
Iliāda
"Iliādas" pirmās rindiņas grieķu valodā "Iliāda" (Iliás) ir sengrieķu eposs, par kuras autoru tradicionāli uzskata aklo dzejnieku Homēru.
Jaunums!!: Artemīda un Iliāda · Redzēt vairāk »
Krēta
Krēta (grieķu: Κρήτη) ir lielākā un apdzīvotākā Grieķijas un piektā lielākā sala Vidusjūrā, pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Kipras un Korsikas.
Jaunums!!: Artemīda un Krēta · Redzēt vairāk »
Nimfa
Nimfas 1896. gada gleznā Nimfa (nymphē) sengrieķu mitoloģijā ir dabas dievība, parasti tiek attēlota kā jauna, skaista sieviete.
Jaunums!!: Artemīda un Nimfa · Redzēt vairāk »
Pubertāte
Pubertāte jeb dzimumnobriedums sākas aptuveni 10–12 gadu vecumā, kuras laikā meitene kļūst par sievieti un zēns – par vīrieti (sasniedz dzimumnobriedumu jeb dzimumgatavību).
Jaunums!!: Artemīda un Pubertāte · Redzēt vairāk »
Selēne
Selēne sengrieķu mitoloģijā ir mēness dieviete.
Jaunums!!: Artemīda un Selēne · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Artemīda un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Septiņi pasaules brīnumi
Septiņi pasaules brīnumi ir septiņi cilvēku radīti objekti, kas visi atradās teritorijā ap Vidusjūru un bieži tika ieteikti kā apskates objekti sengrieķu ceļvežos.
Jaunums!!: Artemīda un Septiņi pasaules brīnumi · Redzēt vairāk »
Tēbas (Grieķija)
Tēbas (Thēbai,;, Thíva) ir pilsēta Biotijā, Grieķijā.
Jaunums!!: Artemīda un Tēbas (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Troja
Troja (un, un Troia) bija sena pilsēta Troādā, mūsdienās Bigas pussalā, Turcijā, Anatolijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Artemīda un Troja · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Artemīda un Zevs · Redzēt vairāk »
