Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Aļaskas grēda

Indekss Aļaskas grēda

Aļaskas grēda ir kalnu grēda Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī.

18 attiecības: Aļaska, Aļaskas līcis, Amerikas Savienotās Valstis, Ankoridža, Denali, Egles, Fērbenksa, Granīts, Jukona, Kanāda, Kordiljeri, Ledājs, Nogulumieži, Sniegs, Tundra, Vaitrivera, Zemestrīce, Ziemeļamerika.

Aļaska

Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Aļaska · Redzēt vairāk »

Aļaskas līcis

Aļaskas līcis ir plašs atvērts līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā Ziemeļamerikas piekrastē.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Aļaskas līcis · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Ankoridža

Ankoridža ir pilsēta ASV, Aļaskas štata lielākā pilsēta ar 291 247 iedzīvotājiem 2020.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Ankoridža · Redzēt vairāk »

Denali

Denali (no 1917. līdz 2015. gadam zināms kā Makinlija kalns), ir augstākais kalns Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Denali · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Egles · Redzēt vairāk »

Fērbenksa

Fērbenksa ir pilsēta Aļaskā, ASV.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Fērbenksa · Redzēt vairāk »

Granīts

Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Granīts · Redzēt vairāk »

Jukona

Jukona ir viena no trijām Kanādas teritorijām, atrodas valsts ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Jukona · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kordiljeri

Kordiljeri no kosmosa Kordiljeri ir garākā kalnu sistēma pasaulē, kas stiepjas no 66° ziemeļu platuma Aļaskā līdz 56° dienvidu platumam Ugunszemē vairāk kā kilometru garumā.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Kordiljeri · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Ledājs · Redzēt vairāk »

Nogulumieži

ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Nogulumieži · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Sniegs · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Tundra · Redzēt vairāk »

Vaitrivera

Vaitrivera ir apmēram 1162 kilometrus gara Misisipi labā krasta pieteka ASV, Ārkanzasas un Misūri štatos.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Vaitrivera · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Aļaskas grēda un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Alaska Range.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »