Ātrāk nekā pārlūku!
16 attiecības: Apvienotā Karaliste, Arasa, Austrumflandrija, Beļģija, Britu vasaras laiks, Flandrija, Flandrijas tūre, Francija, Griničas laiks, Heistingsa, Itālija, Koburga, Nīderlande, Pilsēta, Rumānija, Vācija.
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Audenārde un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arasa
Arasa ir pilsēta Francijas ziemeļos, Odefransas reģionā.
Jaunums!!: Audenārde un Arasa · Redzēt vairāk »
Austrumflandrija
Austrumflandrija ir viena no desmit Beļģijas provincēm valsts ziemeļu daļā, Flandrijā.
Jaunums!!: Audenārde un Austrumflandrija · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Audenārde un Beļģija · Redzēt vairāk »
Britu vasaras laiks
Britu vasaras laiks, saīsināti BST, ir pulksteņa laiks Apvienotajā Karalistē, ko pavirza par vienu stundu uz priekšu no Griničas laika (GMT), faktiski mainot laika joslu no UTC+0 uz UTC+1, lai rītos būtu par vienu stundu mazāk dienas gaismas un vakaros par vienu stundu vairāk.
Jaunums!!: Audenārde un Britu vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Flandrija
Flandrija ir vēsturisks reģions mūsdienu Beļģijas ziemeļu daļā, kā arī Francijas un Nīderlandes teritorijā.
Jaunums!!: Audenārde un Flandrija · Redzēt vairāk »
Flandrijas tūre
Flandrijas tūre ir šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru pavasari notiek Beļģijā, nedēļu pirms Parīze—Rubē.
Jaunums!!: Audenārde un Flandrijas tūre · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Audenārde un Francija · Redzēt vairāk »
Griničas laiks
Griničas laiks ir pasaules laiks.
Jaunums!!: Audenārde un Griničas laiks · Redzēt vairāk »
Heistingsa
Heistingsa ir piekrastes pilsēta Apvienotajā Karalistē, Dienvidaustrumanglijas reģionā, Austrumsaseksas grāfistē.
Jaunums!!: Audenārde un Heistingsa · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Audenārde un Itālija · Redzēt vairāk »
Koburga
Koburga ir pilsēta Vācijā, Bavārijas federālajā zemē.
Jaunums!!: Audenārde un Koburga · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Audenārde un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Audenārde un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Audenārde un Rumānija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Audenārde un Vācija · Redzēt vairāk »
