Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Avanturīns

Indekss Avanturīns

Avanturīna paraugs Avanturīns (no  — 'pie izdevības', atsaucoties uz avanturīna stikla nejaušu izgudrošanu XVIII gadsimtā Murāno darbnīcās)) ir kvarca paveids. Tas ir daļēji caurspīdīgs akmens ar plāniem vizlas plātnīšu ieslēgumiem, kas liek akmenim mirdzēt (avanturescence). Visbiežāk avanturīns ir zaļā krāsā, bet tas var būt arī oranžs, brūns, dzeltens, zils vai pelēks. Visbiežāk avanturīna īpašo mirdzumu rada fuksīta (viens no vizlu minerāliem) ieslēgumi — tie dod sudrabainu mirdzumu. Oranžu vai brūnu mirdzumu rada hematīts vai getīts. Nereti avanturīns ir joslains. Liels daudzums vizlas ieslēgumu var padarīt to necaurspīdīgu. Avanturīnam ir gan ieža, gan minerāla iezīmes — tas sastāv no vairākiem minerāliem, tomēr kvarcs ir lielā pārsvarā. Vairākas tā īpašības nedaudz atšķiras no kvarca īpašībām. Avanturīna blīvums ir 2,64—2,69 un cietība — ap 6,5. Tiek izgatavots arī avanturīna stikls — populārs avanturīna viltojums no stikla un vara. Stiklā tiek iekausētas redzama lieluma vara plātnītes kas izkliedētas ļoti vienmērīgi, kamēr īstā avanturīna ieslēgumi ir ļoti maziņi un tie izkliedēti nevienmērīgi. Sākotnējā Murāno avanturīna recepte tika turēta noslēpumā — tas bija krāšņs sarkans stikls ar zelta mirdzumu, kas bija skaistāks nekā jebkurš dabiskais avanturīns. Šī stikla izgatavošanas noslēpums ir zudis, taču ir attīstītas līdzīgas tehnoloģijas avanturīna stikla ieguvei. Zaļu avanturīna stiklu pirmoreiz ieguva 1865. gadā Francijā ar hroma piemaisījumu palīdzību un lielā daudzumā ražoja bižutērijai. Tiek ražota (galvenokārt Japānā) arī īpaši mirdzoša avanturīna laka. Pulēts avanturīna olis Par avanturīnu nereti sauc arī cita minerāla — oligoklaza mirdzošu paveidu. No avanturīna izgatavo pērlītes, figūriņas, apdares akmeni, akvāriju akmeņus, pieminekļus. Labas kvalitātes avanturīnu izmanto juvelierizstrādājumiem.

32 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Austrija, Štīrija, Čīle, Čennai, Blīvums, Brazīlija, Cietība, Dienvidāfrika, Francija, Hematīts, Hroms, Ieži, Indija, Japāna, Karnātaka, Košices apgabals, Krievija, Kvarcs, Maisūru, Nebraska, Saksija, Slovākija, Spānija, Tanzānija, Urāli, Vācija, Vērmonta, Virdžīnija, Viskonsina, Vizla, 1865. gads.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Avanturīns un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Avanturīns un Austrija · Redzēt vairāk »

Štīrija

Štīrija ir Austrijas federālā zeme valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Avanturīns un Štīrija · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Avanturīns un Čīle · Redzēt vairāk »

Čennai

Čennai jeb Čenaja, līdz 1996.

Jaunums!!: Avanturīns un Čennai · Redzēt vairāk »

Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.

Jaunums!!: Avanturīns un Blīvums · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: Avanturīns un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Cietība

Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.

Jaunums!!: Avanturīns un Cietība · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Avanturīns un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Avanturīns un Francija · Redzēt vairāk »

Hematīts

Hematīts Hematīts ir dzelzs(III) oksīda (Fe2O3) minerāls.

Jaunums!!: Avanturīns un Hematīts · Redzēt vairāk »

Hroms

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.

Jaunums!!: Avanturīns un Hroms · Redzēt vairāk »

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Jaunums!!: Avanturīns un Ieži · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: Avanturīns un Indija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Avanturīns un Japāna · Redzēt vairāk »

Karnātaka

Karnātaka (Karnāṭaka) ir štats Indijas dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: Avanturīns un Karnātaka · Redzēt vairāk »

Košices apgabals

Košices apgabals ir viens no Slovākijas apgabaliem valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Avanturīns un Košices apgabals · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Avanturīns un Krievija · Redzēt vairāk »

Kvarcs

Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.

Jaunums!!: Avanturīns un Kvarcs · Redzēt vairāk »

Maisūru

Maisūru, citos avotos arī Maisura, Maisore, Maisora (no), ir otra lielākā pilsēta Karnātakas štatā, Indijā.

Jaunums!!: Avanturīns un Maisūru · Redzēt vairāk »

Nebraska

Nebraska ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Lielo līdzenumu reģionā.

Jaunums!!: Avanturīns un Nebraska · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Avanturīns un Saksija · Redzēt vairāk »

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Avanturīns un Slovākija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: Avanturīns un Spānija · Redzēt vairāk »

Tanzānija

Tanzānija, oficiāli Tanzānijas Apvienotā Republika, ir valsts Āfrikas austrumu krastā uz dienvidiem no ekvatora.

Jaunums!!: Avanturīns un Tanzānija · Redzēt vairāk »

Urāli

Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.

Jaunums!!: Avanturīns un Urāli · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Avanturīns un Vācija · Redzēt vairāk »

Vērmonta

Vērmonta ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: Avanturīns un Vērmonta · Redzēt vairāk »

Virdžīnija

Virdžīnija, oficiāli Virdžīnijas Sadraudzība (Commonwealth of Virginia), ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: Avanturīns un Virdžīnija · Redzēt vairāk »

Viskonsina

Viskonsina ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kas atrodas Lielo ezeru reģionā.

Jaunums!!: Avanturīns un Viskonsina · Redzēt vairāk »

Vizla

Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.

Jaunums!!: Avanturīns un Vizla · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: Avanturīns un 1865. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »