Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Austrālijas Antarktiskā Teritorija

Indekss Austrālijas Antarktiskā Teritorija

Nav apraksta.

50 attiecības: Adelijas Zeme, Angļu valoda, Antarktīda, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Austrālijas dolārs, Austrumantarktīda, Ļeņingradska, Čārlija leduskupols, Bada krasts, Džunšaņa (polārstacija), Deivisa (polārstacija), Dobrovolska, Družnaja IV, Enderbiju Zeme, Francija, Hērda Sala un Makdonalda Salas, Ingridas Kristensenas krasts, Jaunzēlande, Karalienes Mērijas krasts, Karalienes Modas Zeme, Keisi, Komsomoļska (polārstacija), Konkordija, Krievija, Lo-Rakovice, Maka Robertsona Zeme, Mirnija, Mirnija (polārstacija), Molodjožnaja, Mosona, Mosona krasts, Norvēģija, Otsa krasts, Polārstacija, Progresa, Rosa Teritorija, Sojuza, Sovetska (polārstacija), Viktorijas Zeme, Vilhelma II krasts, Vilksa, Vilksa Zeme, Vostoka, 1841. gads, 1930. gads, 1933. gads, 1938. gads, 1947. gads, 1954. gads.

Adelijas Zeme

Adelijas Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā D'Irvila jūras krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Adelijas Zeme · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Austrālija · Redzēt vairāk »

Austrālijas dolārs

Austrālijas dolārs ir Austrālijas Republikas oficiālā valūta, ko lieto arī Kokosu (Kīlinga) Salās, Norfolkas Salā un Ziemsvētku Salā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Austrālijas dolārs · Redzēt vairāk »

Austrumantarktīda

Austrumantarktīda Austrumantarktīda ir lielākais no diviem galvenajiem Antarktīdas reģioniem.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Austrumantarktīda · Redzēt vairāk »

Ļeņingradska

Ļeņingradska ir Krievijas antarktiskā polārstacija.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Ļeņingradska · Redzēt vairāk »

Čārlija leduskupols

Čārlija leduskupols, saukts arī par C kupolu (Dome Charlie, Dome Circe), ir viens no Polārā plato paaugstinājumiem jeb ledus kupoliem Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Čārlija leduskupols · Redzēt vairāk »

Bada krasts

Bada krasts ir Vilksa Zemes piekrastes daļa Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Bada krasts · Redzēt vairāk »

Džunšaņa (polārstacija)

Džunšaņa (Zhōngshān Zhàn) ir Ķīnas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Džunšaņa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Deivisa (polārstacija)

Deivisa ir Austrālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Deivisa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Dobrovolska

Dobrovolska ir iekonservēta un reti izmantota polārstacija Bangera oāzē Noksa krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Dobrovolska · Redzēt vairāk »

Družnaja IV

Družnaja IV ir Krievijas vasaras polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Družnaja IV · Redzēt vairāk »

Enderbiju Zeme

Enderbiju Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Enderbiju Zeme · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Francija · Redzēt vairāk »

Hērda Sala un Makdonalda Salas

Hērda Sala un Makdonalda Salas ir Austrālijas ārējā teritorija Indijas okeāna dienvidos.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Hērda Sala un Makdonalda Salas · Redzēt vairāk »

Ingridas Kristensenas krasts

Ingridas Kristensenas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Princeses Elizabetes Zemē.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Ingridas Kristensenas krasts · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Karalienes Mērijas krasts

Karalienes Mērijas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa gar Mosona un Deivisa jūras krastiem.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Karalienes Mērijas krasts · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Keisi

Keisi ir Austrālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Keisi · Redzēt vairāk »

Komsomoļska (polārstacija)

Komsomoļska bija padomju iekškontinentālā polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Komsomoļska (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Konkordija

Konkordija ir kopēja Francijas un Itālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Konkordija · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Krievija · Redzēt vairāk »

Lo-Rakovice

Lo-Rakovice ir Rumānijas vasaras polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Lo-Rakovice · Redzēt vairāk »

Maka Robertsona Zeme

Maka Robertsona Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Maka Robertsona Zeme · Redzēt vairāk »

Mirnija

Mirnija (— "mierīgais") var būt.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Mirnija · Redzēt vairāk »

Mirnija (polārstacija)

Mirnija ir vecākā Krievijas vissezonas polārstacija Arktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Mirnija (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Molodjožnaja

Molodjožnaja ir Krievijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Molodjožnaja · Redzēt vairāk »

Mosona

Mosona ir Austrālijas pastāvīgā polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Mosona · Redzēt vairāk »

Mosona krasts

Mosona krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Maka Robertsona Zemē Sadraudzības jūras krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Mosona krasts · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Otsa krasts

Otsa krasts ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Somova jūras krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Otsa krasts · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Progresa

Progresa vai Progresa-2 ir Krievijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Progresa · Redzēt vairāk »

Rosa Teritorija

Rosa Teritorija ir Jaunzēlandes pretenzija Antarktikā, kas iekļauj sektoru uz dienvidiem no 60° dienvidu paralēles un starp 160° austrumu un 150° rietumu garumu meridiāniem.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Rosa Teritorija · Redzēt vairāk »

Sojuza

Sojuza ir Krievijai piederoša vasaras polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Sojuza · Redzēt vairāk »

Sovetska (polārstacija)

Sovetska bija īslaicīga padomju iekškontinentālā polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Sovetska (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Viktorijas Zeme

Viktorijas Zeme ir dabas apgabals Antarktīdā starp Rosa jūru austrumos un Vilksa zemi rietumos.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Viktorijas Zeme · Redzēt vairāk »

Vilhelma II krasts

Vilhelma II krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa gar Deivisa jūras krastiem.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Vilhelma II krasts · Redzēt vairāk »

Vilksa

Vilksa bija ASV un Austrālijas vissezonas polārstacija Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Vilksa · Redzēt vairāk »

Vilksa Zeme

Vilksa Zeme ir plašs dabas apgabals Austrumantarktīdā, Indijas okeāna krastā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Vilksa Zeme · Redzēt vairāk »

Vostoka

Vostoka ir vienīgā funkcionējošā Krievijas (agrāk PSRS) iekškontinentālā polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un Vostoka · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: Austrālijas Antarktiskā Teritorija un 1954. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

AAT, Australian Antarctic Territory, Austrālijas Antarktiskā teritorija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »